Brūnkaklis - pasaulē apdraudēts, pagaidām medījams

Autors: Viesturs Ķerus

Raksts šajā lpp. publicēts 2017. gada 6. jūlijā, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 4. (jūlijs/augusts) numurā, kas iznāk 7. jūlijā. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Pērn no Latvijā medījamo putnu saraksta tika izslēgtas divas pīles – kākaulis un tumšā pīle, jo abas sugas ir kļuvušas globāli apdraudētas. Ņemot vērā to, ka šīs abas pīles sastopamas galvenokārt jūrā un Latvijā tiek nomedītas ārkārtīgi reti, lielu satraukumu mednieku aprindās tas neizraisīja. Vien LATMA nāca klajā ar aicinājumu zudušo pīļu vietā medniekiem dod mērkaziņu, taču šis ierosinājums netika atbalstīts. Pagaidām bez lielas ievērības palicis fakts, ka IUCN veidotajā globāli apdraudēto sugu sarakstā kākaulim un tumšajai pīlei sekojis arī BRŪNKAKLIS. Var pieņemt, ka arī šī pīļu suga tuvākajā laikā tiks svītrota no Latvijā medījamo sugu saraksta, taču, tā kā brūnkaklis nav no citām viegli atšķirama jūras pīle, šie grozījumi mednieku dzīvi varētu padarīt sarežģītāku.

Raksts pieejams ŠEIT.

 Laipni lūgts Igaunijā, Šakāļa kungs!

Autors: Edgars Bojārs

Raksts šajā lpp. publicēts 2017. gada 11. maijā, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 3. (maijs/jūnis) numurā, kas iznāk 12. maijā. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Kavējot laiku pirms autobusa uz Rīgu, labprāt pārlūkoju Igaunijas dienvidu "galvaspilsētas" Tartu centrālās grāmatnīcas plauktus. Apbrīnoju igauņu uzņēmību, izdodot dažādas grāmatas par dabu. Šoreiz skatiens pieķērās 2015. gadā izdotajai grāmatai "Eesti imetejad" jeb, latviešu mēlē pārtulkojot, "Igaunijas zvēri". Pāršķirstot lapas, uzdūros tādam eksotiskam dzīvniekam kā šakālis. Šakālis – Igaunijas faunas elements? Autoru kolektīvs diezgan nopietns (Oliver Kalda,Epp Moks,Jaanus Remm,Harri Valdmann), lai šo grāmatu neuztvertu kā diletantu bariņa interpretāciju par Igaunijā sastopamajiem zvēriem. Pie mums Latvijā šis dzīvnieks (zeltainais šakālis Canis aureus jeb zelta šakālis, arī vienkārši šakālis – red.) ir manīts un arī nomedīts, bet pārāk daudz par šo ienācēju zvēru mēs vēl joprojām nezinām. Līdz ar to vēl vairāk likās interesanti noskaidrot, ko igauņi var pastāstīt, tādēļ devos apciemot Igaunijas Vides aģentūras vadošo speciālistu Pēpu Menilu (Peep Männil), kurš ir labi zināms arī daudziem latviešiem, kam ir saskarsme ar medījamo dzīvnieku populāciju apsaimniekošanu.

Raksts pieejams ŠEIT.

 Parks. Dažādām gaumēm visos gadalaikos

Autore: Mārīte Milzere

Raksts šajā lpp. publicēts 2017. gada 11. maijā, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 3. (maijs/jūnis) numurā, kas iznāk 12. maijā. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Šoreiz MMD seriāla "Daba objektīvā" skatījums nedaudz atšķirīgs no ierastā – nedodamies fotoceļojumā pie nomaļākiem Latvijas dabas brīnumiem, bet aicinām ielūkoties jaunā dabas takā, kas radīta teju pilsētvidē, Cīravas mežaparkā. MMDprāt, galvenais, ko šai sakarā der īpaši uzsvērt, ir tas, ka viss šis "zaļais" veikums – sākot no idejām un beidzot ar to īstenojumu – ir vietējo ļaužu, pašu cīravnieku, nopelns. Un vēl – šis ir arī vareni labs pierādījums, ka pasaule pieder nevis gurdiem čīkstētājiem un žēlīgiem dāvanu lūdzējiem, bet aktīviem un izdomas bagātiem darītājiem.

Raksts pieejams ŠEIT.

 Ceļš uz legālu ūdrādu

Autori: Mārcis Mūrnieks, Didzis Pakalns

Raksti šajā lpp. publicēti 2017. gada 11. maijā, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 3. (maijs/jūnis) numurā, kas iznāk 12. maijā. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Šīs MMD lappuses veltītas tēmai, ko varētu poētiski dēvēt par "dzīvnieka dzīvi pēc nāves", bet vienkāršoti un piezemēti – par to, kas ar mirušu kustoni Latvijā notiek (drīkst notikt) pēc tam, kad to uzgājis cilvēks. Taču ne tikai. Papētot detalizētāk, pievēršot uzmanību vienai konkrētai sugai – ūdram, kļūst skaidrs, ka šai gadījumā "mironīša atrašana" iet rokrokā ar tādu smalku jēdzienu kā biotopu apsaimniekošana, kas – gribi vai ne – izriet no meža īpašnieka prasībām darboties ar bebrainēm.

Raksti pieejami ŠEIT un ŠEIT.

 Medījamo dzīvnieku patoloģijas (1)

Avots: izdevums "Medījamo dzīvnieku patoloģiju atlants" (Atlas patológie zveri I, 2012). Autori: Dušans Rajskis (Doc.MVDr. Dušan Rajský, PhD.), Pavels Foreteks (MVDr. Pavel Forejtek, CSc.), Lāslo Ištvans Sugars (Prof., Dr. László Istvan Sugár, PhD.) un kolektīvs.

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts šajā lpp. publicēts 2017. gada 11. maijā, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 3. (maijs/jūnijs) numurā, kas iznāk 12. maijā.

Lasīt tālāk: Medījamo dzīvnieku patoloģijas (1)

 Piebarojam – ar vietējiem resursiem

Autori: Matūšs Rajskis (Matúš Rajský), Miroslavs Vodņanskis (Miroslav Vodňanský), Jāns Hogs (Ján Hogh), Karols Mutņanskis(Karol Mutňanský)

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts šajā lpp. publicēts 2017. gada 11. maijā, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 3. (maijs/jūnijs) numurā, kas iznāk 12. maijā.

Raksta autori pārstāv Slovākijas Nacionālo lauksaimniecības un pārtikas centru, Dzīvnieku audzēšanas pētniecības institūtu Nitrā, Centrāleiropas savvaļas dzīvnieku ekoloģijas institūtu Nitrā, Vīnē un Brno, kā arī Meža dienesta Kremnices apvidus struktūrvienību. Raksta pirmpublicējums – Čehijas mednieku žurnāla "Myslivost" ("Medības") 2009. gada 4. numurā.

Barības maisījuma, kas satur meža biomasu, izmantošana staltbriežu audzēšanas praksē

Čehijas medību žurnālā "Myslivost" jau daudz esam rakstījuši par atgremotāju uzturu (vairāki no šiem rakstiem, pateicoties Medību fonda finansiālajam atbalstam, tulkoti un publicēti arī MMD lappusēs; skat. seriālu "Savvaļas dzīvnieki un barība"2015. gada numuros – red.) Esam aprakstījuši arī iespējas barībā izmantot meža koku biomasu, esam rakstījuši par dažādām barībām un to maisījumu veidiem (granulētie maisījumi, beramie maisījumi un skābbarība), ko esam pārbaudījuši gan eksperimentālos apstākļos, gan medību praksē. Pēc šo rakstu publicēšanas atzinīgi novērtējām saņemto pozitīvo interesi par šo jautājumu no medniekiem Jeseņīkos (Jeseníky) Čehijas Republikas austrumos, kuri mums lūdza noorganizēt mācību ekskursiju uz mūsu zemi Slovākiju, kur barība ar meža biomasas saturu jau labu laiku veiksmīgi tiek izmantota staltbriežu papildu uzturā.

Lasīt tālāk: Piebarojam – ar vietējiem resursiem

 Loku lokiem Viesatas klēpī

Autors: Didzis Pakalns

Raksts žurnālā MMD publicēts 2017. gada 2. (marts/aprīlis) numurā, kas iznāk 16. martā. Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Pavasaris deguna galā, laiks atsākt MMD neklātienes ceļojumus pa Latvijas dabas mazajām brīnumvietām – ar fotokameru plecā un izzinātkāri azotē. Rosinot arī ikvienu žurnāla lasītāju kādā vaļasbrīdī turp doties un savus iespaidus manējiem pievienot. Kā, piemēram, viņruden, kad pēc stāsta par bildēšanas brīdī pasauso Virsaišu ūdenskritumu Sabiles pusē (MMD 2016/06) manā e-pasta kastē sabira vēlāk, jau vēlā un slapjā rudenī, tapušas Virsaiša bildes ar lekniem ūdens virpuļiem tā piekājē un mazliet lielīgu piebildi: "Mēs bijām, mēs atradām, un ūdens bija, un bija vērts!"

Kurp šoreiz?

Labi, ka nav ilgi jāprāto – viens dārgakmens MMD šāgada pavasara laidienam rezervēts. Pietaupīts kopš viņgada pavasara, kad, šo smaragdu uzgājuši un tā zaļās šķautnes papētījuši, es un manējie vienbalsīgi nospriedām: "Īstā vieta vienai garai dienai! Nākampavasar vērts atgriezties!" Tātad – aiziet! Uz dabas un izziņas taku "Viesatas upesloki".

Raksts pieejams ŠEIT.

 Brašais cīnītājs – mednis

Autors: Anita Upīte

Raksts žurnālā MMD publicēts 2017. gada 2. (marts/aprīlis) numurā, kas iznāk 16. martā. Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Pagājušā gada septembra beigās man bija iespēja piedalīties vienā no kāda vērienīga projekta posmiem – 24 dzīvu medņu pārvietošanā no Kirovas apgabala Krievijā uz Polijas ziemeļaustrumu mežiem. Precīzāk – es pievienojos kavalkādei tikai uz ES robežas, kas šoreiz bija Latvijas robeža, un sekoju dzīvajai kravai līdz medņu izlaišanas vietai Głęboki Bród (tulkojumā – dziļais mežs) virsmežniecības teritorijā Augustovas gāršā.

Par to, kāpēc un kā viss notika, lasiet ŠEIT.

 

Pieraksties jaunumiem