Vilks aitās...

Autors: Anita Upīte

Raksts šajā lpp. publicēts 2017. gada 6. jūlijā, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 4. (jūlijs/augusts) numurā, kas iznāk 7. jūlijā. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Šajā gadā LVMI "Silava" darbinieki uzsāka ļoti nepieciešama darba veikšanu – sugu aizsardzības plānu (SAP) atjaunošanu visām mūsu mežos mītošajām lielo plēsēju sugām, t.i., vilkam, lūsim un brūnajam lācim. Šim mērķim tiek izmantots Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējums un apspriedēs piesaistīts visplašākais speciālistu un nevalstisko organizāciju pārstāvju loks. Par plēsēju sugu monitoringu un mednieku pienesumu tajā esam rakstījuši regulāri, tādēļ šoreiz uz sadzīvošanu ar vilku paraudzīsimies no pavisam cita skatupunkta...

Raksts pieejams ŠEIT.

 Ar jauniem kanoniem dziļa grāvja virzienā

Autors: Jānis Počs

Raksts šajā lpp. publicēts 2017. gada 6. jūlijā, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 4. (jūlijs/augusts) numurā, kas iznāk 7. jūlijā. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Pagājušā gada decembrī Latvijas presē tika publicēta Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes dekāna, asociētā profesora Dr. silv. Dagņa Dubrovska intervija "Meža kanoni jāmaina!" ("Latvijas Avīze", 14.11.2016.). Profesors uzskata:"Līdzšinējās plānošanas metodes, kādas izmanto Latvijas valsts stratēģisko jautājumu risināšanā, ir jāmaina. Vērtējot meža resursus pēc platības un kubikmetriem, mēs nenosakām to īsto vērtību. Tirgus ekonomikas apstākļos tieši vērtība ir izšķirošā..."

Raksts pieejams ŠEIT.

 Lai zaļie viesi nekļūtu iekarotāji

Autors: Daina Roze

Raksts šajā lpp. publicēts 2017. gada 6. jūlijā, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 4. (jūlijs/augusts) numurā, kas iznāk 7. jūlijā. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Latvijā, sākot runāt par "iekarotājiem" – invazīvajiem augiem, parasti uzreiz iedomājamies vienu sugu. Tomēr šis stāsts nebūs par šo sugu – par Sosnovska latvāni, kurš nākamgad svinēs 70 gadu jubileju kopš ierašanās Latvijā. Lai gan tas ir gana pamācošs piemērs, kā lopbarības audzēšanai ievesta citzemju augu suga kļuvusi par draudu videi un cilvēkam. Sosnovska latvāņa uzvaras gājiens Latvijā un citās Eiropas valstīs ir apliecinājums tam, cik svarīgi laikus pamanīt citzemju sugu agresivitāti un rīkoties. Stāsts būs par citām citzemju sugām, kuras cilvēks mērķtiecīgi vai nejauši ievedis mūsu valstī un kurām jāpievērš īpaša uzmanība, savlaicīgi ierobežojot vai iznīcinot.

Raksts pieejams ŠEIT.

 Iežu un ūdens maģija. Gaujas Nacionālais parks

Autors: Didzis Pakalns

Raksts šajā lpp. publicēts 2017. gada 6. jūlijā, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 4. (jūlijs/augusts) numurā, kas iznāk 7. jūlijā. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Kaut kad marta beigās MMD elektroniskajā sarakstes kastē (mājaslapa www.zurnals-mmd.lv, "poga" "Raksti mums!") iekrita "uldissikais..." vēstule, ko še, nedaudz piegludinot stilu un gramatiku, atļaušos citēt: "Labdien! Sakiet, kā MMD fotogrāfiem izdodas dabūt, ka ūdens fotogrāfijā "kustas"? Un vēl viens jautājums – kā jūs meklējat jaunas vietas, kur fotografēt? Latvijā jau viņu nav daudz. Un uz vienām un tām pašām skatīties garlaicīgi." Apmēram tā. Lai gan vēstules autoram tūdaļ atbildēju e-pastā, bija arī skaidrs, ka šī ir tēma kārtējam seriāla "Daba objektīvā" rakstam. Sataisījos, sakrāmēju automašīnā savējos, un braucām uz vietām, ko mēdzu apciemot vismaz reizi gadā. Uzreiz teikšu – neapnīkst. Un tā... Gaujas Nacionālais parks. Zvārtes iezis. Manas bērnības vietas. Romantiski. Skaisti. Bet, tā kā šis ir arī dabas takām veltīts raksts un kopš manas "sīcības" laikiem daudz ūdeņu Amatā un Gaujā aiztecējis, un vēl, kā izrādās, nebūt ne visi modernīši zina, kā līdz iezim nokļūt (neticami, bet tiešām dzirdēts: "A kur tas ir?), vispirms – "aktuālā informācija".

Raksts pieejams ŠEIT.

 Brūnkaklis - pasaulē apdraudēts, pagaidām medījams

Autors: Viesturs Ķerus

Raksts šajā lpp. publicēts 2017. gada 6. jūlijā, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 4. (jūlijs/augusts) numurā, kas iznāk 7. jūlijā. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Pērn no Latvijā medījamo putnu saraksta tika izslēgtas divas pīles – kākaulis un tumšā pīle, jo abas sugas ir kļuvušas globāli apdraudētas. Ņemot vērā to, ka šīs abas pīles sastopamas galvenokārt jūrā un Latvijā tiek nomedītas ārkārtīgi reti, lielu satraukumu mednieku aprindās tas neizraisīja. Vien LATMA nāca klajā ar aicinājumu zudušo pīļu vietā medniekiem dod mērkaziņu, taču šis ierosinājums netika atbalstīts. Pagaidām bez lielas ievērības palicis fakts, ka IUCN veidotajā globāli apdraudēto sugu sarakstā kākaulim un tumšajai pīlei sekojis arī BRŪNKAKLIS. Var pieņemt, ka arī šī pīļu suga tuvākajā laikā tiks svītrota no Latvijā medījamo sugu saraksta, taču, tā kā brūnkaklis nav no citām viegli atšķirama jūras pīle, šie grozījumi mednieku dzīvi varētu padarīt sarežģītāku.

Raksts pieejams ŠEIT.

 Laipni lūgts Igaunijā, Šakāļa kungs!

Autors: Edgars Bojārs

Raksts šajā lpp. publicēts 2017. gada 11. maijā, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 3. (maijs/jūnis) numurā, kas iznāk 12. maijā. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Kavējot laiku pirms autobusa uz Rīgu, labprāt pārlūkoju Igaunijas dienvidu "galvaspilsētas" Tartu centrālās grāmatnīcas plauktus. Apbrīnoju igauņu uzņēmību, izdodot dažādas grāmatas par dabu. Šoreiz skatiens pieķērās 2015. gadā izdotajai grāmatai "Eesti imetejad" jeb, latviešu mēlē pārtulkojot, "Igaunijas zvēri". Pāršķirstot lapas, uzdūros tādam eksotiskam dzīvniekam kā šakālis. Šakālis – Igaunijas faunas elements? Autoru kolektīvs diezgan nopietns (Oliver Kalda,Epp Moks,Jaanus Remm,Harri Valdmann), lai šo grāmatu neuztvertu kā diletantu bariņa interpretāciju par Igaunijā sastopamajiem zvēriem. Pie mums Latvijā šis dzīvnieks (zeltainais šakālis Canis aureus jeb zelta šakālis, arī vienkārši šakālis – red.) ir manīts un arī nomedīts, bet pārāk daudz par šo ienācēju zvēru mēs vēl joprojām nezinām. Līdz ar to vēl vairāk likās interesanti noskaidrot, ko igauņi var pastāstīt, tādēļ devos apciemot Igaunijas Vides aģentūras vadošo speciālistu Pēpu Menilu (Peep Männil), kurš ir labi zināms arī daudziem latviešiem, kam ir saskarsme ar medījamo dzīvnieku populāciju apsaimniekošanu.

Raksts pieejams ŠEIT.

 Parks. Dažādām gaumēm visos gadalaikos

Autore: Mārīte Milzere

Raksts šajā lpp. publicēts 2017. gada 11. maijā, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 3. (maijs/jūnis) numurā, kas iznāk 12. maijā. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Šoreiz MMD seriāla "Daba objektīvā" skatījums nedaudz atšķirīgs no ierastā – nedodamies fotoceļojumā pie nomaļākiem Latvijas dabas brīnumiem, bet aicinām ielūkoties jaunā dabas takā, kas radīta teju pilsētvidē, Cīravas mežaparkā. MMDprāt, galvenais, ko šai sakarā der īpaši uzsvērt, ir tas, ka viss šis "zaļais" veikums – sākot no idejām un beidzot ar to īstenojumu – ir vietējo ļaužu, pašu cīravnieku, nopelns. Un vēl – šis ir arī vareni labs pierādījums, ka pasaule pieder nevis gurdiem čīkstētājiem un žēlīgiem dāvanu lūdzējiem, bet aktīviem un izdomas bagātiem darītājiem.

Raksts pieejams ŠEIT.

 Ceļš uz legālu ūdrādu

Autori: Mārcis Mūrnieks, Didzis Pakalns

Raksti šajā lpp. publicēti 2017. gada 11. maijā, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 3. (maijs/jūnis) numurā, kas iznāk 12. maijā. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Šīs MMD lappuses veltītas tēmai, ko varētu poētiski dēvēt par "dzīvnieka dzīvi pēc nāves", bet vienkāršoti un piezemēti – par to, kas ar mirušu kustoni Latvijā notiek (drīkst notikt) pēc tam, kad to uzgājis cilvēks. Taču ne tikai. Papētot detalizētāk, pievēršot uzmanību vienai konkrētai sugai – ūdram, kļūst skaidrs, ka šai gadījumā "mironīša atrašana" iet rokrokā ar tādu smalku jēdzienu kā biotopu apsaimniekošana, kas – gribi vai ne – izriet no meža īpašnieka prasībām darboties ar bebrainēm.

Raksti pieejami ŠEIT un ŠEIT.

Pieraksties jaunumiem