Pretmedību dramaturģijas ābece jeb Tā droši vien būs

Raksts sagatavots, balstoties uz šādiem avotiem: "Science", science.sciencemag.org, bbc.co.uk, bantrophyhunting.org, iucn.org, thetimes.co.uk, africasustainableconservation.com, iwbond.org, mirror.co.uk, wwf.panda.org, thecanary.co, huffingtonpost.co.uk, telegraph.co.uk .

Avotu tulkojumu un adaptāciju finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts publicēts MMD 2019. gada 6. (novembris/decembris) numurā, kas iznāk 25. novembrī, bet šajā lapā ievietots 20. novembrī.


Domājot par pēdējo publikāciju Medību fonda "MMD tulkojumu projekta" ietvaros, jau pasen, vasaras pašā sākumā, bijām nolūkojuši ASV un Kanādā veiktu pētījumu, kurā aplūkota dažādu vītņstobra ložu nāvīguma atkarība no trāpījuma vietas lielā pārnadža ķermenī. Šķita – būs interesanti un noderīgi šādas zinības nodot medniekiem Latvijā. Taču šos plānus pajauca ar medībām saistītu notikumu virtene, kuras sākums bija kāda atklāta vēstule. MMD uzmanības lokā šī tēma nonāca pastarpināti – vēstule izrādījās piesaistījusi arī BBC uzmanību, un britu raidsabiedrība to nekavējās izziņot visai plašajai pasaulei, tai skaitā mums.

Sākotnēji jaunums šķita vien noteikti pieminams žurnāla ziņu sadaļā. Taču, tēmai uzmanīgi sekojot un redzot to milstam gluži kā baravikai mežā pēc sulīga lietus, jau drīz radās pārliecība, ka žurnāla finiša numurā daudz labāk iederēsies nevis šauri specifiska medību jautājuma pārstāsts, bet gan ieskats norisēs, kas, manuprāt, ļoti trāpīgi raksturo to situāciju un tos izaicinājumus, ar kādiem medniecībai, medībām un medniekiem arī Latvijā nāksies (patiesībā – jau tagad nākas!) sastapties un rēķināties modernajā pasaulē. Pasaulē, kas, nokļuvusi nešķirotas informācijas pārbagātības vilnī, kļūst aizvien grūtāk izprotama, ar izplēnējošām robežām starp labu un ļaunu, patiesību un meliem. Tā ir jauna pasaule, kurā cilvēks, pat visai gudrs vai pat ļoti gudrs, izvēloties nekritiski vai pavirši "pieslēgties" atsevišķām ziņu plūsmām (vai netīšām kādā plūsmā nokļūstot) gribot negribot mēdz kļūt par kareivi vairāk vai mazāk pamanāmā informatīvā karā jeb, precīzāk, par bezpersonisku "lielgabalu gaļu" cīkstiņā, ko kādu savu mērķu vārdā uzsākuši kādi citi.

Un nevajag iedomāties, ka tikko teiktais attiecas tikai uz politikas jomu. Protams, tur naivā "lielgabalu gaļa" tiek vervēta skaļāk, un arī rezultāti ir daudzmaz saredzami (labi "taustāms" piemērs ir pavisam nesen Latvijā notikušās vēlēšanas), taču vervēšanas efektivitātes un nepārtrauktības ziņā citas jomas, iespējams, ir par politiku krietni pārākas. Rafinētākas. Vai arī tik cieši ar politiku mijiedarbojas, ka ir grūti noteikt, kur kādai vienai jomai gals un citai sākums.

Tādēļ šis stāsts, lai gan zīmēts Āfrikas, Eiropas un pasaules krāsās, ir arī par mums. Iesaku eksperimentu: samaziniet stāsta mērogu, pašķīdiniet krāsas, aizvietojiet "viņu" mediju virsrakstus, "viņu" karstās tēmas un "viņu" darbojošās personas ar mūszemes tēmām, virsrakstiem un personām, un es ceru, ka jums izdosies ieraudzīt to pašu, ko esmu saskatījis es. To, ka "latvju luga" no "pasaules šova" atšķiras vien niansēs.

Bet, protams, lai ieraudzītu, šis stāsts, šī luga vispirms jāiepazīst. Tādēļ te un tagad – laiks sākt to darīt...

 Scenārija meti un lomu saraksts

2019. gada 30. augusts. Respektablajā zinātniskajā žurnālā "Science" (Science 30 AUG 2019: 874) publicēta atklāta vēstule "Trofejmedību aizliegumi apdraud bioloģisko daudzveidību" ("Trophy hunting bans imperil biodiversity", turpmāk dēvēta par Atklāto vēstuli). Vēstulē kritizēta pēdējā laikā pasaulē un Eiropā plaši apspriestā ideja atsevišķu valstu un arī starptautiskās likumdošanas līmenī aizvien stingrāk vērsties pret trofejmedībām Āfrikā. Publikācijas saknes likumsakarīgi meklējamas Lielbritānijā – valstī, kurā pretmedību iniciatīva pilnā sparā iet vaļā tieši patlaban un kurai ir arī vēsturiski noteiktas visai stingras saites ar norisēm Melnā kontinenta dabā.

Lai kliedētu lasītāja iespējamās aizdomas, ka Atklāto vēstuli sacerējuši kaut kādi margināļi, kas emociju vai novecojušu priekšstatu dēļ atpakaļrāpuliski vēršas pret moderno zinātnisko un sabiedrisko domu, vērts uzskaitīt tās autorus, ļoti īsi pieminot arī šo personu darbības sfēras.

Un tātad, vēstuli sacerējuši pieci pasaulē, cik noprotams, visai plaši zināmi un atzīti speciālisti, kas darbojas dabas aizsardzības jomā:

♦ bioloģijas zinātņu doktore Eimija Dikmana –Dr. Amy Dickman, Oksfordas Universitātes vecākā pētniece dabas aizsardzības, it īpaši "lielo kaķu", jomā; darbojas arī citās zinātniskajās organizācijās;

♦ bioloģijas zinātņu doktore Rozija Kūnija –Dr. Rosie Cooney, Austrālijas Nacionālās universitātes pētniece, kas specializējas dabas aizsardzības un ilgtspējīgas izmantošanas jautājumos; arī Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības jeb IUCN vairāku komisiju vadītāja;

♦ bioloģijas zinātņu doktors Pols Dž. Džonsons –Dr. Paul J. Johnson, Oksfordas Universitātes Zooloģijas katedras analītiķis, specializācija – dabas aizsardzība; pēdējā laikā darbojies jomās, kuru mērķis ir risināt problēmas cilvēku un lielo savvaļas plēsēju "attiecībās";

♦ Maksija Pia Luisa – Maxi Pia Louis, Namībijas dabas aizsardzības un dabas resursu pārvaldības organizācijas NASCO direktore; NASCO ir jumta organizācija, kuras paspārnē darbojas šīs Āfrikas valsts vietējās dabas resursu pārvaldības programmas (CBNRM);

♦ bioloģijas zinātņu doktore Dilaisa Roī – Dr. Dilys Roe, Starptautiskā vides un attīstības institūta (skat. www.iied.org) vadošā pētniece bioloģiskās daudzveidības jomā, darbojas arī jau minētajā IUCN.

Šā piecinieka paustajām atziņām pievienojušies – vēstuli parakstījuši – vēl 128 zinātnieki. Informācijas labad šim stāstam pievienojam pāris lappuses no piekritēju saraksta.. Ir vērts tajā ieskatīties, papētīt un izdomāt, cik nopietns svars varētu būt šīm daudzo – kopumā 135 – zinātnieku domām par trofeju medībām (pilns saraksts uzmanīgākai pētīšanai rodams šeit: http://www.sciencemag.org/content/365/6456/874/suppl/DC1).

Kādas ir šīs domas? Acīmredzot vērts beidzot ieslēgt "tulkošanas mašīnu"...

 Pirmais cēliens. Par medībām un liegumu kampaņu

Vispirms jāatkārto vēstules virsraksts: "Trofejmedību aizliegumi apdraud bioloģisko daudzveidību..." Virsrakstā esošo it kā neloģiku (sak, vai tad nemedīšana var kaitēt daudzveidībai?!...) skaidro tālākais teksts.

Tā ievaddaļā konstatēts: "Trofeju medības [mūsdienās] ir pakļautas spiedienam: [pasaulē] tiek rīkotas augsta līmeņa kampaņas, lai šādas medības aizliegtu, un vairākas valdības jau ir pat pieņēmušas attiecīgus tiesību aktus." Tiek minēti piemēri. Viens no tiem – tā dēvētais Lauvas Sesila likums Amerikas Savienotajās Valstīs, kura mērķis ir aizliegt lauvu un ziloņu trofeju importu no Tanzānijas, Zambijas un Zimbabves, kā arī ļoti ierobežot to sugu trofeju importu, kuras šīs valsts Likums par apdraudētajām sugām (Endangered Species Act) min kā apdraudētas. Trofeju importu jau stingri ierobežojušas arī Austrālija, Nīderlande un Francija, bet Lielbritānijā, kā jau teikts iepriekš, tieši patlaban risinās aktīva kampaņa, kuras mērķis ir mudināt likumdevējus šādus ierobežojumus ieviest. Papētot citus avotus, ne tikai šo vēstuli, var redzēt, ka brīžiem tiek runāts pat par pilnīgu medību trofeju ievešanas aizliegumu Apvienotajā Karalistē.

Vēstules turpinājumā zinātnieki raksta:

"Aicinājumi aizliegt medības parasti tiek izteikti, atsaucoties uz nepieciešamību aizsargāt un saglabāt dabas vērtības. Tomēr ir pārliecinoši pierādījumi, ka trofeju medību aizliegšana šo saglabāšanu ietekmētu negatīvi. Āfrikas valstīs, kurās notiek trofeju medības, šo medību nolūkā ieviestais aizsardzības režīms no pārveidošanas (par, piemēram, lauksaimniecībā vai lopkopībā izmantojamu zemi – red.) pasargā lielākas zemju platības nekā šajās valstīs ierīkotie nacionālie parki. Trofeju medību pārtraukšanai šādās vietās neizbēgami seko šo zemju transformācijas risks un attiecīgi arī risks, ka šajās teritorijās samazināsies bioloģiskā daudzveidība."

Protams, vēstules autori netaisās noliegt, ka slikti iekārtota un pārvaldīta trofeju medību sistēma var izraisīt dzīvnieku populāciju rukumu, un arī šādai praksei ir pierādījumi, bet tomēr – "kamēr nav rastas labākas alternatīvas zemju izmantošanai", tādai medību praksei un tādām medību reformām, "kas ir izrādījušās efektīvas, būtu jāpiešķir prioritāte pār aizliegumiem". "Labi regulētu medību pozitīva ietekme uz populāciju ir pierādīta daudzviet pasaulē daudzām sugām, ieskaitot degunradžus, markhorus (vītņragu kaza Capra falconeri – red.), argālus (Ovis ammon – red.), Kanādas aitas (Bighorn sheep jeb Ovis canadensis – red.) un arī daudzus Āfrikas nagaiņus."

Atsevišķs viedoklis pētniekiem ir par lauvām, kuru medības pēdējā laikā pasaulē izpelnījušās īpaši plašu kritikas vilni. Vēstules autori apgalvo, ka tieši šai sugai trofeju medību aizliegums var kaitēt ļoti nopietni: "(..) aizliegšana var radīt neparedzētas sekas (..). Trofeju medības dod ienākumus atstumtām un nabadzīgām lauku kopienām. Medību likvidēšanas gadījumā šādām kopienām bieži pietrūkst alternatīvu [iemeslu, lai aizsargātu plēsējus]. Medību pretinieki ierosina medības aizstāt ar fototūrismu, taču daudzas līdzšinējās medību vietas ir pārāk attālas vai pārāk nepievilcīgas, lai piesaistītu pietiekamu daudzumu šādu apmeklētāju. Un ir [labi] zināms, ka tādām sugām kā lauvas patlaban vissliktāk klājas vietās, kur nav pieejams fototūrisms vai trofeju medības. Tieši šādās vietās neregulēta nogalināšana (malumedības – red.) mēdz būt daudz izplatītāka nekā medību zonās, un tas nopietni ietekmē populācijas saglabāšanu un dzīvnieku labturību."

Vēstulē tiek uzsvērts, ka vietējo kopienu koncentrēšanās uz trofeju medībām spēj novērst šo kopienu uzmanību no vēlmes veikt arī citas darbības, kas Āfrikā rada galvenos draudus savvaļas dzīvniekiem. Ar to atkal jau droši vien domāta lauksaimniecība un lopkopība, kas Melnajā kontinentā gandrīz vienmēr nozīmē faktiski neietekmējamu vietējo ļaužu vēršanos pret "traucējošajām" savvaļas sugām. Šai sakarā vēstulē tiek piesaukts jau iepriekš minētais globālais dabas aizsardzības "valis" – Starptautiskā dabas aizsardzības savienība IUCN (International Union for Conservation of Nature, Latvijā cilvēki šo organizāciju visbiežāk zina kā Starptautiskās sarkanās grāmatas radītāju un uzturētāju), kas nepārprotami atzinusi, ka "efektīvi pārvaldītas un uzturētas trofeju medības var radīt un arī rada pozitīvu ietekmi" uz dabas saglabāšanu un vietējo kopienu attieksmi pret dabu. Tādēļ, lai gan IUCN arī atzīst, ka trofeju medību jomu jācenšas labāk sakārtot un uzturēt, šis pasaules mēroga dabas sargs aicina"veikt citus pasākumus", nevis pieņemt lēmumus, "kas ierobežo vai pārtrauc trofeju medības programmas".

Un, ja nu kas, Atklātajā vēstulē "caur puķēm" arī minēts, ka pārējai pasaulei neklātos kārtējo reizi uzmesties par rīkotāju tām Āfrikas valstīm, kurām patlaban pašām beidzot sāk rasties savi ieskati un savi plāni attiecībā gan uz iedzīvotāju nabadzības mazināšanu, gan arī uz savvaļas dzīvnieku populāciju ilgtspējīgu pārvaldību.

Un visbeidzot – kāda, manuprāt, ļoti būtiska nianse. Proti, vēstules beigās izskan piebilde, ka arī daudziem no šo tekstu radījušajiem un parakstījušajiem cilvēkiem trofeju medības nebūt netīk, vēl vairāk –tās pat šķiet"atbaidošas", bet tai pašā laikā viņi vēlas uzsvērt, ka pārsteidzīgi, uz emocijām balstīti populistiski aizliegumi savvaļas dabai var nodarīt daudz lielāku ļaunumu nekā kontrolētas medības. Pēdējais teikums atklātajā vēstulē skan šādi: "Uz zinātnes atziņām nebalstīta "saglabāšanas politika" apdraud biotopus un bioloģisko daudzveidību, kā arī rada risku mazināt vietējo kopienu ieinteresētību dabas saglabāšanā un risku padarīt šīs kopienas aizvien nabadzīgākas."

 Starpbrīdis. Tūdaļ pēc vēstules

Publikācija tiek pasaulē pamanīta. Un, kā jau katrs vērā ņemams publisks izteikums par "karstu" tēmu, rada domu apmaiņu. Tuvākajā laikā atbalstu Dr. Dikmanai un Co pauž vairāku Āfrikas valstu dabas sargi, arī citi pētnieki, un ir it labi saprotams, ka atzinīgi runā arī dažādas mednieku organizācijas un arī profesionālie mednieki. Šo rindu autoram pārliecinošākie un arī patiesākie šķiet tieši profesionāļu viedokļi, kas balstās personīgajā pieredzē, Āfrikā medījot un medības rīkojot, un par savvaļas faunu tādēļ īpaši rūpējoties. Zīmīgi, ka visas manis uzietās un izlasītās profesionāļu atsauksmes – visas kā viens! – cita starpā nikni vēršas pret tādu "medību" praksi, kurā dzīvnieki Āfrikā tiek vairoti un audzēti "fermās", lai pēcāk, izlaisti "medību platībās", tūdaļ būtu pa šāvienam "griboša klienta" (grēks tādu par mednieku dēvēt) priekšā. Te nu arī jāpiebilst, ka tieši šādu grēku visiem medniekiem un medniecībai kā tādai pārmet un pulgošanai izmanto pasaulē zināmākais medību noliedzējs – nevalstiskā organizācija PETA.

Tādēļ te īstais laiks atgriezties pie Atklātās vēstules. Jo, protams, ka pēc tās parādīšanās atklātībā neizbēgami izskan arī pretēji viedokļi. Tādi manāmi gan zinātnes aprindās, gan pārējā sabiedrībā. Un tādus, turoties pie labas žurnālistikas prakses, publicē arī jau pieminētais BBC, citējot kāda Eduardo Gonkalvesa (Eduardo Goncalves) izteikumus: "Trofejmedības ir ļoti bagātu ļaužu izprieca. [Tās ir] koloniālā laikmeta barbariskas paģiras, kurām nav vietas civilizētā pasaulē! Šāda prakse ir jāizbeidz!"

MMD uzmanību tieši šis viedoklis piesaista divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Gonkalvess tiek pieteikts kā pašlaik ļoti aktīvās kampaņas jeb kustības, jeb nevalstiskās organizācijas "Aizliegt trofejmedības!" ("Ban Trophy Hunting" – BTH) dibinātājs un līderis Lielbritānijā. Otrkārt, no šā kunga izteikumu kareivīgā toņa vējo kaut kas sasodīti pazīstams – ak, jā, tie taču jauki sasaucas ar mūsu pašu pusanonīmā "vilku cīnītāja" Mareka Viļkina izteikumu kareivīgumu un izteiksmes stilu. Tāds revolucionārs piesitiens abiem, vienīgā atšķirība tā, ka no Viļkina paskvilām vējo kā no izgāztuves, jo viņa tekstos netrūkst arī pretīgu rupjību. Britu zemē tik traki nav – Gonkalvess ir vienkārši kareivīgs. Tādēļ Atklātās vēstules ierosinātā diskusija, cik nu tobrīd man izdodas pamanīt, kopumā risinās rimti, koncentrēti un atturīgi, bez pārspīlējumiem. Pamatā ir mierīgs un izsvērts zinātnieku viedoklis. Laikam jau tieši tādēļ (un nevis "dzeltenu" kaislību kurināšanas labad) vēstuli izlēmis publicēt tāds nopietns zinātniskais medijs kā "Science". Sak, šis ir labs dokuments, vērā ņemams speciālistu viedoklis, ko gan briti, gan pasaules sabiedrība varētu izmantot tālākajās diskusijās, lai lemšana par trofejmedībām Āfrikā būtu jēgpilna.

Tādēļ MMD nolemj šo tēmu vien paturēt prātā, lai un pēc kāda mēneša iekļautu kārtējā numurā. Kā ziņu.

Bet – kas tev deva!

Divdesmit pirmā gadsimta otrās desmitgades beigām šāda notikumu gaita acīmredzot nepiestāv. Pēc kāda mēneša, kad rodas vajadzība atkal pavērt šīs trofejmedību tēmas interneta durvis, tur priekšā jau pavisam cita aina...

Otrais cēliens. Intrigas attīstība

Oktobra nogalē tas pats "Science" publicē galvenā redaktora Džeremija Berga (Jeremy Berg) paziņojumu (Science 25 OCT 2019: 432), kurā teikts, ka žurnāls nolēmis mainīt līdzšinējo politiku attiecībā uz vēstulēm. Turpmāk arī uz šāda rakstura darbiem, ja tie pretendē uz publikāciju žurnālā, attiekšoties tādas pašas prasības kā uz "lielajiem rakstiem" – proti, arī vēstuļu autoriem būs jānorāda, vai viņiem attiecīgā teksta sakarā ir/nav jebkādas "finansiālas un padomdevēju" intereses.

Kāpēc sperts šāds acīmredzami piespiests solis?

Iespējams, tāpēc, ka "Science" redakcijā sabirušas atbildes vēstules, kurās līdzās zinātniskiem pretargumentiem izteikti arī mājieni, ka zinātnieki, kuri aicinājuši neaizliegt trofeju medības, nav "neieinteresētas personas", jo saņēmuši labumus no medību nozares. Kopumā "Science" oktobra nogales numurā publicētas piecas zinātnieku vēstules un viena vēstule, kuras autore pret trofejmedībām iestājas morālu apsvērumu dēļ. Nenoslinkojām paskaitīt – zinātnieku vēstuļu autori ir 21 pētnieks no dažādām Eiropas, ASV un Austrālijas universitātēm, "morālajai vēstulei" ir viena autore no ASV. Divas no zinātnieku vēstulēm parakstījuši vēl 56 un 71 atbalstītājs, tātad kopā 127.

Taču, manuprāt, ir visai iespējams, ka "Science" lēmumu padarīt stingrāku savu "vēstuļu politiku" vairāk rosinājis cits iemesls. Un tas ir ārējs, patālu no zinātniskās diskusijas stāvošs. Patiesi, oktobra beigās var labi pamnīt, ka Dikmanas unCo rosinātā diskusija ir pametusi zinātnes vidi, un sabiedriskās un politiskās vides reakcija uz Atklāto vēstuli ir tik ļoti sakāpināta, ka žurnāls mīļā miera un sava vārda sargāšanas vārdā ir spiests spert nodrošinošu un no kaislībām attālinošu soli. Šādu pieņēmumu, manuprāt, apstiprina visai zīmīga datumu sakritība – "Science" reveranss tiek veikts tai pašā dienā, kad pretmedību kampaņai pievienojas pat ietekmīgais britu preses dinozaurs "The Times", publicējot rakstu "Zinātnieku, kuri iestājas pret trofejmedību aizliegumu, finansējuma noslēpumi" ("Funding secret of scientists against trophy hunt ban", 25.10.2019.). Šajā publikācijā norādīts, ka četri no trofejmedību aizliegumu neatbalstošās vēstules autoriem un parakstītājiem (atgādinām – kopā bija 135) atrodas interešu konfliktā, jo viņu biogrāfijā rodamas finansiālas saites ar medību organizācijām, piemēram, Krievijas Kalnu medību klubu un Dallasas Safari klubu.

Te jāpiebilst, ka tai pašā dienā (25.10.2019.) arī Dikmana un Co publicē argumentētu atbildi saviem "Science" oponentiem zinātniekiem, kurā arī atklāj, cik patiesībā "ciešas" saites ar medniecību ir Atklātās vēstules autoriem. Piemēram, pati Dikmana atzīst, ka ir projekta "Ruaha Carnivore Project" (RCP, "Ruahas Plēsēju projekts" Tanzānijā – red.) direktore, un RCP ir saņēmis finansējumu arī no fototūrisma un medību organizācijām "Dallas Safari Club" и "Safari Club International". Taču šīs "attiecības" ir senas – notikušas vairāk nekā pirms pieciem gadiem, un no medniekiem "saņemto līdzekļu apjoms bijis mazāks par 1% no projekta kopējā finansējuma". Tikpat korekti atspēkoti arī pārmetumi par citu Atklātās vēstules autoru "interešu konfliktiem".

Taču pretmedību kampaņas dzirnu dzinējs neatrodas zinātnes pasaulē. Tādēļ, ieraugot informācijas vilni, kas oktobra nogalē veļas pār trofejmedību tēmu, tā vien šķiet, ka zinātnieki – gan Dikmana un Co, gan arī oponenti, kas pauduši savu viedokli "Science" slejās, – neviļus ir iesaistījušies pavisam citas kategorijas spēlē, kurā viņiem un zinātnei atvēlēta vien "lielgabalu gaļas" loma.

Trešais cēliens. Kulminācija

Par šo pieņēmumu liecina kaut vai fakts, ka jau nākamajā dienā (26.10.2019.) plašās tautiņās pasprūk ziņa, ka, lūk, vēl 20 no sākotnējās atklātās vēstules parakstītājiem, kas "pieder" Oksfordas universitātes Zooloģijas katedras Savvaļas saglabāšanas izpētes vienībai (WildCRU jeb Wildlife Conservation Research Unit), ir "no medniekiem atkarīgie", jo arī WildCRU savulaik saņēmis atbalstu no "Dallas Safari Club". Finansējuma apmērs un detaļas gan netiek minētas.

Drīz vien laimīgā britu sabiedrība uzzina arī par citiem "šokējošiem atklājumiem", kam acīmredzot ir mērķis pierādīt, ka "mednieki valda pasauli".

Piemēram, tiek vēstīts, ka medības atbalstošo ASV bāzēto bezpeļņas dabas aizsardzības organizāciju "Conservation Force Incorporated" (CFI) dibinājis ietekmīgs mednieks – bijušais "Starptautiskā safari kluba" runasvīrs Džons Džeksons. Taču šis fakts esot tikai "ziediņš"! "Odziņa" jeb īstās un patiesās, un milzīgās briesmas slēpjoties apstāklī, ka šiem trofejmedību aizstāvjiem ir arī novērotāja statuss CITES organizācijā! Un patiesībā ir vēl trakāk, jo mednieki ieperinājusies arī pasaules dabas aizsardzības pašā, pašā sirdī – kā izrādās, CFI ir Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības IUCN rindās! Un, kā zināms, Atklātās vēstules autoriem un parakstītājiem ir saikne ar IUCN! Un secinājums gatavs – tātad viss ir saistīts!

Pieļauju, ka šajā brīdī informācijas patērētājs (īpaši – nekritisks interneta, "Facebook" un citu avotu lietotājs) ir jau bezmaz pārliecināts, ka visas pasaules gaitas un likteni, visticamāk, ietekmē plaša, sazarota un viltīga mednieku sazvērestība! Ar zinātniekiem azotē.

Tādēļ: "Izslēgt jebkādus medniekus un viņu pakalpiņus no IUCN! Nekādas diskusijas ar medniekiem par dabas aizsardzību nav iespējamas!" Jā, arī tāds aicinājums pēdējo pāris mēnešu laikā atrodams sociālo tīklu telpā. Un ne tikai tur – šāds lozungs, nereti izdaiļots ar CITES un IUCN logotipiem, atrodams arī trofejmednieku pretinieku uzturētajā informatīvajā telpā.

 Starpbrīdis. Aiz kulisēm

Elementāra izpēte ļauj ieraudzīt, ka aktīvākais šādu un līdzīgu ziņu un sazvērestību teoriju avots Lielbritānijā nav neviens cits kā šajā rakstā jau pieminētā organizācija (jeb kustība, jeb kampaņa) "Aizliegt trofejmedības!" ar jau pieminēto Eduardo Gonkalvesu priekšgalā.

Kādas zinātniskas saknes šai apvienībā grūti sameklēt, toties labi redzams, ka prasmju rīkoties sabiedrisko attiecību lauciņā šim veidojumam netrūkst. Kā nekā pašam Gonkalvesam ir jau visai solīda līdzīgu kampaņu pieredze – viņš, piemēram, vēl pērn sevi reklamējis kā Lielbritānijā bāzētās Līgas pret nežēlīgiem sporta veidiem (League Against Cruel Sports) līderis, kurš par organizācijas centieniem stāstījis tā: "[Šī ir] viena no valsts senākajām un cienījamākajām dzīvnieku labturības organizācijām. Mēs organizējam kampaņas tādu dzīvnieku vārdā, kuri tiek ļaunprātīgi izmantoti vai nonāvēti "sporta" vārdā (ja to tā var nosaukt). Tās ir medības Lielbritānijā, tās ir suņu cīņas, putnu medības, vēršu cīņas, trofeju medības un suņu skriešanās sacīkstes."

Šajā gadā Gonkalvesam piešķirta britu medija "The Mirror" balva "Animal Hero 2019" ("Dzīvnieku varonis 2019"). Balvas vietnē www.animalheroawards.co.uk uzsvērts, ka Gonkalvess ne tikai "iedibināja kampaņu, lai aizliegtu trofeju medības, bet padarīja to par [mediju] sākumlapu tēmu". "Darbojoties Līgā pret nežēlīgiem sporta veidiem Eduardo iestājās pret priekšlikumiem [Lielbritānijā] atjaunot lapsu medības. Viņš arī lobēja toreizējo vides sekretāru Maiklu Govu, lai palielinātu cietumsodus par suņu cīņu organizēšanu. (..) Tagad viņš izveidojis kampaņu trofejmedību aizliegšanai, lai uzsvērtu, ka pasaulē tiek nogalināti tūkstošiem dažu visvairāk apdraudēto sugu pārstāvju. Viņš ir nodrošinājis plašu [politisko] partiju atbalstu trofeju importa aizliegumam, kā arī sadarbojies ar tādiem laikrakstiem kā "The Mirror", lai iekļautu šo jautājumu valsts darba kārtībā. Viņš vada starptautisku kampaņu, lai novērstu nepilnības starptautiskajos noteikumos, kas šobrīd trofeju medniekiem ļauj nošaut kritiski apdraudētus savvaļas dzīvniekus. Gatavojoties trofeju importa aizliegumam Apvienotajā Karalistē, viņš arī rīko kampaņu Hāgā, lai tiktu noslēgts starptautisks līgums, kas ļaus trofejmedības aizliegt visā pasaulē."

 Ceturtais cēliens. Atrisinājums

Tikko minētais citāts, lai gan reklāmiska patosa apdvests, ļauj apjaust, kādā mērogā Lielbritānijā patlaban norit "Aizliegt trofejmedības!" kampaņa. To vēl mazliet papētot, drīz vien kļūst skaidrs, ka trofejmedību aizliegšanas kampaņas "motorus" Lielbritānijā var salīdzināt ar Latvijā it labi zināmās Krievijas propagandas mašinērijas darboņiem. Piemēri tam, ka šāds salīdzinājums ir vietā, nav tālu jāmeklē.

♦ Jau stāstīts par kareivīgo aicinājumu neielaisties nekādās diskusijās ar medniekiem un izravēt medniecības pārstāvjus no dabas aizsardzības organizācijām.

♦ Taču ar to nepietiek – no "Aizliegt trofejmedības!" un šo kampaņu atbalstošo satelītu publikācijām ir skaidri noprotams, ka šie aktīvisti iestājas arī pret saviem nevalstiskajiem kolēģiem, kuru viedokļa pamatā ir zinātnes atziņas un tādēļ uzskati par medībām ir mēreni. Piemēram, modernie cīnītāji sunī Pasaules dabas fonda (WWF) nostāju, kas iebilst galvenokārt pret tādām medībām, "kas apdraud sugu vai biotopu ilgtspējību". Mūslaiku radikālajiem cīnītājiem nav pieņemamas arī šādas pētījumu rezultātos balstītas tēzes: "WWF atzīst, ka kopienas izmanto savvaļas dzīvniekus un šī izmantošana ietver arī medības un makšķerēšanu. (..) WWF galvenokārt darbojas pret savvaļas dzīvnieku nelegālu vai neilgtspējīgu izmantošanu. Šajā kontekstā WWF pieņem vai atbalsta ierobežotas medības, ja tās ir kulturāli piemērotas, likumīgas un efektīvi reglamentētas, kā arī pierādījušas ieguvumus videi un sabiedrībai."

♦ Pretmedību aktīvisti it naski izmanto arī puspatiesības. Piemēram, kāds IUCN darba grupas darba (diskusiju) dokuments, kura vienā daļā diskutēts par trofejmedībām, tiek pasniegts kā oficiāls Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības viedoklis. Un priekšplānā – kā dokumenta sāls – protams, izbīdīti teikumi, kas vēršas pret trofejmedībām. Un, protams, ka vēlāk izskanējusī IUCN atbilde – oficiāls skaidrojums, ka šī pretmedību ruporu publikācija ir kļūdaina un tai nav nekāda sakara ar IUCN viedokli – netiek īpaši afišēta.

♦ Citas puspatiesības, kas jau robežojas ar meliem, tiek radītas sadarbībā ar dažiem plašsaziņas līdzekļiem. Piemēram, ar jau pieminēto "The Mirror", precīzāk ar šā mediju koncerna tabloīdu "The Daily Mirror". Šis "iedzeltenais" drukātais izdevums (un arī vietne mirror.co.uk) jau labu laiku biedē lasītājus ar lielām Āfrikas medību rezultātu fotogrāfijām pirmajā lappusē. Lūk, nežēlīgais mednieks nošāvis lauvu! Lūk, cits riebeklis nogalinājis pērtiķi, cilvēka radinieku; lūk, šādās asiņainās izpriecās piedalās arī juniori! Vēstījums nav pārprotams un, jāatzīst, ir efektīvs. Nav grūti iedomāties "pilsoņa parastā", piemēram, mājsaimnieces, reakciju uz ko tādu. Tādēļ tad, kad laikraksts sarīko paša iezombēto lasītāju aptauju, tās dalībnieku vairums, saprotams, "balso" pret trofejmedībām. Vēl pēc laiciņa, neminot, ka tie ir tikai viena laikraksta vienas visai tendenciozas aptaujas iepriekšparedzami rezultāti, tautās (ne bez kampaņas "Aizliegt trofejmedības!" gādīgas palīdzības) tiek palaists apgalvojums, ka 86 procenti britu iebilst pret trofejmedībām. Šo vēsti uztver citi mediji un arī tiražē, un...

...un Gonkalvesa rokās ir nokļuvis vēl viens trumpis, ar kura palīdzību kustības atbalstītāju sarakstam piesaistīt vēl kādu slavenību vai vēl kādu politiķi. Abi labi der – slavenības vārds iedarbosies uz "lielgabalu gaļas" prātiem, politiķi "pēc definīcijas" sliecas atbalstīt un pa likumdošanas gaņģiem pieņemšanas virzienā bīdīt priekšlikumus, kuru īstenošanai nav nepieciešamas finanses, bet kuri teju garantē "tautas labvēlību".

Ja kādam interesē, kampaņas "Aizliegt trofejmedības!" atbalstītāju saraksts aplūkojams šeit: https://bantrophyhunting.org/supporters/ .

 Epilogs jeb Grand finale

No vienas puses – šķiet, ka pēcvārds šādam faktu un tendenču apkopojumam nemaz nav vajadzīgs. Jo raksta mērķis gana skaidri izklāstīts tā sākumā: "[Šis būs] ieskats norisēs, kas (..) ļoti trāpīgi raksturo to situāciju un tos izaicinājumus, ar kādiem medniecībai, medībām un medniekiem arī Latvijā nāksies (..) sastapties un rēķināties modernajā pasaulē."

No otras puses – MMD finiša numurs uzliek zināmu pienākumu teju ik raksta noslēgumā pateikt kādus "atvadu vārdus". Kādi tie varētu būt šeit?

Protams, atkal var atgriezties pie sākuma un visgudri novēlēt, ka gan medniekam, gan ikvienam citam MMD lasītājam turpmāk jābūt gana gudram un erudītam, lai nekļūtu par bezpersonisku "lielgabalu gaļu" vairāk vai mazāk pamanāmā informatīvā karā.

Taču tad, kas tas pateikts, kļūst skaidrs, ka nepieciešama vēl kāda piebilde. Proti, ir viegli nojaušams, ka medību pretinieku rindas, spars un varēšana arī Latvijā turpmāk tikai pieaugs. Un, tā kā viņi prot mācīties no saviem kolēģiem citur pasaulē, tai skaitā mācās būt vienoti, iestājoties par saviem centieniem, ir diezgan naivi cerēt, ka mednieki spēs labi un rezultatīvi aizstāvēties, ja turpinās šuršīties atsevišķi katrs savā kaktā, savā stūrītī zemes. To arī dziļdomīgi novēlu – vienojieties!...

Pretējā gadījumā sekas nav paredzamas. Lai tās kaut mazliet iezīmētu, šā stāsta noslēgumā atļaušos vēlreiz atgriezties britu zemē...

Tikko aprakstītās pretmedību kampaņas efektivitāti un arī vērienu cilvēku prātu putrošanā ļauj apjaust notikums, ko nesen aprakstījis "The Telegraph". Īsumā: Liverpūlē nākamgad bijis paredzēts dižpasākums "The Great British Shooting Show", taču pilsētas vadība izlēmusi grandiozo nacionālā mēroga izstādi savā pilsētā nepieļaut. Iemesls – "Aizliegt trofejmedības!" kampaņas pretmedību "petīcija ar 110 000 parakstiem" un pilsētas atslēgu turētāju konsultēšanās ar E. Gonkalvesu, pēc kuras Liverpūles mērs un padome ne tikai iebilduši pret izstādes rīkošanu, bet arī nākuši klajā ar paziņojumu, kurā nosoda jebkādas medības: "Šī padome paziņo par pilnīgu iebildumu pret jebkādu dzīvu dzīvnieku medīšanu medībās vai šaušanu uz dzīviem dzīvniekiem Apvienotajā Karalistē vai aizjūras zemēs. Mēs paziņojam, ka tas ir barbariski visos gadījumos un daudzos gadījumos apdraud arī sugas, kuras jau ir nestabilas."

Vēlāk gan noskaidrojies, ka pilsētas vadoņiem sanācis pagalam saputroties, jo "tautas sašutums", izrādās, bijis vērsts tikai pret vienu gaidāmās izstādes dalībnieku – "Engelbrecht Safaris", kas piedāvā medības Āfrikā. Un arī ar petīciju viss laikam nav gluži tā, kā iepriekš apgalvots. Novembra vidū sameklēju to internetā (ceru, ka  esmu atradis īsto, jo pretmedību petīciju, izrādās, ir vairāk nekā saprašanas) un pārbaudu – jā, taisnība, šai brīdī to parakstījuši jau 158 tūkstoši ļaužu, taču... diagramma vēsta, ka tieši Lielbritānijā bāzēto parakstu ir krietni, krietni mazāk – vien 35,5 tūkstoši. Taču – kas padarīts tas padarīts, dižizstādes "The Beatles" dzimtajā pilsētā nebūs, un "prāta pūderēšanas" sekas jau skārušas visu Lielbritānijas medību sabiedrību. Turienes Šaušanas un dabas aizsardzības asociācijas (British Association of Shooting and Conservation) pārstāvis Gerijs Dūlans tai pašā "The Telegraph" par šo situāciju teic: "[Liverpūles mērs] Džo Andersons un daži padomes locekļi ir sajaukuši trofeju medības Āfrikā ar fazānu medībām [Lielbritānijā] (..) Ar šo ierosinājumu viņi demonstrē pilnīgu neziņu par britu lauku realitāti. Tā ir skaista, vērtīga vide, kuru nedrīkst pakļaut nejaušībām. Gan zemes, gan savvaļas dzīvnieki tajā ir rūpīgi, pārdomāti jāpārvalda, un ir atzīts, ka tieši medību kopiena spēj palīdzēt [to darīt]."

P.S. Lai izvairītos no jebkādām neskaidrībām un varbūtējiem pārmetumiem par slēptu ieinteresētību, šā raksta autors [Didzis Pakalns] paziņo:

"Atrodos interešu konfliktā. Taču ne jau tāpēc, ka raksta avoti tulkoti, izmantojot Medību fonda finansējumu (zināšanai: projekta "Izglītojošu un zinātnisku materiālu par medību saimniecībā būtiskām tēmām tulkošana un publicēšana žurnālā MMD" finansējuma apjoms visā 2019. gadā bija 1760 € ), bet gan tāpēc, ka žurnāla 26 gadu ilgā mūža laikā un savas redaktorēšanas 25 gadu laikā esmu kļuvis par pārliecinātu Latvijas medniecības atbalstītāju. Tātad, nebūdams mednieks, esmu "ieinteresēta persona" – pārliecības dēļ, gluži tāpat kā ikviens pretmedību kustības ierindnieks, par līderiem nemaz nerunājot. Tiesa, manas pārliecības pamatā nav vis tāla ideoloģija, bet gan tuva personīga pieredze – ceturtdaļgadsimta garumā esmu vērojis, kā medniecība Latvijā attīstās, ar darbiem pierādot, ka ir viena no (diemžēl!) visai nedaudzajām interešu grupām, kam mūsu zemes dabas vērtības rūp patiesi, nevis tikai vārdos.

 

Paldies Jums, mednieki!"

Pieraksties jaunumiem