Medījamo dzīvnieku patoloģijas (3). Bakteriālās slimības

Autori: Dušans Rajskis (Doc. MVDr. Dušan Rajský, PhD.), Pavels Foreteks (MVDr. Pavel Forejtek, CSc.), Matūšs Rajskis (Ing.Matúš Rajský, PhD.) un kolektīvs. Autori pārstāv: Zvolenas Tehniskās universitātes Meža fakultāte (Slovākija), Viduseiropas Medību ekoloģijas institūts Brno (Čehija), Dzīvnieku resursu pētniecības institūta Nacionālais Lauksaimniecības un pārtikas centrs Nitrā (Slovākija).

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts šajā lpp. publicēts 2017. gada 15. septembrī, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 5. (septembris/oktobris) numurā, kas iznāk 16. septembrī.

  Mikobakteriozes (Mycobacteriosis)

Mikobakteriozes ir patogēnu un saprofītisko Mycobacterium ģints Mycobacteriaceae dzimtas baktēriju izraisītu slimību grupa. Mycobacterium ģints ietver vairāk nekā 70 patogēnu un nepatogēnu sugu, kas dzīvo dzīvu būtņu organismā, augsnē vai ūdenī – parazitējot un saprofītiski.

Patogēnās Mycobacteria sugas izraisa infekciozas slimības, piemēram, tuberkulozi un paratuberkulozi. Mikobakteriozes ietver arī Krona slimību un lepru. Mikobaktēriju sugas, kas pieder potenciāli patogēnajām, galvenokārt izraisa tikai izmaiņas limfmezglos vai lokālas orgānu izmaiņas. Dažas mikobakteriozes, ko izraisa dabā brīvi sastopamas sugas, dēvē arī par atipiskām, un iepriekš tās netika uzskatītas par patogēnām. Tās skar plaušas un citus iekšējos orgānus, un patologanatomiskā aina ir līdzīga tuberkulozei. Bieži rodas novājinātas imunitātes dēļ. Atipiskās mikobaktērijas apgrūtina diagnostiku un izraisa nespecifiskas reakcijas.

Lasīt tālāk: Medījamo dzīvnieku patoloģijas (3)

 Medības – vai un cik "zaļas"? 

Autori: Didzis Pakalns, Valdis Aleksandrovs, Anita Upīte

Raksti šajā lpp. publicēti 2017. gada 15. septembrī, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 5. (septembris/oktobris) numurā, kas iznāk 16. septembrī. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Jēdziens "zaļais dzīvesveids" ir gaužām izplūdis. Kādam tas nozīmē cīņu ar putām uz lūpām pret visu progresīvo, kas patērē dabas resursus. Citam tas nozīmē "grauzt burkānus" un neēst gaļu. Nogalināt savvaļas dzīvniekus? Ak, Jēziņ!!!...

Kā šai kontekstā iekļaujas medības?

Modē nākušais politkorektums un aizvien virspusējāka un liekulīgāka attieksme pret dabisko lietu kārtību ir ne tikai ieradinājusi sabiedrību no šīs tēmas pēc iespējas norobežoties – tas viss tāltālā aizkrāsnē nobāzis vispatiesāko un visdabiskāko nozīmi – to, ka medības izsenis bijušas cilvēku pārtikas avots. Un joprojām ir! Ir – par spīti tam, ka mūsdienās pat mednieku sabiedrībā tas vairs neskaitās labais tonis – publiski atzīt, ka, dodoties medībās, tu ceri atgriezties mājās ar gaļu mugursomā. Ar pārtiku, kas, grozi kā gribi, ir krietni "zaļāka" nekā tas, kas veikalā nopērkams.

Šajā MMD numurā tam pievēršamies padziļināti:

  • 1) gan neklātienes diskusijā pētot, cik daudz iepriekš teiktais attiecināms uz medniekiem Latvijā (lasiet ŠEIT);
  • 2) gan rādām medniecības devumu sabiedrībai, izmantojot Zaubes Savvaļas kulinārā festivāla piemēru (ŠEIT);
  • 3) gan salīdzinām visai liekulīgo "attīstītās pasaules" un, mūsuprāt, godprātīgo "latviski medniecisko" pieeju ilgtspējīgas dabas resursu apsaimniekošanas jautājumiem (ŠEIT).

 Ķemeru Nacionālajam parkam 20!

Autors: Anita Upīte

Raksti šajā lpp. publicēti 2017. gada 15. septembrī, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 5. (septembris/oktobris) numurā, kas iznāk 16. septembrī. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

MMD pastāvīgie lasītāji noteikti būs pamanījuši īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām (ĪADT) veltīto rakstu sēriju, kurā nedaudz pastāstām gan par pašu ĪADT rašanās vēsturi, gan mēģinām noskaidrot, kā šajās teritorijās sadzīvo medītāji, dabas sargātāji un zemju īpašnieki un kur iespējamas problēmas, un kā vislabāk rast kompromisus. Esam viesojušies Papē, Slīterē, Gaujas parkā un Teiču rezervātā, nu pienākusi kārta šā gada jubilāram – Ķemeru Nacionālajam parkam… Plašajā ieskatā ieskicējam gan šīs ĪADT raksturzīmes, gan nododam lasītājiem izvērtēšanai un patstāvīgu secinājumu izdarīšanai dažādus viedokļus, ko pauž parka administrācijas, mednieku un citu nevalstisko organizāciju pārstāvji. 

Ieskats parka raksturzīmēs pieejams ŠEIT, mednieku viedokļi - ŠEIT, administrācijas pārstāvju viedoklis - ŠEIT un ĶNP Fonda vadītāja viedoklis - ŠEIT.

 Lielie plēsēji, medības un sabiedrība kaimiņos

Raksts šajā lpp. publicēts 2017. gada 15. septembrī, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 5. (septembris/oktobris) numurā, kas iznāk 16. septembrī. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Neraugoties uz to, ka iepriekšējā žurnāla numurā rakstā par plēsēju, aitu un aitkopju attiecībām ("Vilks aitās", MMD 2017/04, 52. lpp.) jau atklāti daudzi fakti, kas ļauj salīdzināt lielo plēsēju (vilks, lūsis, lācis) populāciju stāvokli un apsaimniekošanas nianses kaimiņzemēs, no sarunām ar lasītājiem esam secinājuši, ka papildu informācijai un uzskatāmākai salīdzināšanai vajadzīgs atsevišķs raksts. Izlēmām to balstīt uz konspektu, kas tapis sugas aizsardzības plāna apspriedē šā gada sākumā (22.02.2017.) un kurā fiksēts pirmavotu – attiecīgās valsts ekspertu – ziņotais par vilkiem, lūšiem un lāčiem viņu zemē.

Raksts pieejams ŠEIT.

 Ko darīt, ja daba mainās?

Autors: Dr.biol. Daina Roze

Raksts šajā lpp. publicēts 2017. gada 15. septembrī, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 5. (septembris/oktobris) numurā, kas iznāk 16. septembrī. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Šis stāsts turpinās iepriekšējā MMD numurā publicēto rakstu par izmaiņām Latvijas dabā. Svešzemju augu sugu iemājošanu Latvijas dabā veicinājusi gan cilvēka saimnieciskā darbība, gan svešzemju sugu pielāgošanās vides apstākļiem. Nenoliedzama ietekme ir arī klimata izmaiņām. Pārmaiņas dabā notiek – ir mūždien notikušas! – arī bez cilvēka tiešas līdzdalības. Savukārt cilvēks uz tām mēdz reaģēt dažādi, nereti – bez izpētes steigšus metoties "glābt" to, kas, viņaprāt, glābjams, un šādi, iespējams, negribēdams nodara ļaunu trauslākajām augu sugām, kuras ierindotas saudzējamo sarakstā. Kā tas notiek? Mēģināšu to parādīt ar likumu Latvijā aizsargājamas augu sugas dižās aslapes palīdzību.

Raksts pieejams ŠEIT.

 Bezdibenis. Viens no...

Autors: Didzis Pakalns

Raksts šajā lpp. publicēts 2017. gada 15. septembrī, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 5. (septembris/oktobris) numurā, kas iznāk 16. septembrī. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Ģeniāli krāšņa rudens diena Kurzemē. Kad papilnam izbaudīts Abavas ielejas gleznainums, kad acis un dvēsele lēnītiņām un ar baudu izgaršojušas arī rumbas uz Ventas Kuldīgā un uz Īvandes Rendā, piepeši atnāk apjausma, ka MMD "Daba objektīvā" lappusēm šie nebūs īstie "varoņi". Pārāk jau populāri, visi tāpat zina. Taču bez stāsta bagāžā mājup doties nelon. Kas vēl tuvumā? Šķirstu karti, meklēju piezīmes uz Kurzemes šīspuses lapu malām. Ir! Bultiņa ar jautājuma zīmi līdzās vēsta, ka tepat tuvumā meklējams arī kaut kas vēl neiepazīts. Bezdibenis!

Raksts pieejams ŠEIT.

 Par medībām modernajā sabiedrībā

Autori: M.N. Peterson, H.P. Hansen, M.J. Peterson & T.R. Peterson; Raksta pirmpublicējums: žurnāls "Wildlife Biology in Practice" (2010/6(2), "atvērtās pieejas" (open access) licence CC BY-SA.

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts šajā lpp. publicēts 2017. gada 6. jūlijā, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 4. (jūlijs/augusts) numurā, kas iznāk 7. jūlijā.

 Kā medības stiprina sabiedrības zināšanas par savstarpēji saistītajām cilvēka un dabas sistēmām

Pieaugošā atsvešinātība starp cilvēkiem un dabu, iespējams, ir visbūtiskākais izaicinājums cilvēces un pasaules ilgtspējībai. Cilvēces labklājība ir atkarīga no izpratnes uzlabošanas par saistību starp cilvēku un dabas sistēmām un šīs izpratnes pielietojumu politikas arēnā, lai risinātu cilvēces sociālās problēmas. Diemžēl "mūsdienīguma projekts" lielākoties balstās uz cilvēka atsvešināšanos no dabas.

 Ievads

Cilvēks vēlas dabu kontrolēt. Līdz ar to mūsdienu sabiedrībā cilvēku un dabas saites tiek dažādos veidos maskētas. Kapitālisms, kas ir viena no būtiskākajām patēriņa preču ražošanas sistēmām mūsdienu laikmetā, balstās uz principu, ka strādnieks – produkcijas ražotājs – tiek atsvešināts no sava darba augļiem. Tas pat ir viens no modernā kapitālisma pamatprincipiem – šī atsvešināšana, kas paredz nodalīt vidi, kur produkts tiek ražots, no vides, kur produkts tiek patērēts. Šādi, aizvien vairāk slēpjot dabu no cilvēka, tiek veidota mūsdienu modernās sabiedrības "seja". Kā norāda Deivids Hārvijs (David Harvey,profesors Graduate Center of the City University of New York, ievērojams mūsdienu pētnieks ģeogrāfijas, sociālo teoriju un politekonomijas jomā; raksta autori citē viņa grāmatu "The condition of postmodernity: An enquiry into the origins of cultural change" – red.): "Mēs varam ieturēt mūsu ikdienas brokastis bez domām par neskaitāmiem cilvēkiem, kas nodarbojušies ar to ražošanu." Un, tā kā pārtikas materialitāte kļūst aizvien mazāk un mazāk saskatāma, cilvēku prātos pamazām, bet aizvien vairāk un vairāk izbālē arī tās neizbēgamā saistība ar dabiskajiem procesiem, piemēram, dzīvību un nāvi.”

Lasīt tālāk: Par medībām modernajā sabiedrībā

 Medījamo dzīvnieku patoloģijas (2)

Autori: Dušans Rajskis (Doc. MVDr. Dušan Rajský, PhD.), Pavels Foreteks (MVDr. Pavel Forejtek, CSc.), Matūšs Rajskis (Ing.Matúš Rajský, PhD.) un kolektīvs. Autori pārstāv: Zvolenas Tehniskās universitātes Meža fakultāte (Slovākija), Viduseiropas Medību ekoloģijas institūts Brno (Čehija), Dzīvnieku resursu pētniecības institūta Nacionālais Lauksaimniecības un pārtikas centrs Nitrā (Slovākija).

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts šajā lpp. publicēts 2017. gada 6. jūlijā, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 4. (jūlijs/augusts) numurā, kas iznāk 7. jūlijā.

 Vīrusu izraisītas slimības. Putni

 Putnu gripa (Influenza avium)

Etioloģija. Putnu gripa ir vīrusa izraisīta putnu slimība. Ar šo slimību var inficēties arī zīdītāji un noteiktos apstākļos arī – cilvēki. Slimības izraisītāji pieder ortomiksovīrusu dzimtai. Savvaļas putnu gadījumā slimību visbiežāk konstatē ūdensputniem, kā arī fazāniem, plēsīgajiem putniem un citiem. Infekcija izplatās tiešā kontaktā ar slimiem putniem, to izdalījumiem vai pasīvi kontaminētiem objektiem.

Lasīt tālāk: Medījamo dzīvnieku patoloģijas (2)

Pieraksties jaunumiem