Medījamo dzīvnieku patoloģijas (8)

Autori: Dušans Rajskis (Doc. MVDr. Dušan Rajský, PhD.), Pavels Foreteks (MVDr. Pavel Forejtek, CSc.), Matūšs Rajskis (Ing.Matúš Rajský, PhD.) un kolektīvs. Autori pārstāv: Zvolenas Tehniskās universitātes Meža fakultāte (Slovākija), Viduseiropas Medību ekoloģijas institūts Brno (Čehija), Dzīvnieku resursu pētniecības institūta Nacionālais Lauksaimniecības un pārtikas centrs Nitrā (Slovākija).

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts publicēts MMD 2018. gada 6. (novembris/decembris) numurā, kas iznāk 13. novembrī.

 Parazitārās slimības. 4. daļa

Setarioze (Setariosis)

 Etioloģija. Setarioze ir atgremotāju helmintoze, ko izraisa nematodes. Slimības ierosinātāji ir Setaria ģints parazītiskie tārpi. Briežiem sastopami Setaria cervi, stirnām – S. tundra. S. cervi sugas tēviņi ir 40–60 mm gari. Mātītes sasniedz 60–120 mm garumu. S. tundra tēviņš ir 28–33 mm garš, bet mātīte 55–65 mm gara. Asinssūcēji kukaiņi pārnēsā kāpurus uz veseliem dzīvniekiem, un cikls atkārtojas.

Lasīt tālāk: Medījamo dzīvnieku patoloģijas (8)

Medījamo dzīvnieku patoloģijas (7)

Autori: Dušans Rajskis (Doc. MVDr. Dušan Rajský, PhD.), Pavels Foreteks (MVDr. Pavel Forejtek, CSc.), Matūšs Rajskis (Ing.Matúš Rajský, PhD.) un kolektīvs. Autori pārstāv: Zvolenas Tehniskās universitātes Meža fakultāte (Slovākija), Viduseiropas Medību ekoloģijas institūts Brno (Čehija), Dzīvnieku resursu pētniecības institūta Nacionālais Lauksaimniecības un pārtikas centrs Nitrā (Slovākija).

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts publicēts MMD 2018. gada 5. (septembris/oktobris) numurā, kas iznāk 13. septembrī.

 Parazitārās slimības. 3. daļa

 Ehinokokoze (Echinococcus)

Etioloģija. Ehinokokozi ierosina Echinococcus granulosus (sin. E. unilocularis) lentenis kāpuru stadijā. Tas parazitē gaļēdāju tievajā zarnā. Zooantroponoze (slimība, kas ir lipīga cilvēkiem).

Klīniskie simptomi. Slimības simptomi parasti nav izteikti.

Patologanatomiskā aina. Liela kāpuru koncentrācija orgānos.

Izplatība. Slimība ir plaši izplatīta.

Medījuma izmantošana. Gaļa nav derīga lietošanai uzturā!!!

Lasīt tālāk: Medījamo dzīvnieku patoloģijas (7)

 Briežu teļu attīstība – labs vai slikts sākums?

Raksta tulkojums nodrošināts, pateicoties Latvijas Medību saimniecības attīstības fonda finansējumam; autori – Radovans Kasarda (Radovan Kasarda) un Peters Čudejs (Peter Chudej) – pārstāv Slovākijas Lauksaimniecības universitāti Nitrā un Slovākijas Briežkopības biedrību (www.wild-game.eu).

Oriģinālmateriāla tulkojums veikts, pateicoties Latvijas Medību saimniecības attīstības fonda finansējumam Raksts publicēts MMD 2018. gada 5. (septembris/oktobris) numurā, kas iznāk 13. septembrī.

 

Mēdz teikt, ka staltbrieža teļa attīstību nosaka ģenētiskais mantojums. Tai nozīmē, ka attīstību "ieprogrammē" iedzimtība – tēviņa spermā un mātītes olšūnās esošo gēnu apvienošanās noteiktos gēnu pāros. No šāda skatu punkta raugoties, katra indivīda iedzimtā kombinācija tiešām ir unikāla un nosaka daudz, taču – ikvienai sugai ir arī kopējas pazīmes un attīstības principi, kas arī tiek pārnesti no vecākiem uz to atvasēm.

 Dažas pamatpatiesības

# Savvaļā dzīvojošas staltbriežu mātītes parasti nespēj uzņemt optimālu uzturvielu apjomu, to atvasēm jāpiedzimst bez ārējas palīdzības, precīzāk, teļam jāspēj piedzimt pilnīgi dabiskā ceļā. Nebrīvē turētām briežu govīm tiek nodrošināts pilnvērtīgāks uzturs un labāki dzīves apstākļi, tādēļ teļi mēdz dzimt lielāki, savukārt šādas tendences iespējamās blakusparādības gadījumā briežkopis var sniegt palīdzību dzemdību laikā.

Lasīt tālāk: Briežu teļu attīstība – labs vai slikts sākums?

Vai "zaļš" vienmēr ir "zaļš"?

Šī publikācija sagatavota, balstoties uz pētījumu, kura būtība un rezultāti atklāti rakstā "Fäth J., Feiner M., Beggel S., Geist J., Göttlein A., 2018. Leaching behavior and ecotoxicological effects of different game shot materials in freshwater. Knowl. Manag. Aquat. Ecosyst., 418, 24." Pētnieki – raksta autori – pārstāv Minhenes (Vācija) Tehniskās universitātes Dabaszinību skolu.

Oriģinālmateriāla tulkojums veikts, pateicoties Latvijas Medību saimniecības attīstības fonda fi. Raksts publicēts MMD 2018. gada 4. (jūlijs/augusts) numurā, kas iznāk 12. jūlijā.

 Ievadam

Tuvojoties šāgada ūdensputnu medību sezonas atklāšanas brīdim (šogad – 11. augustā), pārskatījām dažu pēdējo gadu MMD numurus un guvām apstiprinājumu aizdomām, ka tajos vārdu salikumi "zaļā munīcija" vai "ekoloģiskā munīcija" pārsvarā lietoti nekritiski. Proti, tādā nozīmē, ka par "zaļu" – tātad ūdenspurnu medībās dabai draudzīgu – tiek pasludināts jebkāds šāviņš, kurā esošās skrotis nav darinātas no svina.

Bet vai tā tiešām ir?

Lasīt tālāk: Vai "zaļš" vienmēr ir "zaļš"?

Medījamo dzīvnieku patoloģijas (6)

Autori: Dušans Rajskis (Doc. MVDr. Dušan Rajský, PhD.), Pavels Foreteks (MVDr. Pavel Forejtek, CSc.), Matūšs Rajskis (Ing.Matúš Rajský, PhD.) un kolektīvs. Autori pārstāv: Zvolenas Tehniskās universitātes Meža fakultāte (Slovākija), Viduseiropas Medību ekoloģijas institūts Brno (Čehija), Dzīvnieku resursu pētniecības institūta Nacionālais Lauksaimniecības un pārtikas centrs Nitrā (Slovākija).

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts publicēts MMD 2018. gada 4. (jūlijs/augusts) numurā, kas iznāk 12. jūlijā.

 Parazitārās slimības, 2. daļa

 Troglotremoze (Troglotremosis)

♦ Etioloģija. Troglotremoze ir parazitāra plēsēju slimība. To izraisa tārps Troglotrema acutum. Saimniekorganismi ir sermuļu dzimtas plēsēji – seski, caunas, āpši, ūdeles, sermuļi, fretkas (mājas seski) un citas sugas. Izņēmuma kārtā troglotremoze var tikt konstatēta arī lapsām.

T. acutum ir 2,8–3,3 mm liels plakantārps. Parazīta dzīves cikls nav pilnībā izpētīts. Starpsaimnieki var būt dažu sugu gliemeži, un infekcijas stadijā T. acutum var lokalizēties arī papildsaimniekā – vardēs. Pēc invadēšanās saimniekorganismā (plēsējā) troglotrēmas nonāk pieres un deguna dobumā, kur tās metaboliskās darbības rezultātā dekalcificē kaulaudus un izveido specifisku deguna un pieres kaula perforāciju. No inficēto dzīvnieku deguna dobuma izdalās parazītu olas.

Lasīt tālāk: Medījamo dzīvnieku patoloģijas (6)

 Slovāku nacionālās medību suņu šķirnes

Autors: Teksts un foto: Radovans Kasarda, Slovākijas Lauksaimniecības universitāte Nitrā, speciāli MMD

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts šajā lpp. publicēts 2018. gada 7. maijā, savukārt žurnālā MMD – 2018. gada 3. (maijs/jūnijs) numurā, kas iznāk 15. maijā.

Slovākijas nacionālo suņu šķirņu grupu veido piecas šķirnes, tai skaitā trīs medību suņu šķirnes: Tatru dzinējsuns (Tatranský durič; Tatra Hound), slovāku dzinējsuns (Slovenský kopov; Slovakian Hound) un slovāku asspalvainais putnusuns (Slovensky Hrubosrstý Stavač; Slovak Rough-haired Pointer). Nemedību šķirnes ir slovāku čuvačs (Slovensky Čuvač; Slovak Cuvac) un Čehoslovākijas vilkusuns (Československy Vlčak; Czechoslovakian Wolfdog; šī šķirne sākotnēji radīta militārajām un robežsardzes vajadzībām, un šobrīd tās pārstāvji zināmi kā spēcīgi, izturīga un viegli dresējami suņi). Četras no minētajām šķirnēm ir Starptautiskās kinoloģiskās federācijas (FCI) atzītas. Jaunākā no šķirnēm ir Tatru dzinējsuns, kas šobrīd vēl atrodas pavairošanas procesā.

Lasīt tālāk: Slovāku nacionālās medību suņu šķirnes

 Medījamo dzīvnieku patoloģijas (5)

Autori: Dušans Rajskis (Doc. MVDr. Dušan Rajský, PhD.), Pavels Foreteks (MVDr. Pavel Forejtek, CSc.), Matūšs Rajskis (Ing.Matúš Rajský, PhD.) un kolektīvs. Autori pārstāv: Zvolenas Tehniskās universitātes Meža fakultāte (Slovākija), Viduseiropas Medību ekoloģijas institūts Brno (Čehija), Dzīvnieku resursu pētniecības institūta Nacionālais Lauksaimniecības un pārtikas centrs Nitrā (Slovākija).

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts šajā lpp. publicēts 2018. gada 7. maijā, savukārt žurnālā MMD – 2018. gada 3. (maijs/jūnijs) numurā, kas iznāk 15. maijā.

 Parazitārās slimības 1. daļa

 Fascioloze (Fasciolosis)

♦ Etioloģija. Fascioloze ir atgremotāju helmintoze. Tā izraisa parazitāro hepatītu. Zooantroponoze (slimība, kas ir lipīga cilvēkiem). Cilvēku inficēšanās notiek reti. Slimības izraisītājs ir plakantārpu parazīts aknu fasciola (Fasciola hepatica). Pieauguši tārpi sasniedz 20–35 mm garumu un 8–13 mm platumu. Visbiežāk sastopami stirnām, staltbriežiem un mufloniem, taču var būt arī zaķiem, trušiem un mežacūkām. Plēsējiem sastopami reti. Aknu fasciola ir biohelmintoze, un tās attīstībai ir nepieciešams starpsaimnieks (ūdens gliemeži). Fasciolas olas no aknām ar žulti nokļūst zarnās un tālāk ar izkārnījumiem izdalās vidē. No olām izšķiļas kāpuri (miracīdiji), kas meklē piemērotus ūdens gliemežus; Eiropas apstākļos tie galvenokārt ir mazie dīķgliemeži (Lymnaea truncatula). Gliemeža ķermenī kāpuri piedzīvo attīstības stadiju un vēlāk cerkārija stadijā aktīvi atbrīvojas no mazā dīķgliemeža. Ārējā vidē cerkāriji pārklājas ar cietu apvalku un veido metacerkārija stadiju. Saimniekorganisms invadējas gan ganībās, norijot metacerkārijus (ko dēvē arī par adoleskārijiem), gan arī ar inficētu ūdeni.

Lasīt tālāk: Medījamo dzīvnieku patoloģijas (5)

 Nedaudz par briežu ģenētiku un medību saimniecību

Autors: Radovans Kasarda, Slovākijas Lauksaimniecības Universitāte Nitrā, Slovākijas Briežaudzētāju asociācija

Raksta tulkojumu finansējis Latvijas Medību saimniecības attīstības fonds. Raksts šajā lpp. publicēts 2018. gada 14. martā, savukārt žurnālā MMD – 2018. gada 2. (marts/aprīlis) numurā, kas iznāk 15. martā.

 

Briežu ģenētikās analīzes metodes pašreiz nokļuvušas zinātniskās pētniecības topa virsotnē un tas ir ļoti atzīstami. Pirmkārt, tādēļ, ka staltbriedis ir mūsu mežu karalis no Donavas līdz pat augstāko kalnu virsotnēm (šeit un turpmāk lasītājam jāņem vērā, ka autors pārstāv Slovākiju – red.). Otrkārt, pēdējā laikā bieži šķiet, ka vārdi "ilgtspēja" un "bioloģiskā daudzveidība" vairāk tiek izmantoti politiskā, nevis zinātniskā nozīmē. Taču ģenētika, kā absolūti zinātniska un “neitrāla” bioloģijas nozare mums sniedz apolitisku skatījumu uz briežu populāciju un nav svarīgi, vai tā mīt savvaļā, medību parkos vai briežu fermās.

Ģenētisko analīžu rezultāti ir izteikti skaitļos, kas sniedz iespēju tos salīdzināt vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī, neņemot vērā atsevišķu valstu politisko nostāju. Jo, kā teikuši mūsu gudrie priekšgājēji prof. Paule un prof. Ciberejs, – dzīvnieki nepazīst nedz valstu, nedz reģionu robežas...

Jaunāko molekulārās ģenētikas metožu izmantošana ierindo Slovākiju pasaules attīstītāko valstu saimē. Mēs meklējam atbildes, ko varētu uzskatīt par pareizām (un kļūdu līmenis aizvien samazinās!). Visbiežāk tas nozīmē mēģinājumu atbildēt par populāciju sajaukšanās ietekmi uz lokālās adaptācijas līmeni no vienas puses un mākslīgu hibridizāciju no otras puses, kā arī par pasugu vai citu taksonu esamību.

Taču ar ģenētikas palīdzību var atspoguļot arī atšķirības DNS līmenī apakšpopulāciju ietvaros un aprēķināt vēsturiskas krustošanās ar citām pasugām (vai pat filoģenētiski tuvām sugām) iespējamo ietekmi.

Lasīt tālāk: Nedaudz par briežu ģenētiku un medību saimniecību

Pieraksties jaunumiem