"Kaza ar ragiem Nr. 1". Izpēte pierāda...

Autori: Doc. MVDr. Dušans Rajskis (Dušan Rajský)PhD.Ing. Matūšs Rajskis(Matúš Rajský)PhD.,MVDr. Miroslavs Vodņanskis (Miroslav Vodňanský)PhD.

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 8. septembrī, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 5. (septembris/oktobris) numurā, kas iznāk 9. septembrī.

Ievada vietā – redakcijas piebilde. Šis raksts noslēdz divos iepriekšējos MMD numuros (3 un 4/2016) aizsākto tēmu par anomālijām, kas reizēm tiek novērotas briežu dzimtas dzīvniekiem. Rakstā, kas bija publicēts jūlija numurā, tika aprakstīta stirnu kaza ar parūkveida ragiem, ko pirmoreiz 2102. gadā fiksēja "meža kamera". 2013. gada ziemā dzīvnieks tika atrasts miris, taču līķis saltajā laikā bija labi saglabājies. Šis apstāklis ļāva pētniekiem veikt pilnvērtīgu izpēti. Par rezultātiem – šajā rakstā....

Lasīt tālāk: "Kaza ar ragiem Nr. 1". Izpēte pierāda...

 Ekoloģijas pamati. 9. daļa

Autors: Viesturs Ķerus

Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 8. septembrī, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 5. (septembris/oktobris) numurā, kas iznāk 9. septembrī. Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

No atutora: "Šajā rakstu sērijā vērsu uzmanību uz tiem ekoloģijas aspektiem, kas manuprāt medniekiem ir vissvarīgākie. Praktisku piemēru tajos bija apzināti maz, jo šādus piemērus varat atrast katrā MMD lappusē, kurā rakstīts par medību saimniecību vai medījamo dzīvnieku populāciju stāvokli. Tomēr šoreiz, rakstu sēriju noslēdzot, mēģināšu atbildēt uz jautājumu, kādēļ medniekam šis viss būtu jāzina."

Raksts pieejams ŠEIT.

 Muzeja slepenie krājumi. Gliemji

Autors: Una Bērziņa, Didzis Pakalns

Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 8. septembrī, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 5. (septembris/oktobris) numurā, kas iznāk 9. septembrī. Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Pie gliemju tipa pieder gan izmēros, gan uzbūvē ļoti daudzveidīgi dzīvnieki. To garums var būt no dažiem milimetriem (daži gliemeži) līdz 18 metriem (milzu kalmārs). Savukārt pazīstamākie gliemju jeb molusku tipa pārstāvji pieder pie gliemežu un gliemeņu klasēm. Šajās lappusēs aprakstītais un attēlos redzamais līdzās daudziem citiem eksponātiem ikdienā glabājas Latvijas DABAS MUZEJA (LDM) krājumā. Piedāvājot lasītājiem šādus ieskatus dabas ābeces lappusēs, ceram gan popularizēt šā lieliskā muzeja vērtības, gan arī aizpildīt dažu labu "balto plankumu" mūsu zināšanās par dzīvo visapkārt.

Raksts pieejams ŠEIT.

 

 Maza taka lēnai baudai

Autors: Didzis Pakalns

Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 8. septembrī, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 5. (septembris/oktobris) numurā, kas iznāk 9. septembrī. Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Sī nav vieta skrējējiem. Arī tālu gājienu kārotājiem ne. Līgatnes upes takas cilpa, ko veido šaura un brīžam dūkstaina augšup-lejup taciņa gar upītes labo krastu un ērts margotu koka planku "lielceļš" gar kreiso, pieveicama pārdesmit minūtēs. Taču var arī lēnām – stundu, divas. Vērojot. Ieskatoties. Ieklausoties.

Raksts pieejams ŠEIT.

Medības un ĪADT. Gaujas Nacionālais parks

Autors: Anita Upīte

Raksti šajā lpp. publicēti 2016. gada 8. septembrī, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 5. (septembris/oktobris) numurā, kas iznāk 9. septembrī. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Pašreizējie noteikumi, kas regulē "dabas lietu" un medību attiecības GNP, ir ļoti labi. Mednieks šeit var būt tikai apmierināts – te ir dabiskāka vide, vairāk medījumu. Kopā ar jaunajiem noteikumiem ir pagājuši vairāki gadi, un Gaujas Nacionālais parks nav izputējis. Un arī dabas vērtības tiek saglabātas...

Raksti pieejami ŠEIT un ŠEIT.

 Dižmedības: trofejmedību aizliegums var...*

Autors: Korejs Bredšovs. Adelaides Universitāte*

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 4. jūlijā, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 4. (jūlijs/augusts) numurā, kas iznāk 6. jūlijā.

2015. gadā kārtējo reizi uzvirmoja karstas diskusijas par trofejmedību ietekmi uz sugu aizsardzību. Tās sākās pēc tam, kad plašu rezonansi visā pasaulē radīja ziņas par lauvas Sesila nomedīšanu Zimbabvē un īpaši apdraudētas sugas – melnā degunradža – medībām Namībijā. Šo divu incidentu dēļ atkal no jauna plašu skanējumu un arī zināmu sabiedrības atbalstu ieguva balsis, kas aicināja pilnībā aizliegt trofejmedības Āfrikā.

Tomēr, lai arī daudziem cilvēkiem (tai skaitā arī šā raksta autoram) tāds "rūpals" kā trofejmedību organizēšana un šīs medības kā tādas var šķist visai nepieņemams uzņēmējdarbības un naudas pelnīšanas veids, šā gada sākumā, reaģējot uz iepriekšminēto, vairāki pētnieki nāca klajā ar pilnīgi pretēja rakstura viedokli. Proti – trofejmedības, ja tās tiek organizētas un veiktas saprātīgi un balstās uz ilgtspējību, var kļūt par ļoti svarīgu instrumentu sugu saglabāšanas un dabas aizsardzības arsenālā!

Lasīt tālāk: Dižmedības: trofejmedību aizliegums var...

 Stirnu kazas. Ragi, kļūdas un fakti

Autori: Doc. MVDr. Dušans Rajskis (Dušan Rajský)PhD.Ing. Matūšs Rajskis(Matúš Rajský)PhD.,MVDr. Miroslavs Vodņanskis (Miroslav Vodňanský)PhD.

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 4. jūlijā, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 4. (jūlijs/augusts) numurā, kas iznāk 6. jūlijā.

Ievada vietā – redakcijas piebilde. Šis raksts turpina iepriekšējā MMD numurā (3/2016) aizsākto tēmu. Tālab, piesakot šo publikāciju, ir vērts atgādināt būtiskāko iepriekšējā raksta atziņu. Proti, to, ka ragu veidošanās process, tai skaitā arī parūkveida ragi, nav tikai briežu dzimtas dzīvnieku tēviņu "privilēģija" – ragi reizumis var izaugt arī mātītēm. Tas ir tā dēvētais šķietamais hermafrodītisms, un kā visticamākais šādas anomālijas rašanās iemesls tiek minētas hormonāla rakstura problēmas. Vienlaikus tiek atzīts, ka pētījumi šai jomā nav pietiekami un ka daudzi apgalvojumi par šādu anomāliju izcelsmi un ar tām saistītajām citām ietekmēm uz dzīvnieka organismu itin bieži nav balstīti uz anomālo dzīvnieku tiešu novērojumu bāzes. Un tieši tādēļ tālāk aprakstītais slovāku veikums šai jomā ir pelnījis vislielāko uzmanību...

Lasīt tālāk: Stirnu kazas. Ragi, kļūdas un fakti

 Velna nedarbu epicentrā

Autors: Didzis Pakalns

Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 4. jūlijā, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 4. (jūlijs/augusts) numurā, kas iznāk 6. jūlijā. Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Skaidrs, ka Velna grāvi ir absolūti vērts gan tāpat – dabas baudīšanas un iepazīšanas nolūkā – garāmbraucot apciemot, gan arī, protams, ierasties speciālā vizītē ar fotoverķiem bagāžā. Labākais brīdis apciemojumam – jau pieminētais pēclietavu vai palu laiks, bet arī citreiz sižetu labiem kadriem vai vienkārši dvēseles priekam netrūks. Un, ja vēl tava uzvešanās klusa un lēnīga, kā jau mežā un dabā pieklājas, var gadīties arī pa piedzīvojumam.

Raksts pieejams ŠEIT.

 

Pieraksties jaunumiem