Postījumi: kas vainīgs – kodējs vai kopējs?

Autors: Gunārs Skriba

Raksts žurnālā MMD publicēts 2017. gada 2. (marts/aprīlis) numurā, kas iznāk 16. martā. Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Šai MMD numurā rakstā "Cūkas maina medību saimniecību", runājot par savvaļas medījamo dzīvnieku populāciju lielumu, cita starpā norādīts, ka meža izmantotāju sūdzības par postījumiem ir galvenais arguments, uz kā pēdējā laikā mēdz balstīties Meža dienesta politika gan dzīvnieku skaita noteikšanā, gan tai sekojošais devīgums, izsniedzot nomedīšanas atļaujas. Lai izvairītos no konfliktiem, dienesta darbinieki nereti ar vieglu roku "uz papīra" palielina dzīvnieku skaitu, tā vēl vairāk izkropļojot jau tā ne pārāk precīzo apjausmu par patieso dzīvnieku skaitu Latvijas mežos.

Nenoliedzami, ka dzīvnieku postījumi mežos ir. Jautājums vien – cik pie tā vainīgi meža dzīvnieki, cik – paši sūdzētāji? Šai rakstā mēģināsim to noskaidrot.

Raksts pieejams ŠEIT.

 Vilki Slovākijā

Autori: Inž. Matūšs Rajskis (Matúš Rajský),PhD., inž. Peters Kaštjers (Peter Kaštier), PhDr.

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts šajā lpp. publicēts 2017. gada 15. martā, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 2. (marts/aprīlis) numurā, kas iznāk 16. martā.

Raksta autori pārstāv Slovākijas Nacionālo lauksaimniecības un pārtikas centru, Slovākijas Nacionālo mežsaimniecības centru un Centrāleiropas savvaļas dzīvnieku ekoloģijas institūtu Nitrā, Vīnē, Brno. Raksta pirmpublicējums – Čehijas mednieku žurnāla "Myslivost" 2014. gada 4. numurā; pēc saziņas ar MMD autori to papildinājuši ar jaunākajiem datiem par "vilku jautājumu" Slovākijā.

Vilku skaits un viņu izplatības teritorija Slovākijā mūsdienās, salīdzinot ar 20. gadsimta sākumu, ir ievērojami palielinājusies, tādēļ Slovākijā notiek regulāras diskusijas par pelēkā vilka (Canis lupus) medību pārvaldību un ar to saistītajiem jautājumiem dažādos forumos – gan ar medībām saistītajos, gan nesaistītajos. Problēma ir aktuāla, arī raugoties no dažu kaimiņvalstu viedokļa, kur vilku populācija bija praktiski izskausta, bet kur tie atkal parādās (piemēram, Vācijā, Austrijā un Čehijā).

Lasīt tālāk: Vilki Slovākijā

 Par to, vissvarīgāko...

Autori: Didzis Pakalns, Viesturs Ķerus

Raksti šajā lpp. publicēti 2016. gada 10. novembrī, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 6. (novembris/decembris) numurā, kas iznāk 11. novemmbrī. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

 No redakcijas, D. Pakalns: "Kas ir vissvarīgākais?"

Pēc gandrīz diviem gadiem, ko MMD un tā lasītāji pavadījuši kopā ar Viestura Ķerus "Ekoloģijas pamatu" seriālu (pirmā sērija – 2015. gada 3. numurā, pēdējā jeb devītā lasāma iepriekšējā – 2016. gada 5. numurā) visai ilgi prātojām, kā kārtējā žurnālgada noslēgumā atzīmēt šā maratona finišu. Pārlasījām publicēto, likām kopā atmiņā ieguldinātās lasītāju atsauksmes, meklējām iespējamās saiknes ar citām publikācijām un...

Un nonācām pie secinājuma, ka vislabākais risinājums ir dot vārdu Viesturam. Atkal. Taču jau pavisam citā griezumā – ar kāda viņa interneta dienasgrāmatas (vkerus.blogspot.com) raksta palīdzību mēģinot tā maigi pārcelties no "lielās ekoloģijas" (zinātne, kas pēta organismu un vides mijiedarbību, kā arī attiecības starp pašiem organismiem) uz tā dēvēto cilvēku ekoloģiju, par kuru vienkāršoti var teikt, ka tā pēta cilvēka un dabas savstarpējās attiecības.

Lasīt tālāk: Par to, vissvarīgāko...

 Tuvi, bet pasveši kaimiņi. Ūdeņos

Autors: Una Bērziņa, Didzis Pakalns

Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 10. novembrī, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 6. (novembris/decembris) numurā, kas iznāk 11. novembrī. Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Lielāko daļu muzeja eksponātu ikdienā nav pieņemts aptaustīt un paņemt rokās, bet visiem likumiem ir izņēmumi. Viens no izņēmumiem ir kolekcija, kura paredzēta izmantošanai nodarbībā "Daudzveidīgā ūdens pasaule". Nodarbībā interesenti tiek iepazīstināti ar mūsu tuviem, bet pasvešiem kaimiņiem, kas sastopami Latvijas ūdeņos. Daudzus mēs ikdienā pat nepamanām, bet citus nepelnīti apvainojam.

Raksts pieejams ŠEIT.

 Ir Virsaitis! Ir

Autors: Didzis Pakalns

Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 10. novembrī, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 6. (novembris/decembris) numurā, kas iznāk 11. novembrī. Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

"Lielā izvēle" skaidra – šim MMD numuram apsolīts meklēt un bildēt kādu Latvijā mazāk popularizētu "ģeoloģisko vietu". Grūtāk ar "mazo izvēli" – te darbojas "cilvēks domā, Daba dara" princips. Plānos ierakstītā Amatas ģeoloģiskā taka Vidzemē vēl tīta pārāk monotonā lapu zaļumā un nav ar kameru labi "paņemama", tādēļ lemju izpētīt Virsaišu ūdenskritumu Sabiles pusē.

Raksts pieejams ŠEIT.

 Kā viss sākās: informācija un "noziedznieki"

Autors: Didzis Pakalns

Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 10. novembrī, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 6. (novembris/decembris) numurā, kas iznāk 11. novembrī. Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

♦ Ziņa MMD lappusēs, 2015. gada novembris / decembris: "Saeimas balsojums devis zaļo gaismu arī citām izmaiņām minētajā [Sugu un biotopu aizsardzības] likumā. Piemēram, turpmāk beigtas īpaši aizsargājamas sugas radības to atradējiem vairs nebūs jānodod Dabas muzejam. Grozījumi vēsta, ka "šāda dzīvnieka vai putna nelikumīgas sagūstīšanas vai nejaušas nogalināšanas vai beigta dzīvnieka vai putna atrašanas gadījumu" atradējam būs pienākums pieteikt Dabas aizsardzības pārvaldē." Ziņas nobeigumā MMD izsaka cerību, ka, iespējams, varētu mainīties arī izbāžņu izgatavošanas kārtība:"Kā saprotam no grozījumiem, beidzot likvidēta "pelēkā zona", kurā līdz šim atradās privātpersonu īpašumā esošie aizsargājamo sugu pārstāvju izbāžņi."

Lasīt tālāk: Kā viss sākās: informācija un "noziedznieki"

 Pie atvērtās Pandoras lādes

Rakstā izmantoto avotu tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 10. novembrī, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 6. (novembris/decembris) numurā, kas iznāk 11. novembrī.

Raksts sagatavots, balstoties uz Norvēģijas Veterinārijas institūta (Norwegian Veterinary Institute), CWD alianses (Chronic Wasting Disease Alliance, www.cwd-info.org), interneta vietņu mappingignorance.com, biomedcentral.com publikācijām, Eiropas Komisijas Veselības un patērētāju tiesību aizsardzības direktorāta (EC Health & Consumer Protection Directorate) materiāliem, kā arī uz dažādās interneta domnīcās un FACE mājaslapā (www.face.eu) publicēto informāciju.

 Transmisīvās sūkļveida enecefalopātijas jeb TSE

Eiropu pārņēmis satraukums par nopietnu draudu mūsu kontinenta briežveidīgo dzīvnieku populācijām – šogad Norvēģijā pirmo reizi apstiprināta CWD (Chronic wasting desease jeb briežu hroniskā novājēšanas slimība) savvaļas ziemeļbriedim un alnim.

Rezultātā Eiropas Komisija aizliegusi visu veidu dabiskā briežu urīna importu medību vajadzībām no ASV un Kanādas, kur šī kaite zināma jau vismaz 50 gadus...

Par šo faktu bijis gana daudz publikāciju gan presē, gan mednieku portālos, taču jautājumu tomēr vēl aizvien ir vairāk nekā konkrētu atbilžu, tādēļ vēlreiz īsi atkārtosim gan zināmo, gan, mūsuprāt, nozīmīgākos jautājumus un minējumus, kas ar šo slimību saistīti.

Lasīt tālāk: Pie atvērtās Pandoras lādes

 Ziemas rapsis un stirnas

Autori: Doc. MVDr. Dušans Rajskis (Dušan Rajský)PhD.Ing. Matūšs Rajskis(Matúš Rajský)PhD.,MVDr. Miroslavs Vodņanskis (Miroslav Vodňanský)PhD.

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 8. septembrī, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 5. (septembris/oktobris) numurā, kas iznāk 9. septembrī.

Saindēšanās gadījumi ar tā dēvēto ziemas rapsi stirnām ir veselības problēmas, kas nu jau atkārtojas katru ziemu. Šī problēma aktualizējās Austrijā 1986.–1987. gada ziemā, kad pirmo reizi tika ziņots par daudziem aizdomīgiem stirnu uzvedības izmaiņu gadījumiem (Vodňanský un Rajský, 2004). Skartajiem indivīdiem bija vērojamas samazinātas bailes no cilvēkiem vai medību suņiem, kā arī akluma pazīmes.

Lasīt tālāk: Ziemas rapsis un stirnas

 

Pieraksties jaunumiem