Briežu teļu attīstība – labs vai slikts sākums?

Raksta tulkojums nodrošināts, pateicoties Latvijas Medību saimniecības attīstības fonda finansējumam; autori – Radovans Kasarda (Radovan Kasarda) un Peters Čudejs (Peter Chudej) – pārstāv Slovākijas Lauksaimniecības universitāti Nitrā un Slovākijas Briežkopības biedrību (www.wild-game.eu).

Oriģinālmateriāla tulkojums veikts, pateicoties Latvijas Medību saimniecības attīstības fonda finansējumam Raksts publicēts MMD 2018. gada 5. (septembris/oktobris) numurā, kas iznāk 13. septembrī.


Mēdz teikt, ka staltbrieža teļa attīstību nosaka ģenētiskais mantojums. Tai nozīmē, ka attīstību "ieprogrammē" iedzimtība – tēviņa spermā un mātītes olšūnās esošo gēnu apvienošanās noteiktos gēnu pāros. No šāda skatu punkta raugoties, katra indivīda iedzimtā kombinācija tiešām ir unikāla un nosaka daudz, taču – ikvienai sugai ir arī kopējas pazīmes un attīstības principi, kas arī tiek pārnesti no vecākiem uz to atvasēm.

 Dažas pamatpatiesības

# Savvaļā dzīvojošas staltbriežu mātītes parasti nespēj uzņemt optimālu uzturvielu apjomu, to atvasēm jāpiedzimst bez ārējas palīdzības, precīzāk, teļam jāspēj piedzimt pilnīgi dabiskā ceļā. Nebrīvē turētām briežu govīm tiek nodrošināts pilnvērtīgāks uzturs un labāki dzīves apstākļi, tādēļ teļi mēdz dzimt lielāki, savukārt šādas tendences iespējamās blakusparādības gadījumā briežkopis var sniegt palīdzību dzemdību laikā.

# Pierādīts, ka dzīvnieki, kuri tālākajā mūžā izaudzē salīdzinoši lielākas trofejas (ragus), parasti ir dzimuši lielākām mātītēm un bijuši lielāki par citu mātīšu teļiem uzreiz pēc dzemdībām.

# Pierādīts arī, ka atvases lielumu un svaru dzimšanas brīdī ietekmē ne tikai briežu mātes ķermeņa lielums, bet arī citi faktori: pirmkārt, govs vecums; otrkārt, ikdienas dzīvesveids; treškārt, arī apkārtējā vide un uzturs grūsnības laikā. Tikai māte, kura ir "piemērotā vecumā" un kurai tiek nodrošināti optimāli dzīves apstākļi, spēj apgādāt augli ar visu tam nepieciešamo. Šādu mātīšu dzemdētajiem teļiem novērojama kvalitatīvāka skeleta, muskuļu un stājas attīstība. Ja pēcnācējs ir tēviņš, novērojama arī labāka trofejas attīstība un salīdzinoši straujāks tās vērtības pieaugums.

Tādēļ briežkopim vai medniekam, uzturot savu briežu ganāmpulku vai populāciju medību platībās, ir ļoti svarīgi saglabāt optimālu bara vecuma un veselības struktūru. Pārlieku vecas mātītes grūsnības periodā pat ar briežkopja palīdzību nespēj apgādāt augli ar visām tam nepieciešamajām uzturvielām.

 Kāds ir piedzimušā teļa potenciāls?

Izpētot vecāku ģenētisko informāciju, iespējams noteikt teļa maksimālo potenciālu. Prognozes precizitāte atkarīga no pieejamās informācijas par vecāku radurakstiem un attīstības gaitu.

Pierādīts, ka raduraksti parasti nosaka no 40–60 % no teļa potenciāla.

Taču ir viens "bet". Proti, ģenētiski noteiktais maksimālais dzīvnieka potenciāls ir sasniedzams tikai tad, ja ir ideāli apkārtējās vides un ikdienas dzīves apstākļi. Bet, kā zināms, tādi iespējami lielākoties teorētiski. Dabā tā visbiežāk nenotiek, un tādēļ potenciālu nosaka arī vide un apstākļi, kur teļš aug. Jebkādas novirzes, jebkādas nelabvēlīgas ietekmes un arī [briežaudzētāju un arī medību platību apsaimniekotāju] kļūdas konkrētās sugas uzturēšanas procesā rada un palielina plaisu starp teļa konkrētā brīža stāvokli un potenciālu.

Daudziem medniekiem jau zināma sakarība ir tāda, ka briežu teļi, kas dzimst un dzīvo piemērotos apstākļos un vidē, aug ātrāk un izauguši sniedz vērtīgākas trofejas vai spēcīgākus pēcnācējus. Optimālos apstākļos dzīvojoši teļi pat spēj daudzmaz "sekot" attīstības potenciāla līknei.

Tāpat ir secināts, ka teļi, kas no mātes piena nav saņēmuši pietiekoši kvalitatīvu uzturu un savu pirmo dzīves periodu nav dzīvojuši optimālos apstākļos, reti spēj panākt savus vienaudžus un samazināt attīstības plaisu. Neoptimāla vide brieža pirmajā dzīves laikā neizbēgami radīs šķēršļus tālākajā attīstībā vai pat defektus. Un ne tikai. Ir arī liela iespēja, ka šādi dzīvnieki radīs vājākus pēcnācējus.

Tas ir iemesls mērķtiecīgai selekcijai – šādus teļus iesaka ganāmpulkā nepaturēt. Protams, pastāv iespēja, ka šāds īpatnis var pamazām panākt pārējos un samazināt attīstības plaisu, taču tas, visticamāk, notiks jau krietni vēlākos brieža dzīves gados, un, ja uz to raugāmies no briežkopības skata punkta, šāda prakse nav nekas labs. Saudzēti nepilnvērtīgi dzīvnieki "ganāmpulka" kvalitāti neuzlabo, pilnīgi pretēji – var ne tikai paredzēt, ka no šāda teļa izaudzis tēviņš sniegs zemākas kvalitātes trofejas, bet arī mātīte būs mazāka un dzemdēs vājākus pēcnācējus.

Tātad pareizs teļa dzīves sākums sniegs priekšrocības ne tikai pašam teļam, bet arī visam ganāmpulkam nākotnē.

 Galvenais faktors

Dzīvnieka attīstība ir laika gaitā notiekošas neatgriezeniskas organisma izmaiņas. Konkrēta staltbriežu teļa attīstības kvalitāti var noteikt, veicot kvantitatīvus mērījumus – fiksējot pārmaiņas, kas ar dzīvnieku notikušas kādā laika periodā. Šādos mērījumos jānovērtē dzīvnieka kopējais svars, augums, kā arī citu briežkopim svarīgo dzīvnieka ķermeņa daļu pārmaiņas.

Viens no pašiem svarīgākajiem medību pārvaldības faktoriem, kas jāņem vērā, izvērtējot, vai jaunais dzīvnieks ir saudzējams vai izņemams no populācijas, ir dzīvsvars.

Bet – kā novērtēt, vai briežu teļš jūsu saimniecībā attīstās veiksmīgi?

Šai ziņā kādas konkrētas receptes medniekiem sniegt grūti, tādēļ atļaujamies piedāvāt datus, kas var kalpot kā etalons, vērtējot briežu teļu attīstības nianses jūsu medību saimniecībā. Tie ir dati parbriežu teļu ganāmpulka attīstību, kas iegūti kādā Slovākijas briežkopības saimniecībā, faktiski gandrīz ideālos apstākļos. Saimniecībā briežiem pieejama augstas kvalitātes barība, barošanas metode – ad libitum jeb "pēc vēlēšanās".

Konkrētais ganāmpulks sastāvēja no 53 abu dzimumu briežu teļiem, kuru zīdīšana tika pārtraukta 2016. gada 17. augustā. Šajā brīdī teļu vidējais svars bija 46,9 kg. Sekojošajos mēnešos dzīvnieki tika regulāri svērti. Līdz septembrim teļu svars bija pieaudzis vidēji par 9,84 kg, no septembra līdz oktobrim – par 6,47 kg, bet nākamā mēneša laikā – par 4,3 kg. Te jāpaskaidro: teļa ad libitum uzņemtās barības apjoms ir atkarīgs gan no dzīvnieka sākotnējās ķermeņa masas, gan organisma prasībām attīstības gaitā. Teļam par briedi nobriestot, tā tālākai attīstībai nepieciešamo resursu apjoms samazinās, un samazinās arī dienas vidējais svara pieaugums.

Rezultāti uzskatāmības labad apkopoti tabulā.

 

 

17.08.2016. (pēc zīdīšanas)

19.09.2016.

17.10.2016.

17.11.2016.

Vidējais pieaugums mēnesī (kg)

9,84

6,47

4,3

Vidējais pieaugums dienā (kg)

0,328

0,208

0,143

Dzīvnieka svars (kg)

46,9

56,8

63,2

67,6

 

Nodaļas noslēgumā atkārtojam vēlreiz: šie tabulā apkopotie "paraugdati" tiek demonstrēti kā orientieris vājāko dzīvnieku atlasē. Vērtējot savus briežu teļus, briežkopis vai mednieks var aptuveni salīdzināt to kondīciju (dzīvsvaru un tā pieaugumu) ar "paraugu", noteikt optimālās attīstības līkni un veikt pareizu izlasi.

 Kas, kad un kā?

Patiesi, paliek vēl viens jautājums – kad ir piemērotākais laiks šīs izlases veikšanai?

Briežu dārzā šai ziņā problēmu nav, saimniecībā teļu svara izmaiņām var sekot pastāvīgi un vai ik dienu gan salīdzināt dzīvniekus savstarpēji, gan izvērtēt katra teļa individuālo potenciālu. Un jebkurā laikā rīkoties.

Medību saimniecībā ir citādi. Mednieki parasti izvēlas kādu noteiktu laika sprīdi, kurā intensīvāk veikt selekciju. Daudzviet (šeit jāņem vērā, ka autori runā par Slovākiju – red.) pieņemts, ka šāda sijāšana – vājāko savvaļas ganāmpulka dzīvnieku izmedīšana – tiek veikta novembrī un decembrī. Mūsuprāt, tas ir nepareizi, jo šajā periodā briežu teļi ir jau ne tikai "veci", bet tiem ir arī ziemas apmatojums un lielāks zemādas tauku slānis. Tas liedz lietpratīgi atsijāt vājākos dzīvniekus, un var gadīties kļūdaini nomedīt optimāli attīstījušos teļu.

Mūsu ieteikums ir vājāko teļu izņemšanu no bara veikt agrāk – septembrī un oktobrī. Šai laikā iespējams labāk izvērtēt katra dzīvnieka attīstības gaitu un veikt pareizu un optimālu medību izlasi.

 Kā samazināt attīstības plaisu?

Trīs vienkārši ieteikumi:

# jācenšas uzlabot briežu govs uzturu uzturvielu kvalitātes ziņā grūtniecības un zīdīšanas periodā;

# teļu attīstību jāsāk vērtēt uzreiz pēc zīdīšanas perioda beigām;

 

# jāoptimizē dzīvnieku barošanu kopumā.

 

Pieraksties jaunumiem