Medījamo dzīvnieku patoloģijas (6)

Autori: Dušans Rajskis (Doc. MVDr. Dušan Rajský, PhD.), Pavels Foreteks (MVDr. Pavel Forejtek, CSc.), Matūšs Rajskis (Ing.Matúš Rajský, PhD.) un kolektīvs. Autori pārstāv: Zvolenas Tehniskās universitātes Meža fakultāte (Slovākija), Viduseiropas Medību ekoloģijas institūts Brno (Čehija), Dzīvnieku resursu pētniecības institūta Nacionālais Lauksaimniecības un pārtikas centrs Nitrā (Slovākija).

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts publicēts MMD 2018. gada 4. (jūlijs/augusts) numurā, kas iznāk 12. jūlijā.


 Parazitārās slimības, 2. daļa

 Troglotremoze (Troglotremosis)

♦ Etioloģija. Troglotremoze ir parazitāra plēsēju slimība. To izraisa tārps Troglotrema acutum. Saimniekorganismi ir sermuļu dzimtas plēsēji – seski, caunas, āpši, ūdeles, sermuļi, fretkas (mājas seski) un citas sugas. Izņēmuma kārtā troglotremoze var tikt konstatēta arī lapsām.

T. acutum ir 2,8–3,3 mm liels plakantārps. Parazīta dzīves cikls nav pilnībā izpētīts. Starpsaimnieki var būt dažu sugu gliemeži, un infekcijas stadijā T. acutum var lokalizēties arī papildsaimniekā – vardēs. Pēc invadēšanās saimniekorganismā (plēsējā) troglotrēmas nonāk pieres un deguna dobumā, kur tās metaboliskās darbības rezultātā dekalcificē kaulaudus un izveido specifisku deguna un pieres kaula perforāciju. No inficēto dzīvnieku deguna dobuma izdalās parazītu olas.

♦ Klīniskie simptomi. Klīniskie simptomi savvaļas dzīvniekiem netiek pamanīti. Aprakstīti nebrīvē turētu inficētu sesku simptomi. Dzīvnieki uzkrītoši kustināja galvu un berzēja vaigus pret dažādiem priekšmetiem būrī. Kairinot gļotādu, parazīti izraisa iekaisuma procesu, ko pavada asiņaini un strutaini izdalījumi no nāsīm.

♦ Patologanatomiskā aina.Uz galvaskausa ir konstatēta perforācija ar diametru 1–6 mm.

♦ Izplatība. Troglotremoze ir visā pasaulē izplatīta slimība. Dažos Eiropas reģionos aprakstīta tās izplatība līdz pat 46 % sesku populācijas.

 Moniezioze (Monieziosis)

♦ Etioloģija. Moniezioze ir atgremotāju gremošanas trakta helmintoze, ko izraisa Moniezia ģints lenteņi. Īpaši nozīmīga ir Moniezia benedeni suga. Pieauguši lenteņi parazitē tievajā zarnā. Mufloniem visbiežāk apraksta M. expansa lenteņu atrašanu.

♦ Klīniskie simptomi. Novēro caureju, gremošanas traucējumus (zarnu nosprostojumu), ievērojamu svara zudumu un nervu sistēmas traucējumus.

♦ Patologanatomiskā aina. Autopsijas laikā konstatēts zarnu trakta gļotādas iekaisums.

♦ Izplatība. Moniezioze ir visā pasaulē izplatīta parazitoze.

!!! Medījuma izmantošana. Ja nomedītais īpatnis ir labā fiziskā formā, gaļu var lietot uzturā.

 Neoktenotaenioze (Neoctenotaeniosis)

♦ Etioloģija. Neoktenotaenioze ir trušu un zaķu helmintoze. To izraisa Neoctenotaenia ctenoides (Sin. Cittotaenia ctenoides) lenteņi.

♦ Klīniskie simptomi. Specifisku klīnisko simptomu nav.

♦ Patologanatomiskā aina. Autopsijas laikā konstatētas iekaisīgas izmaiņas tievās zarnas gļotādās.

♦ Izplatība. Informācija par izplatību nav pieejama.

!!! Medījuma izmantošana. Ja nomedītais īpatnis ir labā fiziskā formā, gaļu var lietot uzturā.

 Cisticerkoze (Cysticercosis)

♦ Etioloģija. Cisticerkoze ir kopējs tādu parazitāro slimību apzīmējums, ko izraisa Taenidae klases lenteņi kāpuru stadijā. Zooantroponoze (slimība, kas ir lipīga cilvēkiem).

Lenteņiem nav gremošanas sistēmas, tie barojas ar ķermeņa virsmu (endosmotiski). Lenteņi ir hermafrodīti, un katrā lenteņa posmā ir sievišķie un vīrišķie dzimumorgāni. Pēdējie nobriedušie lenteņa posmi, kas ir piepildīti ar olām, izdalās ar saimniekorganisma izkārnījumiem un nonāk vidē. Dažu lenteņu veidu gadījumā posmi sadalās saimniekorganisma taisnajā zarnā un parazītu olas izdalās tieši. Turpmāka lenteņa attīstība ir atkarīga no starpsaimnieka, kas perorāli inficējas ar olām. Starpsaimnieka ķermenī veidojas lenteņa kāpurstadija – cisticerks. Saimniekorganisms, dzīvnieks vai cilvēks, invadējas ar lenteni (cisticerkiem), lietojot uzturā gaļu un citus orgānus ar cisticerkiem. Visbiežāk izplatītie starpsaimnieki ir atgremotāji, bet šo lomu pilda arī mežacūkas, truši un dažādi grauzēji. Lenteņu dzīves ciklam ir nepieciešams viens vai divi starpsaimnieki un saimniekorganisms.

♦ Klīniskie simptomi. Lenteņu (cisticerku) attīstības stadijām ir mehāniska, toksiska un alerģiska ietekme uz starpsaimnieka organismu. Simptomi diagnostikas izpratnē ir nespecifiski.

♦ Patologanatomiskā aina. Cisticerki parasti ir lokalizēti skeleta muskuļaudos, aknās, sirds muskulī un citos iekšējos orgānos.

♦ Izplatība. Lenteņus uzskata par filoģenētiski visvecāko parazītisko tārpu grupu. Cisticerkoze ir izplatīta visā pasaulē.

!!! Medījuma izmantošana. Gadījumā, ja uz nomedīto īpatņu iekšējiem orgāniem tiek konstatēti atsevišķi cisticerki un nomedītais īpatnis ir labā fiziskā formā, gaļu var lietot uzturā.

Ja cisticerki ir atrasti muskuļaudos vai ja tiek konstatēts lielāks cisticerku daudzums dažādos orgānos, gaļu nedrīkst lietot uzturā.

 Cisticerkoze (Cysticercosis fasciolaris)

♦ Etioloģija. Cysticercus fasciolaris (sin. Strobilocercus fasciolaris) ir lenteņa Taenia taeniaeformis kāpurstadija. Pieauguši šie t.s. kaķu lenteņi var sasniegt līdz 60 cm garumu un parazitē kaķu dzimtas dzīvnieku un arī suņu dzimtas plēsēju tievajā zarnā. Kāpura stadijā C. fasciolaris dzīvo starpsaimnieka aknās. Par īpaši uzņēmīgu pret šo infekciju uzskata ondatru.

♦ Klīniskie simptomi. C. fasciolaris kāpuru invadēšanās simptomi nav zināmi, un savvaļas dzīvniekiem tie netiek pamanīti. Tomēr tiek aprakstīta ondatru mirstība masveida inficēšanās ar C. fasciolaris dēļ, un daži autori uzskata, kas šī slimība ir viens no iespējamajiem ondatru populācijas samazināšanās iemesliem.

♦ Patologanatomiskā aina. Autopsijas laikā ir konstatēti raksturīgi cisticerki aknu daivās.

♦ Izplatība.Slimība ir plaši izplatīta, un tas ir saistīts ar saimniekorganismu skaita palielināšanos.

!!! Medījuma izmantošana. Gadījumā, ja uz nomedīto īpatņu iekšējiem orgāniem tiek konstatēti atsevišķi cisticerki un nomedītais īpatnis ir labā fiziskā formā, gaļu var lietot uzturā.

Ja cisticerki ir atrasti muskuļaudos vai ja tiek konstatēts lielāks cisticerku daudzums dažādos orgānos, gaļu nedrīkst lietot uzturā.

Pieraksties jaunumiem