Ekoloģijas pamati. 8. daļa. Migrācija un izplatīšanās

Autors: Viesturs Ķerus

Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 4. jūlijā, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 4. (jūlijs/augusts) numurā, kas iznāk 6. jūlijā. Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Jautājumam par dzīvnieku pārvietošanos mazliet pieskāros jau iepriekšējā rakstā (MMD 3/2016), pastāstot, ka pēc ligzdu izpostīšanas platknābji pārceļas uz citām ligzdošanas vietām. Taču, protams, pārvietošanās nozīme dzīvnieku dzīvē ir daudz plašāka – lai kur mēs sastaptu kādu dzīvnieku (vai augu), tas tā vai citādi ir uz šo vietu atkļuvis.

Raksts pieejams ŠEIT.

 Arī tās ir sēnes

Autors: Edgars Vimba

Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 4. jūlijā, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 4. (jūlijs/augusts) numurā, kas iznāk 6. jūlijā. Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Ja runājam par baravikām, apšu bekām, gailenēm un pat atmatenēm (šampinjoniem), tad visiem ir skaidrs, ka tās ir sēnes. Taču dažreiz, sastopoties ar neparastiem šīs organismu grupas pārstāvjiem, gribot negribot uzmācas jautājums: "Vai tā tiešām ir sēne?!..." Šā jautājuma patiesumu visai uzskatāmi demonstrē piemērs no laikiem, kad pastiprināti interesējos par Ravenela mutīnes izplatību Rīgā. Toreiz kāda kundze no Juglas savā vēstulē mikologam (sēņu pētniekam) atzinās: "Domāju, ka tas ir kāds indīgs tārps, un aiztiku tikai ar koku…"

Tādēļ šoreiz MMD numurā, kas daļēji veltīts kārtējās sēņu sezonas gaidām, gribu lasītājiem pastāstīt par dažām neparastām sēnēm.

Raksts pieejams ŠEIT.

 Nāk sēņu laiks...

Autors: Una Bērziņa, Inita Dāniele

Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 4. jūlijā, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 4. (jūlijs/augusts) numurā, kas iznāk 6. jūlijā. Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Svaigas sēnes to dabīgajā izskatā saglabāt nav iespējams, tāpēc Dabas muzeja kolekcijās (1. att.) tās tiek uzglabātas kā eksikāti – izkaltētas. VAI TU ZINI, ka šādas sēnes vajadzības gadījumā var izmantot sporu apskatei, kas kaltējot saglabājas, jo daudzas sēņu sugas visvieglāk atšķirt pēc sporām?

Raksts pieejams ŠEIT.

 Trofejas un dokumenti

Autors: Gita Strode

Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 4. jūlijā, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 4. (jūlijs/augusts) numurā, kas iznāk 6. jūlijā. Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Augot labklājības līmenim, aug arī iespēja izvēlēties. Piemēram, mūsu medniekiem palielinās iespējas doties uz ārvalstīm medību trofeju meklējumos, Latvijā ierodas gana daudz ārvalstu mednieku, lai iegūtu kāroto, piemēram, lūša vai vilka trofeju, bet internetā var atrast piedāvājumus papildināt mājas interjeru ar dažādām vietējo vai eksotisko dzīvnieku ādām, ragiem, izbāžņiem un citiem interjera priekšmetiem, kuru izcelsme meklējama medījamo dzīvnieku pasaulē. Savukārt pagājušā gada rudens pusē presē parādījās ziņa, ka Latvijā policisti kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniekiem kādā viesu namā konfiscējuši lāča ādu un izbāzni. Reizēm arī dažādās trofeju izstādēs vai pilsētu svētkos uzrodas kāds vides inspektors, kas sāk taujāt par šajos sarīkojumos redzamās trofejas izcelsmi, un turpinājums var būt trofejas īpašniekam ne pārāk patīkams.

Kā medniekam zināt – ko drīkst vai nedrīkst?

Raksts pieejams ŠEIT.

 Teiču un Krustkalnu rezervāti. Medības un daba 

Autors: Anita Upīte

Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 4. jūlijā, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 4. (jūlijs/augusts) numurā, kas iznāk 6. jūlijā. Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Droši vien būsit pamanījuši, ka jau no pirmā šā gada numura MMD pievēršas tēmai par medībām īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (ĪADT). Esam pabijuši un uzklausījuši dažādu interešu pārstāvju viedokļus gan Slīteres nacionālajā parkā, gan Papes dabas parkā, un nu – kārta Krustkalnu un Teiču dabas rezervātiem. Kā vienmēr, esam centušies noskaidrot gan oficiālo viedokli (par nākotni), gan bijušo darbinieku atmiņas un pārdomas (par pagātni), gan rezervātiem piegulošo mednieku kolektīvu pārstāvju viedokli (medījot patlaban un tagad).

Materiāls pieejams ŠEIT, ŠEIT un ŠEIT.

 Pape. Ezers, cilvēki un citi zvēri

Autors: Didzis Pakalns

Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 10. maijā, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 3. (maijs/jūnijs) numurā, kas iznāk 11. maijā. Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Pamats šim rakstam dzima pērn rudens pusē, kad žurnāls saņēma individuālu Pasaules dabas fonda (PDF) ielūgumu doties uz Papes dabas parku, lai, tā teikt, aci pret aci iepazītos ar turienes jaunumiem. Šo ielūgumu mīļuprāt pieņēmām – gan tādēļ, ka uzskatām – Papes pusē allaž ir ko redzēt, gan arī tādēļ, ka sirdij glaimoja līdz ar ielūgumu publiskotais vērtējums – MMD saņem personisku aicinājumu tādēļ, ka tiek uzskatīts par tādu preses izdevumu, kura vārdam ir cienījams svars uzreiz divās aprindās – gan mednieku, gan dabas ļaužu vidū.

Patīkami, protams. Un interesanti. It īpaši, ja ņem vērā, ka MMD savulaik – pirms gadiem desmit – visai nikni bija iesaistījies dabas parka "Pape" dabas aizsardzības plāna apspriešanā, raidot ne tos glaimojošākos vārdus šā plāna radītāju virzienā. Un laikam jau patiesībā jau tieši to tālo brīdi, nevis neseno rudeni, klājas uzskatīt par šā raksta pirmsākumu...

Raksts pieejams ŠEIT.

 Cenas tīrelis

Autors: Didzis Pakalns

Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 10. maijā, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 3. (maijs/jūnijs) numurā, kas iznāk 11. maijā. Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Todien, dodoties mājup no Latvijas medību trofeju izstādes atklāšanas Jaunmokās, debesis solīja krāšņu vakara izrādi rieta laikā ūdeņu tuvumā. Grēks tādu brīvbiļeti neizmantot. Bet kurp doties? Ja ceļš ved no Kurzemes Rīgas virzienā, izvēles divas, katra savā Babītes ezera pusē. Ventspils šoseja – Ķemeru tīrelis, Liepājas ceļš – Cenas tīrelis. Pirmais monumentālāks, gleznainu ūdeņu vairāk otrajā, īpaši jau Skaista ezers Cenas purva takas malā – intīmi kārdinošs gan vērotājam, gan bildētājam jebkurā gadalaikā. Turklāt pēdējā arī cilvēku parasti krietni, krietni mazāk.

Raksts pieejams ŠEIT.

 Lidojošie ziedi

Autori: Una Bērziņa, Didzis Pakalns

Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 10. maijā, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 3. (maijs/jūnijs) numurā, kas iznāk 11. maijā.Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Vispirms jau laikam der uzzināt, ka no visā pasaulē sastopamajām 150000 tauriņu sugām Latvijā atrodamas apmēram 2560 sugas. Un, lai gan šis skaitlis uz pasaules fona šķiet mazs (tiešām – tikai apmēram 1,7 %...), tas tomēr ir daudz. Ne velti daudziem mūsu zemē mītošiem mazāk pazīstamajiem tauriņiem ir tikai latīniskais nosaukums, bet latviskais nav izveidots...

Raksts pieejams ŠEIT.

 

Pieraksties jaunumiem