Medības un ĪADT. Gaujas Nacionālais parks

Autors: Anita Upīte

Raksti šajā lpp. publicēti 2016. gada 8. septembrī, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 5. (septembris/oktobris) numurā, kas iznāk 9. septembrī. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Pašreizējie noteikumi, kas regulē "dabas lietu" un medību attiecības GNP, ir ļoti labi. Mednieks šeit var būt tikai apmierināts – te ir dabiskāka vide, vairāk medījumu. Kopā ar jaunajiem noteikumiem ir pagājuši vairāki gadi, un Gaujas Nacionālais parks nav izputējis. Un arī dabas vērtības tiek saglabātas...

Raksti pieejami ŠEIT un ŠEIT.

 Dižmedības: trofejmedību aizliegums var...*

Autors: Korejs Bredšovs. Adelaides Universitāte*

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 4. jūlijā, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 4. (jūlijs/augusts) numurā, kas iznāk 6. jūlijā.

2015. gadā kārtējo reizi uzvirmoja karstas diskusijas par trofejmedību ietekmi uz sugu aizsardzību. Tās sākās pēc tam, kad plašu rezonansi visā pasaulē radīja ziņas par lauvas Sesila nomedīšanu Zimbabvē un īpaši apdraudētas sugas – melnā degunradža – medībām Namībijā. Šo divu incidentu dēļ atkal no jauna plašu skanējumu un arī zināmu sabiedrības atbalstu ieguva balsis, kas aicināja pilnībā aizliegt trofejmedības Āfrikā.

Tomēr, lai arī daudziem cilvēkiem (tai skaitā arī šā raksta autoram) tāds "rūpals" kā trofejmedību organizēšana un šīs medības kā tādas var šķist visai nepieņemams uzņēmējdarbības un naudas pelnīšanas veids, šā gada sākumā, reaģējot uz iepriekšminēto, vairāki pētnieki nāca klajā ar pilnīgi pretēja rakstura viedokli. Proti – trofejmedības, ja tās tiek organizētas un veiktas saprātīgi un balstās uz ilgtspējību, var kļūt par ļoti svarīgu instrumentu sugu saglabāšanas un dabas aizsardzības arsenālā!

Lasīt tālāk: Dižmedības: trofejmedību aizliegums var...

 Stirnu kazas. Ragi, kļūdas un fakti

Autori: Doc. MVDr. Dušans Rajskis (Dušan Rajský)PhD.Ing. Matūšs Rajskis(Matúš Rajský)PhD.,MVDr. Miroslavs Vodņanskis (Miroslav Vodňanský)PhD.

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 4. jūlijā, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 4. (jūlijs/augusts) numurā, kas iznāk 6. jūlijā.

Ievada vietā – redakcijas piebilde. Šis raksts turpina iepriekšējā MMD numurā (3/2016) aizsākto tēmu. Tālab, piesakot šo publikāciju, ir vērts atgādināt būtiskāko iepriekšējā raksta atziņu. Proti, to, ka ragu veidošanās process, tai skaitā arī parūkveida ragi, nav tikai briežu dzimtas dzīvnieku tēviņu "privilēģija" – ragi reizumis var izaugt arī mātītēm. Tas ir tā dēvētais šķietamais hermafrodītisms, un kā visticamākais šādas anomālijas rašanās iemesls tiek minētas hormonāla rakstura problēmas. Vienlaikus tiek atzīts, ka pētījumi šai jomā nav pietiekami un ka daudzi apgalvojumi par šādu anomāliju izcelsmi un ar tām saistītajām citām ietekmēm uz dzīvnieka organismu itin bieži nav balstīti uz anomālo dzīvnieku tiešu novērojumu bāzes. Un tieši tādēļ tālāk aprakstītais slovāku veikums šai jomā ir pelnījis vislielāko uzmanību...

Lasīt tālāk: Stirnu kazas. Ragi, kļūdas un fakti

 Velna nedarbu epicentrā

Autors: Didzis Pakalns

Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 4. jūlijā, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 4. (jūlijs/augusts) numurā, kas iznāk 6. jūlijā. Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Skaidrs, ka Velna grāvi ir absolūti vērts gan tāpat – dabas baudīšanas un iepazīšanas nolūkā – garāmbraucot apciemot, gan arī, protams, ierasties speciālā vizītē ar fotoverķiem bagāžā. Labākais brīdis apciemojumam – jau pieminētais pēclietavu vai palu laiks, bet arī citreiz sižetu labiem kadriem vai vienkārši dvēseles priekam netrūks. Un, ja vēl tava uzvešanās klusa un lēnīga, kā jau mežā un dabā pieklājas, var gadīties arī pa piedzīvojumam.

Raksts pieejams ŠEIT.

 Ekoloģijas pamati. 8. daļa. Migrācija un izplatīšanās

Autors: Viesturs Ķerus

Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 4. jūlijā, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 4. (jūlijs/augusts) numurā, kas iznāk 6. jūlijā. Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Jautājumam par dzīvnieku pārvietošanos mazliet pieskāros jau iepriekšējā rakstā (MMD 3/2016), pastāstot, ka pēc ligzdu izpostīšanas platknābji pārceļas uz citām ligzdošanas vietām. Taču, protams, pārvietošanās nozīme dzīvnieku dzīvē ir daudz plašāka – lai kur mēs sastaptu kādu dzīvnieku (vai augu), tas tā vai citādi ir uz šo vietu atkļuvis.

Raksts pieejams ŠEIT.

 Arī tās ir sēnes

Autors: Edgars Vimba

Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 4. jūlijā, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 4. (jūlijs/augusts) numurā, kas iznāk 6. jūlijā. Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Ja runājam par baravikām, apšu bekām, gailenēm un pat atmatenēm (šampinjoniem), tad visiem ir skaidrs, ka tās ir sēnes. Taču dažreiz, sastopoties ar neparastiem šīs organismu grupas pārstāvjiem, gribot negribot uzmācas jautājums: "Vai tā tiešām ir sēne?!..." Šā jautājuma patiesumu visai uzskatāmi demonstrē piemērs no laikiem, kad pastiprināti interesējos par Ravenela mutīnes izplatību Rīgā. Toreiz kāda kundze no Juglas savā vēstulē mikologam (sēņu pētniekam) atzinās: "Domāju, ka tas ir kāds indīgs tārps, un aiztiku tikai ar koku…"

Tādēļ šoreiz MMD numurā, kas daļēji veltīts kārtējās sēņu sezonas gaidām, gribu lasītājiem pastāstīt par dažām neparastām sēnēm.

Raksts pieejams ŠEIT.

 Nāk sēņu laiks...

Autors: Una Bērziņa, Inita Dāniele

Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 4. jūlijā, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 4. (jūlijs/augusts) numurā, kas iznāk 6. jūlijā. Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Svaigas sēnes to dabīgajā izskatā saglabāt nav iespējams, tāpēc Dabas muzeja kolekcijās (1. att.) tās tiek uzglabātas kā eksikāti – izkaltētas. VAI TU ZINI, ka šādas sēnes vajadzības gadījumā var izmantot sporu apskatei, kas kaltējot saglabājas, jo daudzas sēņu sugas visvieglāk atšķirt pēc sporām?

Raksts pieejams ŠEIT.

 Trofejas un dokumenti

Autors: Gita Strode

Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 4. jūlijā, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 4. (jūlijs/augusts) numurā, kas iznāk 6. jūlijā. Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Augot labklājības līmenim, aug arī iespēja izvēlēties. Piemēram, mūsu medniekiem palielinās iespējas doties uz ārvalstīm medību trofeju meklējumos, Latvijā ierodas gana daudz ārvalstu mednieku, lai iegūtu kāroto, piemēram, lūša vai vilka trofeju, bet internetā var atrast piedāvājumus papildināt mājas interjeru ar dažādām vietējo vai eksotisko dzīvnieku ādām, ragiem, izbāžņiem un citiem interjera priekšmetiem, kuru izcelsme meklējama medījamo dzīvnieku pasaulē. Savukārt pagājušā gada rudens pusē presē parādījās ziņa, ka Latvijā policisti kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniekiem kādā viesu namā konfiscējuši lāča ādu un izbāzni. Reizēm arī dažādās trofeju izstādēs vai pilsētu svētkos uzrodas kāds vides inspektors, kas sāk taujāt par šajos sarīkojumos redzamās trofejas izcelsmi, un turpinājums var būt trofejas īpašniekam ne pārāk patīkams.

Kā medniekam zināt – ko drīkst vai nedrīkst?

Raksts pieejams ŠEIT.

Pieraksties jaunumiem