Medījamo dzīvnieku patoloģijas (4). Bakteriālās slimības

Autori: Dušans Rajskis (Doc. MVDr. Dušan Rajský, PhD.), Pavels Foreteks (MVDr. Pavel Forejtek, CSc.), Matūšs Rajskis (Ing.Matúš Rajský, PhD.) un kolektīvs. Autori pārstāv: Zvolenas Tehniskās universitātes Meža fakultāte (Slovākija), Viduseiropas Medību ekoloģijas institūts Brno (Čehija), Dzīvnieku resursu pētniecības institūta Nacionālais Lauksaimniecības un pārtikas centrs Nitrā (Slovākija).

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts šajā lpp. publicēts 2017. gada 14. novembrī, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 6. (novembris/decembris) numurā, kas iznāk 15. novembrī.

 Jersinioze (Yersiniosis)

Etioloģija. Jersinioze (pseidotuberkuloze) ir bakteriāla dzīvnieku slimība. Zooantroponoze – slimība, kas lipīga arī cilvēkiem. Slimības izraisītājas ir Yersinia pseudotuberculosis baktērijas.

Klīniskie simptomi. Inkubācijas periods ilgst 5–8 dienas. Akūtajai formai nav tipisku simptomu. Hroniskas slimības norises laikā ir caureja un kaheksija (stiprs ķermeņa novājējums).

Patologanatomiskā aina. Autopsijas laikā konstatēti palielināti limfmezgli un dzeltenīgi balti mezgliņi aknās.

Izplatība. Slimība ir izplatīta visā pasaulē.

Gaļa nav derīga lietošanai uzturā.

 Botulisms (Botulismus)

Etioloģija. Botulisms ir bakteriāla slimība – uztura toksikoinfekcija. Cilvēkiem tā visbiežāk izpaužas kā saindēšanās ar pārtiku. Botulismu izraisa Clostridium botulinum baktēriju botulisma nūjiņas. Slimība visbiežāk tiek konstatēta ūdensputniem, arī vistām, plēsējputniem; zīdītāju vidē – plēsējiem un atgremotājiem. Botulīna toksīni vai Cl. botulinum sporas organismā visbiežāk iekļūst perorāli.

Klīniskie simptomi. Inkubācijas periods ir atšķirīgs un atkarībā no uzņemtās toksīna devas var ilgt gan 8–12 stundas, gan arī 14 dienas. Botulīna toksīnam ir kumulatīva iedarbība. Klīniskie simptomi perakūtā formā parādās 1–2 dienu laikā. Botulisms putniem izpaužas kā centrālās nervu sistēmas bojājumi, kustību nekoordinētība, fizioloģiski nepareiza stāja un kakla poza, kā arī nokārušies spārni. Pārnadžiem botulisma simptomi ir elpošanas problēmas, grūtības uzņemt pārtiku, vēlāk – ekstremitāšu paralīze un nāve. Plēsēji ir īpaši jutīgi pret botulīna toksīniem.

Patologanatomiskā aina. Botulisma gadījumā patologanatomiskā aina ir nespecifiska. Konstatē katarālu gremošanas trakta gļotādas iekaisumu, daudz asiņu iekšējos orgānos un plaušu tūsku. Putniem novērojams ūdeņains zarnu trakta saturs.

Izplatība. Botulisms aprakstīts jau pirms vairāk nekā 150 gadiem. Nesenā pagātnē zināmi botulisma gadījumi meža pīļu audzētavās, kā arī ūdensputnu saslimstība savvaļā.

Gaļa nav derīga lietošanai uzturā.

 Putnu holera (Septicaemia haemorrhaqica avium)

Etioloģija. Putnu holera (arī – pastereloze) ir bakteriāla putnu slimība. Slimību izraisa Pasteurella multocida baktērijas. Gadījumi aprakstīti fazāniem, rubeņiem, meža baložiem, plēsējputniem, ūdensputniem un citām sugām. Slimība tiek pārnēsāta tiešā kontaktā, aerogēnā ceļā un perorāli.

Klīniskie simptomi. Inkubācijas periods ir īss un ilgst dažas stundas, ilgākais – 1–3 dienas. Slimības norise ir septicēmiska un bakteriēmiska. Ja septicēmiskā forma ir perakūta, putni mirst jau pēc dažām stundām un bieži vien – bez klīniskiem simptomiem. Akūtas formas gadījumā novēro paaugstinātu temperatūru, apetītes trūkumu, miegainību. Dzīvniekiem ir grūti elpot, sākas caureja, ir gļotaini izdalījumi no deguna, mugurkaula cianoze. Fazāni mirst dažu dienu laikā. Svara zudums, pastāvīga caureja un locītavu abscesi visbiežāk ir hroniskās formas simptomi. Mirstība ir sporādiska (tai ir gadījuma raksturs, reta), taču inficētie putni izplata infekciju un kļūst par tās pārnēsātājiem.

Patologanatomiskā aina. Autopsijas rezultāts atkarīgs no slimības stadijas. Ja tā ir perakūta, patoloģiskas izmaiņas bieži vien nav novērojamas. Akūtas fāzes gadījumā rodas asins izplūdumi uz perikardes un epikardes, aknas ir palielinātas lielā nekrotisko audu slāņa dēļ. Patoloģiskās izmaiņa konstatē liesā. Raksturīgi putnu holeras simboli ir locītavu izmaiņas (deformācija, abscesi) un kaheksija.

Izplatība. Slimība pirmo reizi aprakstīta 1879. gadā Itālijā. Putnu holeraagrāk Eiropā bijusi ļoti izplatīta, taču mūsdienās, pateicoties uzlabojumiem zoohigiēnas, uztura u.c. jomās, tā gandrīz vairs nav sastopama.

Gaļa nav derīga lietošanai uzturā.

 Zaķu pastereloze (Pasteurellosis)

Etioloģija. Pastereloze (hemorāģiskā septicēmija) ir bakteriāla zaķu slimība. Slimību izraisa Pasteurella multocida baktērijas. Izplatās saskarsmē ar slimiem dzīvniekiem vai alimentāri (ar pārtiku).

Klīniskie simptomi. Inkubācijas periods ir īss un ilgst 1–2 dienas. Klīniskās izpausmes ir septicēmija vai strutains plaušu iekaisums. Perakūtas slimības formas gadījumā dzīvnieki mirst 24 stundu laikā.

Patologanatomiskā aina. Zaķu autopsijas laikā konstatēta tumši violeta, gandrīz sarkana trahejas gļotāda.

Izplatība. Zaķu pastereloze ir globāli izplatīta slimība.

Gaļa nav derīga lietošanai uzturā.

 Stafilokokoze (Staphylococcsis)

Etioloģija. Stafilokokoze ir bakteriāla zīdītāju un putnu slimība. To izraisa Staphylococcus ģints baktērijas. Parasti apraksta Staphylococcus aureus, bet min arī citas baktēriju sugas. Infekcija bieži parādās zaķiem. Zooantroponoze – slimība, kas lipīga arī cilvēkiem.

Klīniskie simptomi. Simptomi nav specifiski. Putniem novērota kaheksija, locītavu tūska un deformācija. Zaķiem hroniskā forma izpaužas kā zemādas audu abscesi.

Patologanatomiskā aina. Zaķu autopsijas laikā konstatētas iekšējo orgānu – aknu, sēklinieku, liesas – izmaiņas. Hroniskā stadijā veidojas abscesi.

Izplatība. Stafilokokus parasti diagnosticē pat veseliem īpatņiem. Infekcija bieži rodas dzīves apstākļu pasliktināšanās (piemēram, uzturvielu deficīta) rezultātā. Slimība izplatīta visā pasaulē.

Gaļa nav derīga lietošanai uzturā.

 Abscess (Abscessus)

Abscess ir patoloģisks dobums ķermeņa orgānu audos un parasti veidojas strutaina iekaisuma rezultātā. Dobumā parasti novērojamas strutas.

Dzīvniekiem konstatēto abscesu etioloģija ir atšķirīga. Klasifikācija: virsmas (zemādas) abscesi un dziļie abscesi. Bojā apkārtējo audus, izraisa tūsku un var radīt vispārējas veselības stāvokļa izmaiņas (ķermeņa temperatūras paaugstināšanos, apetītes zudumu, kaheksiju utt.). Abscesi bieži rodas dziļu brūču inficēšanās rezultātā pēc traumatiskām slimībām, hematogēnā, metastāzes un piēmijas veidā, kā arī ķīmisku vielu iedarbības rezultātā (sterilie abscesi).

Abscesu no apkārtējiem audiem norobežo piogēna membrāna, kurai saistaudu veidošanās rezultātā var būt dažāds biezums.

Savvaļas medību iecirkņos sastopamo dzīvnieku abscesu etioloģija bieži vien nav noteikta. Atsevišķu grupu veido abscesi, kas rodas konkrētu infekciju (aktinomikozes, stafilokoku infekciju un citu) rezultātā. Strutām, kas konstatētas nomedīto dzīvnieku abscesos, ir atšķirīga konsistence un krāsa, to analīzei ir diagnostiska nozīme.

Uz dzīvnieku ekstremitātēm un galvas atrodami arī subperiostālie abscesi, kas izplatās no iekaisušajiem audiem zem kaula plēves. Apakšžokļa apvidū rodas perimandibulārie abscesi, kas izplatās pa mandibulas apakšējo malu. Atkarībā no lokalizācijas konstatē arī abscesus, kas veidojas muskuļu audos (intramuskulāri), parenhimatozajos orgānos (parenhimatozi) un citus. Abscesu ārstēšana un ķirurģiskā iejaukšanās (pēc imobilizācijas) nepieciešama vērtīgu medījamo pārnadžu gadījumā dzīvnieku audzētavās un saimniecībās.

Ja nomedītais īpatnis ir labā fiziskā stāvoklī un nav konstatētas patoloģiskas izmaiņas iekšējos orgānus, pēc skarto daļu izņemšanas gaļu var lietot uzturā.

Vairāku vai lielu abscesu gadījumā vai gadījumā, ja novērojamas patoloģiskas iekšējo orgānu izmaiņas, gaļa nav derīga lietošanai uzturā.

Infekciozā nagu slimība (Chelodermatitis infectiosa)

Muflonu nagu deformācijas iemesls var būt arī bakteriāla slimība, ko dēvē par infekciozo nagu slimību. Par slimības izraisītājiem uzskataDichelobacter nodosus (sin. Bacteroides nodosus) un Fusobacterium necrophorum baktērijas. Infekcijas rezultātā rodas audu iekaisums starp ragvielu un naga savienojumu vietu.

Slimības simptomi ir klibošana, novājēšana; progresējošas slimības rezultātā – nāve. Biežāk izplatīta muflonu tēviņiem nekā mātītēm. Patoloģisko procesu izplatīšanās rezultātā notiek nagu ieaugšana, nagu pamatne pakļauta deformācijai.

Ja nomedītais īpatnis ir labā fiziskā formā un nav skarti citi orgāni, gaļu var izmantot uzturā.

 

Pieraksties jaunumiem