Ledusraksti dabas takā

Autors: Didzis Pakalns

Raksti šajā lpp. publicēti 2018. gada 8. janvārī, savukārt žurnālā MMD – 2018. gada 1. (janvāris/februāris) numurā, kas iznāk 9. janvārī. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Ziema. It kā ir, it kā nav. Bet – kāda nu ir, tāda ir. Jāpieņem. Var bezkaislīgi pavērtēt: nule aizvadītajā novembrī un decembrī lielākoties blāvs pelēkums tinies, termometra rādāmstabiņš pārsvarā plusu apvidū grozījies un tikai retumis zem nulles strīpiņas palīdis. Šādā laikā Latvijas dabas taku īpašo gleznaino skaistumu, pēc kāda brēktin brēc MMD rakstu seriāla "Daba objektīvā" būtība, grūti atrast, un vēl grūtāk – kārdinošās bildēs iemūžināt. Bet – ne neiespējami! Jāizvēlas vien cits piegājiens un tāda vieta, kur mazāka nozīme kopskatam, lielāka – sīkumiņiem.

Raksts pieejams ŠEIT

Ekosistēmas pakalpojums – zaļais galds...

Autors: Daina Roze

Raksti šajā lpp. publicēti 2018. gada 8. janvārī, savukārt žurnālā MMD – 2018. gada 1. (janvāris/februāris) numurā, kas iznāk 9. janvārī. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Pieaugot izpratnei par vides un cilvēka savstarpējām attiecībām, visā pasaulē arvien populārāka kļūst dabā iegūstamā pārtika – savvaļā augošie augi. Tie ir pieejams, vērtīgs un salīdzinoši viegli iegūstams pārtikas avots. Parastās virzas, lielās nātres, balandu, podagras gārsas un šaurlapu ugunspuķes izmantošana pārtikā vairs nerada izbrīnu un netiek uzskatīta par dīvainību. Nātru vai balandu zupa, ozola zīļu kafija, pieneņu medus, virzu, rasaskrēsliņu un gaiļbiksīšu salāti, gārsu pesto ir īpašs cienasts, kura gatavotājam raksturīga radoša pieeja un stils. Taču šoreiz – par retāk izmantotiem, viegli atšķiramiem savvaļas augiem, kurus senāk lietoja pārtikā un kuri var sniegt jaunu, aromātisku un pikantu dzīves garšu.

Raksts pieejams ŠEIT

 

Politiskais nemedījums...

Autors: Anita Upīte

Raksti šajā lpp. publicēti 2018. gada 8. janvārī, savukārt žurnālā MMD – 2018. gada 1. (janvāris/februāris) numurā, kas iznāk 9. janvārī. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Gandrīz gads aiztecējis, kopš MMD aprakstīja poļu mežinieku un zinātnieku donkihotisko cīņu par medņu saglabāšanu un reintroducēšanu Augustovas gāršā (patlaban raksts pieejams www.zurnals-mmd.lv sadaļā Raksti/Pa pēdām).

Rakstu sēriju par seno dižmežu un medību simbolu vēlējāmies turpināt ar pašmāju medņiem. Vēl jo vairāk tādēļ, ka nu jau sešus gadus tam ir teju absolūts miers no visiem plintes brāļiem un māsām...

Raksti pieejami ŠEIT, ŠEIT, ŠEIT un ŠEIT,

 

 Dabas liegumi un medības. Teorija

Autors: Didzis Pakalns

Raksti šajā lpp. publicēti 2017. gada 14. novembrī, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 6. (novembris/decembris) numurā, kas iznāk 15. novembrī. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Tas sākās pērn. Tas turpinājās šogad. Ielūkošanās mednieku un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) attiecībās. Divu gadu laikā daudzās MMD lappusēs esam mēģinājuši no dažādiem skatpunktiem ielūkoties dažādās īpaši saudzējamās Latvijas teritorijās – gan dabas parkos (Pape), gan rezervātos (Teiči un Krustkalni), gan nacionālajos parkos (Slīteres, Gaujas un Ķemeru NP).

Šai MMD numurā beidzot laiks pievērsties tematam, ar ko ĪADT un medību attiecību izpētes šāgada posmu esam izdomājuši noslēgt.

Vēl nepētītie dabas liegumi. Teritorijas, kas no visām iepriekš minētajām atšķiras vispirms jau mēroga ziņā.

Raksts pieejams ŠEIT.

 Mēra zvani turpina skanēt...

Autors: Valdis Aleksandrovs

Raksti šajā lpp. publicēti 2017. gada 14. novembrī, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 6. (novembris/decembris) numurā, kas iznāk 15. novembrī. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Šogad pilnībā piepildījies jau pasen paredzamais scenārijs, ka ĀCM sāks aptvert arī Kurzemi, kur ir liels mežacūku blīvums. Pierādījies zināmais: jo lielāks cūku blīvums, jo straujāka mēra izplatība. Un jāņem vērā, ka kurzemnieki atšķirībā no vidzemniekiem un latgaliešiem, kam ĀCM uzklupa bezmaz vai pēkšņi, jau laikus bija informēti par sērgas postošajām sekām un veicamajiem pasākumiem.

Tādēļ MMD jautājumi šai numurā bija... Cik nopietni ĀCM draudus uztver cilvēki sērgas iekarotajās "jaunajās" teritorijās? Kā rīkoties ar kritušajām mežacūkām? Kas jādara, mežacūku nomedījot riska vai ĀCM skartajā zonā? Kādi ir mednieku un pašvaldību pienākumi un arī tiesības? Kā utilizēt kritušās mežacūkas un nomedīto mežacūku t.s. blakusproduktus?

Raksts pieejams ŠEIT.

 No Ziemupes līdz Akmeņragam

Autors: Didzis Pakalns

Raksti šajā lpp. publicēti 2017. gada 14. novembrī, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 6. (novembris/decembris) numurā, kas iznāk 15. novembrī. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Tā kā MMD šai numurā ciemojas Ziemeļkurzemē un pēta mednieku un "mazo dabas teritoriju" attiecības, šis būs īstais brīdis pastāstīt arī par nosacītu dabas taku, ko es un manējie cenšamies iziet vismaz reizi gadā. Iemesls gandrīz neticams – lai gan ik gadu pamanāmies sajūsmas pilni izkāpelēt dažādas gleznainuma un dabas pilnas augstkalnu savvaļas takas citur Eiropā, kur elpa tiešā un pārnestā nozīmē aizraujas, kārtējo reizi nokātojot šos pārdesmit kilometrus šepat Latvijā, gājiena beigās vienojamies atziņā – šeit tomēr ir vislabāk. Visunikālāk. It kā nekā īpaša, bet... Patiesi – nekur citur Eiropā līdz šim neesam atklājuši gājumu, kur jēdziens "divvientulība ar dabu" ļoti bieži mēdz kļūt burtiski taustāms.

Baltijas jūras krasts Ziemupe–Akmeņrags–Ziemupe.

Raksts pieejams ŠEIT.

Medības – vai un cik "zaļas"? Otrā daļa

Autori: Didzis Pakalns, Valdis Aleksandrovs, Anita Upīte

Raksti šajā lpp. publicēti 2017. gada 14. novembrī, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 6. (novembris/decembris) numurā, kas iznāk 15. novembrī. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Iepriekšējā MMD numurā (septembris/oktobris, 5/2017) aprakstījām un neklātienes diskusijā pētījām mūsu medību "zaļās būtības" pamatu pamatus. Atzinums: medības kopš senvēstures bijušas un joprojām ir pārtikas ieguves veids un avots – vismaz Latvijā joprojām ir, un ar to varam pamatoti lepoties! Šai reizē turpināsim, mēģinot papētīt un palūkoties uz visu pārējo, kas rezultatīvām medībām mūsdienās piederīgs.

To darīsim:

  • 1) gan neklātienes diskusijā prātojot, kā medījumam var būt (un Latvijā ir) vairākas dzīves (lasiet ŠEIT);
  • 2) gan pētot, kā medniecība (bet ne tikai) "sadzīvo" ar jēdzienu aprites ekonomika (ŠEIT).

 Medījamo dzīvnieku patoloģijas (4). Bakteriālās slimības

Autori: Dušans Rajskis (Doc. MVDr. Dušan Rajský, PhD.), Pavels Foreteks (MVDr. Pavel Forejtek, CSc.), Matūšs Rajskis (Ing.Matúš Rajský, PhD.) un kolektīvs. Autori pārstāv: Zvolenas Tehniskās universitātes Meža fakultāte (Slovākija), Viduseiropas Medību ekoloģijas institūts Brno (Čehija), Dzīvnieku resursu pētniecības institūta Nacionālais Lauksaimniecības un pārtikas centrs Nitrā (Slovākija).

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts šajā lpp. publicēts 2017. gada 14. novembrī, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 6. (novembris/decembris) numurā, kas iznāk 15. novembrī.

 Jersinioze (Yersiniosis)

Etioloģija. Jersinioze (pseidotuberkuloze) ir bakteriāla dzīvnieku slimība. Zooantroponoze – slimība, kas lipīga arī cilvēkiem. Slimības izraisītājas ir Yersinia pseudotuberculosis baktērijas.

Lasīt tālāk: Medījamo dzīvnieku patoloģijas (4)

Pieraksties jaunumiem