Medījamo dzīvnieku patoloģijas (1)

Avots: izdevums "Medījamo dzīvnieku patoloģiju atlants" (Atlas patológie zveri I, 2012). Autori: Dušans Rajskis (Doc.MVDr. Dušan Rajský, PhD.), Pavels Foreteks (MVDr. Pavel Forejtek, CSc.), Lāslo Ištvans Sugars (Prof., Dr. László Istvan Sugár, PhD.) un kolektīvs.

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts šajā lpp. publicēts 2017. gada 11. maijā, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 3. (maijs/jūnijs) numurā, kas iznāk 12. maijā.

Lasīt tālāk: Medījamo dzīvnieku patoloģijas (1)

 Piebarojam – ar vietējiem resursiem

Autori: Matūšs Rajskis (Matúš Rajský), Miroslavs Vodņanskis (Miroslav Vodňanský), Jāns Hogs (Ján Hogh), Karols Mutņanskis(Karol Mutňanský)

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts šajā lpp. publicēts 2017. gada 11. maijā, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 3. (maijs/jūnijs) numurā, kas iznāk 12. maijā.

Raksta autori pārstāv Slovākijas Nacionālo lauksaimniecības un pārtikas centru, Dzīvnieku audzēšanas pētniecības institūtu Nitrā, Centrāleiropas savvaļas dzīvnieku ekoloģijas institūtu Nitrā, Vīnē un Brno, kā arī Meža dienesta Kremnices apvidus struktūrvienību. Raksta pirmpublicējums – Čehijas mednieku žurnāla "Myslivost" ("Medības") 2009. gada 4. numurā.

Barības maisījuma, kas satur meža biomasu, izmantošana staltbriežu audzēšanas praksē

Čehijas medību žurnālā "Myslivost" jau daudz esam rakstījuši par atgremotāju uzturu (vairāki no šiem rakstiem, pateicoties Medību fonda finansiālajam atbalstam, tulkoti un publicēti arī MMD lappusēs; skat. seriālu "Savvaļas dzīvnieki un barība"2015. gada numuros – red.) Esam aprakstījuši arī iespējas barībā izmantot meža koku biomasu, esam rakstījuši par dažādām barībām un to maisījumu veidiem (granulētie maisījumi, beramie maisījumi un skābbarība), ko esam pārbaudījuši gan eksperimentālos apstākļos, gan medību praksē. Pēc šo rakstu publicēšanas atzinīgi novērtējām saņemto pozitīvo interesi par šo jautājumu no medniekiem Jeseņīkos (Jeseníky) Čehijas Republikas austrumos, kuri mums lūdza noorganizēt mācību ekskursiju uz mūsu zemi Slovākiju, kur barība ar meža biomasas saturu jau labu laiku veiksmīgi tiek izmantota staltbriežu papildu uzturā.

Lasīt tālāk: Piebarojam – ar vietējiem resursiem

 Loku lokiem Viesatas klēpī

Autors: Didzis Pakalns

Raksts žurnālā MMD publicēts 2017. gada 2. (marts/aprīlis) numurā, kas iznāk 16. martā. Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Pavasaris deguna galā, laiks atsākt MMD neklātienes ceļojumus pa Latvijas dabas mazajām brīnumvietām – ar fotokameru plecā un izzinātkāri azotē. Rosinot arī ikvienu žurnāla lasītāju kādā vaļasbrīdī turp doties un savus iespaidus manējiem pievienot. Kā, piemēram, viņruden, kad pēc stāsta par bildēšanas brīdī pasauso Virsaišu ūdenskritumu Sabiles pusē (MMD 2016/06) manā e-pasta kastē sabira vēlāk, jau vēlā un slapjā rudenī, tapušas Virsaiša bildes ar lekniem ūdens virpuļiem tā piekājē un mazliet lielīgu piebildi: "Mēs bijām, mēs atradām, un ūdens bija, un bija vērts!"

Kurp šoreiz?

Labi, ka nav ilgi jāprāto – viens dārgakmens MMD šāgada pavasara laidienam rezervēts. Pietaupīts kopš viņgada pavasara, kad, šo smaragdu uzgājuši un tā zaļās šķautnes papētījuši, es un manējie vienbalsīgi nospriedām: "Īstā vieta vienai garai dienai! Nākampavasar vērts atgriezties!" Tātad – aiziet! Uz dabas un izziņas taku "Viesatas upesloki".

Raksts pieejams ŠEIT.

 Brašais cīnītājs – mednis

Autors: Anita Upīte

Raksts žurnālā MMD publicēts 2017. gada 2. (marts/aprīlis) numurā, kas iznāk 16. martā. Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Pagājušā gada septembra beigās man bija iespēja piedalīties vienā no kāda vērienīga projekta posmiem – 24 dzīvu medņu pārvietošanā no Kirovas apgabala Krievijā uz Polijas ziemeļaustrumu mežiem. Precīzāk – es pievienojos kavalkādei tikai uz ES robežas, kas šoreiz bija Latvijas robeža, un sekoju dzīvajai kravai līdz medņu izlaišanas vietai Głęboki Bród (tulkojumā – dziļais mežs) virsmežniecības teritorijā Augustovas gāršā.

Par to, kāpēc un kā viss notika, lasiet ŠEIT.

 Postījumi: kas vainīgs – kodējs vai kopējs?

Autors: Gunārs Skriba

Raksts žurnālā MMD publicēts 2017. gada 2. (marts/aprīlis) numurā, kas iznāk 16. martā. Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Šai MMD numurā rakstā "Cūkas maina medību saimniecību", runājot par savvaļas medījamo dzīvnieku populāciju lielumu, cita starpā norādīts, ka meža izmantotāju sūdzības par postījumiem ir galvenais arguments, uz kā pēdējā laikā mēdz balstīties Meža dienesta politika gan dzīvnieku skaita noteikšanā, gan tai sekojošais devīgums, izsniedzot nomedīšanas atļaujas. Lai izvairītos no konfliktiem, dienesta darbinieki nereti ar vieglu roku "uz papīra" palielina dzīvnieku skaitu, tā vēl vairāk izkropļojot jau tā ne pārāk precīzo apjausmu par patieso dzīvnieku skaitu Latvijas mežos.

Nenoliedzami, ka dzīvnieku postījumi mežos ir. Jautājums vien – cik pie tā vainīgi meža dzīvnieki, cik – paši sūdzētāji? Šai rakstā mēģināsim to noskaidrot.

Raksts pieejams ŠEIT.

 Vilki Slovākijā

Autori: Inž. Matūšs Rajskis (Matúš Rajský),PhD., inž. Peters Kaštjers (Peter Kaštier), PhDr.

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts šajā lpp. publicēts 2017. gada 15. martā, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 2. (marts/aprīlis) numurā, kas iznāk 16. martā.

Raksta autori pārstāv Slovākijas Nacionālo lauksaimniecības un pārtikas centru, Slovākijas Nacionālo mežsaimniecības centru un Centrāleiropas savvaļas dzīvnieku ekoloģijas institūtu Nitrā, Vīnē, Brno. Raksta pirmpublicējums – Čehijas mednieku žurnāla "Myslivost" 2014. gada 4. numurā; pēc saziņas ar MMD autori to papildinājuši ar jaunākajiem datiem par "vilku jautājumu" Slovākijā.

Vilku skaits un viņu izplatības teritorija Slovākijā mūsdienās, salīdzinot ar 20. gadsimta sākumu, ir ievērojami palielinājusies, tādēļ Slovākijā notiek regulāras diskusijas par pelēkā vilka (Canis lupus) medību pārvaldību un ar to saistītajiem jautājumiem dažādos forumos – gan ar medībām saistītajos, gan nesaistītajos. Problēma ir aktuāla, arī raugoties no dažu kaimiņvalstu viedokļa, kur vilku populācija bija praktiski izskausta, bet kur tie atkal parādās (piemēram, Vācijā, Austrijā un Čehijā).

Lasīt tālāk: Vilki Slovākijā

 Par to, vissvarīgāko...

Autori: Didzis Pakalns, Viesturs Ķerus

Raksti šajā lpp. publicēti 2016. gada 10. novembrī, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 6. (novembris/decembris) numurā, kas iznāk 11. novemmbrī. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

 No redakcijas, D. Pakalns: "Kas ir vissvarīgākais?"

Pēc gandrīz diviem gadiem, ko MMD un tā lasītāji pavadījuši kopā ar Viestura Ķerus "Ekoloģijas pamatu" seriālu (pirmā sērija – 2015. gada 3. numurā, pēdējā jeb devītā lasāma iepriekšējā – 2016. gada 5. numurā) visai ilgi prātojām, kā kārtējā žurnālgada noslēgumā atzīmēt šā maratona finišu. Pārlasījām publicēto, likām kopā atmiņā ieguldinātās lasītāju atsauksmes, meklējām iespējamās saiknes ar citām publikācijām un...

Un nonācām pie secinājuma, ka vislabākais risinājums ir dot vārdu Viesturam. Atkal. Taču jau pavisam citā griezumā – ar kāda viņa interneta dienasgrāmatas (vkerus.blogspot.com) raksta palīdzību mēģinot tā maigi pārcelties no "lielās ekoloģijas" (zinātne, kas pēta organismu un vides mijiedarbību, kā arī attiecības starp pašiem organismiem) uz tā dēvēto cilvēku ekoloģiju, par kuru vienkāršoti var teikt, ka tā pēta cilvēka un dabas savstarpējās attiecības.

Lasīt tālāk: Par to, vissvarīgāko...

 Tuvi, bet pasveši kaimiņi. Ūdeņos

Autors: Una Bērziņa, Didzis Pakalns

Raksts šajā lpp. publicēts 2016. gada 10. novembrī, savukārt žurnālā MMD – 2016. gada 6. (novembris/decembris) numurā, kas iznāk 11. novembrī. Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Lielāko daļu muzeja eksponātu ikdienā nav pieņemts aptaustīt un paņemt rokās, bet visiem likumiem ir izņēmumi. Viens no izņēmumiem ir kolekcija, kura paredzēta izmantošanai nodarbībā "Daudzveidīgā ūdens pasaule". Nodarbībā interesenti tiek iepazīstināti ar mūsu tuviem, bet pasvešiem kaimiņiem, kas sastopami Latvijas ūdeņos. Daudzus mēs ikdienā pat nepamanām, bet citus nepelnīti apvainojam.

Raksts pieejams ŠEIT.

Pieraksties jaunumiem