Vienošanā līguma paraugs

 Vienošanās līguma paraugs

 

 

VIENOŠANĀS

par limitēto medījamo dzīvnieku sugu aprūpes organizēšanu

Vispārīgie noteikumi

1. Vienošanās tiek slēgta saskaņā ar Medību likuma 19.panta 3.daļu, Medību noteikumiem, Valsts meža dienesta tiesību aktiem un citiem tiesību aktiem, kuri reglamentē medības LR.

2. Vienošanās tekstā tiek lietoti šādi termini:

            # medību iecirknis – vienlaidu medību platība (pārrāvums nav lielāks par 100 m), kuru apsaimnieko viens medību tiesību lietotājs;

            # medību iecirkņa ārējā robeža – mežniecības medību platību kartēs ievilkta, dabā apzināta un mednieku klubu vadītāju savstarpēji saskaņota un apstiprināta līnija (robeža);

            # mednieku klubu medību līgumplatība – klubu noslēgtie līgumi ar juridiskajām vai fiziskajām personām par medību tiesību nomu savu medību iecirkņa robežās;

            # mednieku kluba vadītājs – attiecīgā medību iecirkņa medību tiesību īpašnieks vai lietotājs, vai medību tiesību īpašnieka vai lietotāja izvirzīta persona.

Mednieku klubu vadītāju atbildība

1. Medību līgumplatību palielināšanai mednieku klubu vadītāji savu klubu medību iecirkņu robežās slēdz līgumus ar medību tiesību īpašniekiem.

2. Katra mednieku kluba vadītājs ir atbildīgs par medību rīkošanu un medību platību apsaimniekošanu attiecīgajā medību iecirknī, atbilstoši šīs Vienošanās noteikumiem.

Medību saimniecības organizēšana

1. [Līgumā minēto] mežniecību teritorijās saimnieciski pieļaujamā dzīvnieku skaita atjaunošanas un populāciju izkopšanas nolūkā turpmāk tiks realizēti selekcijas medību principi, kuri tiks pārskatīti Vienošanās dalībnieku kopsapulcē, un, nepieciešamības gadījumā, papildināti vai koriģēti uz kārtējā gada 1.maiju.   

2. Vienošanās dalībnieki apņemas organizēt apmācības savu klubu medniekiem par pareizu pārnadžu populāciju apsaimniekošanu un selektīvajām medībām, pieaicinot atzītus speciālistus.

3. Selekcijas medības pa atsevišķām sugām tiek organizētas sekojoši:

Aļņi:

1. Populācijas mazskaitlīguma dēļ medījot aļņu govis un teļus priekšroka dodama teļu nomedīšanai, īpaši, ja tie ir dvīņi.

2. Tiek medīti aļņu buļļi ar izteikti neattīstītiem ragiem („motorolleri”) un vecie buļļi.

Staltbrieži:

Buļļu medībās vispirms ir vizuāli jānovērtē buļļa vecums.

Tiek medīti sekojoši buļļi:

1. Buļļi ar pirmajiem ragiem („špīseri)”, kuru ragi ir ausu garumā vai īsāki un gali smaili. Tumši it kā apdeguši vai apdrupuši ragu gali liecina par potenciālu, kurš nav realizējies minerālvielu vai pilnvērtīgas barības trūkuma dēļ. Labāk nomedīt bulli ar smailiem ragiem pusotru ausu garumā nekā „nodrupušos” ausu garumā. Atsevišķiem visperspektīvākajiem špīseriem ragu galos var veidoties divi vai trīs žuburi vai žuburu aizmetņi, šie buļļi ir sevišķi saudzējami.

2. Buļļi ar otrajiem vai trešajiem ragiem (šos buļļus dabā praktiski atšķirt nevar), kuriem ir ne vairāk kā 7 žuburi (parasti 3+3 žuburi). Šajā vecumā nedrīkst aiztikt spīles (4+4 žuburi), jo, ja tie ir otrie ragi, tad kronis var sākt veidoties trešajā gadā.

3. Buļļi ar ceturtajiem ragiem vai vecāki, kuriem ir 8-10 žuburi (atkarībā vai ir vai nav otrie acu žuburi) un vainaga vietā spīles. Šie buļļi jau sāk piedalīties riestā un radīt līdzīgus pēcnācējus. Ja populācijā nav atrodamas spīles uz abiem ragiem, pieļaujams medīt buļļus ar 3+2 žuburiem vainagos (viena spīle) vai buļļus, kuru ragi sānskatā veido trīsstūri ( īsi vidusžuburi un neizteiksmīgs kronis).

4. Otrajā un trešajā punktā minēto buļļu novērtēšana ir apgrūtināta un var būt kļūdaina medību sezonas beigās, jo tad vairāki žuburi var būt nolauzti, kas maina priekšstatu.

5. Jebkura vecuma buļļi ar ragu anomālijām vai, ja tiem trūkst vismaz divi ragus raksturojošie pamatelementi, piemēram, abi vidusžuburi. Redzami ievainoti, slimi (nespodra savēlusies spalva) vai attīstībā atpalikuši dzīvnieki.

6. Trofejas mērķa vecuma buļļi 10-12 gadi. Ja bullis pēc silueta ir vecs (12 gadi un vecāks), tad tas nomedījams jebkurā gadījumā, neskatoties kādi ir ragi.

7. Staltbriežu buļļus censties nomedīt individuālajās medībās.

Medījot briežu govis ar teļiem , pirmkārt medījami teļi, priekšroku dodot dvīņu teļu un govs, kurai tie piedzimuši, nomedīšanai.

Dzinēju medībās netiek medītas bara vadošās briežu govis (parasti nāk pirmās).

Stirnas:

1. Netiek medīti jaunie perspektīvie āži („standarta trijnieki”);

2. Stirnu āžus censties nomedīt individuālajās medībās;

3. Medījot stirnu kazas ar kazlēniem, pirmkārt medījami kazlēni, priekšroku dodot kazlēnu dvīņu un  kazas, kurai tie piedzimuši, nomedīšanai.

Meža cūkas:

1. Dzinēju medībās rekomendējama tikai sivēnu medīšana;

2. Individuālajās medībās medījami sivēni, pērnie sivēni, vecie kuiļi („trofejnieki”) un ļoti vecās (neproduktīvās) cūkas.

3. Gadījumos, kad meža cūku skaits pārsniedz medību iecirknī vēlamo un tiek nodarīti būtiski postījumi lauksaimniecības kultūrām atsevišķos gadījumos, lai samazinātu meža cūku skaitu pieļaujama arī sivēnmāšu nomedīšana.

3.4. Trofeju vērtēšana

 3.4.1. Lai novērtētu vai aļņu un staltbriežu bullis nomedīts pareizi, šis Vienošanās slēdzēji apņemas: nododot nomedītā buļļa atļauju VMD, un veidlapu ar pilniem ragu mērījumiem (skat. pielikumu ) un divas fotogrāfijas ( pretstatā un sānskatā ) ar buļļa galvu trofeju vērtēšanas komisijai.

3.4.2. Mednieku formējuma vadītājs pēc medību sezonas apņemas piegādāt nomedīto buļļa trofeju ( ar pilnu apakšžokli) Vienošanās slēdzēju izveidotai komisijai , kura nosaka dzīvnieka vecumu, novērtē to un dod slēdzienu vai bullis nomedīts pareizi;

3.4.3. Vienošanās slēdzēji izveido trofeju vērtēšanas komisiju, trīs cilvēku sastāvā komisijas darbā uzaicinot vienu trofeju vērtēšanas ekspertu.      

3.4.4. Ja nav iespējams nomedīt atrunātos buļļus un nomedīšanas limits paliek neizpildīts, tas nav par iemeslu, lai limitu samazinātu nākošajā sezonā. Par to jāpanāk garantijas no VMD.

3.5. Vienošanās dalībnieki veic savu medību iecirkņu uzraudzību, sniega apstākļos veic vilku, lūšu un nelimitēto dzīvnieku lenkšanu, medību organizāciju saskaņojot ar mežniecībām.

3.6. Medību drošības nodrošināšanai, masti sagatavojami atbilstoši pastāvošajām medību noteikumu prasībām.

3.7. Vienošanās dalībnieki vienojas , ka vēlamais minimālais barotavu skaits ir viena barotava uz 1000 ha meža zemes platību, kurās ziemas periodā (sevišķi janvāra , februāra un marta mēnešos ) regulāri jābūt izvietotai barībai , bet minimālais sālslaizītavu skaits ir viena sālslaizītava uz 300 ha meža zemes platības , kurās sāls jābūt visu gadu .

Vienošanās apjoms un  dalībnieku atbildība

1. Parakstītā Vienošanās pilnībā apliecina dalībnieku apņemšanos godprātīgi pildīt šīs Vienošanās saistības.

2. Vienošanās saistību nepildīšanas gadījumā attiecīgā mednieku kolektīva darbība

tiek izskatīta vienošanās dalībnieku kopsapulcē.

Vienošanā dalībnieku kopsapulce un vadība

1. Tikai Vienošanās dalībnieku kopsapulce apstiprina jebkādus grozījumus vai papildinājumus šajā Vienošanās tekstā un lemj par Vienošanā dalībnieka izslēgšanu no šīs vienošanās. Vienošanās dalībnieku kopsapulcē pārstāv attiecīgā mednieku kluba vadītājs vai pilnvarotā persona.

2. Vienošanās dalībnieku kopsapulce ievēl Vienošanās uzraudzības komisiju 3 cilvēku sastāvā, apstiprina Komisijas priekšsēdētāju un nosaka tā pilnvaras. Vienošanās uzraudzības komisija tiek pārvēlēta gadskārtējā kopsapulcē. Ievēlēšana Vienošanās uzraudzības komisijā tiek pieļauta atkārtoti.

3. Vienošanās dalībnieku kopsapulce tiek sasaukta pēc vajadzības, bet ne retāk, kā vienu reizi gadā līdz katra kārtējā kalendārā gada 1. maijam. Kārtējo kopsapulci sasauc Vienošanās uzraudzības komisija. 

4. Vienošanās dalībnieku ārkārtas kopsapulci sasauc, ja vismaz trīs šīs vienošanās dalībnieki ir vērsušies ar šādu lūgumu Vienošanās uzraudzības komisijā par to rakstveidā paziņojot visiem Līguma dalībniekiem ne vēlāk kā nedēļu iepriekš. Paziņojumā jānorāda dalībnieku kopsapulces sasaukšanas iemesls, darba kārtība, ierosinātie lēmumu projekti vai Vienošanās grozījumi vai papildinājumi.

5. Vienošanās dalībnieku kopsapulce ir tiesīga, ja tajā ir pārstāvēta vairāk kā puse no šis Vienošanās dalībniekiem. Ja dalībnieku kopsapulce nav tiesīga, nedēļas laikā tiek sasaukta atkārtota dalībnieku kosapulce, un tā ir tiesīga neatkarīgi no klātesošo šis Vienošanās dalībnieku skaita.

6. Visi lēmumi un attiecīgie grozījumi šajā Vienošanās tekstā ir spēkā, ja par tiem ir nobalsojuši vairāk kā puse no šis Vienošanās dalībniekiem, izņemot Vienošanās punktā 5.minētos gadījumus. Katram Vienošanās dalībniekam kopsapulcē ir viena balss. Visi lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu vairākumu, atklāti balsojot. Kopsapulces gaitu, darba kārtību un pieņemtos lēmumus, norādot piedalījušos dalībniekus,  pieņemtos lēmumus, par vai pret nodoto balsu skaitu norāda kopsapulces protokolā, kuru paraksta kopsapulci apmeklējušie šis Vienošanās dalībnieki.

7. Vienošanās uzraudzības komisijas priekšsēdētājs pārstāv dalībnieku intereses VMD un citās iestādēs, kur atsevišķu klubu viedokļi netiek uzklausīti, piedalās dzīvnieku uzskaites rezultātu un limitu noteikšanas apspriedēs, pieprasa informāciju no VMD, kura nepieciešama klubu darba organizēšanai.

Vienošanas saistību izpildes kontrole un strīdu izšķiršana.

Šīs Vienošanās saistību izpildi kontrolē Vienošanās uzraudzības komisija. Vienošanās dalībnieku savstarpējos strīdus izskata Kopsapulce , kuras lēmums visos jautājumos ir galīgs.

Izstāšanās no Vienošanās

1. Ikviens šīs Vienošanās dalībnieks var izstāties no šīs Vienošanās, ar attiecīgā mednieku kluba vadītāja parakstītu iesniegumu, paziņojot to Vienošanās uzraudzības komisijai, kura par to informē pārējos šis Vienošanās dalībniekus.

2. Izstāšanās netiek pieļauta sezonas vidū.

Noslēguma noteikumi

Šī Vienošanās ir sākotnēji sastādīta un parakstīts [X] eksemplāros – pa vienam katram Vienošanās dalībniekam.

Vienošanās kopijas tiek iesniegtas [VMD], un A/S „Latvijas valsts meži”.

 

 

 

Pieraksties jaunumiem