Redaktora sleja – septembris, 2013

 

Par seju un principiem

Šo MMD numuru ievada plaša intervija ar Valsts prezidentu, un, iespējams, par to kāds lasītājs šo to nodomās. Piemēram: "Beidzot!... Beidzot par medībām runā valsts pirmā amatpersona! Taču kāpēc tur, tai intervijā, tik daudz "politikas", bet – neviena interesanta pastāsta par to, kā prezidents rudenī uz briežu bauri gājis?..."

Šajā MMD numurā ir arī raksts par t.s. dārzu briežiem, un arī par to kāds lasītājs droši vien šo to nodomās. Piemēram: "Atkal!... Nu cik gan var rakstīt par lietām, ko ar medībām, manuprāt, būtu grēks saistīt!"

Šajā MMD numurā esam arī palūkojušies uz aizvadīto "Minhauzenu" – vērtējoši, atšķirīgi no citviet plašsaziņas līdzekļos manītajām dežūrfrāzēm par smuku svinēšanu un medniecisku garu, utt. Un droši vien arī par to kāds lasītājs šo to nodomās. Piemēram: "Atkal tā piekasīšanās!... Nu kādēļ gan mednieksvētki tādā garā jāķidā, būtu pieticis ar smukām bildēm un lielu paldies organizatoriem un dalībniekiem!"

Un vispār, šo MMD numuru raksturo kaleidoskopisks atskats uz daudziem aizvadītās vasaras notikumiem. Un droši vien starp lasītājiem gadīsies tādi, kuri arī par to visu šo to nodomās. Piemēram: "Nu kāda velna pēc! Kādēļ gan man vajadzētu lasīt par kaut kādām aizvadītām sacensībām, par lielākiem vai mazākiem svētkiem, par kaut kādām izstādēm, ko turklāt nav rīkojusi, manuprāt, "pareizā" kompānija, utt. Labāk būtu ielikuši kādu medniekstāstu vai pamācību, kā labāk plinti sakopt..."

Uz visiem šiem iespējamajiem "piemēram..." varu atbildēt tā: lai arī šodien tas skan nemoderni, MMD, atšķirībā no lielākās daļas mūsdienu ilustrēto žurnālu, vēlas iespēju robežās stāvēt tā dēvētās ceturtās varas pozīcijās. Iespējams, esam naivi, taču mums tomēr joprojām liekas, ka arī mūsdienās, un arī salīdzinoši šaurajā medību un dabas jomā, preses izdevuma (žurnālista) sūtība ir lasītāju ne tikai izklaidēt vai darīt gudrāku ar praktiski izmantojamas informācijas palīdzību, bet arī "iejaukties procesos". Tas ir, mēs joprojām esam pārliecināti, ka Latvijas medniekiem ir nepieciešams žurnāls, kuram ir simboliska nozares uzrauga, sabiedriskās domas virzītāja un, ja nepieciešams, arī lasītāja interešu aizstāvja loma.

Un tieši tādēļ mēs Valsts prezidentam jautājam mazāk par viņa personisko medību pieredzi, vairāk – par "politiskām lietām". Esam pārliecināti, ka valsts pirmās personas publiski pausta nostāja medniecībai būtiskos jautājumos var būt vēsts, kas sasniedz un tiek ievērota ne tikai mednieku aprindās (piemēram, lai arī Latvijā šīs amatpersonas loma nav tik būtiska kā citās valstīs, piebilde "bet prezidents teica tā..." var būt izšķirošs svars samezglojumu situācijās).

Tieši tādēļ par pienākumu uzskatām plašāk informēt arī par brieždārznieku aprindās notiekošo, jo saredzam tur mednieku īstenus sabiedrotos gan pagātnē (nenoliedzama patiesība – mūsdienu Latvijas staltbriežu populācija ir briežu dārzu īpašnieku centienu un pūliņu auglis), gan tuvākā un tālākā nākotnē – būtu tuvredzīgi un muļķīgi atteikties no labiem partneriem laikos, kad nedraugu medniekiem kļūst arvien vairāk (šī piebilde īpaši tēmēta uz tiem, kas joprojām svētulīgi dūdo, ka "dārzu dzīvnieku" iepīšana Medību likumā esot pliķis bezgaltīrajā un ētiskajā medniecības sejā).

Tieši tādēļ MMD cenšas arī rakstīt savdabīgu Latvijas medībnotikumu hroniku, pieminot gan lielākus, gan arī mazākus notikumus, kas bagātinājuši mūsu medību (un ne tikai) druvu. Turklāt – to uzsveru īpaši – to darot, MMD lappuses allaž atvērtas visiem, arī radikāli atšķirīgiem, arī redakcijas ļaužu pārliecībai pretējiem viedokļiem (piemēram, šoreiz šo rindu autors labprāt padiskutētu ar Vari Sīpolu par dažām viņa domām, kas izteiktas intervijā šā numura noslēguma lappusēs). Būtu tik kādam vēlme viedokli izteikt – lūdzu, esam atvērti sadarbībai, neatkarīgi no teicēja vai rakstītāja piederības tai vai citai organizācijai vai domubiedru vai interešu grupai. Arī tas ir viens no godprātīgas žurnālistikas pamatu pamatiem – stāvēt un krist par viedokļu dažādību, pie kā arī cieši turamies.

Un, jā, tieši tādēļ arī "Minhauzenā" (un paši savos "Kausos", un arī citos notikumos) atļaujamies parakties dziļāk – jo no sirds vēlamies, lai viss ne tikai turpinātos, bet arī attīstītos. Par to esam pārliecinājušies paši uz savas ādas, "Kausu" sakarā, – tieši konstruktīva kritika, nevis lišķīgi glaimi vai tukša jūsma palīdzējusi darbināt prātu, pēc kaut kā jauna un labāka lūkoties.

Tādēļ MMD ir tāds, kāds ir. Mums pašiem redakcijā liekas: nu jau divdesmit gadus veidojam žurnālu "ar seju", ar ieinteresētu skatījumu "uz lietām". Nu jau divdesmit gadus uzsveram: MMD ir žurnāls domājošam, Latviju mīlošam, Latvijas dabu izprotošam nacionāli noskaņotam un vienlaikus pasaules pieredzei atvērtam medniekam.

Joprojām ceram: tāds žurnāls vajadzīgs arī Tev.

Didzis Pakalns

 

Pieraksties jaunumiem