Pirmais solis uzvarai pār ĀCM – sperts!

Raksts sagatavots, balstoties uz publikāciju "Barasona JA, Gallardo C, Cadenas-Fernández E, Jurado C, Rivera B, Rodríguez-Bertos A, Arias M and Sánchez-Vizcaíno JM (2019) First Oral Vaccination of Eurasian Wild Boar Against African Swine Fever Virus Genotype II. Front. Vet. Sci. 6:137. doi: 10.3389/fvets.2019.00137".

Avota tulkojumu un adaptāciju finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts publicēts MMD 2019. gada 4. (jūlijs/augusts) numurā, kas iznāk 10. jūlijā, bet šajā lapā ievietots 9. jūlijā.


Šā gada 26. aprīlī respektablajā veterinārmedicīnai veltītajā izdevumā "Frontiers in Veterinary Science" parādījās raksts, ka spāņu zinātniekiem izdevies vakcinēt mežacūkas pret Āfrikas cūku mēri (ĀCM).

Šo priecīgo ziņu 29. maijā sociālajos medijos apstiprināja un papildināja LU Bioloģijas fakultātes dekāns un vadošais pētnieks Dr. biol. Nils Rostoks. Papildinājums attiecās uz mūsu zinātnieku pienesumu – proti, vakcīnas "prototipa" iegūšanai izmantots cūku mēra 2. genotipa (Lv17/WB/Rie1) vīrusa izolāts no Latvijas.

 Piesardzīgs optimisms

Uzreiz jāatvēsina satrauktie prāti, kas varētu prasīt tūlīt uz karstām pēdām uzsākt mežacūku orālo vakcināciju, kā tas tika darīts pret klasisko cūku mēri (no kura, starp citu, Latvija jau atzīta par brīvu esam!). Tik tālu vēl nav, un vispār par lielu veiksmi uzskatāms tas, ka 2017. gadā Latvijā izdalītais vīruss, kas starptautisko nolīgumu dēļ nonācis ĀCM references laboratorijā Madridē (sūtīts turp tādēļ, ka jāsūta...), izrādījies tāds nedaudz netipisks "savas sugas" pārstāvis. Proti, konkrētais vīruss bijis daudz "maigāks" un nav izraisījis ĀCM tik raksturīgo iekšējo asiņošanu. Strādājot ar vīrusu, eksperimentāli izdevies panākt 92 % iesaistīto dzīvnieku imunizēšanu, turklāt iegūto imunitāti tie spējuši nodot tālāk, tādējādi pasargājot arī pārējos "bara" locekļus.

Šie pirmie panākumi vieš piesardzīgu optimismu, ka vakcīna pret ĀCM vīrusu ir iespējama, taču līdz tam vēl zināms ceļš ejams.

Tālāk piedāvājam pārstāstu, kas balstīts uz spāņu zinātnieku publikācijas "Frontiers in Veterenary Science" žurnālā tulkojumu, lai saprastu vairāk – kas un kā ar Latvijā iegūto vīrusu tika darīts...

 Vispārējā "bilde"

Pašlaik Āfrikas cūku mēris kļuvis par cūkkopības "biznesa draudu Nr. 1" visā pasaulē. Tas skāris jau 55 valstis trijos kontinentos un ietekmējis vismaz 77 % pasaules cūku populācijas. Eiropas Savienībā tieši mežacūka (Sus scrofa) ir visvairāk ietekmētā suga. Bēdīgajai statistikai ir trīs galvenie iemesli – pašu mežacūku populāciju blīvums un pārvietošanās, inficētu produktu brīva pārvietošana lielos attālumos (arī pāri valstu robežām), ko, protams, veic neviens cits, kā cilvēks, un vakcīnas pret ĀCM neesamība. Pasaules dzīvnieku veselības organizācija iekļāvusi ĀCM to bīstamo slimību kategorijā, par kurām obligāti jāziņo. Par spīti dzīvnieku pārvietošanas aizliegumiem, inficēto mājas cūku izkaušanai un savvaļas cūku populācijas nozīmīgai samazināšanai vīruss, kurš no 2007. gada cirkulēja tikai Austrumeiropā, 2014. gadā nonāca Eiropas Savienībā un 2018. gadā, diemžēl, arī Āzijā, kas ir viens no galvenajiem cūkkopības reģioniem pasaulē.

Spāņu zinātnieku iegūtie rezultāti pirmoreiz parāda, ka ar hemorāģisku saslimšanu neizraisošu un novājinātu vīrusu iespējams imunizēt mežacūkas arī pret daudz virulentākiem ("niknākiem") ĀCM vīrusa paveidiem. Turpmākajos pētījumos jānovērtē imunizēšanas atkārtotas lietošanas drošība, pārdozēšanas riski (orālajām vakcīnām), kā arī paša vīrusa ģenētiskā stabilitāte, lai saprastu, vai Lv17/WB/Rie1 lietojams ĀCM kontroles nolūkos mežacūku populācijās savvaļā.

Labā ziņa ir tā, ka darbs jau ir sācies.

 Eksperiments tuvplānā

No komerciālas mežacūku audzētavas Spānijas Estremadūras apgabalā tika paņemtas 18 trīs– četrus mēnešus vecas un 10–15 kg smagas cūciņas. Sivēni nebija vakcinēti ne pret vienu infekcijas slimību. Dzīvniekiem bija pārbaudīta šajā reģionā biežāk sastopamo kaišu –  Aujeski slimības, Micobacterium bovis (liellopu tuberkulozes baktērija), cūku cirkovīrusa, Micoplasma pneumoniae (pneimonijas mikoplazma) klātbūtne. Dzīvniekiem ļāva divas nedēļas aklimatizēties, tad uzsāka eksperimentu. Tā laikā cūkām bija brīva piekļuve gan ūdenim, gan pārtikai. Protams, lieki teikt, ka pasākumu stingri uzraudzīja un akceptēja Madrides kopienas Ētikas komiteja.

Vīruss vispirms septiņas dienas tika audzēts cūku asins monocītos, bet pēc tam ar īpašu centrifugēšanas metodi no tām atdalīts. Vēlāk to šķīdināja īpašā fosforu saturoša sāls šķīdumā un ar titrēšanas palīdzību noteica eksperimentos izmantojamā vīrusa daudzumu šķīdumā.

Izmēģinājuma veikšanai no iepriekš minētajiem 18 mežacūku sivēniem tika atlasīti 12. Deviņus no tiem orāli inficēja ar vīrusa šķīdumu, bet atlikušajiem trim ļāva kontaktēties ar inficētajiem dažādos laikos – tai pašā dienā, pēc septiņām dienām, kā arī 15 dienas pēc pirmo vakcinēšanas. Kopumā imunizācija ilga 30 dienas, ļaujot izstrādāties dabiskajiem aizsargmehānismiem.

Lai novērtētu izstrādātās imunitātes efektivitāti, visi vakcinētie dzīvnieki tika kontaktēti ar speciāli šim nolūkam ar citu ĀCM vīrusa paveidu (Arm07) inficētiem (slimiem) dzīvniekiem un visas cūciņas novērotas vēl 24 dienas. Tām regulāri tika veiktas analīzes, mērīta temperatūra, atzīmētas visas klīniskās slimības pazīmes.

 Notikumu gaita

Pēc aptuveni 15 dienām sešiem no deviņiem orāli imunizētajiem dzīvniekiem un visiem trijiem "saskarsmes" dzīvniekiem asinīs jau uzrādījās antivielas pret ĀCM vīrusu. Nevienam dzīvniekam nekonstatēja klīniskas slimības izpausmes, izņemot nelielu temperatūras paaugstināšanos septiņiem no deviņiem orāli un vienam no trim kontaktu ceļā imunizētajam dzīvniekam. Paaugstināta temperatūra bija vērojama apmēram 3,5 dienas četru līdz 24 dienu periodā pēc vakcinēšanas.

Pēc 54 eksperimenta dienām visi izdzīvojušie dzīvnieki tika eitanazēti, to orgāni – rūpīgi analizēti. Katram dzīvniekam tika izpētīti 16 dažādu audu paraugi, katra analīze atkārtota trīs reizes "aklajā pētījumā" (tas ir, nezinot, no kura dzīvnieka kurš paraugs ņemts), un konstatētie ĀCM bojājumi klasificēti pēc to lokalizācijas un intensitātes.

Tika konstatēts, ka orālā vakcinēšana gan imunizētos, gan kontakta dzīvniekus bija aizsargājusi pret daudz "niknāko" vīrusa paveidu Arm07 – 11 no 12 dzīvniekiem (92 %) bija izdzīvojuši.

Turpretī visi tie dzīvnieki, kas tika speciāli inficēti ar Arm07, saslima un nomira (vai tika eitanazēti) laika periodā no 7 līdz 20 dienām pēc inficēšanas. Kā jau iepriekš rakstīts, saslima un nobeidzās arī viens no orāli vakcinētajiem dzīvniekiem – tam nebija izstrādājušās antivielas. Saslima arī divi vēlāko "kontaktu" (7. un 15. dienā kontaktējušie) grupas dzīvnieki, taču viņi ĀCM pārslimoja, izdzīvoja un arī ieguva imunitāti pret šo vīrusu.

Arī pēcnāves audu analīzes uzrādīja bojājumus un vīrusa DNS tikai tiem dzīvniekiem, kas bija nobeigušies.

 Īss rezumē

♦ Viss šis eksperiments parādījis, ka Lv17/WB/Rie1 ir ļoti daudzsološs kandidāts reālas vakcīnas izstrādei pret ĀCM, jo savulaik ar līdzīgu prototipu aizsācies ceļš arī uz klasiskā cūku mēra orālās vakcīnas izstrādi.

♦ Ļoti pozitīvi ir tas, ka imunitāti iegūst arī kontakta dzīvnieki, kas varētu daudzkārt palielināt savvaļas cūku baru kopējo imunitāti pret ĀCM.

♦ Katrā ziņā šis eksperiments ir krietni daudzsološāks par iepriekš ar mājas cūkām veiktajiem izmēģinājumiem. Tiesa, tas nebūt vēl nenozīmē, ka šī vakcīna varētu aizsargāt pret visiem ĀCM paveidiem, jo arī ļoti virulentais Arm07 pieder vīrusa 2. genotipam. Ir notikuši arī mēģinājumi vīrusu "ģenētiski modificēt", taču tam ir daudz dažādu risku un rezultāti līdz šim nav bijuši visai labi.

 Kas tālāk?

Protams, parādoties tik reālai iespējai uzveikt it kā neuzveicamo ĀCM vīrusu, sasparojušās visas atbildīgās institūcijas un laboratorijas. Izsludināts un tuvākajos mēnešos tiks uzsākts ES apstiprināts ĀCM vakcīnas izstrādes projekts, kas ilgs četrus gadus. Vadošā joprojām būs Spānijas laboratorija, bet tai apstiprināts jau 21 partneris, tai skaitā arī Latvijas Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR.

Nu, ko – jādomā, ka arī mednieki (un, ne tikai Latvijā) ar nepacietību gaidīs rezultātus...

Sagatavoja Anita Upīte

Pieraksties jaunumiem