Redaktora sleja – janvāris / februāris, 2019

 MMD 2019 – pilnasinīgākai dzīvei

Vispirms, protams, šai mēnesī, kārtējā MMD gada pirmajā numurā – sveiciens visiem, kuri ir ar mums! Abonētājiem, pircējiem, līdzjutējiem – visiem jums! Paldies, ka esat ar mums!

Spējam šo atbalstu un uzticību novērtēt, un ceru, ka spēsim arī pienācīgi atdarīt – pildot šāgada žurnāla lappuses ar saturu. Ar saturu, kurā valda domu un uzskatu dažādība, nevis kaut kāds viens vispārpieņemts vai par "politiski pareizu" uzskatīts viedoklis. Ar saturu, kurā nevairāmies arī no tādiem rakstiem, par ko pirms publicēšanas jau redakcijas iekšienē iet vaļā villošanās. Īsāk sakot – ceram radīt tādu MMD saturu, kas rosina žurnālā ielasīties un piedomāt, nevis tā vienkārši – vienā rāvienā – "izstrēbt" un tikpat aši aizmirst.

Šķiet, neatklāšu nekādu noslēpumu, ja pastāstīšu, ka tieši par to MMD ik pa laikam saņem "maigus mājienus" – sak, kļūstiet modernāki! Sak, kuru gan mūsdienās, fiksajā interneta un izklaides laikmetā, vairs interesē teksti, kā pievārēšanai jātērē garāks laika sprīdis un jāpadarbina prāvāks pulks "pelēko šūniņu". Sak, ejiet līdzi laikam, kļūstiet "vieglāki" – īsāki, raibāki, bilžaināki, un tad jau arī lasītājs labāk atsauksies!

Kas zina, varbūt tā arī nāktos darīt, bet... Pieļauju, ka tas vairs nebūtu žurnāls, kādu vēlamies radīt.

Tādēļ esam tādi, kādi esam.

Tiesa, šādas tādas jaunas iezīmes jaunajā gadā žurnālam iecerēts pievienot.

Vispirms jau paprāvu nosacītu ziņu bloku katrā numurā. Nākamajās sešās šā numura lappusēs redzami šā jaunieveduma pirmie augļi – tāds visai raibs ieskats kopš iepriekšējā numura aizritējušo divu mēnešu notikumos. Dabā, medībās, copē un sabiedrībā. Latvijā, kaimiņos un tālāk pasaulē. Fakti, ziņojumi par atklājumiem un notikumiem, kas savukārt var liecināt par tendencēm. Visādi raibumi. Īsumā, bet vienlaikus – izziņu un pēc iespējas plašāku skatījumu veicinot.

Nākamais – regulāra ielūkošanās vairāk vai mazāk senā pagātnē. To vērts darīt. Gan tādēļ, ka esam jau solījuši pavērtēt MMD 25 gados paveikto, gan arī tādēļ, ka jūtam – jau pieminētais fiksais laikmets sasodīti aši – aizvien ašāk! – pamanās balināt vēsturi, tiecas piešķirt tai tikai kādreiz notikušas faktu virknes, nevis cēloņa nozīmi. Diemžēl tāda bāla vēstures uzlūkošana rada situāciju, kurā pārmērīgi tiek izcelta pašlaik dzīvojošo loma un svars. Šādas ligas pazīmes var sākt manīt arī Latvijas sabiedrībā, medniecības aprindas ieskaitot. Proti, nupat jau itin manāmai daļai mūsu šodienas medniekošanas aktīvistu viss ir "gandrīz tikai šeit un tagad", no kā savukārt mēdz izrietēt iztaisīšanās par pasaules nabu un savas patiesības kā vienīgās sludināšana. Un tas, manuprāt, nav nekas labs.

Līdzīgā plauktiņā liekama arī trešā iecerētā šāgada jauniezīme. Domāju, ka ievērosit – šis žurnāla numurs ir "lecīgāks", nekā lielākā daļa iepriekšējo pāris trīs gadu garumā. Ar dažiem tekstiem, par kuriem diezgan droši jaušu, ka tajos paustais "radīs burkšķi". Vēl vairāk – pat ceru, ka burkšķis būs. Jo šīs šāgada MMD ieceres mērķis ir tieši tāds: gan šajā, gan nākamajos numuros mēģināt sacelt šādus tādus vilnīšus jomās, ko jau pieminētie "pasaules nabas sindroma" vairāk vai mazāk skartie mūsu līdzpilsoņi tiecas uzskatīt par rāmi līdzenām vai – krietni biežāk – par "pieļaujami nelīdzenām"; sak, labi zinām, ka viss ne tuvu nav kārtībā, bet mīļā miera labad izvēlamies lieki nebubināt, jo arī šādi izdzīvot iespējams...

Nu, lūk, klāt arī šāgada pārmaiņu atslēgas frāze – žurnāla ceturtdaļgadsimta jubilejas gadā dikti gribas pacensties nevis tikai rāmi izdzīvot, bet pilnasinīgi dzīvot. Atgriezties pie mums savulaik itin raksturīgajiem, bet pēdējos gados maķenīt pieklusušajiem centieniem meklēt, uziet un pateikt arī C, D un E tur, kur ērtāk un vieglāk aprobežoties ar tikai A un B. Cenšoties dažādās žurnāla lappusēs ar dažāda garuma, stila un satura rakstiem aprādīt, ka pasaule nav un nevar būt tikai melna un balta un ka kādā garā stāstā vienā žurnāla daļā izteiktu prātulu lieliski papildina vai apstiprina, vai, gluži pretēji, spēj apgāzt īsa ziņa citviet.

Vai tas viss izdevies šoreiz un izdosies arī nākamajos piecos šāgada MMD numuros, par to jālemj Tev, lasītāj. Abonējot, pērkot, un – pats galvenais! – lasot un domājot.

Laimīgu 2019. gadu!

Didzis Pakalns 

 

 

Pieraksties jaunumiem