Cik tīrs ir mūsu medījums?

Publikācijas avots ir raksts "Microbial contamination of moose (Alces alces) and white-tailed deer (Odocoileus virginianus) carcasses harvested by hunters", kura pilns teksts pieejams vietnē sciencedirect.com - šeit.

Avota tulkojumu un adaptāciju finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts publicēts MMD 2019. gada 3. (maijs/jūnijs) numurā, kas iznāk 10. maijā, bet šajā lapā ievietots 9. maijā.


 Kāpēc tieši šis raksts?

Zinot, ka mūsu Pārtikas un veterinārais dienests nācis klajā ar iniciatīvu šai gadā pastiprinātu uzmanību pievērst medījuma apstrādes vietām Latvijas medību klubos un tātad arī medījumu apstrādes higiēnai, MMD izdomāja pameklēt šai mūsu aktualitātei pieskaņotas tēmas citur pasaulē. Meklējumi vainagojās ar panākumiem – izdevās atrast kādas trīs visai svaigas atskaites par šai jomā veiktiem pētījumiem. Un – viena no tām šķita ļoti piemērota pārstāstīšanai mūsu mednieku žurnāla lappusēs! Piemērota tādēļ, ka:

♦ pirmkārt, pētījums risinājies gandrīz līdzās – mums ģeogrāfiski un dabas apstākļu ziņā tuvajā Somijas dienviddaļā;

♦ otrkārt, šajā pētījumā pētīti savvaļā dzīvojuši, nevis iežogojumā mituši nomedīti dzīvnieki, no kuriem turklāt viena suga – alnis – tiek ražīgi medīta arī Latvijā;

♦ un, treškārt, šai pētījumā lielu daļu darba īstās, parastās (visparastākajās!) medībās paveikuši parasti – cauruncaur tipiski un vienkārši – somu mednieki.

Šie trīs apstākļi ļāva domāt, ka pētījuma uzrādītā problemātika, iespējams, varētu būt aktuāla arī pie mums.

Kas? Un kāpēc?

Ievadā minēto atskaiti par pētījumu ikviens interesents var atrast un pilnībā iepazīt interneta vietnē sciencedirect.com, kur tā publicēta kā žurnālu "Elsevier" un "Food Microbiology" piedāvāts t.s. brīvpiekļuves materiāls "Mednieku nomedīto aļņu un baltastes briežu liemeņu mikrobioloģiskais piesārņojums" ("Microbial contamination of moose (Alces alces) and white-tailed deer (Odocoileus virginianus) carcasses harvested by hunters"). Pētījuma autori ir Helsinku (Somija) Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes un Zinātnes fakultātes pētnieki Mikaela Sauvala, Sauli Lāksonens, Rīka Laukanena-Niniosa, Katri Jalava un Marija Fredriksona-Ahomā, kā arī Cīrihes (Šveice) Universitātes Pārtikas drošības un higiēnas institūta pētnieks Rodžers Stefands (Mikaela Sauvala,Sauli Laaksonen,Riikka Laukkanen-Ninios,Katri Jalava,Maria Fredriksson-Ahomaa,Roger Stephand).

Publikācijas ievaddaļā autori atklāj iemeslus, kādēļ nolemts veikt tieši šādu pētījumu. Un laikam jau var teikt, ka tie balstās ne tikai zinātniskos, bet arī praktiskos apsvērumos. Proti, vispirms konstatējot acīm redzamo (to, ka aļņu un baltastes briežu medības Ziemeļvalstīs ir ļoti populāra "āra aktivitāte" un ka ik gadu Somijā tiek nomedīts no 35 000 līdz 50 000 aļņu un aptuveni 25 000 baltastes briežu), pētnieki pēcāk atzīst, ka šī delikatese – medījuma gaļa – lielākoties ir plašam patērētāju lokam visai grūti pieejama. Kāpēc? Spriežot pēc nule pieminētās medību ražības, deficīta taču nav? Atbilde: vērtīgās gaļas (autori uzskaita: "liesās, garšīgās un proteīniem bagātās") nepieejamība saistīta ar tā dēvētajām ilgtspējības prasībām, kas Eiropas Savienībā attiecas uz gaļas ražošanu, un tās paredz, ka dzīvnieku miesai, kas tiek piedāvāta patērētājam, jāatbilst noteiktām prasībām, un viens no kvalitātes kritērijiem ir higiēnas standarti, kas paredz, ka produktā nedrīkst būt pārāk daudz baktēriju, kas spēj ietekmēt gaļas kvalitāti, par patogēno mikroorganismu klātbūtni nemaz nerunājot. Bet ar mednieku "ievākumu" šai ziņā mēdz būt problēmas...

Un vēl... Nav nekāds noslēpums, ka mūsdienās teju it visur Eiropā medījamo dzīvnieku skaitam ir tendence palielināties. Medības tiek aizvien gudrāk regulētas, mednieki saimnieko aizvien prasmīgāk, selektīvāk, un dzīvnieku kļūst vairāk. Somijā pat – aļņu populācijas lielums tiek lēsts kā aptuveni simttūkstoš galvu prāvs, bet baltastes briežu pulkā ir aptuveni 60 000 savvaļas īpatņu (un, ja nu kāds to vēl nezina, šī ir Somzemē mākslīgi ieviesta suga). Tas rada jaunus riskus – jo vairāk dabā savvaļnieku, jo ticamāka to saskare ar cilvēkiem un mājdzīvniekiem, kas savukārt rada tā dēvētās patogēnu šķērskontaminācijas risku jeb, "cilvēciski" izsakoties, aizvien lielāku iespējamību, ka vienā vidē tradicionāli mītošas baktērijas vai citi mikroorganismi tiek nejauši pārvietoti uz citu vidi vai sabiedrību un sāk tur radīt pamatīgas "ziepes".

Un viens no ceļiem, kas var pavērt vārtus šādai mijiedarbībai, ir medības.

Tādēļ papētīt dziļāk pilnīgi noteikti ir vērts.

Ko, kur, kad pētīt?

Pētījuma autori apraksta parastu medību tradicionālo norisi Somijā, kas acīm redzami ir līdzīga kā pie mums Latvijā. Pirmkārt, medības notiek nevis "plikas izklaides pēc", bet tādēļ, lai iegūtu arī gaļu. Otrkārt, mūsu platuma grādos medībās tradicionāli nav "pakalpiņu" – mednieki visu dara paši. No tā visa izriet arī tas, kas treškārt – ja medības ir veiksmīgas, tieši mednieki darbojas ar medījumu.

♦ Kur tas notiek? Medījuma pirmapstrāde – lielākoties mežā, absolūtos lauka apstākļos; dīrāšana, atdzesēšana un medījuma sadalīšana – bagātīgāk vai knapāk aprīkotā dīrūzī (zinātnieki šo "iestādījumu" pieklājīgi dēvē par "mazo medījuma apstrādes vietu"), kas var atrasties gan zem klajas debess, gan telpās.

♦ Kā tas notiek? Pētījuma autori atkal jau apraksta arī mūspusē parastu situāciju – labs trāpījums medījamā dzīvnieka sirds un plaušu apvidū parasti rada pietiekamu asiņošanu, medījuma speciāla atasiņošana nav nepieciešama, tādēļ mežā pirms transportēšanas uz dīrūzi parasti notiek vienīgi iekšējo orgānu un kuņģa un zarnu trakta izņemšana. Un (citāts) "šāda prakse savukārt palielina iespēju, ka uz medījuma liemeņa – gan no ādas un gremošanas trakta, gan arī no vides – var nonākt [nevēlamas] baktērijas".

Neticami, bet par visu to pagaidām zināms salīdzinoši maz. Pētnieki raksta: "Līdz šim par šo medību higiēnas aspektu – par medījumu liemeņu mikrobioloģisko piesārņojumu – veikti tikai daži pētījumi par briežiem un stirnām, bet neviens – par aļņiem." Piemēram, bijis pētījums Vācijā, kur nomedīto briežu liemeņi baktēriju ziņā izrādījušies visai "tīri". Turpretī Itālijā veiktā pētījumā atklājies, ka aptuveni puse nomedīto stirnu liemeņu ir ļoti piesārņoti ar enterobaktērijām. Savukārt Šveicē briežu liemeņu mikrobioloģiskais piesārņojums dažādās medījuma apstrādes vietās bijis ļoti (pat vairākkārt!) atšķirīgs.

♦ Kādas baktērijas jāmeklē? Atbilde: īpaši tādas, kas var un mēdz saslimdināt cilvēkus. Somu zinātnieki publikācijas ievaddaļā uzskaita bīstamākās "ļaundares", kas konstatētas, pētot medījamos savvaļas atgremotājus: "Daži no patogēniem, kas izraisa slimības cilvēkam, ir [salmonelozi izraisošā] baktēriju ģints Salmonella spp., [asiņošanu zarnu traktā izraisošās] Šiga toksīnu producējošās Escherichia colibaktērijas jeb STEC, [jersinozi izraisošās] Yersinia enterocoliticaun Yersinia pseudotuberculosis, kā arī [listeriozi izraisošās] Listeria monocytogenesbaktērijas."

Tieši tur tad arī meklējama mūsu ziemeļu kaimiņu veiktā pētījuma "centrālā ass". Autori raksta: "Par spīti tam, ka aļņa gaļa ir visizplatītākā savvaļas dzīvnieka gaļa, kas Somijā tiek lietota cilvēku uzturā (nākamā populārākā ir baltastes brieža gaļa), līdz šim nav veikti nekādi pētījumi par zoonotisko baktēriju klātbūtni tajā. Tādēļ mūsu darba mērķis bija izpētīt tieši to – mikrobioloģiskā piesārņojuma līmeni un zoonotisko baktēriju klātbūtni Somijā nomedīto savvaļas aļņu un baltastes briežu liemeņos."

Parastas medību saimniecības otrpus Baltijas jūrai

Pētījuma ietvaros zinātnieki laikā no 2012. līdz 2105. gadam piedalījās reālās medībās Somijas dienviddaļā, ievācot paraugus no medījumiem gan nomedīšanas (pirmapstrādes) vietā, gan medījuma tālākās apstrādes vietā (dīrūzī). Kopumā šādi izpētīti 200 medījumi – 100 alņi un 100 baltastes brieži. Visi nomedītie bijuši Somijas dienviddaļā savvaļā brīvi dzīvojuši dzīvnieki. Vērtējot nomedīšanas apstākļus, pētnieki pievērsuši uzmanību arī mednieku šaušanas prasmēm – ticis fiksēts ikviens gadījums, kad trāpījums bijis "zarnās". No visiem 200 nomedījumiem šāda klizma piemeklējusi 16, un sugu proporcija bijusi vienāda – pa astoņiem "sliktiem" šāvieniem gan briežu, gan aļņu sadaļā. Protams, ka medības bijušas arī "likumpaklausīgas" – dzīvnieki medīti Somijā noteiktās medību sezonas laikā. Tātad rudenī un ziemā. Aļņi – no septembra līdz decembrim, baltastnieki – no septembra līdz janvārim. Nomedījumu dzimuma un vecuma attiecība – teju pus'-uz-pus': 52 procenti mātīšu, 48 procenti tēviņu; 90 bija pieauguši dzīvnieki, 110 – teļi.

Pētījumam veltītajā publikācijā "stap rindiņām" izlasāms, ka autori vēlas uzsvērt: lai pētījums atspoguļotu patiešām reālo stāvokli, materiāla ievākšana notikusi cauruncaur ikdienišķos medību apstākļos, bez parādiskuma vai vēl kādas īpašas gatavošanās. Visas darbības ar medījumu veikuši tikai un vienīgi paši mednieki, un viss noticis kā parasti parastās medībās: pirmapstrāde (iekšu izlaišana) – lauka apstākļos nomedīšanas vietā, dīrāšana un sadale – medījuma apstrādes vietā dīrūzī iekštelpās vai āra nojumē.

Kopumā zinātnieki pabijuši 25 "mazās medību saimniecībās" (medību klubos) 12 pašvaldību teritorijās četrās Somijas provincēs valsts dienvidos. Sniegts arī klubu dīrūžu vērtējums, un pētnieki apgalvo, ka tikai viena no viņu apmeklētajām 25 medījumu apstrādes vietām uzskatāma par izcili aprīkotu, gandrīz pusē saimniecību (12 no 25) visām darbībām ar medījumu (acīmredzot domāta gan apstrāde – gan dīrāšana un sadale, gan arī uzglabāšana – red.) dīrūzī paredzēta tikai viena telpa, kurā lielākoties (8 vietās no 12) nav dzesēšanas iekārtu. Toties dīrūžos, kuros bijušas divas vai trīs telpas, kā likums, bijusi arī dzesēšanas iekārta, kas dzesēšanai atvēlētajā nodalījumā ļāvusi nodrošināt temperatūru robežās starp 1 un 8 °C. Interesanti, ka par medījuma apstrādi dīrūzī vēl tiek piebilsts, ka visos gadījumos katrā medību klubā gan dīrāšanu, gan medījuma sadali veicis viens mednieks (ziņojumā teikts – "ikreiz tas bija pirmais "autors"").

Paraugu ņemšanu, protams, veikuši zinātnieki. Ievākšanas laiks variabls – apmēram puse paraugu (91 no 200) iegūta nomedīšanas dienā, bet lielākais "attālums", kas šķīris nomedīšanas brīdi un parauga ievākšanu, bijis deviņas dienas. Te gan jāpiebilst, ka ziņojumā minētie skaitļi ļauj spriest, ka tik vēla "ražas novākšana" bijusi izņēmums, lielākoties paraugi ņemti iespējami tuvu nomedīšanas un apstrādes brīdim.

"Mēs vērtējām arī nomedītā dzīvnieka vecumu un dzimumu, āra temperatūru medību laikā, izvērtējām arī laiku, kas pagājis starp nomedīšanas un paraugu ņemšanas brīdi, kā arī medījuma apstrādes vietas (telpu skaits, atdzesēšanas iespējas, iekštelpu temperatūra) ietekmi uz liemeņa mikrobioloģisko piesārņojumu," raksta pētnieki.

Par meklējumiem

Autori, protams, sīki un smalki apraksta arī paraugu ņemšanas metodiku un pētījuma gaitu, par ko šeit jēga atklāt vien to, ka tā neatstāj vietu šaubām par rezultātu ticamību – viss darīts tā, lai izslēgtu jebkādu "ciemiņu no malas" nonākšanu paraugā vai nevēlamu procesu risināšanos paraugā citā vietā vai laikā. Analīzes sāktas 24 stundu laikā pēc paraugu ņemšanas.

Tajās tika veikta:

♦ aerobo mezofilo baktēriju (turpmāk – AMB)skaita noteikšana no medījuma liemeņa ņemtajā paraugā;

♦ enterobaktēriju (EB) skaita noteikšana paraugā;

♦ baktēriju Escherichia coli jeb zarnu nūjiņu (EC) skaita noteikšana paraugā;

♦ mikroorganismu identificēšana paraugā DNS līmenī ar PCR (Polymerase Chain Reaction jeb polimerāzes ķēdes reakcija) tehnoloģiju. Šādi pētītas Campylobacter un Salmonella ģinšu baktērijas, Yersinia enterocolitica, STEC un Listeria monocytogenes. Paraugiem, kuros tika atklātas Campylobacter, tika veiktas papildu analīzes, lai identificētu sugas Campylobacter jejuni un Campylobacter coli. Papildu analīzes veiktas arī paraugos atklātajām Salmonella, Yersinia un Listeria baktērijām, meklējot cilvēku saslimšanu izraisošās variācijas.

Pētījumu noslēdza iegūto datu statistiskā analīze.

Rezultāti. AMB, EB un zarnu nūjiņas

♦ MMD lasītājam, visticamāk, neko daudz neizteiks un arī nenozīmēs "baktēriju skaitīšanas" vispārējās skaitliskās vērtības, tādēļ, ielūkojoties šai rezultātu sadaļā, pārstāstīsim vien to, ka no aļņiem ņemtajos paraugos EB un EC baktēriju izrādījies jūtami vairāk, nekā baltastes briežu paraugos, turpretī AMB daudzums uz abu sugu medījumu liemeņiem bijis daudzmaz vienāds.

♦ Turpinot par šo baktēriju daudzumu uz somu mednieku guvuma, mums būtiskākais (lasi –"tautai saprotamākais") ir šāds zinātnieku atzinums: "Mikrobioloģiskajā ziņā lielākā daļa no mednieku iegūtajiem aļņu un baltastes briežu liemeņiem neatbilda Eiropas Savienības likumvidē noteiktajiem atgremotāju gaļas higiēnas kritērijiem." Proti, salīdzinot ar Eiropā likumos noteiktajām robežvērtībām, AMB skaits izrādījās pārāk liels uz katra ceturtā aļņu liemeņa un katrā trešajā no brieža liemeņa ņemtajā paraugā. Enterobaktēriju (EB) "piesārņojuma" ziņā vērtējumam "neapmierinoši" atbilda gandrīz puse aļņu un gandrīz ceturtdaļa briežu liemeņu.

♦ Zarnu nūjiņas tika konstatētas 71 % aļņu un 41 % baltastes briežu paraugu.

Rezultāti. "Īpaši ļaunās" baktērijas

♦ Kopumā 64 medījuma liemeņi (35 % aļņu un 25 % baltastes briežu) izrādījās "inficēti" ar vismaz vienu no šai sadaļā tālāk minētajiem patogēnajiem mikroorganismiem.

♦ Visbiežāk tika atrastas STEC un Listeria monocytogenes baktērijas – attiecīgi 14 un 10 procentos paraugu.

♦ Jersinozi izraisošās Yersinia enterocolitica art.s. ail gēnu atrastas 6 % aļņu un 9 % baltastes briežu paraugos.Yersinia pseudotuberculosis nav tikusi atrasta.

♦ Cilvēkiem ar dažāda smaguma pakāpju caureju draudošās Campylobacter atrastas 6 % aļnu un 2 % baltastes briežu paraugu. Meklējot "dziļāk", atrastas tikai Campylobacter jejuni, nav atrasts Campylobacter coli.

♦ Salmonelozi izraisošās Salmonella ģints baktērijas atrastas tikai no aļņu liemeņiem ņemtajos paraugos (4 %).

Rezultāti. Riska faktori

Ar dažādām smalkām matemātiskām un statistiskām metodēm analizējot paraugu analīzes rezultātā iegūtos datus, zinātnieki centušies noteikt, kādi tad īsti ir lielākie riska faktori, kas var radīt medījuma mikrobioloģisko piesārņotību. Šie rezultāti atainoti vairākās visnotaļ grūti "lasāmās" tabulās, kam ir zinātniski specifiska nozīme, tādēļ turpinājumā lasītājiem piedāvāsim vienkāršotu atstāstu, mēģinot tajā apvienot gan no tabulu skaitļiem noprotamo, gan pētījuma publikāciju noslēdzošajā "diskusijas" sadaļā rakstīto.

♦ Pirmais un, šķiet, "medniekam parastajam" galvenais. Pats būtiskākais riska faktors, kas var atstāt ietekmi uz medījuma gaļas mikrobioloģisko piesārņojumu, ir neveiksmīgs trāpījums zarnu traktā. Tad – uz galvošanu! – ir klāt gan biedējošās zarnu nūjiņas, gan, ļoti iespējams, arī "ļaunie patogēni".

♦ Par pēdējiem pētījuma autori raksta: "Mūsu pētījumā 35 % aļņu un 29 % briežu liemeņu bija piesārņoti ar vismaz vienu patogēnu. [Turklāt] liemeņi, kam tika konstatēts piesārņojums ar zarnu nūjiņām (EC), uzrādīja arī lielāku risku, ka tie būs inficēti arī ar kādu no patogēniem. To rāda arī citi pētījumi, piemēram, Biasino et al.(2018) secināts, ka ir pozitīva sakarība starp zarnu nūjiņu un Salmonellaklātbūtni uz cūku liemeņiem. Tātad var spriest, ka EC klātbūtne ir lietderīgs indikators par medījuma liemeņa piesārņojumu ar izkārnījumiem, kas var tikt izmantots arī kā enteropatogēno baktēriju rašanās prognoze."

Te jāpiebilst, ka somu pētījumā Salmonella un Campylobacter tikušas konstatētas gana reti (vairāk – aļņiem, mazāk – baltastes briežiem). Krietni biežāks atradums bijušas cilvēkiem bīstamās Šiga toksīnu producējošās Escherichia coli baktērijas jeb STEC (14 %). Tas sasaucas ar citu pētījumu datiem, piemēram, šī baktērija bijusi visai pastāvīgs (36 % paraugu) atradums pussavvaļas ziemeļbriežos Somijas ziemeļdaļā; briežu gaļa vairākkārt minēta arī kā cilvēku saslimšanas iemesls STEC radītos infekcijas uzliesmojumos ASV.

Somijas pētījumā gan aļņu, gan briežu liemeņos – retumis, bet tomēr – konstatēta arī Listeria monocytogenes un vairāku Yersinia "kompānijas" pārstāvju klātbūtne, tai skaitā divos aļņa un trijos baltastes brieža paraugos – arī ar cilvēku saslimšanu saistītās Yersinia sugas.

♦ Publikācijā pētnieki vairākkārt uzsver, ka medījuma gaļai higiēnas problēmas rodas medījuma apstrādes vietu dēļ. Tām veltīts pat visai bargs epitets – "primitīvas". Pētnieki salīdzina Somijā gūtos rezultātus ar citās valstīs (piemēram, Šveicē) notikušu pētījumu rezultātiem un atrod acīm redzamu sakarību: jo kvalitatīvāk izveidota un aprīkota medījuma apstrādes vieta, jo mazāks piesārņojuma risks ar AMB. Liela nozīme šai sakarā tiek piešķirta atsevišķām telpām dīrūzī. Vismazākais gaļas piesārņošanas risks būs tur, kur dīrāšanai sava telpa, medījuma sadalei sava, uzglabāšanai – arī (ar dzesēšanas iespējām). Un pretēji. Citāts: "Mūsu pētījumā lielākās AMB vērtības "deva" tās medījuma apstrādes vietas, kurās bija tikai viena telpa."

♦ Un vēl kāds interesants konstatējums – sakarība starp dīrūža kvalitāti, nomedītā dzīvnieka izmēru un piesārņojuma risku. Proti, pieticīgāk aprīkotajos dīrūžos konstatēts, ka īpaši daudz enterobaktēriju ir uz aļņu liemeņiem (47 % gadījumu – vairāk nekā 2,5 mērvienības jeb "neapmierinoši" Eiropas likumu izpratnē). Zinātnieki spriež, ka visticamākais šāda piesārņojuma iemesls ir tas, ka aļņa liemenis ir krietni lielāks un smagāks par baltastes brieža liemeni, tādēļ medniekiem ar to ir grūtāk darboties "tīri" – gan pirmapstrādes vietā, gan pārvedot uz apstrādes vietu, gan arī pašā apstrādes vietā, ja tās aprīkojums ir paknaps.

♦ Vērā ņemama ietekme uz medījuma liemeņa mikrobioloģisko piesārņojumu ir arī gaisa temperatūrai nomedīšanas brīdī. Piemēram, lielākajai daļai Enterobacteriaceae dzimtas pārstāvju (EB) ļoti netīk temperatūra, kas zemāka par 6 °C. Pētnieki raksta: "Mūsu pētījuma laikā vidējā gaisa temperatūra 2013./14. gada ziemā bija ievērojami augstāka nekā 2012./13. gada ziemā, un tiešām – aukstākajā ziemā uz aļņu liemeņiem mēs atradām mazāk EB." Tiek minēts, ka to pašu apliecina arī citās Eiropas valstīs veikti pētījumi, piemēram Paulsen un Winkelmayer (2004) Austrijā konstatējuši, ka medījuma gaļas mikrobioloģiskais piesārņojums ar EB un arī ar AMB ir bijis krietni augstāks laikposmā no jūnija līdz augustam (vidējā gaisa t. – ~18 °C) nekā oktobrī–decembrī (vidējā t. – ~10 °C).

Tiesa, viena no Somijas pētījuma datu tabulām šai ziņā rāda arī pretējo – lielāku medījuma piesārņojuma risku ar zarnu nūjiņām (EC) tieši aukstā laikā. Zinātnieki šādu it kā neloģisku rezultātu atkal tiecas saistīt ar "cilvēcisko faktoru", proti, jo laiks aukstāks, jo medniekiem lauka apstākļos grūtāk darboties – medījuma pirmapstrādi veicot, salst rokas, kustības, medījumu pārvietojot, ir neveiklākas, robustākas. Utt., u.t.jpr., un tas viss gribot negribot atbalsojas higiēnā.

♦ Līdzīgs iemesls – mednieka fiziskā varēšana – tiek minēts arī tur, kur pētnieki uzgājuši sakarību starp piesārņojumu ar zarnu nūjiņām un dzīvnieka dzimumu. Proti, aļņu un briežu tēviņu liemeņu piesārņojuma risks ar EC izrādījies augstāks nekā sievišķā dzimuma īpatņiem. Zinātnieki pieņem, ka tas tādēļ, ka aļņu un briežu buļļi ir smagāki un lielāki nekā mātītes. Lielāku un smagāku dzīvnieku pēc nomedīšanas ir grūtāk un ķēpīgāk apstrādāt un pārvietot, un šis apstāklis tad arī rada lielākus mikrobioloģiskā piesārņojuma draudus.

♦ Un visbeidzot zinātnieki vairākas reizes uzsver – skaidri redzams arī tas, ka ir tieša sakarība starp mikrobioloģiskā piesārņojuma līmeni un medījuma uzglabāšanas laiku. Risks vienkāršs – jo ilgāk nepiemērotos apstākļos gaļa turēta, jo kuplāks uz tās esošo "mazo draudziņu" pulks ar visām no tā izrietošajām sekām.

Ko no tā visa secināt?

Skaidrs, ka šai rakstā aplūkotā pētījuma mērķis nav bijis sniegt konkrētus ieteikumus medniekiem. Tomēr no pētījuma – gan no secinājumu sadaļas, gan kopumā, ņemot vērā mednieku praksi – dažas atziņas izlobāmas vai atvasināmas...

♦ Ja gadījies trāpījums "zarnās", medījuma apstrādi vērts veikt rūpīgi – rūpīgāk, nekā parasti. Mūsu medību speciālisti, kas iepazinuši citus pētījumus citās valstīs, zina stāstīt, ka šādā gadījumā iespējamo risku likvidēšanai tiek ieteikts liemeni ļoti kārtīgi noskalot ar tīru ūdeni un uzglabāt dzesētavā krietni vēsā temperatūrā. Kādā? Pēc dažādu avotu papētīšanas MMD šeit riskē apgalvot, ka parastā "ledusskapja temperatūra" šādā gadījumā, visticamāk, nav pieņemama – tepat Latvijā, zinātniskajā institūtā "Sigra", veikts pētījums apgalvo, ka, uzglabājot savvaļas dzīvnieku gaļu +4 °C, +8 °C temperatūrā, enterobaktēriju dzimtai piederošo mikroorganismu (tātad arī zarnu nūjiņu) augšana netiek kavēta. Citā avotā kā daudzmaz pieņemams tiek minēts temperatūras intervāls no +2 °C līdz +4 °C.

♦ Ir vērts aiz auss aizlikt atziņu, ka liela nozīme medījuma gaļas kvalitātes nodrošināšanā ir dīrūža kvalitātei. Tādu ierīkojot vai pārveidojot, iespēju robežās jācenšas nodalīt "netīro zonu" (dīrāšana) no "tīrās zonas" (sadale un uzglabāšana).

♦ Un, protams, ar medījuma gaļu rīkojoties un pārtikā izmantojot, allaž jāatceras, ka uz tās vai tajā var būt nevēlami "radījumi" (un ne jau tikai mikroorganismi), kas spēj radīt pamatīgas problēmas arī cilvēkam. Šai ziņā drošības (piemēram, "ar rezervi" vārot vai citādi termiski apstrādājot) nekad nevar būt par daudz. Arī Somijas pētījuma autori uzsver: "Pareizai medījuma apstrādei, pareizai medījuma gaļas uzglabāšanai un pagatavošanai vienmēr jābūt prioritārai. (..) Un mednieku izglītošana par medību higiēnas jautājumiem arī ir nepieciešama..."

Pētījuma tulkojumu apstrādāja un rakstu publicēšanai sagatavoja Atis Štāls

 

Pieraksties jaunumiem