MMD 2017/01 – gluži kā ūdenī skatījušies...

Teju vai jāsāk prātot, ka MMD ļaudīm kaut kāds "piektais prāts" piemīt. Spriediet paši – kaut gan brīdī, kad sākām likt kopā 2017. gada pirmo numuru, nekāds "lūšu skandāls" (piemēram, skat. šeit vai šeit) vēl nebija pat iezīmējies, beigu beigās izrādījās, ka jaunais MMD laidiens izskatās gandrīz vai pareģa radīts –  speciāli 2016. gada Ziemassvētku pēcgaršām veltīts.

Lūk, piemēram... MMD lappusēs dāmas mednieces Igaunijā atspērušās velk īpašās "dāmu medībās" nomedītu alni (reportāža no Igaunijas – žurnāla 45. lpp.), turklāt vienas no ziemeļkaimiņienēm MMD stāstītais, iespējams, varētu pārsteigt pat dažu labu mednieku, par bļaurīgajiem "karotājiem internetā" nemaz nerunājot...


Mari-Anna Rehka (attēlā)"Man nav plintes un nevajag! Pagājušajā sezonā kopā ar draudzeni un suņiem nomedījām gandrīz 60 bebrus. Visus viņus tāpat vien – ar nazīti – nodūrām, jo, ja ir suņi, tad bebru medībās ieroci, manuprāt, izmantot nedrīkst. No bebra paņemam visu: iekšas – uz mežu lāčiem, ādu – uz Šauļiem apstrādāt, dziedzerus – uzlievēs enerģijai un veselībai, gaļu – konservos un citādi gatavojam. To, kas vēl paliek pāri, apēd suņi."

Arī citas MMD janvāra numura lappuses trāpa mērķī. Piemēram, pētnieka Jāņa Ozoliņa intervijā (8. lpp.) par lielo plēsēju monitoringu Latvijā gan ar skaitļiem, gan citiem faktiem apliecināts – lūšiem un vilkiem Latvijā klājas labi, un medības tiek gudri regulētas. Ozoliņš: "Lūšu skaits kļuvis 3 vai pat 4 reizes lielāks, nekā bija, uzsākot limitētās medības 2003. gadā. Sakarā ar stirnām grūtajām ziemām pašlaik lūšu skaits nostabilizējies aptuveni 600 īpatņu robežās. Atšķirībā no Igaunijas, ko "stirnu krīze" skāra pamatīgāk un kur lūšu nomedīšanas limiti sarukuši vai pat lūšu medības nenotiek, pie mums viss ir kārtībā. Nomedīšanas limits, tāpat kā iepriekšējā sezonā, arī šosezon ir 150. Pērn gan tas netika sasniegts (nomedīti 115 lūši), bet pie tā lielā mērā vainojami sniega apstākļi (ziema nebija pietiekami sniegota; redzēsim, kā būs šogad). Ja arī šosezon limits nebūs izpildīts, nāksies to samazināt. Zināms, ka dzīvnieku pietiek, bet... lūšu gadījumā jādomā arī par Latvijas "seju" starptautiskajā aspektā – lai neteiktu, ka mēs esam briesmoņi, kas atļauj medīt pārlieku daudz [ja jau reiz iepriekšējos gados nav bijis iespējams nomedīt atļauto skaitu].

Vilkiem šis laiks ir labvēlīgs: barības pietiek; dzimumbriedumu sasniegušo mātīšu skaits populācijā ir liels, vairojas ap 70 % pieaugušo mātīšu, un vilkumātei dzimst vidēji 6 kucēni. Kā secināms no ievāktajiem paraugiem, samazinās vidējais mūsu vilku vecums. 1990. gadu beigās vecākais nomedītais vilks bija 13 gadus vecs, bet iepriekšējā sezonā vecākais nomedītais vilks bija 5 gadus vecs (lūsis – 6 gadus vecs), taču populācijas lielumu tas nemazina un arī nepalielina – vilku populācija ir stabila. Lielā mērā tas notiek, pateicoties nomedīšanas limita pieaugumam (šosezon – 250), un uz vilku medībām mūsu mednieki nav jāmudina. Parēķināts, ka pēc medību sezonas Latvijā vilku nav vairāk par 300, bet, pateicoties lielajai dzimstībai un kucēnu izdzīvošanas iespējām, pirms medību sezonas viņu skaits ir starp 500 un 700 (kā kuru gadu). Medību rezultātā tiek zināmā mērā izjauktas ģimeņu struktūras, zvēriem nākas meklēt jaunus pārus, veidojas vilki vientuļnieki, arī ne visas mātītes paspēj apaugļoties. Tā tas viņu skaits turas stabils." 

Jāpiebilst, ka šo rakstu MMD lappusēs papildina vairākas diagrammas, kas bezkaislīgi apstiprina gan pētnieka teikto, gan sniedz lasītājam cita rakstura informāciju, ko mednieki var lietderīgi izmantot vārdu un argumentu kaujās ar medību pretiniekiem. Lūk, piemēram, vilka tipiskā "ēdienkarte" un pārmaiņas tajā laikposmā no 2014. līdz 2016. gadam... Jājautā – vai protat tajā saskatīt Āfrikas cūku mēra ietekmi?...

Un tā tālāk, un tā joprojām – var pat teikt, ka šis MMD numurs ir burtiski piestūķēts ar korektām un pieklājīgām atbildēm uz "laukumu nepārzinošo" medību noliedzēju vaimanām. Protiet tikai izmantot!

Pieraksties jaunumiem