"Kaza ar ragiem Nr. 1". Izpēte pierāda...

Autori: Doc. MVDr. Dušans Rajskis (Dušan Rajský)PhD.Ing. Matūšs Rajskis(Matúš Rajský)PhD.,MVDr. Miroslavs Vodņanskis (Miroslav Vodňanský)PhD.

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 8. septembrī, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 5. (septembris/oktobris) numurā, kas iznāk 9. septembrī.

Ievada vietā – redakcijas piebilde. Šis raksts noslēdz divos iepriekšējos MMD numuros (3 un 4/2016) aizsākto tēmu par anomālijām, kas reizēm tiek novērotas briežu dzimtas dzīvniekiem. Rakstā, kas bija publicēts jūlija numurā, tika aprakstīta stirnu kaza ar parūkveida ragiem, ko pirmoreiz 2102. gadā fiksēja "meža kamera". 2013. gada ziemā dzīvnieks tika atrasts miris, taču līķis saltajā laikā bija labi saglabājies. Šis apstāklis ļāva pētniekiem veikt pilnvērtīgu izpēti. Par rezultātiem – šajā rakstā....

 Vēlreiz – par pamatlietām

Par abu dzimumu pazīmēm dzīvniekiem, ko medicīnā un veterinārijā apzīmē ar jēdzienu hermafrodītisms, jau rakstījām. Un, lai gan tas jau izklāstīts iepriekšējos rakstos, arī šoreiz pirms runāšanas par tālāko jāatgādina, ka:

• īstā hermafrodītisma gadījumā indivīdam ir abu dzimumu pazīmes, izņemot dzimumdziedzerus un iekšējos dzimumorgānus;

• šķietamajam hermafrodītismam, ko dēvē arī par pseidohermafrodītismu, raksturīgi viena dzimuma dzimumdziedzeri, taču indivīda ārējā izskatā (fenotipā) daļēji vai pilnībā vērojamas pretējā dzimuma iezīmes.

• Dažkārt, lai apzīmētu dzimumorgānu anomālijas, izmanto arī terminu interseksualitāte. Šis jēdziens ir ievērojami plašāks nekā hermafrodītisms un ietver dažādas neregularitātes pakāpes abu dzimumu pazīmju jomā.

Jau stāstījām arī to, ka viens no visbiežāk atklātajiem briežu dzimtas tēviņu reproduktīvo orgānu traucējumiem ir kriptorhisms – anomālija, kas izpaužas kā sēklinieku nenoslīdēšana sēklinieku maisiņos, tiem iesprūstot cirkšņa kanālā vai vēdera dobumā. Abpusējs kriptorhisms tiek uzskatīts par neauglības cēloni, kuras viens no iemesliem ir augstāka iekšējā temperatūra vēdera dobumā, kas aizkavē normālu spermatoģenēzi.

Taču ar to viss nebūt nebeidzas.

Sēklinieku veido pamataudi jeb parenhīma, kuras lielu daļu savukārt veido sēklinieku izlocītie kanāliņi, kuros, pateicoties to fizioloģiskajam stāvoklim (ja vien nav runa par kriptorhu sēklinieku), norisinās dažādi spermatozoīdu attīstības posmi. Sēklinieku parenhīmā ir arī atbalsta šūnas, ko dēvē par Sertoli šūnām, un galvenās šūnas, ko dēvē par Leidiga šūnām. Un – šo šūnu darbības rezultātā arī kriptorhā sēklinieka audi var būt hormonāli aktīvi un funkcionējoši! Tie spēj (lielākā vai mazākā apjomā) radīt vīrišķo dzimumhormonu testosteronu. Jāuzsver, ka šis īpašais dzimumhormons kopā ar citiem vīrišķajiem hormoniem, kas rodas sēkliniekā, līdztekus dzimuma izveidei un diferenciācijai stimulē arī sekundāro dzimumu pazīmju izveidi, tostarp ragu augšanu un arī tēviņu seksuālo uzvedību.

Tieši tādēļ kriptorhisma (kura rezultātā testosterona veidošanās nenorit "pareizi") nerets papildu simptoms briežu dzimtas dzīvnieku tēviņiem ir "parūku ragu" veidošanās. Un tieši tādēļ hormonālās sistēmas "kļūmes" tiek minētas kā galvenais iespējamais iemesls arī gadījumos, kad līdzīgas parādības tiek novērotas arī briežu dzimtas dzīvnieku mātītēm (jo īpaši stirnām). Piemēri (stirnu kazas ar ragiem) minēti iepriekšējos rakstos.

 Situācija

Pētnieki informāciju par šādiem dzīvniekiem visbiežāk saņem no medniekiem. Mums nereti ziņo, ja medībās iegūts medījamo pārnadžu indivīds ar acīmredzamām abu dzimumu pazīmēm. Diemžēl dokumentārā materiāla visbiežāk pietrūkst – apstrādājot nomedītos dzīvniekus, mednieki orgānu paraugus parasti nepaņem un nesaglabā. Protams, ekspertu atzinumam un laboratorijas izmeklējumiem ar šādu indivīdu vai orgānu fotogrāfijām nepietiek; skaidrs, ka pētnieki, ja viņu rīcībā nav visaptveroša novērtējuma un laboratorisko pārbaužu rezultātu, var tikai izteikt pieņēmumus gan par abu dzimumu pazīmēm konkrētajam dzīvniekam, gan par šo pazīmju rašanās cēloņiem.

Tieši tādēļ šoreiz vēlamies pievērst lasītāju uzmanību iepriekšējā rakstā minētajai stirnu mātītei ar "parūku ragiem", no kuras laimīgā kārtā beidzot izdevās iegūt materiālu izpētei. Kad iegūto pamatinformāciju papildināja laboratorijas analīžu rezultāti, atkārtoti izpētījām fotodokumentāciju, kas tika sagatavota dzīvnieka autopsijas laikā, atkārtoti pievērsāmies arī iekonservētajam bioloģiskajam materiālam, un...

 Rezultāti

• Izpētes objekts – stirna ar "parūku ragiem".

• Patoloģiski anatomiskajā izmeklēšanā atklāts, ka bojā gājusī mātīte bijusi grūsna. Tika atrasti divi dažāda lieluma augļi, kas atradās augļa apvalkā un izmēra ziņā bija attīstījušies atbilstoši gadalaikam (marts). Pēc dūriena apvalka sieniņā bija vērojama augļa ūdens attece.

Lai gan šā raksta nolūks nav raksturot briežu dzimtas pārstāvju reproduktīvo orgānu uzbūvi un anatomiju, tomēr, ilustrējot šo gadījumu, jānorāda uz dažām morfoloģiskām īpatnībām. Tas attiecas uz placentu, ko, vērtējot pēc gļotādas funkcionālā slāņa un bārkstiņu apvalka novietojuma, iedala divās pamatgrupās. Ir dzīvnieki, kam raksturīga placenta diffusa, kur smalkas bārkstiņas izvietojušās pa visu augļa apvalka virsmu (horijs). Briežu dzimtas pārstāvjiem raksturīga placenta cotyledonata, kurā bārkstiņas koncentrētas ovālos veidojumos, ko dēvē par kotiledoniem, kas savukārt saistīti ar dzemdes gļotādas dzimumdziedzeru veidojumiem – karunkuliem. Stirnu mātītēm abās dzemdes malās var rasties trīs līdz pieci karunkuli.

• Mūsu pētītās stirnas ar parūkveida ragiem iekšējos orgānos autopsijas laikā starp placentas kotiledoniem tika atklāts olveida formas veidojums. Histoloģisko izmeklējumu laikā tika konstatēts, ka tie ir sēklinieka audi bez spermatoģenēzes procesa.

• Ņemot vērā pierādīto grūsnību (to apliecināja arī placentas audu histoloģiskais izmeklējums, kas redzams 9. attēlā), kļuva skaidrs: šajā gadījumā var apgalvot, ka dzīvniekam piemīt abu dzimumu pazīmes, proti, šo stirnu var dēvēt par hermafrodītu jeb interseksuālu indivīdu. Un tieši šis apstāklis radījis problēmas ārējās izpausmes – parūkveida ragu veidošanos uz stirnu kazas galvas.

 Kāpēc par to jārunā?

Raksts tika sagatavots un iesniegts publicēšanai, lai padziļinātu mednieku zināšanas par šiem jautājumiem un jo īpaši – lai palielinātu medību praktiķu interesi par dzīvnieku hormonālo traucējumu un reproduktīvo orgānu pataloģiju uzraudzību. Uzskatām, ka tādu biežums medījamo pārnadžu populācijās ir ievērojami lielāks, nekā ziņoto gadījumu skaits.

To rakstot, protams, ņemam vērā neapstrīdamo faktu, ka medniekiem faktiski nav iespēju "saskarties" ar dzīvnieku grūsnības fizioloģiju un patoloģiju, jo pārnadžu medību sezonas laikā nomedīto dzīvnieku vidū nesastapsit mātīti vēlīnā grūsnības periodā. Tomēr ceram, ka kopā ar šo rakstu (un arī ar iepriekšējiem rakstiem – red.) publicētā fotodokumentācija rosinās lasītājus (vēlreiz – jo īpaši medību praktiķus!) pievērst lielāku uzmanību nomedītajiem dzīvniekiem to pirmapstrādes laikā, rosinās ziņot pētniekiem par pamanītajām īpatnībām un, ja iespējams, ievākt materiālu padziļinātai izpētei.

Pieraksties jaunumiem