Redaktora sleja – janvāris, 2014

  Vispirms – tiešām pasaka 

Reiz bija smuka māja, kuras parādes durvju priekšā pletās smuks un visai plašs pagalms. Tāds parasts pagalms – sakopts, bet ne pārāk “pielaizīts”, ar kādu bedrīti, kādu laukakmeni smukumam, kādu kociņu, krūmiņu utt. Mājas iemītnieki, diendienā defilējot no mājām uz darbu un otrādi, bet vasaras brīvdienās turpat zālienā rīkojot ballītes, talkas vai vienkārši tāpat – uz dārzu, līdz šķūnim vai garāžai – apkārt klimstot, bija šo pagalmu labi iepazinuši. Pagalam labi iepazinuši. Tik labi, ka, mellā naktī aizsietām acīm ārā izlikti, varēja itin labi – bez liela riska paklupt un nostiepties garšļaukus – nokājot gan līdz dārzam, gan līdz šķūnim, gan visur citur, kurp vien prāts vilināja.  

Un tad...  

Un tad atlēca ziema. Atlēca vienā jaukā naktī pēkšņi un negaidot, kā jau tas pie mums mēdz notikt. Un klāt viņa bija, un, rau, – vienā svētdienas rītā pagalmam pāri pirmā sniega kārtiņa – tāda paplāna, bet smuka, balta, pūkaina. Taču, kā gadījies, kā ne, tas notika tieši nākamajā dienā pēc lielās rudens lapu grābšanas talkas. Pēc talkas, kas vakar tā īsti nebeidzās un ko bija izdomāts pabeigt šodien. Un tādēļ daudzie talkotāji, slīmesti un rakari tādi, tās svinēšanas dēļ vakar bija pametuši visu, kā stāv – grābekļus zemē mētājamies, lapu čupas sakasītas, bet uz kompostkaudzi neaizvestas, un, paskat, arī grils, pagalma vidū izstīvēts, vēl turpat un vēl pavisam silts! Un tā tālāk, un tā joprojām, paši zināt, kā tas mēdz gadīties. Un tad...  

Un tad tai sniegotajā rītā Pēteris (vai varbūt Jānis, vai Kārlis – vārdam še nozīmes nav), kurš citkārt, kā jau teikts, mellā naktī ar aizsietām acīm pāri pagalmam līdz šķūnim var skriešus noskriet,... iznāk pa parādenēm ārā, ievelk gaisu krūtīs, nopriecājas par visu to balto smukumu, kas no debesīm sabiris, un, patiesi aizgrābts, izlemj tūlīt pat un nekavējoties tai rīta mundrumā aizkājot līdz tuvējam dīķim un palūkot, vai tam jau ledusvāks virsū. Sacīts – darīts! Pēteris, zilgajās debesīs veroties, uzņem kursu pa tik pierasto pagalmu, bet – ak, tu dies’! – jau pēc desmit soļiem iežvangājas sniega segas viltīgi nomaskētā pustrūdējušu lapu čupā! Tirinot apdraņķēto kurpi, viņš palec sāņus un – kur bijis, kur ne – uztrāpa virsū tikpat labi sniega nomaskēta grābekļa zariem. Kāta blieziens pa pieri ir apskurbinošs kā vakardien noprovētais rums, tādēļ nākamais solis iegadās tieši iepretim tam pierastajam smukajam un dekoratīvajam laukakmenim, kam citkārt – pat mellā naktī ar aizsietām acīm! – līkums apkārt mests. Un nu Pēteris jau ir pavisam gar zemi, un piedevām viņš krizdams ir aizķēris arī grilu, un tā nu tagad viņi abi tur zemē mētājas. Abiem kājas gaisā, Pēterim vēl puns pierē, un skats ir tik pigorīgs, ka kaimiņu Žanim, kam izsenis uz Pēteri zobs, nudien, īsts prieks skatīties. Te arī pasakai gals.

 * * *  

Kādēļ šādas pasakas?  Tikai tādēļ, ka līdzīgi varētu gadīties arī tev, medniek, dodoties jaunā gada pirmajās, otrajās, trešajās utt. medībās. Tas Pēteris būtu tu, tas pagalms būtu tavi medību lauki, bet tas baltais un nevainīgais, maskējošais un pierasto kārtību mainošais sniegs – mūsu jaungrozītais Medību likums. Kas ir grābeklis un akmens, un grils?.. Atbildēšu: turpat vien viņi visi ir – gan jaunajos likuma pantos, gan pagaidām nepieņemtu un nezināmu, jaunu Medību noteikumu un citu tiesībaktu paskatā.  

Vai manis sadainotā pasaka nav pārspīlējums? Protams! Kā jau jebkurai pasakai, tai ir savi īpašie paņēmieni un noteikumi, kas ļauj sabudināt lasītāja iztēli. Bet laikam jau, tieši pateicoties pārspīlējumiem un tēlainībai, lasītājs labāk uztver pasakā apslēpto dzīvesziņu. Tādēļ – jā, pasaka, jā, pārspīlējums. Kā saasināts brīdinājums uzmanīties, kad 2014. gada sākumā dodaties medībās, jaunā Medību likuma gaismas apspīdēti.  

Te laikam vietā jautājums – kāda jēga no brīdinājumiem pasakas formā? Kur MMD recepte, kas palīdzēs izvairīties no kļūmīgiem soļiem? Atbildēšu, ka centīsimies to darīt, visa šā gada laikā rūpīgi sekojot pārmaiņām medību likumvidē. Jautājot, pētot, analizējot. Taču – to vērts darīt tikai tad, kad gatavs un pieņemts viss medību “likumkomplekts”. Patlaban tāda vēl nav. Tādēļ šoreiz MMD lappusēs mēģināsim piedāvāt vien aptuvenu “šķēršļu karti”:

v  ieskatu likumā un svarīgākos brīdinājumus atradīsi 4., 5. un 6. lappusē;  

v  visam gadam, zināšanai – brīdinošās zvaigznītes par iespējamām medību termiņu maiņām, kas krāšņo dažu labu medījamo sugu “MMD Mednieku kalendāra” lappusēs;  

v  zināšanai un salīdzināšanai – 8. un 9., un 41. lappusē – šis tas par vēl vienu 2014. gada jaunumu. Par pāreju uz eiro. Protams, medību un copes griezumā.  

Ceru, ka noderēs! Šaujiet garām!.  

Didzis Pakalns 

Pieraksties jaunumiem