MMD redzeslokā – mednis Latvijā

 MMD redzeslokā – mednis. Latvijā

Gandrīz gads aiztecējis, kopš MMD aprakstīja poļu mežinieku un zinātnieku donkihotisko cīņu par medņu saglabāšanu un reintroducēšanu Augustovas gāršā (patlaban raksts izlasāms arī ŠEIT).

Šajā MMD numurā rakstu sēriju par seno dižmežu un medību simbolu vēlējāmies turpināt ar pašmāju medņiem. Vēl jo vairāk tādēļ, ka nu jau sešus gadus tam ir teju absolūts miers no visiem plintes brāļiem un māsām...

Un tātad: MMD 2018. gada janvāra / februāra numurā medņa "ceļus un neceļus" mūsu zemē pētām četros rakstos: 1) ievadrakstā "Politiskais nemedījums" atgādinām par norisēm, kas medni Latvijā padarījušas par faktiski nemedījamu sugu; 2) mūsu medņu pētniecības nu jau vēsturiskās nianses atklāj Helmuts Hofmanis intervijā "Jaunāko laiku medņu pētījumu vēsture Latvijā", 3) par akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" paveikto medņu pētniecības labā rakstā "Ko nosedz "lietussargs"?..." stāsta atbildīgais par LVM "Medņu izpētes un apsaimniekošanas projektiem" Elmārs Pēterhofs, 4) savukārt jaunākos virzienus un zinātnieku centienus medņu izpētē rakstā "Vārds zinātnei. Medņu "kaimiņi"..." MMD lasītājiem stāsta LVMI "Silava" pētnieks Jānis Ozoliņš, kura atbildi uz MMD jautājumu, vai medņu liktenis Latvijā nav atkarīgs arī no klimata pārmaiņām, atļaujamies citēt šā nelielā ieskata noslēgumā:

J. Ozoliņš: "Par klimata ietekmi uz medņiem droši vien var strīdēties. Un – vai bez cilvēka ietekmes klimats vien spētu aizbaidīt medni no Latvijas, es stipri šaubos. Piemēram, tinis savulaik ir dzīvojis ļoti tālu uz dienvidiem un ne jau klimata dēļ ir aizbēdzis uz tundru. Klimats ir tikai papildfaktors. Ir dzīvnieki, kam vienkārši nepatīk cilvēku klātbūtne. Bez tam visos sugu aizsardzības pasākumos skaidri jānodala pētnieku tīri zinātniskā interese un reālais mērķis, ko var sasniegt, piemēram, ar sugas pavairošanu vai ekosistēmas atjaunošanu. Ja pēdējo atjaunot nevar, tad darbības vairāk uzskatāmas par zinātnisku eksperimentu."

 

Pieraksties jaunumiem