Dabas liegumi un medības. Teorija

Autors: Didzis Pakalns

Raksti šajā lpp. publicēti 2017. gada 14. novembrī, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 6. (novembris/decembris) numurā, kas iznāk 15. novembrī. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Tas sākās pērn. Tas turpinājās šogad. Ielūkošanās mednieku un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) attiecībās. Divu gadu laikā daudzās MMD lappusēs esam mēģinājuši no dažādiem skatpunktiem ielūkoties dažādās īpaši saudzējamās Latvijas teritorijās – gan dabas parkos (Pape), gan rezervātos (Teiči un Krustkalni), gan nacionālajos parkos (Slīteres, Gaujas un Ķemeru NP).

Šai MMD numurā beidzot laiks pievērsties tematam, ar ko ĪADT un medību attiecību izpētes šāgada posmu esam izdomājuši noslēgt.

Vēl nepētītie dabas liegumi. Teritorijas, kas no visām iepriekš minētajām atšķiras vispirms jau mēroga ziņā.

Raksts pieejams ŠEIT.

 Mēra zvani turpina skanēt...

Autors: Valdis Aleksandrovs

Raksti šajā lpp. publicēti 2017. gada 14. novembrī, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 6. (novembris/decembris) numurā, kas iznāk 15. novembrī. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Šogad pilnībā piepildījies jau pasen paredzamais scenārijs, ka ĀCM sāks aptvert arī Kurzemi, kur ir liels mežacūku blīvums. Pierādījies zināmais: jo lielāks cūku blīvums, jo straujāka mēra izplatība. Un jāņem vērā, ka kurzemnieki atšķirībā no vidzemniekiem un latgaliešiem, kam ĀCM uzklupa bezmaz vai pēkšņi, jau laikus bija informēti par sērgas postošajām sekām un veicamajiem pasākumiem.

Tādēļ MMD jautājumi šai numurā bija... Cik nopietni ĀCM draudus uztver cilvēki sērgas iekarotajās "jaunajās" teritorijās? Kā rīkoties ar kritušajām mežacūkām? Kas jādara, mežacūku nomedījot riska vai ĀCM skartajā zonā? Kādi ir mednieku un pašvaldību pienākumi un arī tiesības? Kā utilizēt kritušās mežacūkas un nomedīto mežacūku t.s. blakusproduktus?

Raksts pieejams ŠEIT.

 No Ziemupes līdz Akmeņragam

Autors: Didzis Pakalns

Raksti šajā lpp. publicēti 2017. gada 14. novembrī, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 6. (novembris/decembris) numurā, kas iznāk 15. novembrī. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Tā kā MMD šai numurā ciemojas Ziemeļkurzemē un pēta mednieku un "mazo dabas teritoriju" attiecības, šis būs īstais brīdis pastāstīt arī par nosacītu dabas taku, ko es un manējie cenšamies iziet vismaz reizi gadā. Iemesls gandrīz neticams – lai gan ik gadu pamanāmies sajūsmas pilni izkāpelēt dažādas gleznainuma un dabas pilnas augstkalnu savvaļas takas citur Eiropā, kur elpa tiešā un pārnestā nozīmē aizraujas, kārtējo reizi nokātojot šos pārdesmit kilometrus šepat Latvijā, gājiena beigās vienojamies atziņā – šeit tomēr ir vislabāk. Visunikālāk. It kā nekā īpaša, bet... Patiesi – nekur citur Eiropā līdz šim neesam atklājuši gājumu, kur jēdziens "divvientulība ar dabu" ļoti bieži mēdz kļūt burtiski taustāms.

Baltijas jūras krasts Ziemupe–Akmeņrags–Ziemupe.

Raksts pieejams ŠEIT.

Medības – vai un cik "zaļas"? Otrā daļa

Autori: Didzis Pakalns, Valdis Aleksandrovs, Anita Upīte

Raksti šajā lpp. publicēti 2017. gada 14. novembrī, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 6. (novembris/decembris) numurā, kas iznāk 15. novembrī. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Iepriekšējā MMD numurā (septembris/oktobris, 5/2017) aprakstījām un neklātienes diskusijā pētījām mūsu medību "zaļās būtības" pamatu pamatus. Atzinums: medības kopš senvēstures bijušas un joprojām ir pārtikas ieguves veids un avots – vismaz Latvijā joprojām ir, un ar to varam pamatoti lepoties! Šai reizē turpināsim, mēģinot papētīt un palūkoties uz visu pārējo, kas rezultatīvām medībām mūsdienās piederīgs.

To darīsim:

  • 1) gan neklātienes diskusijā prātojot, kā medījumam var būt (un Latvijā ir) vairākas dzīves (lasiet ŠEIT);
  • 2) gan pētot, kā medniecība (bet ne tikai) "sadzīvo" ar jēdzienu aprites ekonomika (ŠEIT).

 Medījamo dzīvnieku patoloģijas (4). Bakteriālās slimības

Autori: Dušans Rajskis (Doc. MVDr. Dušan Rajský, PhD.), Pavels Foreteks (MVDr. Pavel Forejtek, CSc.), Matūšs Rajskis (Ing.Matúš Rajský, PhD.) un kolektīvs. Autori pārstāv: Zvolenas Tehniskās universitātes Meža fakultāte (Slovākija), Viduseiropas Medību ekoloģijas institūts Brno (Čehija), Dzīvnieku resursu pētniecības institūta Nacionālais Lauksaimniecības un pārtikas centrs Nitrā (Slovākija).

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts šajā lpp. publicēts 2017. gada 14. novembrī, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 6. (novembris/decembris) numurā, kas iznāk 15. novembrī.

 Jersinioze (Yersiniosis)

Etioloģija. Jersinioze (pseidotuberkuloze) ir bakteriāla dzīvnieku slimība. Zooantroponoze – slimība, kas lipīga arī cilvēkiem. Slimības izraisītājas ir Yersinia pseudotuberculosis baktērijas.

Lasīt tālāk: Medījamo dzīvnieku patoloģijas (4)

Cik sver skrejošs briedis?

Autori: Autori Matūšs Rajskis (Ing. Matúš Rajský, PhD.) un Dušans Rajskis (Doc. MVDr. Dušan Rajský, PhD.) pārstāv Dzīvnieku resursu pētniecības institūta Nacionālo lauksaimniecības un pārtikas centru Nitrā, Centrāleiropas savvaļas dzīvnieku ekoloģijas institūtu Nitrā, Vīnē un Brno, kā arī Zvolenas Tehniskās universitātes Meža fakultātes Meža aizsardzības un medību katedru. Raksta pirmpublicējums – Čehijas mednieku žurnāla "Myslivost" 2013. gada 3. numurā; pēc saziņas ar MMD autori to papildinājuši ar jaunākiem datiem un pēcvārdu.

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts šajā lpp. publicēts 2017. gada 15. septembrī, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 5. (septembris/oktobris) numurā, kas iznāk 16. septembrī.

Medījamo dzīvnieku dzīvsvara aprēķins, pamatojoties uz nomedīta īpatņa liemeņa svaru pēc iekšējo orgānu izņemšanas

Jautājumu par medījamo pārnadžu ķermeņa svaru pētām jau ilgu laiku un varam apstiprināt, ka lielākajā daļā gadījumu medniekiem ir visai nepilnīgas zināšanas par faktisko dzīvnieku dzīvsvaru, t.i., par to apjomu (kg, %), kas tiek zaudēts, izņemot iekšējos orgānus. Visbiežāk kļūdas medījamo pārnadžu ķermeņa svara novērtējumā rodas, aprēķinot viena no visizplatītākajiem savvaļas pārnadžu pārstāvja – staltbrieža – ķermeņa svaru. Ar šā raksta palīdzību mēģināsim šo nepilnību likvidēt, turklāt tekstu lasītāju ērtību labad papildināsim ar praktiski izmantojamām dzīvsvara aprēķina formulām.

Lasīt tālāk: Cik sver skrejošs briedis?

Medījamo dzīvnieku patoloģijas (3). Bakteriālās slimības

Autori: Dušans Rajskis (Doc. MVDr. Dušan Rajský, PhD.), Pavels Foreteks (MVDr. Pavel Forejtek, CSc.), Matūšs Rajskis (Ing.Matúš Rajský, PhD.) un kolektīvs. Autori pārstāv: Zvolenas Tehniskās universitātes Meža fakultāte (Slovākija), Viduseiropas Medību ekoloģijas institūts Brno (Čehija), Dzīvnieku resursu pētniecības institūta Nacionālais Lauksaimniecības un pārtikas centrs Nitrā (Slovākija).

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts šajā lpp. publicēts 2017. gada 15. septembrī, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 5. (septembris/oktobris) numurā, kas iznāk 16. septembrī.

  Mikobakteriozes (Mycobacteriosis)

Mikobakteriozes ir patogēnu un saprofītisko Mycobacterium ģints Mycobacteriaceae dzimtas baktēriju izraisītu slimību grupa. Mycobacterium ģints ietver vairāk nekā 70 patogēnu un nepatogēnu sugu, kas dzīvo dzīvu būtņu organismā, augsnē vai ūdenī – parazitējot un saprofītiski.

Patogēnās Mycobacteria sugas izraisa infekciozas slimības, piemēram, tuberkulozi un paratuberkulozi. Mikobakteriozes ietver arī Krona slimību un lepru. Mikobaktēriju sugas, kas pieder potenciāli patogēnajām, galvenokārt izraisa tikai izmaiņas limfmezglos vai lokālas orgānu izmaiņas. Dažas mikobakteriozes, ko izraisa dabā brīvi sastopamas sugas, dēvē arī par atipiskām, un iepriekš tās netika uzskatītas par patogēnām. Tās skar plaušas un citus iekšējos orgānus, un patologanatomiskā aina ir līdzīga tuberkulozei. Bieži rodas novājinātas imunitātes dēļ. Atipiskās mikobaktērijas apgrūtina diagnostiku un izraisa nespecifiskas reakcijas.

Lasīt tālāk: Medījamo dzīvnieku patoloģijas (3)

 Medības – vai un cik "zaļas"? 

Autori: Didzis Pakalns, Valdis Aleksandrovs, Anita Upīte

Raksti šajā lpp. publicēti 2017. gada 15. septembrī, savukārt žurnālā MMD – 2017. gada 5. (septembris/oktobris) numurā, kas iznāk 16. septembrī. Materiāli tapuši ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Jēdziens "zaļais dzīvesveids" ir gaužām izplūdis. Kādam tas nozīmē cīņu ar putām uz lūpām pret visu progresīvo, kas patērē dabas resursus. Citam tas nozīmē "grauzt burkānus" un neēst gaļu. Nogalināt savvaļas dzīvniekus? Ak, Jēziņ!!!...

Kā šai kontekstā iekļaujas medības?

Modē nākušais politkorektums un aizvien virspusējāka un liekulīgāka attieksme pret dabisko lietu kārtību ir ne tikai ieradinājusi sabiedrību no šīs tēmas pēc iespējas norobežoties – tas viss tāltālā aizkrāsnē nobāzis vispatiesāko un visdabiskāko nozīmi – to, ka medības izsenis bijušas cilvēku pārtikas avots. Un joprojām ir! Ir – par spīti tam, ka mūsdienās pat mednieku sabiedrībā tas vairs neskaitās labais tonis – publiski atzīt, ka, dodoties medībās, tu ceri atgriezties mājās ar gaļu mugursomā. Ar pārtiku, kas, grozi kā gribi, ir krietni "zaļāka" nekā tas, kas veikalā nopērkams.

Šajā MMD numurā tam pievēršamies padziļināti:

  • 1) gan neklātienes diskusijā pētot, cik daudz iepriekš teiktais attiecināms uz medniekiem Latvijā (lasiet ŠEIT);
  • 2) gan rādām medniecības devumu sabiedrībai, izmantojot Zaubes Savvaļas kulinārā festivāla piemēru (ŠEIT);
  • 3) gan salīdzinām visai liekulīgo "attīstītās pasaules" un, mūsuprāt, godprātīgo "latviski medniecisko" pieeju ilgtspējīgas dabas resursu apsaimniekošanas jautājumiem (ŠEIT).

Pieraksties jaunumiem