Cik sver skrejošs briedis?

Autori: Autori Matūšs Rajskis (Ing. Matúš Rajský, PhD.) un Dušans Rajskis (Doc. MVDr. Dušan Rajský, PhD.) pārstāv Dzīvnieku resursu pētniecības institūta Nacionālo lauksaimniecības un pārtikas centru Nitrā, Centrāleiropas savvaļas dzīvnieku ekoloģijas institūtu Nitrā, Vīnē un Brno, kā arī Zvolenas Tehniskās universitātes Meža fakultātes Meža aizsardzības un medību katedru. Raksta pirmpublicējums – Čehijas mednieku žurnāla "Myslivost" 2013. gada 3. numurā; pēc saziņas ar MMD autori to papildinājuši ar jaunākiem datiem un pēcvārdu.

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts šajā lpp. publicēts 2017. gada 15. septembrī, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 5. (septembris/oktobris) numurā, kas iznāk 16. septembrī.

Medījamo dzīvnieku dzīvsvara aprēķins, pamatojoties uz nomedīta īpatņa liemeņa svaru pēc iekšējo orgānu izņemšanas

Jautājumu par medījamo pārnadžu ķermeņa svaru pētām jau ilgu laiku un varam apstiprināt, ka lielākajā daļā gadījumu medniekiem ir visai nepilnīgas zināšanas par faktisko dzīvnieku dzīvsvaru, t.i., par to apjomu (kg, %), kas tiek zaudēts, izņemot iekšējos orgānus. Visbiežāk kļūdas medījamo pārnadžu ķermeņa svara novērtējumā rodas, aprēķinot viena no visizplatītākajiem savvaļas pārnadžu pārstāvja – staltbrieža – ķermeņa svaru. Ar šā raksta palīdzību mēģināsim šo nepilnību likvidēt, turklāt tekstu lasītāju ērtību labad papildināsim ar praktiski izmantojamām dzīvsvara aprēķina formulām.

Kāpēc tas vajadzīgs?

Vispirms var jautāt – kā šāds robs mednieku zināšanās radies? Atbilde ir vienkārša – lai tiktu pie zināšanām, lai izstrādātu metodi un formulas, jāiegulda prāvs darbs. Arī mūsu darbā nepieciešamās informācijas ieguve formulu izveidei izrādījās ļoti darbietilpīga. Lauka apstākļos, pirmkārt, bija jānosaka īpatņa kopējais svars uzreiz pēc nomedīšanas, otrkārt, bija jāfiksē tā paša īpatņa svars pēc iekšējo orgānu izņemšanas. Tāpēc (ieguldāmā darba apjoma dēļ) nav pārsteidzoši, ka medību praksē medījamā dzīvnieka dzīvsvars bieži tiek noteikts nepareizi un arī pieejamie literatūras avoti šajā jautājumā nesniedz precīzu informāciju.

Nākamais jautājums – kāpēc šādas zināšanas vajadzīgas medniekam? Atbilde: dzīvsvara vērtību noteikšanai ir ne tikai zinātniska vērtība, tā lieti noder arī praksē, piemēram, veicot pareizu medījamo pārnadžu aktīvās vielas aprēķinu pretparazītu pasākumu veikšanas gadījumā. Medījamo dzīvnieku ārstēšana medību iecirkņos, kā arī medījamo pārnadžu audzētavās (fermās) to īpašniekiem un apsaimniekotājiem parasti nozīmē ievērojamas finansiālās izmaksas. Tādēļ, ja ārstējamo dzīvnieku dzīvsvars tiek aprēķināts mazāks un šā iemesla dēļ dzīvnieki saņem nepietiekamu pretparazītu līdzekļa daudzumu, dzīvnieki netiek pietiekami izārstēti un parazīti izdzīvo. Līdz ar to, no vienas puses, netiek efektīvi izlietoti finanšu līdzekļi, un, no otras puses, nepietiekamas aktīvās vielas devas dēļ izdzīvojušajiem parazītiem var izveidoties rezistence pret izmantotajām zālēm.

Te jāpiebilst, ka medniekus un dzīvnieku audzētājus maldina informācija par dažādu pārnadžu sugu vidējo svaru, kas norādīta uz pretparazītu līdzekļu iepakojuma. Dzīvnieku svars dažādos medību reģionos atšķiras, un attiecīgi dažādai jābūt arī nepieciešamajai zāļu devai! Piemēram, nav nekāda pamata uzskatīt, ka staltbrieža īpatņa vidējais dzīvsvars ziemā būs tikai 75 kg, kā tas norādīts uz kāda pretparazītu līdzekļa iesaiņojuma.

Diemžēl literatūrā medījamo dzīvnieku dzīvsvara jautājumi tiek apskatīti ļoti reti, turklāt informācija nereti nav korekta – piemēram, bieži vien, runājot par dzīvnieku svaru, nav norādīts, vai runa ir par dzīva īpatņa svaru vai medījuma ķermeņa masu pēc iekšējo orgānu izņemšanas. Redzams arī, ka daudzos gadījumos šāda neprecizitāte jeb kļūme rada nākamās kļūmes – citi autori nekritiski pārņem informāciju no sākotnējiem literatūras avotiem un tikpat nekritiski to izmanto turpmāk.

Esošie skaitļi un metodes

Pasaulē izmanto dažas ātras metodes, ar kuru palīdzību tiek novērtēts noteiktu sugu pārstāvju dzīvsvars. Piemēram, Amerikā dažu turienes briežu sugu pārstāvju svaru uzreiz pēc nomedīšanas noteic, balstoties uz krūškurvja apkārtmēra mērījumiem.

Mūsu (Slovākijas – red.) apstākļos par šādu metodi līdz šim nav dzirdēts. Toties ir publikācijas, kur runāts par dzīvnieka ķermeņa masu pirms un pēc iekšējo orgānu izņemšanas. Taču tām diemžēl raksturīga iepriekš minētā paviršība – trūkst precīzas informācijas, par kādu "stāvokli pēc" runā autori. Proti – vai dzīvnieka svars pēc pirmapstrādes "ņemts" ar vai bez kājām, ar vai bez galvas?... Bet, ja neņem vērā šādas nianses, daži čehu un slovāku literatūras avoti sākotnējo staltbrieža dzīvsvara vērtību iesaka noteikt, pie masas pēc iekšējo orgānu izņemšanas pieskaitot 25 %. Citi autori iesaka citu vērtību – jāpieskaita tikai 20 %!

Lai kā arī būtu, tieši šie skaitļi lika mums uzdot jautājumu – vai tas nozīmē, ka staltbriedim, kura svars "uz āķa" ir 100 kg, sākotnējais dzīvsvars bijis tikai 120–125 kg?...

Mūsuprāt, šāds vērtējums ir pārāk zems! Mūsuprāt, dzīvnieka svaram pēc iekšējo orgānu izņemšanas vajadzētu pieskaitīt daudz vairāk "procentu"!...

Jebkurā gadījumā skaidrs bija viens – precīzas metodes trūkuma dēļ mednieki nomedīto dzīvnieku dzīvsvaru novērtē lielākoties kļūdaini, medījamā dzīvnieka svaram pieskaitot tikai trūkstošo "kilogramu procentu" skaitu, par izejas pozīciju pieņemot iegūtās medījuma gaļas svaru – nosverot īpatni pēc iekšējo orgānu izņemšanas, bez galvas un kājām.

Kā tapa mūsu metode?

Jau teikts – mēs sākām ar to, ka veicām daudzus mērījumus dabā. Atkal un atkal precīzi noteicām ikviena mūsu redzeslokā nonākušā nomedītā pārnadža kopējo ķermeņa masu uzreiz pēc nomedīšanas, kā arī pēc pirmapstrādes, t.i., pēc iekšējo orgānu izņemšanas, bez galvas un kājām.

Kad bija iegūts pietiekams datu apjoms par dažādu sugu medījamajiem pārnadžiem, sākām aprēķinus un galarezultātā, pamatojoties uz iegūto informāciju, noteicām pārrēķina koeficientus un izveidojām formulas, ar kuru palīdzību praksē var ātri un ticami novērtēt īpatņa sākotnējo dzīvsvaru tad, ja zināms iegūtā medījuma svars pēc pirmapstrādes.

Formula. Staltbriedis

Staltbriežiem kā aptuvenu ķermeņa svara koeficientu var izmantot vērtību 0,63. Proti, mūsu pētījumi ļāvuši pieņemt, ka pēc iekšējo orgānu izņemšanas staltbrieža svars samazinās par apmēram 37 %.

Jāpiebilst, ka pēc šā (un citu) koeficienta sākotnējās noteikšanas esam veikuši pārbaudes mērījumus un rezultātā secinājuši, ka minētais koeficients ir pietiekami precīzs. Piemēram, pieauguša vesela staltbriežu tēviņa gadījumā matemātiski iegūtais dzīvsvars no reālā lielākoties atšķīries visai maz, koeficienta svārstības nav bijušas lielas (vairākumā gadījumu ietilpušas 5 % diapazonā). Tātad mūsu formula izrādījusies pietiekami precīza, lai ieteiktu to izmantošanai praksē.

Piemērs: ja staltbrieža liemeņa svars pēc iekšējo orgānu izņemšanas (ar ādu, bez galvas un kājām) ir 150 kg, ar formulas palīdzību aprēķinātais šā staltbrieža dzīvsvars ir 238,1 kg (150/0,63 = 238,1).

Formula. Stirna

Stirnām mūsu noteiktā pārrēķina koeficienta vērtība ir 0,62. Proti, izpēte liecināja, ka nomedītas stirnas svars pēc iekšējo orgānu izņemšanas samazinās par aptuveni 38 %, kas ir ļoti līdzīgi, gandrīz identiski staltbrieža gadījumam. Arī "kļūmes procents" (koeficienta vērtību svārstība ap šo vidējo vērtību) bija līdzīgs kā staltbriežu gadījumā, proti – ne vairāk kā 5 %.

Piemērs: ja stirnas liemeņa svars pēc iekšējo orgānu izņemšanas (ar ādu, bez galvas un kājām) ir 17 kg, ar formulas palīdzību aprēķinātais šā īpatņa dzīvsvars ir 27,4 kg (17/0,62 = 27,4 )

Interpretācijas

No mūsu līdzšinējiem staltbriežu un stirnu pētījumiem nepārprotami izriet, ka šo dzīvnieku iekšējo orgānu (tai skaitā asiņu), galvas un kāju svara proporcija ir ievērojami lielāka, nekā agrāk literatūras avotos norādītās vērtības; staltbriežu un stirnu gadījumā – vidēji 37–38 % no sākotnējā kopējā dzīvnieka svara!

Var jautāt – kādēļ tad vajadzīga formula un koeficients? Varētu taču pieskaitīt medījuma liemeņa svaram "šos procentus", un lieta darīta! Taču tā gluži nav. Nedrīkst aizmirst par matemātisko interpretāciju. Situācija no situācijas atšķiras – viena ir tad, kad runājam par procentiem, kas jāpieskaita īpatņa svaram pēc iekšējo orgānu izņemšanas, bet pilnīgi cita – tā procentuālā daļa, ko īpatnis zaudē iekšējo orgānu izņemšanas laikā!Tas ir pavisam cits skatpunkts!

Palūkosimies skaitļos. Piemērā, kas minēts augstāk, redzams, ka saskaņā ar mūsu piedāvāto formulu aprēķinātais staltbrieža dzīvsvars ir 238,1 kg (īpatņa 150 kg svars "uz āķa" dalīts ar koeficientu 0,63).Tātad īpatnis pēc pirmapstrādes (galva, iekšējie orgāni, asinis, kājas), salīdzinot ar sākotnējo svaru, ir zaudējis aptuveni 88,1 kg jeb apmēram 37 % masas. Vai varam šos 37 procentus izmantot "pa tiešo"? Nē, nevaram!Ja vēlamies noteikt, cik daudz procentuāli jāpieskaita dzīvnieka svaram pēc iekšējo orgānu izņemšanas, jāraugās no cita skatpunkta.No matemātiskā viedokļa raugoties, nebūs pareizi īpatņa svaram "uz āķa" (150 kg pēc iekšējo orgānu izņemšanas) pieskaitīt 37 %! Jo tad mēs iegūsim tikai 205,5 kg (150x1,37=205,5).Tā būs neprecīza aplēse!

Tikko minētais, starp citu, uzskatāmi liecina, ka citur minētie apgalvojumi par nepieciešamību pieskaitīt 25 % ir vēl jo vairāk kļūdaini! Šādā gadījumā staltbrieža liemeņa svars 150 kg "uz āķa" nozīmētu, ka dzīvnieka sākotnējais dzīvsvars bijis tikai 187,5 kg (150x1,25)!

Kopumā var secināt – ja uz mūsu izpētītajām sakarībām skatāmies no šāda matemātiska skatpunkta, īpatņa svaram pēc iekšējo orgānu izņemšanas jāpieskaita nevis 25, bet gan aptuveni 59 procenti liemeņa svara. Gandrīz 60, nevis 25!Tātad gadījumā, ja pieauguša staltbrieža svars "uz āķa" (pēc iekšējo orgānu izņemšanas un galvas un kāju atdalīšanas) ir 150 kg, sākotnējo reālo dzīvsvaru var iegūt, pieskaitot liemeņa svaram tā 59 % (150x1,59). Šai gadījumā rezultāts būs aptuveni 238 kg.Tomēr, tā kā šis procentuālās vērtības var izraisīt kļūdainus secinājumus, iesakām medniekiem praksē izmantot mūsu izveidotās formulas.

Formula. Mežacūka

Veicot mežacūkas pirmapstrādi, mednieki parasti atbrīvo medījuma ķermeni no iekšējiem orgāniem, bet galvu atstāj klāt. Tāpēc arī kopējais ķermeņa dzīvsvars šai medījamo dzīvnieku sugai aprēķināms, ievērojot citu proporciju.

Prakse arī noteica, ka šīs sugas īpatņu dzīvsvara aprēķins jāveic, ņemot vērā dzīvnieka vecumu. Pagaidām esam ieviesuši divas kategorijas: 1) mežacūkas līdz viena gada vecumam; 2) mežacūkas, kas vecākas par 1 gadu. Proti, mūsu iegūtie rezultāti liecināja, ka pārrēķina koeficients pietiekami būtiski atšķiras atkarībā no tā, vai nomedīts jaunulis vai pieaudzis dzīvnieks. Kļuva skaidrs, ka dažāda vecuma mežacūkas galvas un kakla lielums, ja tie paliek pie ķermeņa pēc iekšējo orgānu izņemšanas, ievērojami ietekmē svara "uz āķa" procentuālo izteiksmi.

Visa tā rezultātā mūsu noteiktie skaitļi izrādījās šādi:

mežacūkai līdz gada vecumam pārrēķina koeficients ir 0,73 (proti, nomedītā īpatņa svars pēc iekšējo orgānu izņemšanas, bet, atstājot galvu, samazinās vidēji par 27 %). Piemērs: ja mežacūkas jaunuļa liemeņa svars pēc iekšējo orgānu izņemšanas (ar ādu, ar galvu, bez kājām) ir 32 kg, ar formulas palīdzību aprēķinātais šā īpatņa dzīvsvars ir 43,8 kg (32/0,73 = 43,8).

pieaugušai mežacūkai koeficients ir 0,79 (svars pēc iekšējo orgānu izņemšanas, bet atstājot galvu, samazinās par aptuveni 21 %). Piemērs: ja pieaugušas mežacūkas (kas vecāka par gadu) liemeņa svars pēc iekšējo orgānu izņemšanas (ar ādu, ar galvu, bez kājām) ir 80 kg, ar formulas palīdzību aprēķinātais šā īpatņa dzīvsvars ir 101,3 kg (80/0,79=101,3).

Ņemiet vērā dabas ritu!

Protams, dabā nav statiska stāvokļa. To zinot, jāņem vērā, ka medījamo pārnadžu ķermeņa svara parametri ir arī sezonāli mainīgi un iespējamās kļūmes lielums dzīvsvara aprēķinā var variēt atkarībā no laika, kad dzīvnieks nomedīts.

Piemēram, staltbriedim lielākais svars parasti ir vasaras beigās pēc ragu augšanas beigām un pirms riesta sākuma. Šajā laikposmā šo sugu medī minimāli, tādēļ skaidrs, ka mednieki ar vissmagākajiem staltbriežiem saskaras tikai retos gadījumos. Savukārt rudens un ar to saistītais riesta laiks staltbriežiem nozīmē gan mazāk uzņemtas pārtikas, gan vienlaikus ievērojami lielāku enerģijas patēriņu, tāpēc ķermeņa svars mēdz būtiski samazināties – atkarībā no staltbrieža lieluma un aktivitāšu intensitātes pat par 50–100 kg.

Katrā ziņā – mūsu pētījumi turpinās!

Piedalieties arī jūs!

Tieši tādēļ noslēgumā vēršamies pie Latvijas medniekiem ar aicinājumu sadarboties.

Ja vēlaties veicināt zināšanu ieguvi medījamo pārnadžu ķermeņa svara problemātikas jomā, aicinām arī jūs iesaistīties mūsu pētījumā, sniedzot šādu informāciju par nomedīto īpatņu (abu dzimumu staltbriežu, stirnu, aļņu, dambriežu, muflonu, mežacūku) svaru:

1) ķermeņa svars uzreiz pēc nomedīšanas – pirms iekšējo orgānu izņemšanas;

2) tā paša īpatņa svars pēc iekšējo orgānu izņemšanas, ar ādu, bez galvas un kājām (mežacūku gadījumā – ar galvu).

Iegūto informāciju izmantosim, lai precizētu aprēķina formulas, kas palīdzēs labāk apsaimniekot mūsu medījamos dzīvniekus – gan Latvijā, gan Slovākijā!

 

Kontaktinformācija: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it. .

Pieraksties jaunumiem