Ir Virsaitis! Ir

Autors: Didzis Pakalns

Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 10. novembrī, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 6. (novembris/decembris) numurā, kas iznāk 11. novembrī. Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

"Lielā izvēle" skaidra – šim MMD numuram apsolīts meklēt un bildēt kādu Latvijā mazāk popularizētu "ģeoloģisko vietu". Grūtāk ar "mazo izvēli" – te darbojas "cilvēks domā, Daba dara" princips. Plānos ierakstītā Amatas ģeoloģiskā taka Vidzemē vēl tīta pārāk monotonā lapu zaļumā un nav ar kameru labi "paņemama", tādēļ lemju izpētīt Virsaišu ūdenskritumu Sabiles pusē.

Raksts pieejams ŠEIT.

 Kā viss sākās: informācija un "noziedznieki"

Autors: Didzis Pakalns

Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 10. novembrī, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 6. (novembris/decembris) numurā, kas iznāk 11. novembrī. Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

♦ Ziņa MMD lappusēs, 2015. gada novembris / decembris: "Saeimas balsojums devis zaļo gaismu arī citām izmaiņām minētajā [Sugu un biotopu aizsardzības] likumā. Piemēram, turpmāk beigtas īpaši aizsargājamas sugas radības to atradējiem vairs nebūs jānodod Dabas muzejam. Grozījumi vēsta, ka "šāda dzīvnieka vai putna nelikumīgas sagūstīšanas vai nejaušas nogalināšanas vai beigta dzīvnieka vai putna atrašanas gadījumu" atradējam būs pienākums pieteikt Dabas aizsardzības pārvaldē." Ziņas nobeigumā MMD izsaka cerību, ka, iespējams, varētu mainīties arī izbāžņu izgatavošanas kārtība:"Kā saprotam no grozījumiem, beidzot likvidēta "pelēkā zona", kurā līdz šim atradās privātpersonu īpašumā esošie aizsargājamo sugu pārstāvju izbāžņi."

Lasīt tālāk: Kā viss sākās: informācija un "noziedznieki"

 Pie atvērtās Pandoras lādes

Rakstā izmantoto avotu tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 10. novembrī, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 6. (novembris/decembris) numurā, kas iznāk 11. novembrī.

Raksts sagatavots, balstoties uz Norvēģijas Veterinārijas institūta (Norwegian Veterinary Institute), CWD alianses (Chronic Wasting Disease Alliance, www.cwd-info.org), interneta vietņu mappingignorance.com, biomedcentral.com publikācijām, Eiropas Komisijas Veselības un patērētāju tiesību aizsardzības direktorāta (EC Health & Consumer Protection Directorate) materiāliem, kā arī uz dažādās interneta domnīcās un FACE mājaslapā (www.face.eu) publicēto informāciju.

 Transmisīvās sūkļveida enecefalopātijas jeb TSE

Eiropu pārņēmis satraukums par nopietnu draudu mūsu kontinenta briežveidīgo dzīvnieku populācijām – šogad Norvēģijā pirmo reizi apstiprināta CWD (Chronic wasting desease jeb briežu hroniskā novājēšanas slimība) savvaļas ziemeļbriedim un alnim.

Rezultātā Eiropas Komisija aizliegusi visu veidu dabiskā briežu urīna importu medību vajadzībām no ASV un Kanādas, kur šī kaite zināma jau vismaz 50 gadus...

Par šo faktu bijis gana daudz publikāciju gan presē, gan mednieku portālos, taču jautājumu tomēr vēl aizvien ir vairāk nekā konkrētu atbilžu, tādēļ vēlreiz īsi atkārtosim gan zināmo, gan, mūsuprāt, nozīmīgākos jautājumus un minējumus, kas ar šo slimību saistīti.

Lasīt tālāk: Pie atvērtās Pandoras lādes

 Ziemas rapsis un stirnas

Autori: Doc. MVDr. Dušans Rajskis (Dušan Rajský)PhD.Ing. Matūšs Rajskis(Matúš Rajský)PhD.,MVDr. Miroslavs Vodņanskis (Miroslav Vodňanský)PhD.

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 8. septembrī, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 5. (septembris/oktobris) numurā, kas iznāk 9. septembrī.

Saindēšanās gadījumi ar tā dēvēto ziemas rapsi stirnām ir veselības problēmas, kas nu jau atkārtojas katru ziemu. Šī problēma aktualizējās Austrijā 1986.–1987. gada ziemā, kad pirmo reizi tika ziņots par daudziem aizdomīgiem stirnu uzvedības izmaiņu gadījumiem (Vodňanský un Rajský, 2004). Skartajiem indivīdiem bija vērojamas samazinātas bailes no cilvēkiem vai medību suņiem, kā arī akluma pazīmes.

Lasīt tālāk: Ziemas rapsis un stirnas

 "Kaza ar ragiem Nr. 1". Izpēte pierāda...

Autori: Doc. MVDr. Dušans Rajskis (Dušan Rajský)PhD.Ing. Matūšs Rajskis(Matúš Rajský)PhD.,MVDr. Miroslavs Vodņanskis (Miroslav Vodňanský)PhD.

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 8. septembrī, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 5. (septembris/oktobris) numurā, kas iznāk 9. septembrī.

Ievada vietā – redakcijas piebilde. Šis raksts noslēdz divos iepriekšējos MMD numuros (3 un 4/2016) aizsākto tēmu par anomālijām, kas reizēm tiek novērotas briežu dzimtas dzīvniekiem. Rakstā, kas bija publicēts jūlija numurā, tika aprakstīta stirnu kaza ar parūkveida ragiem, ko pirmoreiz 2102. gadā fiksēja "meža kamera". 2013. gada ziemā dzīvnieks tika atrasts miris, taču līķis saltajā laikā bija labi saglabājies. Šis apstāklis ļāva pētniekiem veikt pilnvērtīgu izpēti. Par rezultātiem – šajā rakstā....

Lasīt tālāk: "Kaza ar ragiem Nr. 1". Izpēte pierāda...

 Ekoloģijas pamati. 9. daļa

Autors: Viesturs Ķerus

Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 8. septembrī, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 5. (septembris/oktobris) numurā, kas iznāk 9. septembrī. Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

No atutora: "Šajā rakstu sērijā vērsu uzmanību uz tiem ekoloģijas aspektiem, kas manuprāt medniekiem ir vissvarīgākie. Praktisku piemēru tajos bija apzināti maz, jo šādus piemērus varat atrast katrā MMD lappusē, kurā rakstīts par medību saimniecību vai medījamo dzīvnieku populāciju stāvokli. Tomēr šoreiz, rakstu sēriju noslēdzot, mēģināšu atbildēt uz jautājumu, kādēļ medniekam šis viss būtu jāzina."

Raksts pieejams ŠEIT.

 Muzeja slepenie krājumi. Gliemji

Autors: Una Bērziņa, Didzis Pakalns

Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 8. septembrī, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 5. (septembris/oktobris) numurā, kas iznāk 9. septembrī. Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Pie gliemju tipa pieder gan izmēros, gan uzbūvē ļoti daudzveidīgi dzīvnieki. To garums var būt no dažiem milimetriem (daži gliemeži) līdz 18 metriem (milzu kalmārs). Savukārt pazīstamākie gliemju jeb molusku tipa pārstāvji pieder pie gliemežu un gliemeņu klasēm. Šajās lappusēs aprakstītais un attēlos redzamais līdzās daudziem citiem eksponātiem ikdienā glabājas Latvijas DABAS MUZEJA (LDM) krājumā. Piedāvājot lasītājiem šādus ieskatus dabas ābeces lappusēs, ceram gan popularizēt šā lieliskā muzeja vērtības, gan arī aizpildīt dažu labu "balto plankumu" mūsu zināšanās par dzīvo visapkārt.

Raksts pieejams ŠEIT.

 

 Maza taka lēnai baudai

Autors: Didzis Pakalns

Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 8. septembrī, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 5. (septembris/oktobris) numurā, kas iznāk 9. septembrī. Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Sī nav vieta skrējējiem. Arī tālu gājienu kārotājiem ne. Līgatnes upes takas cilpa, ko veido šaura un brīžam dūkstaina augšup-lejup taciņa gar upītes labo krastu un ērts margotu koka planku "lielceļš" gar kreiso, pieveicama pārdesmit minūtēs. Taču var arī lēnām – stundu, divas. Vērojot. Ieskatoties. Ieklausoties.

Raksts pieejams ŠEIT.

Pieraksties jaunumiem