Stirnāži. Trofejas un ģenētika

Raksta autori – Radovans Kasarda (Radovan Kasarda) un Peters Čudejs (Peter Chudej) – pārstāv Slovākijas Lauksaimniecības universitāti Nitrā (Slovak University of Agriculture in Nitra) un Slovākijas Briežkopības biedrību (Slovak Association of Deer Farming; www.wild-game.eu). Raksts sagatavots speciāli MMD.

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts publicēts MMD 2019. gada 3. (maijs/jūnijs) numurā, kas iznāk 10. maijā, bet šajā lapā ievietots 9. maijā.


Mūsuprāt...

....neviena cita savvaļas pārnadža trofejas nav tik daudzveidīgas un skaistas kā stirnāžu ragi. Šā iemesla dēļ nav nekāds brīnums, ka tieši stirnāžu medības daudzi mednieki uzskata par vienu no mednieka aizraujošākajām pieredzēm.

Šajā rakstā, runājot par stirnāžu trofeju attīstību, mūsu iegūtie rezultāti ir balstīti uz vairāk nekā 10 gadus ilgiem pētījumiem Slovākijā. Šo pētījumu mērķis ir noskaidrot, kāda ir apkārtējās vides biotisko (dzīvās dabas) un abiotisko (nedzīvās dabas) faktoru ietekme uz stirnāžu trofeju kvalitāti.

Lasīt tālāk: Stirnāži. Trofejas un ģenētika

Cik tīrs ir mūsu medījums?

Publikācijas avots ir raksts "Microbial contamination of moose (Alces alces) and white-tailed deer (Odocoileus virginianus) carcasses harvested by hunters", kura pilns teksts pieejams vietnē sciencedirect.com - šeit.

Avota tulkojumu un adaptāciju finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts publicēts MMD 2019. gada 3. (maijs/jūnijs) numurā, kas iznāk 10. maijā, bet šajā lapā ievietots 9. maijā.


 Kāpēc tieši šis raksts?

Zinot, ka mūsu Pārtikas un veterinārais dienests nācis klajā ar iniciatīvu šai gadā pastiprinātu uzmanību pievērst medījuma apstrādes vietām Latvijas medību klubos un tātad arī medījumu apstrādes higiēnai, MMD izdomāja pameklēt šai mūsu aktualitātei pieskaņotas tēmas citur pasaulē. Meklējumi vainagojās ar panākumiem – izdevās atrast kādas trīs visai svaigas atskaites par šai jomā veiktiem pētījumiem. Un – viena no tām šķita ļoti piemērota pārstāstīšanai mūsu mednieku žurnāla lappusēs! Piemērota tādēļ, ka:

♦ pirmkārt, pētījums risinājies gandrīz līdzās – mums ģeogrāfiski un dabas apstākļu ziņā tuvajā Somijas dienviddaļā;

♦ otrkārt, šajā pētījumā pētīti savvaļā dzīvojuši, nevis iežogojumā mituši nomedīti dzīvnieki, no kuriem turklāt viena suga – alnis – tiek ražīgi medīta arī Latvijā;

♦ un, treškārt, šai pētījumā lielu daļu darba īstās, parastās (visparastākajās!) medībās paveikuši parasti – cauruncaur tipiski un vienkārši – somu mednieki.

Šie trīs apstākļi ļāva domāt, ka pētījuma uzrādītā problemātika, iespējams, varētu būt aktuāla arī pie mums.

Lasīt tālāk: Cik tīrs ir mūsu medījums?

 Medījamo dzīvnieku patoloģijas (9)

Autori: Dušans Rajskis (Doc. MVDr. Dušan Rajský, PhD.), Pavels Foreteks (MVDr. Pavel Forejtek, CSc.), Matūšs Rajskis (Ing.Matúš Rajský, PhD.) un kolektīvs. Autori pārstāv: Zvolenas Tehniskās universitātes Meža fakultāte (Slovākija), Viduseiropas Medību ekoloģijas institūts Brno (Čehija), Dzīvnieku resursu pētniecības institūta Nacionālais Lauksaimniecības un pārtikas centrs Nitrā (Slovākija).

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts publicēts MMD 2019. gada 5. (marts/aprīlis) numurā, kas iznāk 12. martā.


 Parazitārās slimības. 5. daļa (noslēgums)

 Putnu askaridoze (Ascaridiosios gallinarum)

♦ Etioloģija. Slimības ierosinātājs putniem ir Ascaridia ģints apaļtārpi (Ascaridia galii, A. columbae, A. dissimilis, A. compar un citi). Tie atrodas tievajā zarnā. Slimība ir sezonāla un sasniedz kulmināciju no jūnija līdz septembrim.

♦ Klīniskie simptomi. Simptomi ir tieši atkarīgi no apaļtārpu infekcijas intensitātes un dzīvnieka vecuma. Masveida infekcijas gadījumā slimība noris akūti. Redzami klīniski simptomi parādās 10 līdz 15 dienas pēc inficēšanās. Ir vērojama gļotādu un cekula anēmija kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi (apetītes zudums un caureja). Skartais putns atpaliek augšanā, pasliktinās tā  fiziskais stāvoklis, mātītēm samazinās olu dēšana. Putni var nomirt apaļtārpu izraisītas zarnu obturācijas un perforācijas rezultātā. Hroniskas askaridozes gadījumā parādās arī organisma intoksikācijas simptomi, ko izraisa apaļtārpu toksiskie metabolīti.

Lasīt tālāk: Medījamo dzīvnieku patoloģijas (9)

Medījamo dzīvnieku patoloģijas (8)

Autori: Dušans Rajskis (Doc. MVDr. Dušan Rajský, PhD.), Pavels Foreteks (MVDr. Pavel Forejtek, CSc.), Matūšs Rajskis (Ing.Matúš Rajský, PhD.) un kolektīvs. Autori pārstāv: Zvolenas Tehniskās universitātes Meža fakultāte (Slovākija), Viduseiropas Medību ekoloģijas institūts Brno (Čehija), Dzīvnieku resursu pētniecības institūta Nacionālais Lauksaimniecības un pārtikas centrs Nitrā (Slovākija).

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts publicēts MMD 2018. gada 6. (novembris/decembris) numurā, kas iznāk 13. novembrī.


 Parazitārās slimības. 4. daļa

Setarioze (Setariosis)

 Etioloģija. Setarioze ir atgremotāju helmintoze, ko izraisa nematodes. Slimības ierosinātāji ir Setaria ģints parazītiskie tārpi. Briežiem sastopami Setaria cervi, stirnām – S. tundra. S. cervi sugas tēviņi ir 40–60 mm gari. Mātītes sasniedz 60–120 mm garumu. S. tundra tēviņš ir 28–33 mm garš, bet mātīte 55–65 mm gara. Asinssūcēji kukaiņi pārnēsā kāpurus uz veseliem dzīvniekiem, un cikls atkārtojas.

Lasīt tālāk: Medījamo dzīvnieku patoloģijas (8)

Medījamo dzīvnieku patoloģijas (7)

Autori: Dušans Rajskis (Doc. MVDr. Dušan Rajský, PhD.), Pavels Foreteks (MVDr. Pavel Forejtek, CSc.), Matūšs Rajskis (Ing.Matúš Rajský, PhD.) un kolektīvs. Autori pārstāv: Zvolenas Tehniskās universitātes Meža fakultāte (Slovākija), Viduseiropas Medību ekoloģijas institūts Brno (Čehija), Dzīvnieku resursu pētniecības institūta Nacionālais Lauksaimniecības un pārtikas centrs Nitrā (Slovākija).

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts publicēts MMD 2018. gada 5. (septembris/oktobris) numurā, kas iznāk 13. septembrī.


 Parazitārās slimības. 3. daļa

 Ehinokokoze (Echinococcus)

Etioloģija. Ehinokokozi ierosina Echinococcus granulosus (sin. E. unilocularis) lentenis kāpuru stadijā. Tas parazitē gaļēdāju tievajā zarnā. Zooantroponoze (slimība, kas ir lipīga cilvēkiem).

Klīniskie simptomi. Slimības simptomi parasti nav izteikti.

Patologanatomiskā aina. Liela kāpuru koncentrācija orgānos.

Izplatība. Slimība ir plaši izplatīta.

Medījuma izmantošana. Gaļa nav derīga lietošanai uzturā!!!

Lasīt tālāk: Medījamo dzīvnieku patoloģijas (7)

 Briežu teļu attīstība – labs vai slikts sākums?

Raksta tulkojums nodrošināts, pateicoties Latvijas Medību saimniecības attīstības fonda finansējumam; autori – Radovans Kasarda (Radovan Kasarda) un Peters Čudejs (Peter Chudej) – pārstāv Slovākijas Lauksaimniecības universitāti Nitrā un Slovākijas Briežkopības biedrību (www.wild-game.eu).

Oriģinālmateriāla tulkojums veikts, pateicoties Latvijas Medību saimniecības attīstības fonda finansējumam Raksts publicēts MMD 2018. gada 5. (septembris/oktobris) numurā, kas iznāk 13. septembrī.


Mēdz teikt, ka staltbrieža teļa attīstību nosaka ģenētiskais mantojums. Tai nozīmē, ka attīstību "ieprogrammē" iedzimtība – tēviņa spermā un mātītes olšūnās esošo gēnu apvienošanās noteiktos gēnu pāros. No šāda skatu punkta raugoties, katra indivīda iedzimtā kombinācija tiešām ir unikāla un nosaka daudz, taču – ikvienai sugai ir arī kopējas pazīmes un attīstības principi, kas arī tiek pārnesti no vecākiem uz to atvasēm.

 Dažas pamatpatiesības

# Savvaļā dzīvojošas staltbriežu mātītes parasti nespēj uzņemt optimālu uzturvielu apjomu, to atvasēm jāpiedzimst bez ārējas palīdzības, precīzāk, teļam jāspēj piedzimt pilnīgi dabiskā ceļā. Nebrīvē turētām briežu govīm tiek nodrošināts pilnvērtīgāks uzturs un labāki dzīves apstākļi, tādēļ teļi mēdz dzimt lielāki, savukārt šādas tendences iespējamās blakusparādības gadījumā briežkopis var sniegt palīdzību dzemdību laikā.

Lasīt tālāk: Briežu teļu attīstība – labs vai slikts sākums?

Vai "zaļš" vienmēr ir "zaļš"?

Šī publikācija sagatavota, balstoties uz pētījumu, kura būtība un rezultāti atklāti rakstā "Fäth J., Feiner M., Beggel S., Geist J., Göttlein A., 2018. Leaching behavior and ecotoxicological effects of different game shot materials in freshwater. Knowl. Manag. Aquat. Ecosyst., 418, 24." Pētnieki – raksta autori – pārstāv Minhenes (Vācija) Tehniskās universitātes Dabaszinību skolu.

Oriģinālmateriāla tulkojums veikts, pateicoties Latvijas Medību saimniecības attīstības fonda fi. Raksts publicēts MMD 2018. gada 4. (jūlijs/augusts) numurā, kas iznāk 12. jūlijā.


 Ievadam

Tuvojoties šāgada ūdensputnu medību sezonas atklāšanas brīdim (šogad – 11. augustā), pārskatījām dažu pēdējo gadu MMD numurus un guvām apstiprinājumu aizdomām, ka tajos vārdu salikumi "zaļā munīcija" vai "ekoloģiskā munīcija" pārsvarā lietoti nekritiski. Proti, tādā nozīmē, ka par "zaļu" – tātad ūdenspurnu medībās dabai draudzīgu – tiek pasludināts jebkāds šāviņš, kurā esošās skrotis nav darinātas no svina.

Bet vai tā tiešām ir?

Lasīt tālāk: Vai "zaļš" vienmēr ir "zaļš"?

Medījamo dzīvnieku patoloģijas (6)

Autori: Dušans Rajskis (Doc. MVDr. Dušan Rajský, PhD.), Pavels Foreteks (MVDr. Pavel Forejtek, CSc.), Matūšs Rajskis (Ing.Matúš Rajský, PhD.) un kolektīvs. Autori pārstāv: Zvolenas Tehniskās universitātes Meža fakultāte (Slovākija), Viduseiropas Medību ekoloģijas institūts Brno (Čehija), Dzīvnieku resursu pētniecības institūta Nacionālais Lauksaimniecības un pārtikas centrs Nitrā (Slovākija).

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts publicēts MMD 2018. gada 4. (jūlijs/augusts) numurā, kas iznāk 12. jūlijā.


 Parazitārās slimības, 2. daļa

 Troglotremoze (Troglotremosis)

♦ Etioloģija. Troglotremoze ir parazitāra plēsēju slimība. To izraisa tārps Troglotrema acutum. Saimniekorganismi ir sermuļu dzimtas plēsēji – seski, caunas, āpši, ūdeles, sermuļi, fretkas (mājas seski) un citas sugas. Izņēmuma kārtā troglotremoze var tikt konstatēta arī lapsām.

T. acutum ir 2,8–3,3 mm liels plakantārps. Parazīta dzīves cikls nav pilnībā izpētīts. Starpsaimnieki var būt dažu sugu gliemeži, un infekcijas stadijā T. acutum var lokalizēties arī papildsaimniekā – vardēs. Pēc invadēšanās saimniekorganismā (plēsējā) troglotrēmas nonāk pieres un deguna dobumā, kur tās metaboliskās darbības rezultātā dekalcificē kaulaudus un izveido specifisku deguna un pieres kaula perforāciju. No inficēto dzīvnieku deguna dobuma izdalās parazītu olas.

Lasīt tālāk: Medījamo dzīvnieku patoloģijas (6)

 

Pieraksties jaunumiem