Ragi un "parūkas" – arī "dāmām". Ievadkurss

Autori: Doc. MVDr. Dušans Rajskis (Dušan Rajský)PhD.Ing. Matūšs Rajskis(Matúš Rajský)PhD.,MVDr. Miroslavs Vodņanskis (Miroslav Vodňanský),PhD.

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 10. maijā, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 3. (maijs/jūnijs) numurā, kas iznāk 11. maijā.

"Parūku ragu" rašanās stirnu tēviņiem medību aprindās ir visai zināma parādība. Par to liecina itin bieža informācija medību žurnālos un citās publikācijās, kā arī pētījumi un trofeju izstāžu katalogi. Retāk tiek apspriesti jautājumi, kas saistās ar līdzīgām problēmām, kas piemeklē citus briežu dzimtas dzīvniekus. Bet vai daudzi mednieki zina, ka "ragu problēmas" mēdz būt arī stirnu kazām?!...

Termini un definīcijas

Ievadā minēto ragu anomāliju rašanās cēloņi briežu dzimtas dzīvniekiem var būt, piemēram, kriptorhisms vai sēklinieku traumas vīrišķā dzimuma īpatņiem, hermafrodītisms, kā arī citas patoloģijas vai pat tikai stress. Diemžēl ir arī gadījumi, kad anomāliju rašanās etioloģija (slimības izcelsmes cēloņi – red.) nav zināma.

# Kriptorhisms ir sēklinieku nenoslīdēšana sēklinieku maisiņos, tiem iesprūstot cirkšņa kanālā vai vēdera dobumā. Abpusēju kriptorhismu uzskata par neauglības iemeslu, kur kā viens no neauglības cēloņiem tiek minēta augstāka iekšējā temperatūra vēdera dobumā, kas aizkavē normālu spermatoģenēzi. Vienlaikus, lai gan histopatoloģiskās kriptorhu pārbaudes briežu dzimtas tēviņiem nav veiktas bieži, daži pētījumi apgalvo, ka spermatoģenēze, vismaz tās agrīnajā stadijā, šādos sēkliniekos tomēr var notikt.

No medību saimniecībām dažkārt saņemam informāciju, ka tur nomedīti divdzimumu pārnadži jeb hermafrodīti – indivīdi ar vīrišķā un sievišķā dzimuma pazīmēm. Šai anomālijai ir divas formas – īstais hermafrodītisms un šķietamais hermafrodītisms.

# Īstā hermafrodītisma gadījumā indivīdam ir abu dzimumu dzimumdziedzeri un iekšējie dzimumorgāni.

# Šķietamajam hermafrodītismam, ko dēvē arī par pseidohermafrodītismu, raksturīgi viena dzimuma dzimumdziedzeri, taču indivīda ārējā izskatā (fenotipā) daļēji vai pilnībā novērojamas pretējā dzimuma iezīmes.

# Dažkārt, lai apzīmētu dzimumorgānu anomālijas, izmanto arī terminu "interseksualitāte". Tas ir ievērojami plašāks nekā "hermafrodītisms" un ietver dažādas neregularitātes pakāpes abu dzimumu pazīmju jomā.

Sekas

Lai gan šādu veselības traucējumu patoģenēze (slimības izcelšanās, attīstība un iznākums – red.) nav vēl pilnīgi skaidri noteikta, tieši iepriekš minētās reproduktīvo orgānu slimības tiek uzskatītas par biežāko briežu dzimtas pārstāvju tēviņu ragu attīstības traucējumu iemeslu.

Lai šo apgalvojumu ilustrētu, kā vienu no interseksualitātes stāvokļa piemēriem šeit demonstrējam staltbriedi, kas nomedīts Lučenecas (Lučenec,Slovākija) apvidū. Šis īpatnis tā īpašo pazīmju dēļ (nenotīrīti ragi, ragu nenomešana – red.) šajā medību iecirknī bija novērots divus gadus, un ragus nenometa arī tās sezonas laikā, kad tika nomedīts. Pēc nomedīšanas veiktā apsekošana liecināja, ka brieža svars (bez galvas) ir 190 kg, bet aptuvenais vecums – 6 gadi. Izmeklējumu laikā tika konstatēts, ka briedim ir abpusēji hipoplastiski (neattīstīti – red.) sēklinieki un piena dziedzeris.

Salīdzinājumam demonstrējam arī kriptorhu staltbriedi, kas 2010. gada janvārī tika nomedīts pie Dravas upes Ungārijā un kura aptuvenais vecums šai brīdī bija desmit gadi. Šim indivīdam bija viens hipoplastisks sēklinieks. Pēc iekšējo orgānu izņemšanas brieža ķermenis bez galvas svēra 227 kg. Trofeja pēc taksidermiskās apstrādes svēra 13,6 kg.

Var jautāt – vai šī problēma uzskatāma par nopietnu? Diez vai. Mūsuprāt, medījamo pārnadžu reproduktīvo orgānu slimībām auglības traucējumu jomā piešķirama pakārtota nozīme. Salīdzinājumam: liellopiem šādu veselības problēmu rašanās biežums nepārsniedz 1–2 %, un arī savvaļā tādas ir relatīvi reti sastopamas. Tomēr, ņemot vērā briežu dārzu izplatību un tajos aizvien biežāk piekopto mākslīgās apsēklošanas, kā arī embriju pārnešanas praksi, ir zināmas bažas, ka nelabvēlīgās ietekmes apjoms varētu palielināties.

Ne tikai tēviņi

Patiesi, iepriekš minētās anomālijas skar ne tikai briežu dzimtas dzīvnieku tēviņus. Ragu veidošanās process, tai skaitā arī parūkveida ragi, reizumis tiek novērots arī mātītēm, un šī anomālija saskaņā ar iepriekš minēto definīciju klasificējama kā šķietamais hermafrodītisms.

Ziņas par to savulaik sniedzis pētnieks Vislockis (Wislocki, 1954), kurš raksta, ka šādi ragi stirnu kazām pēc izaugšanas paliek nenotīrīti, pārklāti ar "samtu" visā dzīvnieka dzīves laikā. Savukārt saskaņā ar pētnieka Bukstona un līdzautoru (Buxton et al., 1994) publicētajiem datiem šāda anomālija piemeklē ne tikai stirnu kazas – ragu izveides gadījumus novērojuši arī staltbriežu un dambriežu mātītēm. Diemžēl vairumam publikāciju par šo problēmu ir informatīvs raksturs, tādēļ konkrētākas detaļas par anomāliju izplatību un etiopatoģenēzi (iepriekš skaidroto jēdzienu nozīmju apvienojums, tātad: slimības izcelsmes cēloņi, attīstība un iznākums – red.) sieviešu dzimtes briežu dzimtas pārstāvjiem šeit nevaram sniegt, autoriem nākas aprobežoties galvenokārt ar dokumentēto gadījumu aprakstu.

Visbiežāk, aprakstot gadījumus, kad stirnu kazām novēroti ragi un parūkveida ragi, tiek norādīts uz šīs parādības saistību ar indivīda vecumu, bet par anomālijas cēloni pieņemts uzskatīt hormonāla rakstura traucējumus "vai citas ietekmes". Uz tieši šādiem stirnu veselības traucējumu aspektiem norāda, piemēram, pētnieks Pāvs (Páv, 1977), kurš raksta, ka radziņu augšanai sievišķā dzimuma stirnām, visticamāk, ir hormonāla izcelsme.

Vai mātīte ar ragiem var būt auglīga?

Stirnu āži ar parūkveida ragiem tradicionāli tiek uzskatīti par neauglīgiem, bet stirnu kazu ar "parastiem radziņiem" (ragi izaug, tiek notīrīti un katru sezonu nomesti) vairošanās literatūrā ir aprakstīta. Piemēram, pētnieks Resfelds un līdzautori (Raesfeld et al., 1965, 1985 u.c.) min Vācijā dokumentētu piemēru, kad stirnai, kas dzīves laikā vairākkārt izaudzējusi un nometusi radziņus, piedzimuši kazlēni. Vēlāk šai pašai stirnai sākuši veidoties parūkveida ragi. Arī Bukstons un citi autori (Boxton, 1994) apgalvo, ka stirnas ar radziņiem dažreiz iesaistās reproduktīvajā procesā.

Ziemeļamerikā mīt vēl kādi briežu dzimtas pārstāvji – baltastes brieži (šī suga introducēta arī Somijā – red.). Dažādi avoti vēsta, ka arī šīs sugas mātītēm var izaugt ragi un vienlaikus tās var būt arī auglīgas – uz šādu mātīšu grūsnību un veiksmīgi dzemdētiem mazuļiem norādījuši pētnieki Rails (Ryel, 1963), Donaldsons (Donaldson, 1965), Douts (Douut, 1965) un citi.

Čehijas stirnu pētnieki Šerers, Dvoržāks (Scherer,Dvořák, 2009) un daži citi autori apraksta gadījumus, kad stirnu mātīte ar radziņiem izrādījusies auglīga, bet citi čehu autori šādus apgalvojumus noliedz.

Cik bieži, kā un kad?

Hells (Hell, 1988) norāda, ka ragu izveide stirnu kazām ir reta parādība, kas visbiežāk novērojama vecākām mātītēm. Viņa apgalvojumu plašāk skaidro pētnieks Hercs (Herz, 1968), aprakstot arī "notikumu gaitu". Proti, stirnai, kļūstot vecākai, uz pieres kaula var veidoties savdabīgs pinums, no kura rodas kaulu izaugumi (eksostozes) un vēlāk arī minētie radziņi. Šādu scenāriju apstiprina arī jau pieminētie Šerers un Dvoržāks (2009), kārtējo reizi skaidrojot, ka šādas neparastas ragu pamatnes veidošanos un radziņu augšanu izraisa novirzes stirnas hormonālajā sistēmā.

Pieņēmumus, ka šādas anomālijas raksturīgas tieši vecākām stirnu kazām, apstiprina vairāki autori. Lamka (Lamka, 2002) aprakstījis Čehijas Republikā nomedītu 10 gadus vecu stirnu kazu, kurai bijuši 150x130 mm lieli parūkveida ragi. Slovākijas rietumos, Trnavas (Trnava) apvidū nomedītu stirnu kazu aprakstījis Hercs (2005) – dzīvnieka aptuvens vecums bijis 12 gadu, ragi bijuši ar neregulāru žuburojumu, to stieņu garums sasniedzis 7 cm, ragi nav bijuši notīrīti. Radziņu izveides gadījumu vecākai stirnai apraksta arī Sīkora (Sýkora, 1996), kurš kādai oktobrī nomedītai astoņus gadus vecai stirnai atklājis "ragu pamatni ar ragiem, ko klāja ragu samts"

Mednieki kļūdās

Vienlaikus ir fakti, kas liecina: šai ziņā nereti iespējamas dzimuma noteikšanas kļūdas.

# Jau minētais Hercs (2007) apgalvo, ka stirnu populācijā sastopamos interseksuālos stirnu tēviņus ar mātītes pazīmēm to atradēji vai nomedītāji bieži kļūdaini uzskata par stirnu kazām ar radziņiem.

# Savukārt uz to, ka biežāk iespējama pretēja kļūdīšanās, norāda Šerers un Dvoržāks (2009). Tā kā iespēja sastapties ar ragotu stirnu kazu vērtējama kā visai reta, pētnieki pieļauj, ka šādu stirnu kazu "mednieks parastais" nereti nedz spēj, nedz īpaši vēlas atpazīt. Praksē šādas stirnas tiek nolūkotas, medītas un arī pēc nomedīšanas pavirši identificētas kā selektīvi medījami, vāji stirnu tēviņi.

Turpinājums sekos

Pieraksties jaunumiem