Slovāku nacionālās medību suņu šķirnes

Autors: Teksts un foto: Radovans Kasarda, Slovākijas Lauksaimniecības universitāte Nitrā, speciāli MMD

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts šajā lpp. publicēts 2018. gada 7. maijā, savukārt žurnālā MMD – 2018. gada 3. (maijs/jūnijs) numurā, kas iznāk 15. maijā.

Slovākijas nacionālo suņu šķirņu grupu veido piecas šķirnes, tai skaitā trīs medību suņu šķirnes: Tatru dzinējsuns (Tatranský durič; Tatra Hound), slovāku dzinējsuns (Slovenský kopov; Slovakian Hound) un slovāku asspalvainais putnusuns (Slovensky Hrubosrstý Stavač; Slovak Rough-haired Pointer). Nemedību šķirnes ir slovāku čuvačs (Slovensky Čuvač; Slovak Cuvac) un Čehoslovākijas vilkusuns (Československy Vlčak; Czechoslovakian Wolfdog; šī šķirne sākotnēji radīta militārajām un robežsardzes vajadzībām, un šobrīd tās pārstāvji zināmi kā spēcīgi, izturīga un viegli dresējami suņi). Četras no minētajām šķirnēm ir Starptautiskās kinoloģiskās federācijas (FCI) atzītas. Jaunākā no šķirnēm ir Tatru dzinējsuns, kas šobrīd vēl atrodas pavairošanas procesā.

 Tatru dzinējsuns – jaunpienācējs slovāku nacionālo suņu šķirņu ģimenē

Pašreizējās norises medību attīstībā, it īpaši medību klubu platību attīstība, to struktūra un konkrētu medījamo dzīvnieku populāciju blīvums, ievērojami ietekmē pieprasījumu pēc suņiem, kas izgājuši medību prasmju pārbaudi. Slovākijā spēkā esošā likumvide attiecībā uz šķirņu selekcionēšanu pieprasa augstu specializāciju un ekspertu atbildīgu pieeju procesa vadībā, kam savukārt ir ietekme uz [suņus turošo] mednieku skaitu un suņu izvēli. Mūsdienās medību klubos, kur pārsvarā tiek medīti pārnadži, īpatsvars tiek likts uz tādām suņu šķirnēm, kuru pārstāvji ir salīdzinoši mazi – to noteic uztura un barošanas, aprūpes, izvietošanas un transporta vajadzības. Paredzams, ka nākotnē šīs tendences ne tikai turpināsies, bet kļūs aizvien izteiktākas.

Tieši tas arī noteica Tatru dzinējsuņa šķirnes tapšanu. Mūsu mērķis bija radīt jaunu šķirni, kas atbilstu gan iepriekš minētajām praktiskajām vajadzībām, gan mūsdienīgai medību praksei. Lai izpildītu šīs prasības, vēlamais rezultāts mūsu skatījumā bija šāds:

īskājaina, vidēja (maza) auguma medību suņu šķirne, kuras pamatā ir slovāku dzinējsuns;

♦ turēšanas īpatnības – "pieticīgas" vajadzības attiecībā uz nepieciešamo dzīvošanas platību un uzturu, t.i., suns ir piemērots turēšanai pilsētas dzīvoklī, ir viegli pārvadājams, izturīgs, bez nopietnām veselības problēmām (it īpaši attiecībā uz iedzimtām kaitēm);

♦ iespējamais pielietojums medībās – dzinējsuns un asinspēdu suns; jaunās šķirnes pārstāvjiem iespēju robežās jāspēj veikt abus tikko nosauktos medību uzdevumus.

Tādi bija Tatru dzinējsuņu šķirnes pirmsākumi.

Patlaban aizvadīta Tatru dzinējsuņu radīšanas pirmā fāze (F1). Tas nozīmē, ka krustojot (pārojot) iegūti pietiekami daudzi abu dzimumu dzīvnieki, kas atbilst vēlamajam fenotipam (morfoloģisko un fizioloģisko pazīmju kopums jeb, vienkāršoti sakot, ārējais izskats – red.). Krustošanā izmantotas divas bāzes šķirnes – slovāku dzinējsuns un Bavārijas asinspēdu dzinējsuns. Paralēli šim darbam tiek vērotas iegūto krustojumu medību iemaņas, jo tieši to esamība ir šķirnes radīšanas pamatmērķis. Iepriekš minēto divu šķirņu krustojumi tiek tālāk pāroti ar trešo šķirni, kas šajā gadījumā ir taksis (Dachsund), vai periodiski – ar bāzes šķirnēm.

Otrās fāzes (F2) ietvaros notiek iegūto pārstāvju pārošana savā starpā, kas ir ļoti nozīmīgs solis jaunu šķirņu selekcionēšanas procesā, un tikai līdz ar šīs fāzes sākšanos mēs varam runāt par pirmo Tatru dzinējsuņu metienu. Jāuzsver, ka šī fāze ir garākā visā selekcijas procesā, tajā no bāzes šķirņu pārstāvjiem iezīmējas gan ģenealoģiskās līnijas, gan – un tas ir vissvarīgākais! – pavairošanas līnijas. Lēmumu pieņemšana par konkrētu pārstāvju izvēli pārošanai šajā fāzē ir izšķirošs process, kas jāveic pēc iespējas rūpīgāk, jo tas noteiks šķirnes attīstību un eksistenci pat vairāk nekā 10 gadus uz priekšu. Nepieciešama rūpīga nevēlamu iezīmju un īpašību atsijāšana.

Svarīgi ir nodrošināt pietiekamu t.s. efektīvās populācijas lielumu (gan kopskaitu, gan dzimumu attiecību) šīs fāzes noslēgumā, lai novērstu radniecīgu pārstāvju pārošanos. Tādēļ, jau uzsākot selekcionēšanas procesu, nepieciešams liels populācijas izmērs un plaša pārstāvju izvēle. Mūsu gadījumā, kā minēts iepriekš, pirmajā fāzē populācijas izmēra palielināšana galvenokārt notiek, veicot šķirņu krustošanu, tādēļ tuvradnieciskā krustošanās radurakstos nav novērojama. Pateicoties izvēlētajai selekcijas metodei, iegūtās populācijas indivīdu savstarpējā radniecība ir zema – tikai 3 %, un tas ir ļoti svarīgi, lai novērstu nevēlamu tuvradniecīgu krustošanos nākotnē.

Otrajā fāzē veiktā pārošana šajā gadījumā nav klasisks jauniegūtās šķirnes pārstāvju savstarpējas pārošanas gadījums, jo iepriekš aprakstītā pirmā fāze noteic to, ka F2 pārstāvju genotipos ir nevienādas bāzes šķirņu daļas. Patlaban notiekošā ģenealoģisko līniju izveide, pamatojoties uz šīm atšķirīgajām bāzes šķirņu daļām šķiet loģiska, lai mēs atbilstoši izvirzītajiem selekcijas mērķiem pēc iespējas plašāk varētu izvērtēt visu esošo variantu iezīmes un īpašības. Izstrādājot atbilstošu pārošanas programmu, centīsimies nodrošināt šķirnes ilgtspējīgu attīstību un struktūru.

Patlaban Tatru dzinējsuņu šķirnes ciltsgrāmatā ierakstīts vairāk nekā 1000 šīs jaunās šķirnes pārstāvju. Tatru dzinējsuņi jau parādās kolektīvajās medībās, kā arī iziet medību prasmju pārbaudes Slovākijas Mednieku asociācijas uzraudzībā. Kopš 2016. gada jūnija Slovākijas Kinoloģiskā apvienība, kas ir FCI dalībniece, atļāvusi arī šķirnes prezentēšanu izstādēs un noteikusi šķirnes pavairošanas standartus, kuros lielākā uzmanība tiek pievērsta izcila medību snieguma nodrošināšanai. Šķirne tiek attīstīta divos apmatojuma krāsu veidos – sarkanbrūnā un melnā ar gaiši brūniem akcentiem. Šķirnes popularitāte mednieku vidū manāmi pieaug – 2017. gadā vien reģistrēti gandrīz 300 kucēni.

Lai labāk pārraudzītu ciltsrakstu struktūru, esam izveidojuši arī datorprogrammu, kas audzētājiem ļauj vienotā bāzē ievadīt un reģistrēt datus no izstādēm un medību testiem. Galvenais programmas mērķis ir uzrādīt indivīdu radniecību, tā ļaujot izvēlēties atbilstošus pārošanas partnerus un izvairīties no nevēlamām kombinācijām, bet mums, šķirnes veidotājiem, balstoties uz apkopotajiem datiem, būs iespējams pieņemt pareizākus lēmumus attiecībā uz pārošanas plānu izveidi, lai sasniegtu šķirnei izvirzītos mērķus.

Vairāk informācijas – www.tatranskyduric.sk.

 Slovāku dzinējsuns – mūsu mežu "bruņinieks"

Slovāku dzinējsuns (Slovak kopov)pieder slovāku nacionālo suņu šķirņu grupai un bija pirmā nacionālā šķirne, ko atzina FCI. Tas notika 1963. gadā.

Šābrīža slovāku dzinējsuņu populācijas saknes meklējamas laikposmā starp Pirmo un Otro pasaules karu, kur šķirnes pamatu veidoja 26 bāzes dzīvnieki – 14 suņi un 12 kuces. Patlaban šķirne ar vairāk nekā 1000 ierakstiem reģistrā ir viena no populārākajām medību suņu šķirnēm Slovākijā. Slovak kopov veiksmīgi ieviests arī kaimiņvalstīs un Skandināvijā, kur tas ir populārs aļņu medībās; citur pasaulē šī šķirne gan atrodama reti.

Slovāku dzinējsunim ir izteikti medību instinkti, izcila oža un labas orientēšanās spējas, tam piemīt arī sargsuņa īpašības. Šķirnei raksturīga drosme un patstāvīgums, audzināšanā nepieciešama stingrība. Fenotipa pamatparametri: augums skaustā – 45 līdz 50 cm (suņiem) un 40 līdz 45 cm (kucēm); svars – 15 līdz 20 kg.

Izvēloties vaislas dzīvniekus, vērā tiek ņemtas: 1) medību prasmes; 2) vērtējums izstādēs; 3) veselības stāvoklis; 4) vecāku ciltsraksti. Medību prasmju noteikšanā un vērtējumā īpaši punkti pienākas par sniegumu mežacūku medībās, kas ir šīs šķirnes pamatuzdevums. Slovāku dzinējsuni iespējams arī veiksmīgi apmācīt pēdu dzīšanā.

Vairāk informācijas – www.slovensky-kopov.sk.

 Slovāku asspalvainais putnusuns – platīna spēks laukā

Arī slovāku asspalvainais putnusuns ir viena no Slovākijas nacionālajām suņu šķirnēm, FCI to atzinusi 1983. gadā.

Šo nacionālo šķirni gan nevar saukt par "iezemiešu" šķirni, jo tās selekcionēšanas pirmsākumos slovāku kinologi savu īpašo mērķu sasniegšanai izmantojuši dažādas citzemju sugas, piemēram, vācu asspalvaino putnusuni, Veimāras putnusuni, čehu asspalvaino grifonu. Nozīmīga bija visu šo ietekmju rezultātā jauniegūtā fenotipa nostabilizēšana: šķirne ieguva stabilu apmatojuma nokrāsu (pelēkbrūna līdz pelēksudrabaina), apmatojums bija vidēji garš un ass.

Patlaban šķirne tiek izmantota gan individuālajās, gan kolektīvajās medībās, pārsvarā – medījot nelielus dzīvniekus; slovāku asspalvainais putnusuns strādā gan ūdenī, gan uz lauka, gan atrodot, gan pienesot medījumu. Šobrīd, kad šādu nelielu medījamo dzīvnieku īpatsvars mednieku guvumā samazinās, bet palielinās mežacūku un citu pārnadžu skaits, pieprasījums pēc šādiem suņiem medībās sarūk, taču tie kļūst populāri citā "nozarē" – tā dēvētajās medību sporta sacensībās. Šādas sacensības, kas mūsdienu Slovākijā notiek lielākajā daļā pointeru klubu, ir patiešām ļoti populāras un bieži vien aizstāj īstas medības darba pārbaužu ziņā – šādi sacenšoties, iespējams pārbaudīt visas suņa prasmes: pēdu dzīšanu, medījuma pienešanu un medījuma atrašanu.

Kopumā jāatzīst: lai gan šī ir viena no slovāku nacionālajām šķirnēm, citas pointeru šķirnes sastopamas biežāk. Tomēr nevar noliegt, ka pēdējā laikā klubu darbībai ir pozitīva ietekme uz šķirnes popularitāti, gadā tiek reģistrēti aptuveni 80 slovāku asspalvainā putnusuņa kucēni. Vēl jāpiebilst, ka pēdējos pāris gados šķirne piedzīvojusi ģenētisku rekonstrukciju, jo genofonds bija kļuvis bīstami šaurs. Šis process devis pozitīvus rezultātus.

Vairāk informācijas – www.kchshs.sk.

Noslēgumā

Lai gan Slovākija ir neliela valsts, tai ir ievērojama medību suņu vēsture. Mūsdienās selekcionāri orientējas uz šķirņu attīstību, domājot gan par medību vajadzībām, gan arī par dzīvnieku turēšanas vienkāršību. Un arī vajadzības medījot mainās. Piemēram, samazinās medību platības, likumu mainības dēļ mainās arī Slovākijā īstenotā medību prakse. Mednieki aizvien biežāk izvēlas medīt no torņiem, sēžot tajos uz gaidi līdz vēlai naktij. Tas savukārt maina medību suņu izmantojumu – aizvien biežāk par suņa galveno uzdevumu kļūst ievainota medījuma atrašana. Tieši šāds pielietojums būs jaunās šķirnes – Tatru dzinējsuņa – stiprā puse. "Vecajai" šķirnei – slovāku dzinējsunim – raksturīgā izturība savukārt joprojām labi noder, strādājot kalnainā apvidū un lielos mastos mežā. Bet slovāku asspalvainais putnusuns ir universāls palīgs, īpaši uzticams laukā un uz ūdens. Mēs lepojamies ar Slovākijā radītajām šķirnēm! Un ceram nākotnē radīt vēl citas.

 

Pieraksties jaunumiem