Medījamo dzīvnieku patoloģijas (7)

Autori: Dušans Rajskis (Doc. MVDr. Dušan Rajský, PhD.), Pavels Foreteks (MVDr. Pavel Forejtek, CSc.), Matūšs Rajskis (Ing.Matúš Rajský, PhD.) un kolektīvs. Autori pārstāv: Zvolenas Tehniskās universitātes Meža fakultāte (Slovākija), Viduseiropas Medību ekoloģijas institūts Brno (Čehija), Dzīvnieku resursu pētniecības institūta Nacionālais Lauksaimniecības un pārtikas centrs Nitrā (Slovākija).

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts publicēts MMD 2018. gada 5. (septembris/oktobris) numurā, kas iznāk 13. septembrī.


 Parazitārās slimības. 3. daļa

 Ehinokokoze (Echinococcus)

Etioloģija. Ehinokokozi ierosina Echinococcus granulosus (sin. E. unilocularis) lentenis kāpuru stadijā. Tas parazitē gaļēdāju tievajā zarnā. Zooantroponoze (slimība, kas ir lipīga cilvēkiem).

Klīniskie simptomi. Slimības simptomi parasti nav izteikti.

Patologanatomiskā aina. Liela kāpuru koncentrācija orgānos.

Izplatība. Slimība ir plaši izplatīta.

Medījuma izmantošana. Gaļa nav derīga lietošanai uzturā!!!

 Alveokokoze (Alveococcosis)

♦ Etioloģija. Alveokokozi ierosina Alveococcus multilocularis (sin. Echinococcus multilocularis) lentenis kāpuru stadijā. Lielākoties parazitē lapsu tievajā zarnā. Alveokoki parasti atrodas aknās un citos starpsaimnieku orgānos. Zooantroponoze (slimība, kas ir lipīga cilvēkiem).

 Klīniskie simptomi. Slimības simptomi parasti nav izteikti.

♦ Patologanatomiskā aina. Liela kāpuru koncentrācija orgānos.

 Izplatība. Slimības izplatība Eiropā radījusi mērķtiecīgas uzraudzības nepieciešamību.

♦ Medījuma izmantošana. Gaļa nav derīga lietošanai uzturā!!!

 

 Diktiokauloze (Dictyocaulosis)

♦ Etioloģija. Diktiokauloze ir helmintoze, ko izraisa plaušu nematodes. Slimības ierosinātāji pieder Dictyocaulus ģintij. Parazitē medījamo pārnadžu trahejās un bronhos. Diegveidīgi, 40–80 mm gari, bālgani tārpi. Stirnas, staltbriežus un dambriežus inficē D. noerneri (sin. D. eckerti). Medījamajiem pārnadžiem ir sastopami arī D. filaria. Diktiokauli ir ģeohelminti, un to attīstība ir tieša, bez starpsaimnieka. Infekcijas avots ir slimie dzīvnieki. Infekcija tiek pārnēsāta ganībās vai ar ūdeni, kas satur inficējošos kāpurus. Kāpuru rezervuāri ir mitras un purvainas vietas ganībās un ap barotavām.

 Klīniskie simptomi. Slimības simptomi dažādiem dzīvniekiem parasti ir atšķirīgi. Masveida infekciju gadījumā novēro klepu, apgrūtinātu elpošanu, jo īpaši pārvietošanās laikā, pa deguna atverēm tek gļotas, dzīvnieki cieš no apetītes trūkuma un pakāpeniski zaudē svaru. Klīniskie simptomi ir izteiktāki jauniem dzīvniekiem, un īpaši spēcīgas masveida infekcijas gadījumā tā var izraisīt nāvi. Sekojošā sekundārā bakteriālā flora simptomus pastiprina. Reti infekcija noris arī latenti.

♦ Patologanatomiskā aina. Uz apgrūtinātu elpošanu norāda arī patologanatomiskā aina. Autopsijā ir konstatēta strutaina bronhopneimonija, emfizēma un parazītu izplatība plaušu parenhīmā.

 Izplatība. Slimība ir plaši izplatīta. Tai ir sezonāls raksturs ar kulmināciju vasaras mēnešos.

♦ Medījuma izmantošana. Ja nomedītais īpatnis ir labā fiziskā stāvoklī un nav konstatētas patoloģiskas izmaiņas iekšējos orgānos, pēc plaušu izņemšanas gaļu var lietot uzturā.

 

 Metastrongiloze (Metastrongylosis)

♦ Etioloģija. Metastrongiloze ir helmintoze, ko izraisa plaušu nematodes. Slimības ierosinātāji pieder Metastrongylus ģintij. Pieaugušas parazītu mātītes iedēj plaušās embrionālas oliņas, kas pēc klepošanas pa traheju nonāk balsenē un pēc norīšanas caur gremošanas traktu ārējā vidē. Parazīta attīstība ir netieša, un starpsaimnieki ir Eisenia foetida, Lumbricus terrestris un citi. Mežacūkas inficējas alimentāri.

 Klīniskie simptomi. Lielā mērā atkarīgi no mežacūku vecuma, infekcijai vairāk pakļauti jaunuļi. Tiem slimība izpaužas kā gļotu izdalījumi no deguna atverēm. Jo īpaši, dzīvniekiem pārvietojoties, var novērot apgrūtinātu elpošanu un atklepošanas centienus. Jaunuļu mirstība masveidā inficētu mežacūku audzētavās var sasniegt līdz pat 30 % populācijas. Hroniskas metastrongilozes simptomi mēdz būt novājēšana un augšanas apstāšanās. Pieaugušām mežacūkām hroniskas metastrongilozes infekcijas simptomi var palikt nepamanīti.

♦ Patologanatomiskā aina. Autopsijas laikā ir konstatēti diezgan lieli, gaiši laukumi uz plaušu virsmas, kas ir bez gaisa piekļuves un nepietiekami apasiņoti. Slimībai attīstoties, bronhi var būt dažādos apmēros pārklāti ar gļotām un tārpiem, un sākas strutojošā bronhopneimonija. Pēc akūta iekaisuma procesa pārvarēšanas uz plaušu virsmas veidojas plankumi, dažos gadījumos konstatēta pleiras salipšana.

 Izplatība. Metastrongilozes izplatība savvaļas cūku populācijā Čehijas apstākļos ir nevienmērīga un sasniedz 5–90 % izplatību. Slimība var būt vaislas problēma, jo īpaši dzīvnieku audzētavās.

♦ Medījuma izmantošana. Ja nomedītais īpatnis ir labā fiziskā stāvoklī un nav konstatētas patoloģiskas izmaiņas iekšējos orgānos, pēc plaušu izņemšanas gaļu var lietot uzturā.

 

 Singamoze (Syngamosis)

♦ Etioloģija. Singamoze ir putnu helmintoze, ko izraisa nematodes. Slimības ierosinātājs ir Syngamus trachea. Parazīts ir sarkanīgā krāsā. Tā tēviņš sasniedz 2–7 mm garumu, mātīte ir būtiski lielāka (8–36 mm gara). Tie ir nepārtraukti savienoti kopulācijā un pēc formas atgādina Y burtu. Parazitē fazānu, irbju, teteru, tītaru, pāvu, kā arī kraukļu, žagatu un citu sugu trahejās. Pieaugušie tārpi, kas atrodas trahejā, izdēj olas, ko putni izklepo un kas pēc norīšanas nonāk gremošanas traktā. Ārējā vidē no saimniekorganisma tie nonāk ar izkārnījumiem. S. trachea attīstības cikls ir tiešs vai ar saimniekorganisma starpniecību. Uzņēmīgais saimniekorganisms inficējas alimentāri.

 Klīniskie simptomi. Singamozes simptomi ir apgrūtināta elpošana, inficētie putnu nedabiskā veidā atver knābi, izstiepj kakla un krata galvu. Klīniskie simptomi parādās 14 dienu laikā pēc inficēšanās. Jauniem fazāniem (līdz 2 mēnešu vecumam) mirstība var sasniegt 50–80 %.

♦ Patologanatomiskā aina. Autopsijas laikā trahejā ir konstatēta petēhija un hemorāģija. Parazītu fiksācijas punktos ir konstatēti pūžņojoši mezgliņi. Trahejas gļotādā var makroskopiski identificēt parazītus.

 Izplatība. Singamoze ir plaši izplatīta.

♦ Medījuma izmantošana. Ja nomedītais īpatnis ir labā fiziskā formā, gaļu var lietot uzturā.

 

 Elafostrongiloze (Elaphostrongylosis)

♦ Etioloģija. Ierosinātāja staltbriežiem ir nematode Elaphostrongylus cervi. Slimības etioloģija nav pilnībā apstiprināta.

 Klīniskie simptomi. Kustību traucējumi un iegurņa ekstremitāšu vājums.

♦ Patologanatomiskā aina. Nespecifiska (svara zudums – muskuļu atrofija).

 Izplatība. Informācija par šo slimību ir reti sastopama.

♦ Medījuma izmantošana. Ja nomedītais īpatnis ir labā fiziskā formā, gaļu var lietot uzturā.

 

 Onhocerkoze (Onchocercosis)

♦ Etioloģija. Onhocerkozi izraisa Onchocercidae dzimtas nematodes. Tās parazitē atgremotājos. Slimību izplata arī dažu veidu kukaiņi.

 Klīniskie simptomi. Infekciju parasti atklāj pēc ādas novilkšanas dzīvniekam.

♦ Patologanatomiskā aina. Parazīti zemādas audos veido cietus, galvenokārt plakanus, ovālus vai neregulāras formas 13 cm lielus mezgliņus.

 Izplatība. Dažviet [Čehijā] konstatēta 20–30 % briežu dzimtas atgremotāju.

♦ Medījuma izmantošana. Pēc modificēto vietu atdalīšanas no muskuļaudu virsmas gaļa ir izmantojama uzturā.

Pieraksties jaunumiem