Latvieši metas piedzīvojumos

Gatavojoties šāgada noslēguma numura izdošanai un plānojot tā saturu, nolēmām šoreiz neskopoties ar piedzīvojumu garu. Galu galā – tuvojas lielais gada beigu svētku un arī gadumijas pārdomu laiks, kurā it daudzi no mums mīl kalt plāniņus par to, kā un kurp nākamajā gadā ceļojumā doties. Un, kas zina, varbūt šie MMD publicētie prāvie "piedzīvojumraksti" var palīdzēt vai nu konkretizēt jūsu plānus, vai arī iedrošināt jūs "atvēzēties" uz lielāku, aizrautīgāku nekā jebkad agrāk medību, copes vai dabas piedzīvojumu.

Un tātad, MMD novembra / decembra numura lappusēs ikviens lasītājs var līdzdzīvot diviem izciliem letiņu piedzīvojumkāres radītiem ceļojumiem. Numura "atklāšanas" gods (8. lappusē) pieder šo ziņu ievadošajā fotogrāfijā redzamā mednieka Daiņa Tuča krāšņi ilustrētajam piedzīvojumstāstam par medībām (un copi, un dabu) Krievijā, Magadanas pusē, savukārt izdevumu noslēdz plašs un ne mazāk krāšņi ilustrēts stāsts par "Salmo" makšķernieku kluba pārstāvju copes (un medību, un dabas) piedzīvojumiem Eiropas galējos ziemeļos, Špicbergenā...

 

Dainis Tučs par savu jaunāko piedzīvojumu – "Magadanas rudens odiseju" (raksts gan ilustrēts arī ar "pavasara ceļojuma" forogrāfijām) – tā ievadā izsakās ļoti mīklaini: "Ziniet, es ļoti sadraudzējos ar suni, un viņš ar mani sarunājās, un... biju gandrīz skaidrā!", savukārt zemāk publicētajā attēlā redzamie "Salmo" vīri (raksta autors Aivars Maldups – pirmais no labās) jau tūdaļ pēc izkāpšanas no lidmašīnas Svalbāras arhipelāga lielākās salas Špicbergenas "galvaspilsētas" Longjerbīenes lidostā sapratuši, ka jāuzmanās no polārlāčiem – kā nekā pat bezmaksas tūrisma reklāmas prospektiņi brīdinājuši atbraucējus: "Bez plintes – ne soli dabā un pat vietām pilsētā!" Tā nu letiņcopmaņiem nācies bruņoties, vietējā sporta preču veikalā (bez jebkādām īpašām formalitātēm) izīrējot vītņstobrus un raķešpistoli.

Letiņi gan vienbrīd prātojuši, ka "lāču briesmas" varētu būt īpašs "burkāns" tūristu  piesaistīšanai, taču notikumi tūdaļ pēc ierašanās nometnē viņus pārliecinājuši par pretējo. Un tā nu copes ceļojums izvērties par piedzīvojumu ar plinti plecā. Rakstā par to, protams, visu uzzināsit vairāk un plašāk – gan par to, kādi bijuši izīrētie ieroči, gan par skarbo ziemeļu dabu, gan arī, protams, par tālzemē ķertajām zivīm, kuru gan bijis mazāk nekā cerēts. 

 

 

Savukārt Daiņa Tuča teiktais par mednieka un suņa īpašo draudzību viras cauri visam krāšņajam Sibīrijas fotostāstam. Suns palīdzējis gan ievadattēlā redzamā lāča nomedīšanā, gan burtiski uzrunājis Daini, dodoties pēc šajā attēlā redzamās aļņa dižtrofejas.

Īsāk sakot – MMD 2015. gada noslēguma numurs ir patiesi piedzīvojumiem bagāts. Daudzveidīgs.

Starp citu, ja vēlaties uzzināt, kā beidzās letiņu ceļojums pa Špicbergenu ar plinti plecā, neaizmirstiet ABONĒT MMD arī nākamajam gadam – "plinšainā copes ceļojuma" noslēguma epizodes tiks publicētas 2016. gada 1. numura lappusēs. Ja abonementu vēlaties iegūt tūdaļ un uzreiz, nevilcinieties to darīt – spiediet uz "ABONĒ!" šeit vai citur šai mājaslapā un...

Uz tikšanos nākamgad!

 

Pieraksties jaunumiem