Teiču un Krustkalnu rezervāti. Medības un daba 

Autors: Anita Upīte

Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 4. jūlijā, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 4. (jūlijs/augusts) numurā, kas iznāk 6. jūlijā. Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Droši vien būsit pamanījuši, ka jau no pirmā šā gada numura MMD pievēršas tēmai par medībām īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (ĪADT). Esam pabijuši un uzklausījuši dažādu interešu pārstāvju viedokļus gan Slīteres nacionālajā parkā, gan Papes dabas parkā, un nu – kārta Krustkalnu un Teiču dabas rezervātiem. Kā vienmēr, esam centušies noskaidrot gan oficiālo viedokli (par nākotni), gan bijušo darbinieku atmiņas un pārdomas (par pagātni), gan rezervātiem piegulošo mednieku kolektīvu pārstāvju viedokli (medījot patlaban un tagad).

Materiāls pieejams ŠEIT, ŠEIT un ŠEIT.

 Pape. Ezers, cilvēki un citi zvēri

Autors: Didzis Pakalns

Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 10. maijā, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 3. (maijs/jūnijs) numurā, kas iznāk 11. maijā. Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Pamats šim rakstam dzima pērn rudens pusē, kad žurnāls saņēma individuālu Pasaules dabas fonda (PDF) ielūgumu doties uz Papes dabas parku, lai, tā teikt, aci pret aci iepazītos ar turienes jaunumiem. Šo ielūgumu mīļuprāt pieņēmām – gan tādēļ, ka uzskatām – Papes pusē allaž ir ko redzēt, gan arī tādēļ, ka sirdij glaimoja līdz ar ielūgumu publiskotais vērtējums – MMD saņem personisku aicinājumu tādēļ, ka tiek uzskatīts par tādu preses izdevumu, kura vārdam ir cienījams svars uzreiz divās aprindās – gan mednieku, gan dabas ļaužu vidū.

Patīkami, protams. Un interesanti. It īpaši, ja ņem vērā, ka MMD savulaik – pirms gadiem desmit – visai nikni bija iesaistījies dabas parka "Pape" dabas aizsardzības plāna apspriešanā, raidot ne tos glaimojošākos vārdus šā plāna radītāju virzienā. Un laikam jau patiesībā jau tieši to tālo brīdi, nevis neseno rudeni, klājas uzskatīt par šā raksta pirmsākumu...

Raksts pieejams ŠEIT.

 Cenas tīrelis

Autors: Didzis Pakalns

Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 10. maijā, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 3. (maijs/jūnijs) numurā, kas iznāk 11. maijā. Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Todien, dodoties mājup no Latvijas medību trofeju izstādes atklāšanas Jaunmokās, debesis solīja krāšņu vakara izrādi rieta laikā ūdeņu tuvumā. Grēks tādu brīvbiļeti neizmantot. Bet kurp doties? Ja ceļš ved no Kurzemes Rīgas virzienā, izvēles divas, katra savā Babītes ezera pusē. Ventspils šoseja – Ķemeru tīrelis, Liepājas ceļš – Cenas tīrelis. Pirmais monumentālāks, gleznainu ūdeņu vairāk otrajā, īpaši jau Skaista ezers Cenas purva takas malā – intīmi kārdinošs gan vērotājam, gan bildētājam jebkurā gadalaikā. Turklāt pēdējā arī cilvēku parasti krietni, krietni mazāk.

Raksts pieejams ŠEIT.

 Lidojošie ziedi

Autori: Una Bērziņa, Didzis Pakalns

Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 10. maijā, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 3. (maijs/jūnijs) numurā, kas iznāk 11. maijā.Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Vispirms jau laikam der uzzināt, ka no visā pasaulē sastopamajām 150000 tauriņu sugām Latvijā atrodamas apmēram 2560 sugas. Un, lai gan šis skaitlis uz pasaules fona šķiet mazs (tiešām – tikai apmēram 1,7 %...), tas tomēr ir daudz. Ne velti daudziem mūsu zemē mītošiem mazāk pazīstamajiem tauriņiem ir tikai latīniskais nosaukums, bet latviskais nav izveidots...

Raksts pieejams ŠEIT.

 Ekoloģijas pamati. 7. daļa. Dzīvotnes izvēle

Autors: Viesturs Ķerus

Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 10. maijā, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 3. (maijs/jūnijs) numurā, kas iznāk 11. maijā. Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Iepriekšējos trīs rakstus ekoloģijas sērijā veltīju plēsonības jautājumam. Vajadzība ēst un nepieciešamība pašam izvairīties no apēšanas neapšaubāmi ir vieni no svarīgākajiem jautājumiem, kas nosaka, kur dzīvnieks var dzīvot. Ne velti daļa no principiem, par kuriem runāju iepriekšējos rakstos, ir spēkā, aplūkojot arī šā raksta tēmu – dzīvotnes izvēli.

Raksts pieejams ŠEIT.

 Mēris un mednieki. Eiropa*. Mēra teātris, 3. daļa

* – EFSA AHAW Panel (EFSA Panel on Animal Health and Welfare), 2015. Scientific opinion on African swine fever. EFSA Journal 2015;13(7):4163, 92 pp. doi:10.2903/j.efsa.2015.4163; dokumenta tulkojums nodrošināts, pateicoties Latvijas Medību saimniecības attīstības fonda finansējumam.

Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 10. maijā, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 3. (maijs/jūnijs) numurā, kas iznāk 11. maijā. Pēc tulkojuma publikāciju sagatavojis Didzis Pakalns

 

Pēc publikācijām par Āfrikas cūku mēri (ĀCM) divos iepriekšējos MMD numuros acīm redzama kļuvusi nepieciešamība precizēt divus jautājumus. Pirmais saistās ar Latvijas līdzšinējām darbībām mēra apkarošanā (precīzāk – ar to, no kurienes tieši šāda "politika" izaugusi), otrais – ar MMD janvāra/februāra numurā minētajiem faktiem par mežacūku populācijām citās Eiropas valstīs.

Šīs publikācijas tiešs pamats ir agrākajās MMD publikācijās jau pieminētais Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA – European Food Safety Authority) pētījums par Āfrikas cūku mēri* , kas publicēts "EFSA Journal" 2015. gada 14. jūlija laidienā. Pētījums tapis pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma, tajā apkopoti ekspertu atzinumi, dokumentā paustās atziņas balstītas uz vairāk nekā 170 (!) dažādiem pētījumiem, rakstiem, datu krājumiem un citiem respektabliem un drošiem avotiem.

Lasīt tālāk: Mēris un mednieki. Eiropa. Mēra teātris, 3. daļa

 Ragi un "parūkas" – arī "dāmām". Ievadkurss

Autori: Doc. MVDr. Dušans Rajskis (Dušan Rajský)PhD.Ing. Matūšs Rajskis(Matúš Rajský)PhD.,MVDr. Miroslavs Vodņanskis (Miroslav Vodňanský),PhD.

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 10. maijā, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 3. (maijs/jūnijs) numurā, kas iznāk 11. maijā.

"Parūku ragu" rašanās stirnu tēviņiem medību aprindās ir visai zināma parādība. Par to liecina itin bieža informācija medību žurnālos un citās publikācijās, kā arī pētījumi un trofeju izstāžu katalogi. Retāk tiek apspriesti jautājumi, kas saistās ar līdzīgām problēmām, kas piemeklē citus briežu dzimtas dzīvniekus. Bet vai daudzi mednieki zina, ka "ragu problēmas" mēdz būt arī stirnu kazām?!...

Lasīt tālāk: Ragi un parūkas – arī dāmām. Ievadkurss

 Latvijas aļņi Slovākijā

Autori: Matūšs Rajskis (Matúš Rajský), Staņislavs Bistrianskis (Stanislav Bystriansky), Jāns Škorņa (Ján Škorňa), Peters Miklušeks (Peter Miklušek), Zuzana Mlinekova (Zuzana Mlyneková), Romans Mlinārs (Roman Mlynár)

Raksta tulkojums latviešu valodā nodrošināts, pateicoties Latvijas Medību saimniecības attīstības fonda sniegtajam atbalstam. Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 7. martā, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 2. (marts/aprīlis) numurā, kas iznāk 8. martā.

Pērn projekta "Eiropas aļņa reintrodukcija Slovākijā" ietvaros uz Slovākiju pārvedām divus aļņu tēviņus no Latvijas un divas aļņu mātītes no Zviedrijas. Projekta mērķis ir pārbaudīt apstākļu piemērotību aļņiem Slovākijā, izstrādāt aļņu aprūpes programmas koncepciju, kā arī izveidot divus aļņu aklimatizācijas dārzus. Nākotnē (2–3 gadu laikā) ir plānots palaist aļņu pēcnācējus savvaļā divās vietās centrālajā Slovākijā un izsekot to pārvietošanos, izmantojot GPS kaklasiksnas. Nitras pētnieciskajā institūtā tiks veikts nepieciešamo dzīves apstākļu pētījums, īpašu uzmanību pievēršot uzturam.

Lasīt tālāk: Latvijas aļņi Slovākijā

Pieraksties jaunumiem