Ko darīt, ja daba mainās?

Autors: Dr.biol. Daina Roze

Raksts šajā lpp. publicēts 2017. gada 15. septembrī, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 5. (septembris/oktobris) numurā, kas iznāk 16. septembrī. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Šis stāsts turpinās iepriekšējā MMD numurā publicēto rakstu par izmaiņām Latvijas dabā. Svešzemju augu sugu iemājošanu Latvijas dabā veicinājusi gan cilvēka saimnieciskā darbība, gan svešzemju sugu pielāgošanās vides apstākļiem. Nenoliedzama ietekme ir arī klimata izmaiņām. Pārmaiņas dabā notiek – ir mūždien notikušas! – arī bez cilvēka tiešas līdzdalības. Savukārt cilvēks uz tām mēdz reaģēt dažādi, nereti – bez izpētes steigšus metoties "glābt" to, kas, viņaprāt, glābjams, un šādi, iespējams, negribēdams nodara ļaunu trauslākajām augu sugām, kuras ierindotas saudzējamo sarakstā. Kā tas notiek? Mēģināšu to parādīt ar likumu Latvijā aizsargājamas augu sugas dižās aslapes palīdzību.

Raksts pieejams ŠEIT.

 Bezdibenis. Viens no...

Autors: Didzis Pakalns

Raksts šajā lpp. publicēts 2017. gada 15. septembrī, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 5. (septembris/oktobris) numurā, kas iznāk 16. septembrī. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Ģeniāli krāšņa rudens diena Kurzemē. Kad papilnam izbaudīts Abavas ielejas gleznainums, kad acis un dvēsele lēnītiņām un ar baudu izgaršojušas arī rumbas uz Ventas Kuldīgā un uz Īvandes Rendā, piepeši atnāk apjausma, ka MMD "Daba objektīvā" lappusēm šie nebūs īstie "varoņi". Pārāk jau populāri, visi tāpat zina. Taču bez stāsta bagāžā mājup doties nelon. Kas vēl tuvumā? Šķirstu karti, meklēju piezīmes uz Kurzemes šīspuses lapu malām. Ir! Bultiņa ar jautājuma zīmi līdzās vēsta, ka tepat tuvumā meklējams arī kaut kas vēl neiepazīts. Bezdibenis!

Raksts pieejams ŠEIT.

 Par medībām modernajā sabiedrībā

Autori: M.N. Peterson, H.P. Hansen, M.J. Peterson & T.R. Peterson; Raksta pirmpublicējums: žurnāls "Wildlife Biology in Practice" (2010/6(2), "atvērtās pieejas" (open access) licence CC BY-SA.

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts šajā lpp. publicēts 2017. gada 6. jūlijā, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 4. (jūlijs/augusts) numurā, kas iznāk 7. jūlijā.

 Kā medības stiprina sabiedrības zināšanas par savstarpēji saistītajām cilvēka un dabas sistēmām

Pieaugošā atsvešinātība starp cilvēkiem un dabu, iespējams, ir visbūtiskākais izaicinājums cilvēces un pasaules ilgtspējībai. Cilvēces labklājība ir atkarīga no izpratnes uzlabošanas par saistību starp cilvēku un dabas sistēmām un šīs izpratnes pielietojumu politikas arēnā, lai risinātu cilvēces sociālās problēmas. Diemžēl "mūsdienīguma projekts" lielākoties balstās uz cilvēka atsvešināšanos no dabas.

 Ievads

Cilvēks vēlas dabu kontrolēt. Līdz ar to mūsdienu sabiedrībā cilvēku un dabas saites tiek dažādos veidos maskētas. Kapitālisms, kas ir viena no būtiskākajām patēriņa preču ražošanas sistēmām mūsdienu laikmetā, balstās uz principu, ka strādnieks – produkcijas ražotājs – tiek atsvešināts no sava darba augļiem. Tas pat ir viens no modernā kapitālisma pamatprincipiem – šī atsvešināšana, kas paredz nodalīt vidi, kur produkts tiek ražots, no vides, kur produkts tiek patērēts. Šādi, aizvien vairāk slēpjot dabu no cilvēka, tiek veidota mūsdienu modernās sabiedrības "seja". Kā norāda Deivids Hārvijs (David Harvey,profesors Graduate Center of the City University of New York, ievērojams mūsdienu pētnieks ģeogrāfijas, sociālo teoriju un politekonomijas jomā; raksta autori citē viņa grāmatu "The condition of postmodernity: An enquiry into the origins of cultural change" – red.): "Mēs varam ieturēt mūsu ikdienas brokastis bez domām par neskaitāmiem cilvēkiem, kas nodarbojušies ar to ražošanu." Un, tā kā pārtikas materialitāte kļūst aizvien mazāk un mazāk saskatāma, cilvēku prātos pamazām, bet aizvien vairāk un vairāk izbālē arī tās neizbēgamā saistība ar dabiskajiem procesiem, piemēram, dzīvību un nāvi.”

Lasīt tālāk: Par medībām modernajā sabiedrībā

 Medījamo dzīvnieku patoloģijas (2)

Autori: Dušans Rajskis (Doc. MVDr. Dušan Rajský, PhD.), Pavels Foreteks (MVDr. Pavel Forejtek, CSc.), Matūšs Rajskis (Ing.Matúš Rajský, PhD.) un kolektīvs. Autori pārstāv: Zvolenas Tehniskās universitātes Meža fakultāte (Slovākija), Viduseiropas Medību ekoloģijas institūts Brno (Čehija), Dzīvnieku resursu pētniecības institūta Nacionālais Lauksaimniecības un pārtikas centrs Nitrā (Slovākija).

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts šajā lpp. publicēts 2017. gada 6. jūlijā, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 4. (jūlijs/augusts) numurā, kas iznāk 7. jūlijā.

 Vīrusu izraisītas slimības. Putni

 Putnu gripa (Influenza avium)

Etioloģija. Putnu gripa ir vīrusa izraisīta putnu slimība. Ar šo slimību var inficēties arī zīdītāji un noteiktos apstākļos arī – cilvēki. Slimības izraisītāji pieder ortomiksovīrusu dzimtai. Savvaļas putnu gadījumā slimību visbiežāk konstatē ūdensputniem, kā arī fazāniem, plēsīgajiem putniem un citiem. Infekcija izplatās tiešā kontaktā ar slimiem putniem, to izdalījumiem vai pasīvi kontaminētiem objektiem.

Lasīt tālāk: Medījamo dzīvnieku patoloģijas (2)

 Vilks aitās...

Autors: Anita Upīte

Raksts šajā lpp. publicēts 2017. gada 6. jūlijā, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 4. (jūlijs/augusts) numurā, kas iznāk 7. jūlijā. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Šajā gadā LVMI "Silava" darbinieki uzsāka ļoti nepieciešama darba veikšanu – sugu aizsardzības plānu (SAP) atjaunošanu visām mūsu mežos mītošajām lielo plēsēju sugām, t.i., vilkam, lūsim un brūnajam lācim. Šim mērķim tiek izmantots Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējums un apspriedēs piesaistīts visplašākais speciālistu un nevalstisko organizāciju pārstāvju loks. Par plēsēju sugu monitoringu un mednieku pienesumu tajā esam rakstījuši regulāri, tādēļ šoreiz uz sadzīvošanu ar vilku paraudzīsimies no pavisam cita skatupunkta...

Raksts pieejams ŠEIT.

 Ar jauniem kanoniem dziļa grāvja virzienā

Autors: Jānis Počs

Raksts šajā lpp. publicēts 2017. gada 6. jūlijā, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 4. (jūlijs/augusts) numurā, kas iznāk 7. jūlijā. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Pagājušā gada decembrī Latvijas presē tika publicēta Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes dekāna, asociētā profesora Dr. silv. Dagņa Dubrovska intervija "Meža kanoni jāmaina!" ("Latvijas Avīze", 14.11.2016.). Profesors uzskata:"Līdzšinējās plānošanas metodes, kādas izmanto Latvijas valsts stratēģisko jautājumu risināšanā, ir jāmaina. Vērtējot meža resursus pēc platības un kubikmetriem, mēs nenosakām to īsto vērtību. Tirgus ekonomikas apstākļos tieši vērtība ir izšķirošā..."

Raksts pieejams ŠEIT.

 Lai zaļie viesi nekļūtu iekarotāji

Autors: Daina Roze

Raksts šajā lpp. publicēts 2017. gada 6. jūlijā, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 4. (jūlijs/augusts) numurā, kas iznāk 7. jūlijā. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Latvijā, sākot runāt par "iekarotājiem" – invazīvajiem augiem, parasti uzreiz iedomājamies vienu sugu. Tomēr šis stāsts nebūs par šo sugu – par Sosnovska latvāni, kurš nākamgad svinēs 70 gadu jubileju kopš ierašanās Latvijā. Lai gan tas ir gana pamācošs piemērs, kā lopbarības audzēšanai ievesta citzemju augu suga kļuvusi par draudu videi un cilvēkam. Sosnovska latvāņa uzvaras gājiens Latvijā un citās Eiropas valstīs ir apliecinājums tam, cik svarīgi laikus pamanīt citzemju sugu agresivitāti un rīkoties. Stāsts būs par citām citzemju sugām, kuras cilvēks mērķtiecīgi vai nejauši ievedis mūsu valstī un kurām jāpievērš īpaša uzmanība, savlaicīgi ierobežojot vai iznīcinot.

Raksts pieejams ŠEIT.

 Iežu un ūdens maģija. Gaujas Nacionālais parks

Autors: Didzis Pakalns

Raksts šajā lpp. publicēts 2017. gada 6. jūlijā, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 4. (jūlijs/augusts) numurā, kas iznāk 7. jūlijā. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Kaut kad marta beigās MMD elektroniskajā sarakstes kastē (mājaslapa www.zurnals-mmd.lv, "poga" "Raksti mums!") iekrita "uldissikais..." vēstule, ko še, nedaudz piegludinot stilu un gramatiku, atļaušos citēt: "Labdien! Sakiet, kā MMD fotogrāfiem izdodas dabūt, ka ūdens fotogrāfijā "kustas"? Un vēl viens jautājums – kā jūs meklējat jaunas vietas, kur fotografēt? Latvijā jau viņu nav daudz. Un uz vienām un tām pašām skatīties garlaicīgi." Apmēram tā. Lai gan vēstules autoram tūdaļ atbildēju e-pastā, bija arī skaidrs, ka šī ir tēma kārtējam seriāla "Daba objektīvā" rakstam. Sataisījos, sakrāmēju automašīnā savējos, un braucām uz vietām, ko mēdzu apciemot vismaz reizi gadā. Uzreiz teikšu – neapnīkst. Un tā... Gaujas Nacionālais parks. Zvārtes iezis. Manas bērnības vietas. Romantiski. Skaisti. Bet, tā kā šis ir arī dabas takām veltīts raksts un kopš manas "sīcības" laikiem daudz ūdeņu Amatā un Gaujā aiztecējis, un vēl, kā izrādās, nebūt ne visi modernīši zina, kā līdz iezim nokļūt (neticami, bet tiešām dzirdēts: "A kur tas ir?), vispirms – "aktuālā informācija".

Raksts pieejams ŠEIT.

 

Pieraksties jaunumiem