Medījamo dzīvnieku patoloģijas (9)

Autori: Dušans Rajskis (Doc. MVDr. Dušan Rajský, PhD.), Pavels Foreteks (MVDr. Pavel Forejtek, CSc.), Matūšs Rajskis (Ing.Matúš Rajský, PhD.) un kolektīvs. Autori pārstāv: Zvolenas Tehniskās universitātes Meža fakultāte (Slovākija), Viduseiropas Medību ekoloģijas institūts Brno (Čehija), Dzīvnieku resursu pētniecības institūta Nacionālais Lauksaimniecības un pārtikas centrs Nitrā (Slovākija).

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts publicēts MMD 2019. gada 5. (marts/aprīlis) numurā, kas iznāk 12. martā.


 Parazitārās slimības. 5. daļa (noslēgums)

 Putnu askaridoze (Ascaridiosios gallinarum)

♦ Etioloģija. Slimības ierosinātājs putniem ir Ascaridia ģints apaļtārpi (Ascaridia galii, A. columbae, A. dissimilis, A. compar un citi). Tie atrodas tievajā zarnā. Slimība ir sezonāla un sasniedz kulmināciju no jūnija līdz septembrim.

♦ Klīniskie simptomi. Simptomi ir tieši atkarīgi no apaļtārpu infekcijas intensitātes un dzīvnieka vecuma. Masveida infekcijas gadījumā slimība noris akūti. Redzami klīniski simptomi parādās 10 līdz 15 dienas pēc inficēšanās. Ir vērojama gļotādu un cekula anēmija kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi (apetītes zudums un caureja). Skartais putns atpaliek augšanā, pasliktinās tā  fiziskais stāvoklis, mātītēm samazinās olu dēšana. Putni var nomirt apaļtārpu izraisītas zarnu obturācijas un perforācijas rezultātā. Hroniskas askaridozes gadījumā parādās arī organisma intoksikācijas simptomi, ko izraisa apaļtārpu toksiskie metabolīti.

♦ Patologanatomiskā aina. Autopsijas laikā konstatēts hemorāģisks enterīts. Tievās zarnas gļotāda mēdz būt hiperēmiska ar vietējo eroziju un sabiezējumu dažādās stadijās. Zarnu saturs ir ūdeņains. Novēro gļotādas anēmiju, aknu distrofiju un kaheksiju.

♦ Izplatība. Putnu askaridoze ir plaši izplatīta parazitoze.

♦ Medījuma izmantošana. Ja nomedītais īpatnis ir labā fiziskā formā, gaļu var lietot uzturā.

 Kapilarioze (Capillariosis)

♦ Etioloģija. Kapilarioze ir helmintoze, kas rodas galvenokārt putniem. To ierosina Capillaridae dzimtas nematodes. Tās atrodas rīklē, muskuļkuņģī un tievajā zarnā.

♦ Klīniskie simptomi. Akūta slimības gaita tiek novērota putnu jaunuļiem.

♦ Patologanatomiskā aina. Autopsijas laikā konstatēts disponēto orgānu gļotādas iekaisums.

♦ Izplatība. Kapilarioze ir globāli izplatīta.

♦ Medījuma izmantošana. Ja nomedītais īpatnis ir labā fiziskā formā, gaļu var lietot uzturā.

 Trihineloze (Trichinellosis)

♦ Etioloģija. Trihineloze ir parazitāra dzīvnieku slimība, ko izraisa vairāki nematožu jeb veltenisko tārpu tipa pārstāvji. Antropozoonoze (slimība, kas ir lipīga cilvēkiem). Trihinellas pieder nelielai parazīttārpu grupai, kurā pieaudzis parazīts un kāpurs attīstītās vienā un tajā pašā saimniekorganismā. Pieauguši tārpi parazitē zarnās, kur mātītes izdēj kāpurus, kas iekļūst muskuļaudos. Slimības cēlonis mēdz būt inficēti muskuļaudi. Slimības ierosinātāji ir Trichinella ģints pārstāvji. Iepriekš uzskatīja, ka trihinelozi izraisa tikai viena suga – Trichinella spiralis, tomēr vēlāk tika aprakstītas arī citas sugas. Pret trihinelozi ir uzņēmīgi gaļēdāji, visēdāji, kukaiņēdāji, kā arī zālēdāji un putni. T. spiralis kāpuri tikuši konstatēti cilvēka muskuļos vēl 30 gadus pēc inficēšanās. Mūsu apstākļos ir izplatīts dabiskais trihinelozes cikls, kur galvenais infekcijas avots cilvēkam ir mežacūkas gaļa.

♦ Klīniskie simptomi. Dzīvnieku trihinelozes simptomi ir neviendabīgi, un atkarīgi no saimniekorganisma veida un uzņemto kāpuru skaita. Kāpuri, kas migrē uz muskuļiem, izraisa akūtu miozītu (muskuļu šķiedru iekaisumu) un drudzi.

♦ Patologanatomiskā aina. Trihinelozes gadījumā patologanatomiskā aina nav specifiska. Kāpuri var kairināt gremošanas traktu un izraisīt enterītu.

♦ Izplatība. Ģeogrāfiskā atsevišķu trihinellu sugu izplatība ir atšķirīga. T. spiralis uzskata par globāli izplatītu.

♦ Medījuma izmantošana. Gaļa nav derīga lietošanai uzturā.

Hipodermatoze (Hypodermatosis)

♦ Etioloģija. Hipodermatoze ir parazitoze, ko ierosina Hypoderma ģints spindeļu kāpuri. Tie parazitē uzņēmīgo dzīvnieku zemādas audos. Hipodermatozi briežu dzimtas atgremotājiem izraisa staltbriežu spindele Hypoderma aeteon un stirnu spindele H. diana stirnām, kā arī dambriežiem un citām sugām. Mātītes nolaižas uz dzīvnieka un izdēj oliņas uz ekstremitāšu un mugurkaula apmatojuma. No tām pēc 2–5 dienām izšķiļas kāpuri, kas migrē zemādas audos. Nākamā gada pavasarī tie jau kā otrās un trešās pakāpes kāpuri veido raksturīgos mezgliņus un perforē ādu mugurkaula apvidū. Pēdējā posmā tie pamet saimniekorganismu pa atverēm ādā un augsnes virskārtā pārvēršas par kūniņām. Pieaugušas spindeles pabeidz attīstību ciklu pēc aptuveni 5–6 nedēļām.

♦ Klīniskie simptomi. Dzīvnieki spietojošo spindeļu laikā ir nemierīgi. Infekcija var izraisīt augšanas apstāšanos un svara zudumu. Visbiežāk spindeles uzbrūk pieaugušiem īpatņiem.

♦ Patologanatomiskā aina. Zemādas audos raksturīgie mezgliņi un perforācija – caurumi ādā. Masveida infekciju gadījumā notiek arī plašas iekaisuma izmaiņas.

♦ Izplatība. Hipodermatoze ir globāli izplatīta un tā aptver visu ziemeļu puslodes mēreno joslu.

♦ Medījuma izmantošana. # Ja nomedītais īpatnis ir labā fiziskā stāvoklī un zemādas audos atrodas tikai daži spindeļu kāpuri, dzīvnieka gaļu var lietot uzturā. Ja spindeļu kāpuru ir daudz, ir vērojamas plašas iekaisuma izmaiņas zemādā un nomedītais īpatnis ir šīs slimības novājināts, gaļu nedrīkst lietot uzturā.

 Lipoptenoze (Lipoptenosis)

♦ Etioloģija. Lipoptenoze ir parazitoze, ko ierosina kukaiņi. Tās izraisītāji (visbiežāk – briežu dzimtas pārstāvjiem) ir briežu kaulmušu tārpi no Hippoboscidae dzimtas. Dažkārt (uz neilgu laiku) lipoptenoze var būt konstatēta arī cilvēkiem, jo īpaši pēc savvaļas medījamo dzīvnieku iekšējo orgānu izņemšanas un darbībām ar šiem dzīvniekiem. Pieaugušas kaulmušas sasniedz 4–5 mm garumu.

♦ Klīniskie simptomi. Lipoptenozes simptomi nav izteikti. Masveida infekcijas gadījumā dzīvnieki var kļūt nemierīgi.

♦ Patologanatomiskā aina. Lipoptenozes gadījumā uz ādas nav vērojama patologanatomiskā aina.

♦ Izplatība. Lipoptenoze ir globāli izplatīta slimība.

♦ Medījuma izmantošana.  Ja nomedītais īpatnis ir labā fiziskā formā, gaļu var lietot uzturā.

 Iksodidoze (Ixodidosis) jeb ērču toksikoze

♦ Etioloģija. Iksodidoze ir parazitoze, ko mūsu apstākļos galvenokārt ierosina Ixodidae dzimtas ērces. Trijās no četrām attīstības stadijām – kāpurs, nimfa un pieaugusi ērce jeb imago – ērce ir hematofāgs jeb dzīvnieks, kas pārtiek no citu dzīvnieku vai cilvēku asinīm. Iksodidozi izraisa masveidīga ērču invāzija uz dzīvnieka ķermeņa. Savvaļas dzīvniekiem visbiežāk tiek konstatētas Ixodes, Dermacentor un Haemaphysalis ģinšu pārstāvju ērču nimfu stadija un pieaugušas ērces (šeit un turpmāk jāņem vērā, ka autori runā par Slovākiju – red.). Plaši izplatītas ir ērces Ixodes ricinus, Haemaphysalis concinna un Haemaphysalis punctata. Nereti sastopamas arī ērces Dermacentor reticulatus un Dermacentor marginatus, kā arī Haemaphysalis inermis.

♦ Klīniskie simptomi. Ērces piesūkšanās vietā rodas vietējā iekaisuma reakcija un nieze. Dzīvnieki berzē, kasa vai sakož skartos ādas laukumus, tā tos vēl vairāk traumatizējot. Ērču masveida piesūkšanās gadījumā iksodidoze var izpausties kā paralīze, ko izraisa toksīni, kurus ražo ērču siekalu dziedzeri.

♦ Patologanatomiskā aina. Uz ādas pēc ērču piesūkšanās ir novērojamas lokālas izmaiņas. Āda ir sakairināta, un parādās dermatīts. Ērces makroskopiski visbiežāk tiek konstatētas vietās ar maigu ādu, jo īpaši vēdera, cirkšņu un ausu apvidū, kā arī ap acīm.

♦ Izplatība. Ērces ir globāli izplatīta ektoparazītu grupa.

♦ Medījuma izmantošana.  Ja nomedītais īpatnis ir labā fiziskā formā, gaļu var lietot uzturā.

Pieraksties jaunumiem