Piebarojam – ar vietējiem resursiem

Autori: Matūšs Rajskis (Matúš Rajský), Miroslavs Vodņanskis (Miroslav Vodňanský), Jāns Hogs (Ján Hogh), Karols Mutņanskis(Karol Mutňanský)

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts šajā lpp. publicēts 2017. gada 11. maijā, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 3. (maijs/jūnijs) numurā, kas iznāk 12. maijā.

Raksta autori pārstāv Slovākijas Nacionālo lauksaimniecības un pārtikas centru, Dzīvnieku audzēšanas pētniecības institūtu Nitrā, Centrāleiropas savvaļas dzīvnieku ekoloģijas institūtu Nitrā, Vīnē un Brno, kā arī Meža dienesta Kremnices apvidus struktūrvienību. Raksta pirmpublicējums – Čehijas mednieku žurnāla "Myslivost" ("Medības") 2009. gada 4. numurā.

Barības maisījuma, kas satur meža biomasu, izmantošana staltbriežu audzēšanas praksē

Čehijas medību žurnālā "Myslivost" jau daudz esam rakstījuši par atgremotāju uzturu (vairāki no šiem rakstiem, pateicoties Medību fonda finansiālajam atbalstam, tulkoti un publicēti arī MMD lappusēs; skat. seriālu "Savvaļas dzīvnieki un barība"2015. gada numuros – red.) Esam aprakstījuši arī iespējas barībā izmantot meža koku biomasu, esam rakstījuši par dažādām barībām un to maisījumu veidiem (granulētie maisījumi, beramie maisījumi un skābbarība), ko esam pārbaudījuši gan eksperimentālos apstākļos, gan medību praksē. Pēc šo rakstu publicēšanas atzinīgi novērtējām saņemto pozitīvo interesi par šo jautājumu no medniekiem Jeseņīkos (Jeseníky) Čehijas Republikas austrumos, kuri mums lūdza noorganizēt mācību ekskursiju uz mūsu zemi Slovākiju, kur barība ar meža biomasas saturu jau labu laiku veiksmīgi tiek izmantota staltbriežu papildu uzturā.

 Kur un kāpēc?

Uzklausījuši čehu mednieku lūgumu, daudz nedomājām un vērsāmies pie Meža dienesta darbiniekiem Kremnices (Kremnice) pusē. Šai vietā izmēģinājumu medību saimniecībā jau sen ieviesta briežu barošanas sistēma, kuras ietvaros dzīvniekiem tiek piedāvāts papilduzturs īpaši apstrādāta barības maisījuma veidā. Jāpiebilst, ka šī uztura metode savulaik tika ieviesta, pateicoties vairāku pušu – Meža dienesta, Centrāleiropas savvaļas dzīvnieku ekoloģijas institūta un Nitras Uztura institūta – sadarbībai.

Tā nu viesiem no Čehijas, ierodoties Kremnicē, bija iespēja redzēt izcilu profesionālas dzīvnieku aprūpes piemēru. Turklāt ne tikai konkrētās barības ziņā, bet arī tādēļ, ka šai vietā tiek domāts arī par to, šī barība dzīvniekiem jāpasniedz. Proti, Meža dienesta Kremnices izmēģinājumu medību saimniecībā tiek ņemts vērā arī tāds svarīgs aspekts kā medījamo meža iemītnieku aizsardzība no nevajadzīgiem traucējumiem.

Jau pieminētajos agrākajos "Myslivost" rakstos ne reizi vien esam pievērsuši uzmanību iztraucēšanas ietekmei ne tikai uz dzīvnieku kvalitāti, bet arī uz viņu nodarīto kaitējumu mežiem. Problēma slēpjas apstāklī, ka iztraucēti dzīvnieki baidās dienas gaismā nākt pie barotavām, tādēļ (faktiski – bada dēļ) ir spiesti ēst kokus un meža augus. Atgādinām, ka saskaņā ar mūsu pētījumiem staltbrieži piemērotos apstākļos uzņem barību vidēji 9–10 reizes diennaktī, kas nozīmē, ka vidēji vismaz reizi trijās stundās viņi vai nu apmeklē barotavu, vai arī ēd dabīgo pārtiku, kas savukārt lielākoties sastāv no mežā atrodamās koku barības. Vietās, kur dzīvnieki netiek traucēti, viņi guļ un atgremo pie barotavām.

 Prakse un recepte

Barības maisījuma sastāvu, ko piedāvā staltbriežiem, protams, ietekmē konkrētā vietā pieejamās vietējās meža koku sugas, kā arī citas sastāvdaļas.

♦ Kremnicē Meža dienesta darbinieki barību sāk gatavot jau veģetācijas fāzē – šai laikā tiek ievākti, sagatavoti un kaltēti koku zari un augu dzinumi. No kokiem galvenokārt izmanto blīgznu zarus, retāk – kļavu zarus. Augu dzinumi – pārsvarā nātres. Zari un dzinumi veido 24 % barības maisījuma. Pienācīgi sagatavoti zari un dzinumi nodrošina strukturālās šķiedrvielas un papildina barības maisījumu ar slāpekļa savienojumiem (galvenokārt – olbaltumvielām). Uzturvērtība un pārstrādājamība ir atkarīga gan no izmantotās koku vai augu sugas, gan arī no barības sagatavošanas kvalitātes.

♦ Otrs komponents, ko sniedz meža biomasa, ir mežistrādes pārpalikumi, kas šai piedāvājumā veido staltbriežu dabīgā uztura daļu. Tabulā atspoguļotā barības maisījuma recepte paredz izmantot egļu zarus un mizas, kas kopā veido nākamos 24 % no maisījuma. Kā zināms, mizas iegūst kokmateriālu mizošanas laikā, turklāt šim procesam ir divi posmi, no kuriem pirmajā tiek noņemts tikai mizas virsējais slānis, lai netiktu skarta koksne. Tieši šo materiālu tad arī izmanto barībā. Otrajā posmā mizu pārstrādātājs jau īsteno koksnes apstrādi.

Būtiski: ir pierādīts (tāpat kā gadījumā, kad lapu koku biomasa tiek pārstrādāta granulētā barībā), ka tieši šīs sastāvdaļas pievienošana barībai nodrošina, ka dzīvnieki to mazāk patērē mežā, respektīvi, mazāk meklē un ēd dzīvos dzinumus. Un, protams, vēl jāņem vērā, ka tā tas notiek tikai tad, ja dzīvniekiem ir iespēja netraucētiem nokļūt pie barotavām, un arī ēšanas un gremošanas laikā viņus nedrīkst traucēt.

♦ Pļavas sienu Kremnicē medību iecirkņa pārvaldnieks sagatavo pats. Šeit pļavas tiek koptas! Turpretī citviet Slovākijas medību iecirkņos mūsdienās diemžēl bieži novērojams, ka pļavas ir atstātas novārtā, tajās pārsvarā aug nevēlamas graudzāles, turklāt bieži vien pļavas ir arī aizaugušas ar krūmiem un kokiem. Diemžēl tādās pļavās ievāktam sienam, ja runājam par barību atgremotājiem, ir zema uzturvērtība.

Pirms trim gadiem kremniciešiem ieteicām iesēt viņu pļavās īpašu āboliņa maisījumu. Rezultātā tika veikta bezaršanas sēja, kuras rezultātā pļavās ievērojami palielinājās zaļās masas uzturvērtība, kā arī šo pļavu siena kvalitāte. Medību iecirknī tika arī uzbūvēti lieli siena šķūņi.

Pieredze liecina, ka dzīvnieki patērē mazāk siena, ja tiem ir nodrošināts līdzsvarots papildu barības maisījums, kas jau satur sienu. Tādēļ pļavas siens tabulā norādītajā barības maisījuma receptē ir 25 % apmērā un ir augstvērtīgs komponents staltbriežu uzturā.

No briežu audzēšanas pieredzes zināms, ka siens ir tas barības komponents, ko dzīvnieki ēd bieži, bet mazāk nekā citu barību vai arī neregulāri. Tāpēc, šādi to iestrādājot garšas ziņā pievilcīgā barības maisījumā, var panākt, ka staltbrieži sienu uzņem līdzsvaroti.

♦ Recepte liecina, ka barības maisījums nodrošina arī līdzsvarotu spēkbarības daudzumu. Turklāt, ja staltbrieži ēd barības maisījumu nevis atsevišķi atsevišķus tās komponentus, tiek novērstas nevēlamas ikdienas barības daudzuma svārstības. Līdzšinējā pieredze Kremnices medību iecirknī liecina, ka tieši šādā veidā dzīvnieki spēj uzņemt spēkbarību tādā daudzumā, kas nerada gremošanas un veselības problēmas. Var arī teikt, ka šādā veidā dzīvnieki kopš rudens pierod saņemt regulāru spēkbarības devu, kas kopā ar barības maisījumā esošajām strukturālajām šķiedrvielām ir labi pielāgota viņu gremošanas traktam.

Piedāvātajā barības maisījumā paredzētos 24 % spēkbarības nodrošina graudaugi: 12 % – saulespuķu un sojas, kas ir bagātas ar taukvielām; 12 % – kukurūzas. Soja tiek pievienota tikai ziemas un pavasara pārejas periodā, kad palielinās staltbriežu enerģijas patēriņš. Maisījums ir īpaši bagāts ar taukvielām, tam ir augsta enerģētiskā vērtība, kas savvaļas dzīvniekiem ziemā ļoti nepieciešama.

Vienlaikus jāteic, ka minētie 24 % spēkbarības izskatās vairāk, nekā staltbriežiem ziemā nepieciešams. Jājautā – vai nerodas problēmas? Atbilde ir – nē, nerodas. Te acīmredzot jāpiebilst, ka lielisku Kremnices iecirkņa dzīvnieku uztura un veselības stāvokli nodrošina arī apstāklis, ka šis barības maisījums netiek viņiem piedāvāts kā vienīgā papildbarība – dzīvniekiem šeit tiek dota arī kvalitatīva zāles un kukurūzas skābbarība, kas viņiem garšo tikpat labi kā maisījums.

Pieredze ļauj lēst, ka šādos apstākļos viens staltbrieža īpatnis dienā patērē vidēji 2 kg barības maisījuma un līdz ar to pārmērīgi daudz saulespuķu, kukurūzas un sojas neuzņem. To vidējais diennakts patēriņš vienam staltbriedim ir apmēram 0,5 kg (0,25 kg kukurūzas, 0,25 kg saulespuķu un sojas). Tātad dzīvnieka kopējā dienas patēriņā (pēc skābbarības un minimāla siena un koku mizu daudzuma uzņemšanas) saulespuķu un sojas īpatsvars faktiski veido tikai 5–6 %, tāpat arī kukurūza ir tikai 5–6 %. Tas ir daudzums, kas, vienlaikus uzņemot pietiekamu strukturālo šķiedrvielu daudzumu, neizraisa gremošanas vai veselības problēmas.

♦ Izvērtējot uzturvielu sastāva piemērotību vai nepiemērotību, vienmēr jāņem vērā arī uzturvielas, ko dzīvnieki vienlaikus uzņem ar citu pieejamo barību, tostarp dabīgo uzturu.

Skeleta un ragu veidošanās pamata makroelementi ir kalcijs un fosfors, ko sniedz monokalcija fosfāts (receptē – 1 %) un lopbarības kaļķakmens (2 %). Praksē tas nozīmē, ka 100 kg barības maisījuma tiek pievienoti aptuveni 230 grami fosfora (to ievērojamā daudzumā satur arī graudaugi) un 880 grami kalcija. Paaugstināts kalcija saturs ir vajadzīgs arī tādēļ, ka skābbarības uzņemšanas rezultātā dzīvnieka organismā notiek skāba pH reakcija.

 Kā sagatavo barības maisījumu?

Aprakstīto barības maisījumu ražo, izmantojot drupināšanas dzirnavas ar sietu, kura acs diametrs ir 20 mm. Izmantojot tik lielu acs diametru, rodas pietiekami lielas frakcijas, kas veicina atgremotāju gremošanas procesu un novērš motorikas traucējumus un atraugas. Vienlaikus šāds izmērs ir pietiekami mazs, lai sastāvdaļas būtu iespējams pietiekami labi sajaukt, kā rezultātā dzīvnieki barību apēd pilnībā, neatlasot atsevišķus komponentus.

Ilgajā pieredzē ir iegūta pārliecība, ka nepieciešams nodrošināt noteiktu komponentu drupināšanas secību:

♦ vispirms tiek pārstrādāta svaigā biomasa (egļu zari un mizas), kas izmantoto sastāvdaļu vidū satur visvairāk ūdens;

♦ pēc tam apstrādā kaltētos zarus un dzinumus;

♦ spēkbarību apstrādā pēdējo. Vislabāk graudi tiek "izsēti", kad dzirnavās iestatīts liels apgriezienu skaits. Būtiski, ka apstrādājot graudi netiek sasmalcināti (to nodrošina 20 mm prāvais sieta acs diametrs) – jāņem taču vērā, ka sasmalcināti graudi rada lielāku acidozes rašanās risku nekā veseli graudi, kam atgremotāju spureklī ir zemāka sadalīšanās spēja. Tieši tādēļ vēlams arī izvairīties no graudaugu miltu izmantošanas barībā.

Barību medību iecirkņa vajadzībām sagatavo divas līdz trīs reizes nedēļā.

 Kāda ir šādas barības uzturvērtība?

Staltbriežiem ziemas sezonā optimālu slāpekļa savienojumu īpatsvaru galvenokārt nodrošina maisījumā esošais kvalitatīvais siens, kukurūza, kā arī zari un dzinumi. Ziemas beigās slāpekļa savienojumu saturu palielina, pievienojot soju.

Šajā barības maisījumā ir augsts tauku saturs (4,7 % svaigā veidā un 6,02 % sausnā), taču, kā jau skaidrots iepriekš, ja šī barība nav vienīgais dzīvnieku uzturs, bet papildus tam tiek dota arī kvalitatīva skābbarība, vidējā tauku vērtība uzturā ir optimāla.

Patlaban kalcija un fosfora attiecība maisījumā ir 3,2:1,0. Būtu lietderīgi to mainīt, palielinot monokalcija fosfāta īpatsvaru līdz 2 %. Tā kā fosfātus saturošas minerālbarības cena ir ļoti augsta, domājam šim nolūkam izmantot kaltēto kukurūzas proteīnu (DDGS), kurā ir gan fosfors, gan slāpekļa savienojumi. Domājam, ka tā īpatsvars barības maisījumā varētu būt 15–20 % apmērā.

Par šīs barības uzturvērtību liecina arī novērojumi Kremnices medību saimniecībā – dzīvnieki pie barotavām ierodas regulāri un labprāt barības maisījumu ēd arī aprīlī un maijā, tas ir, arī intensīvas ragu augšanas un vēlīnas grūtniecības periodā līdz pat mazuļu piedzimšanai. Acīmredzot šādu dzīvnieku atsaucību nodrošina gan barības garša, gan tās regulāra pasniegšana (pieradināšana), gan – to uzsveram atkal un atkal! – jo īpaši tas, ka dzīvnieki var netraucēti to uzņemt.

Par "porcijām" jau minēts: dodot šo barības maisījumu staltbriežiem, jārēķinās ar apmēram 2 kg barības uz vienu īpatni dienā.

Un visbeidzot – ļoti svarīgi ir tas, ka aprakstītā barības sagatavošanas sistēma paredz vietējo resursu izmantošanu.

Pieraksties jaunumiem