Slovāku nacionālās medību suņu šķirnes

Autors: Teksts un foto: Radovans Kasarda, Slovākijas Lauksaimniecības universitāte Nitrā, speciāli MMD

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts šajā lpp. publicēts 2018. gada 7. maijā, savukārt žurnālā MMD – 2018. gada 3. (maijs/jūnijs) numurā, kas iznāk 15. maijā.

Slovākijas nacionālo suņu šķirņu grupu veido piecas šķirnes, tai skaitā trīs medību suņu šķirnes: Tatru dzinējsuns (Tatranský durič; Tatra Hound), slovāku dzinējsuns (Slovenský kopov; Slovakian Hound) un slovāku asspalvainais putnusuns (Slovensky Hrubosrstý Stavač; Slovak Rough-haired Pointer). Nemedību šķirnes ir slovāku čuvačs (Slovensky Čuvač; Slovak Cuvac) un Čehoslovākijas vilkusuns (Československy Vlčak; Czechoslovakian Wolfdog; šī šķirne sākotnēji radīta militārajām un robežsardzes vajadzībām, un šobrīd tās pārstāvji zināmi kā spēcīgi, izturīga un viegli dresējami suņi). Četras no minētajām šķirnēm ir Starptautiskās kinoloģiskās federācijas (FCI) atzītas. Jaunākā no šķirnēm ir Tatru dzinējsuns, kas šobrīd vēl atrodas pavairošanas procesā.

Lasīt tālāk: Slovāku nacionālās medību suņu šķirnes

 Medījamo dzīvnieku patoloģijas (5)

Autori: Dušans Rajskis (Doc. MVDr. Dušan Rajský, PhD.), Pavels Foreteks (MVDr. Pavel Forejtek, CSc.), Matūšs Rajskis (Ing.Matúš Rajský, PhD.) un kolektīvs. Autori pārstāv: Zvolenas Tehniskās universitātes Meža fakultāte (Slovākija), Viduseiropas Medību ekoloģijas institūts Brno (Čehija), Dzīvnieku resursu pētniecības institūta Nacionālais Lauksaimniecības un pārtikas centrs Nitrā (Slovākija).

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts šajā lpp. publicēts 2018. gada 7. maijā, savukārt žurnālā MMD – 2018. gada 3. (maijs/jūnijs) numurā, kas iznāk 15. maijā.

 Parazitārās slimības 1. daļa

 Fascioloze (Fasciolosis)

♦ Etioloģija. Fascioloze ir atgremotāju helmintoze. Tā izraisa parazitāro hepatītu. Zooantroponoze (slimība, kas ir lipīga cilvēkiem). Cilvēku inficēšanās notiek reti. Slimības izraisītājs ir plakantārpu parazīts aknu fasciola (Fasciola hepatica). Pieauguši tārpi sasniedz 20–35 mm garumu un 8–13 mm platumu. Visbiežāk sastopami stirnām, staltbriežiem un mufloniem, taču var būt arī zaķiem, trušiem un mežacūkām. Plēsējiem sastopami reti. Aknu fasciola ir biohelmintoze, un tās attīstībai ir nepieciešams starpsaimnieks (ūdens gliemeži). Fasciolas olas no aknām ar žulti nokļūst zarnās un tālāk ar izkārnījumiem izdalās vidē. No olām izšķiļas kāpuri (miracīdiji), kas meklē piemērotus ūdens gliemežus; Eiropas apstākļos tie galvenokārt ir mazie dīķgliemeži (Lymnaea truncatula). Gliemeža ķermenī kāpuri piedzīvo attīstības stadiju un vēlāk cerkārija stadijā aktīvi atbrīvojas no mazā dīķgliemeža. Ārējā vidē cerkāriji pārklājas ar cietu apvalku un veido metacerkārija stadiju. Saimniekorganisms invadējas gan ganībās, norijot metacerkārijus (ko dēvē arī par adoleskārijiem), gan arī ar inficētu ūdeni.

Lasīt tālāk: Medījamo dzīvnieku patoloģijas (5)

 Nedaudz par briežu ģenētiku un medību saimniecību

Autors: Radovans Kasarda, Slovākijas Lauksaimniecības Universitāte Nitrā, Slovākijas Briežaudzētāju asociācija

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts šajā lpp. publicēts 2018. gada 14. martā, savukārt žurnālā MMD – 2018. gada 2. (marts/aprīlis) numurā, kas iznāk 15. martā.

 

Briežu ģenētikās analīzes metodes pašreiz nokļuvušas zinātniskās pētniecības topa virsotnē un tas ir ļoti atzīstami. Pirmkārt, tādēļ, ka staltbriedis ir mūsu mežu karalis no Donavas līdz pat augstāko kalnu virsotnēm (šeit un turpmāk lasītājam jāņem vērā, ka autors pārstāv Slovākiju – red.). Otrkārt, pēdējā laikā bieži šķiet, ka vārdi "ilgtspēja" un "bioloģiskā daudzveidība" vairāk tiek izmantoti politiskā, nevis zinātniskā nozīmē. Taču ģenētika, kā absolūti zinātniska un “neitrāla” bioloģijas nozare mums sniedz apolitisku skatījumu uz briežu populāciju un nav svarīgi, vai tā mīt savvaļā, medību parkos vai briežu fermās.

Ģenētisko analīžu rezultāti ir izteikti skaitļos, kas sniedz iespēju tos salīdzināt vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī, neņemot vērā atsevišķu valstu politisko nostāju. Jo, kā teikuši mūsu gudrie priekšgājēji prof. Paule un prof. Ciberejs, – dzīvnieki nepazīst nedz valstu, nedz reģionu robežas...

Jaunāko molekulārās ģenētikas metožu izmantošana ierindo Slovākiju pasaules attīstītāko valstu saimē. Mēs meklējam atbildes, ko varētu uzskatīt par pareizām (un kļūdu līmenis aizvien samazinās!). Visbiežāk tas nozīmē mēģinājumu atbildēt par populāciju sajaukšanās ietekmi uz lokālās adaptācijas līmeni no vienas puses un mākslīgu hibridizāciju no otras puses, kā arī par pasugu vai citu taksonu esamību.

Taču ar ģenētikas palīdzību var atspoguļot arī atšķirības DNS līmenī apakšpopulāciju ietvaros un aprēķināt vēsturiskas krustošanās ar citām pasugām (vai pat filoģenētiski tuvām sugām) iespējamo ietekmi.

Lasīt tālāk: Nedaudz par briežu ģenētiku un medību saimniecību

Ledusraksti dabas takā

Autors: Didzis Pakalns

Raksti šajā lpp. publicēti 2018. gada 8. janvārī, savukārt žurnālā MMD – 2018. gada 1. (janvāris/februāris) numurā, kas iznāk 9. janvārī. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Ziema. It kā ir, it kā nav. Bet – kāda nu ir, tāda ir. Jāpieņem. Var bezkaislīgi pavērtēt: nule aizvadītajā novembrī un decembrī lielākoties blāvs pelēkums tinies, termometra rādāmstabiņš pārsvarā plusu apvidū grozījies un tikai retumis zem nulles strīpiņas palīdis. Šādā laikā Latvijas dabas taku īpašo gleznaino skaistumu, pēc kāda brēktin brēc MMD rakstu seriāla "Daba objektīvā" būtība, grūti atrast, un vēl grūtāk – kārdinošās bildēs iemūžināt. Bet – ne neiespējami! Jāizvēlas vien cits piegājiens un tāda vieta, kur mazāka nozīme kopskatam, lielāka – sīkumiņiem.

Raksts pieejams ŠEIT

Ekosistēmas pakalpojums – zaļais galds...

Autors: Daina Roze

Raksti šajā lpp. publicēti 2018. gada 8. janvārī, savukārt žurnālā MMD – 2018. gada 1. (janvāris/februāris) numurā, kas iznāk 9. janvārī. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Pieaugot izpratnei par vides un cilvēka savstarpējām attiecībām, visā pasaulē arvien populārāka kļūst dabā iegūstamā pārtika – savvaļā augošie augi. Tie ir pieejams, vērtīgs un salīdzinoši viegli iegūstams pārtikas avots. Parastās virzas, lielās nātres, balandu, podagras gārsas un šaurlapu ugunspuķes izmantošana pārtikā vairs nerada izbrīnu un netiek uzskatīta par dīvainību. Nātru vai balandu zupa, ozola zīļu kafija, pieneņu medus, virzu, rasaskrēsliņu un gaiļbiksīšu salāti, gārsu pesto ir īpašs cienasts, kura gatavotājam raksturīga radoša pieeja un stils. Taču šoreiz – par retāk izmantotiem, viegli atšķiramiem savvaļas augiem, kurus senāk lietoja pārtikā un kuri var sniegt jaunu, aromātisku un pikantu dzīves garšu.

Raksts pieejams ŠEIT

 

Politiskais nemedījums...

Autors: Anita Upīte

Raksti šajā lpp. publicēti 2018. gada 8. janvārī, savukārt žurnālā MMD – 2018. gada 1. (janvāris/februāris) numurā, kas iznāk 9. janvārī. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Gandrīz gads aiztecējis, kopš MMD aprakstīja poļu mežinieku un zinātnieku donkihotisko cīņu par medņu saglabāšanu un reintroducēšanu Augustovas gāršā (patlaban raksts pieejams www.zurnals-mmd.lv sadaļā Raksti/Pa pēdām).

Rakstu sēriju par seno dižmežu un medību simbolu vēlējāmies turpināt ar pašmāju medņiem. Vēl jo vairāk tādēļ, ka nu jau sešus gadus tam ir teju absolūts miers no visiem plintes brāļiem un māsām...

Raksti pieejami ŠEIT, ŠEIT, ŠEIT un ŠEIT,

 

 Dabas liegumi un medības. Teorija

Autors: Didzis Pakalns

Raksti šajā lpp. publicēti 2017. gada 14. novembrī, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 6. (novembris/decembris) numurā, kas iznāk 15. novembrī. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Tas sākās pērn. Tas turpinājās šogad. Ielūkošanās mednieku un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) attiecībās. Divu gadu laikā daudzās MMD lappusēs esam mēģinājuši no dažādiem skatpunktiem ielūkoties dažādās īpaši saudzējamās Latvijas teritorijās – gan dabas parkos (Pape), gan rezervātos (Teiči un Krustkalni), gan nacionālajos parkos (Slīteres, Gaujas un Ķemeru NP).

Šai MMD numurā beidzot laiks pievērsties tematam, ar ko ĪADT un medību attiecību izpētes šāgada posmu esam izdomājuši noslēgt.

Vēl nepētītie dabas liegumi. Teritorijas, kas no visām iepriekš minētajām atšķiras vispirms jau mēroga ziņā.

Raksts pieejams ŠEIT.

 Mēra zvani turpina skanēt...

Autors: Valdis Aleksandrovs

Raksti šajā lpp. publicēti 2017. gada 14. novembrī, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 6. (novembris/decembris) numurā, kas iznāk 15. novembrī. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Šogad pilnībā piepildījies jau pasen paredzamais scenārijs, ka ĀCM sāks aptvert arī Kurzemi, kur ir liels mežacūku blīvums. Pierādījies zināmais: jo lielāks cūku blīvums, jo straujāka mēra izplatība. Un jāņem vērā, ka kurzemnieki atšķirībā no vidzemniekiem un latgaliešiem, kam ĀCM uzklupa bezmaz vai pēkšņi, jau laikus bija informēti par sērgas postošajām sekām un veicamajiem pasākumiem.

Tādēļ MMD jautājumi šai numurā bija... Cik nopietni ĀCM draudus uztver cilvēki sērgas iekarotajās "jaunajās" teritorijās? Kā rīkoties ar kritušajām mežacūkām? Kas jādara, mežacūku nomedījot riska vai ĀCM skartajā zonā? Kādi ir mednieku un pašvaldību pienākumi un arī tiesības? Kā utilizēt kritušās mežacūkas un nomedīto mežacūku t.s. blakusproduktus?

Raksts pieejams ŠEIT.

 

Pieraksties jaunumiem