Redaktora sleja – janvāris / februāris, 2018

 Kas notiek?

Vispirms – sveiciens jaunajā gadā! Liels paldies ikvienam, kurš ir kopā ar MMD arī šai – 2018. gada – nogrieznī!

Tas būtībā arī viss – par neikdienišķo, par svinamo. Godi aizvadīti, gada īsākās dienas un garākās naktis arī aiz muguras, laiks ķerties pie dienišķā – pie darbiem. Paskat, drīz pavasaris degungalā. Un kopā ar pavasari – arī šādi tādi notikumi, kas pilnīgi noteikti attieksies uz gandrīz ikvienu mednieku Latvijā. Kārtējā Latvijas medību trofeju izstāde, piemēram. Tā lielā, visas valsts mērogā. Kaut kad aprīlī, maijā. Jaunmokās. Vai atkal – agrāk, martā, bet turpat, medību pilī – kārtējais Gada balvas medniecībā svinīgais sarīkojums.

Un pilnīgi noteikti kaut kad pavasara pusē, pēc pāris mēnešiem, ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim, tiks sasaukta arī Latvijas Mednieku savienības (LMS) kārtējā pārstāvju sapulce. Kurā šogad, ļoti ticams un cerams, debates būs krietni skarbākas un kaislīgākas nekā pērn, aizpērn, aizaizpērn un tā tālāk.

Kāpēc?

Aizvadītā gada beigās mūsu plašsaziņas līdzekļi, atspoguļojot LMS un Aizsardzības ministrijas noslēgto vienošanos par sadarbību, visi kā viens vēstīja, ka Mednieku savienība pārstāv kādus deviņus tūkstošus mednieku – aptuveni pusi no visiem medītājiem mūsu zemē. Atļaušos prātot, ka šī, manuprāt, bija teju vienīgā visa aizvadītā gada laikā nacionāla mēroga plašsaziņā nonākusi ziņa par medniecību, kurā mediji vārdu "mednieki" aizdarīja ar nepārprotami labvēlīgu vai neitrāli pozitīvu mērci.

Pārrunājuši šo notikumu redakcijā, par aizdara toni vienojāmies arī mēs – ka varam tikai uzteikt LMS par gudru un patriotisku – šā vārda labākajā nozīmē – lēmumu. Un ka netaisāmies piebalsot tiem šīs vienošanās kritiķiem, kas pēc ziņas palaišanas tautiņās, pat neizlasījuši, kas īsti rakstīts sadarbības līgumā, ņēmās kult putas mednieku aprindās. Piemēram, spekulējot ar apgalvojumiem, ka šāds līgums medniekus sāks šķirot pēc politiskajiem uzskatiem vai nacionālajām pazīmēm. Vai ka medniekiem "krievu laikos" nav bijusi un tādēļ arī tagad nevar būt nekāda sadarbība ar militāristiem. Jāteic, to visu dzirdot un lasot, mums radās nojauta, ka dažs labs no strīdmaņiem dzīvo pagātnē, kur aizsardzības resors pārstāv nevis mūsu pašu valsti, bet svešu okupācijas varu.

Taču, prātojot par šo brēku, vienlaikus gribot negribot aizdomājos arī par citiem iemesliem, kas 2017. gada nogalē, ļoti iespējams, veicināja daža laba mednieka vēlmi bez lielas domāšanas atbalstīt nīgro "putu kūlēju" centienus.

Un tie – šie citi iemesli – ir tie paši, kas gandrīz noteikti sola skarbas debates gaidāmajā LMS kopsapulcē.

Jo arī to nevar noliegt – aizvadītais gads noteikti nav bijis tas spodrākais LMS vēsturē. Atļaušos salīdzinājumu – manuprāt, savienības tēlam 2017. gadā klājies gluži kā Rīgas "Dinamo" hokejkomandai pēdējā laikā – fanu sektors gandrīz tikpat pilns kā agrāk, bet citviet tribīnēs līdzjutēju rindas – retākas. Mainījusies attieksme, kurā līdzšinējās neitrālās labvēlības vietā ieperinājusies piesardzība pret jebkādām LMS kustībām. Neuzticība.

Likumsakarīgs jautājums – kāpēc?

Iemeslu daudzi mednieki (toskait arī deviņi tūkstoši LMS biedru), droši vien, visai labi zina vai vismaz nojauš. Kaut kad 2017. gada pavasara beigās mednieksabiedrībā uzpeldēja ziņas par gaidāmajiem grozījumiem Medību likumā – ar ieceri ieviest obligātu regulāru šaušanas eksāmenu. Uzpeldēja – kopā ar baumām par Mednieku savienības lomu šīs ieceres ne tikai veicināšanā, bet pat dzemdināšanā. Par spīti savulaik, 2016. gadā pārstāvju sapulcē notikušajam balsojumam, kura rezultāts bija šādu ieceri neatbalstīt.

Saprotams, ka sabiedrība saviļņojās. Sak, kā gan tā – lemjam vienu, darām citu? Arī MMD redakcijā vasaras pašā sākumā cits pēc cita sāka ienākties lasītāju jautājumi: "Vai taisnība par grozījumiem? Vai viss jau nolemts? Vai tiešām LMS?" Tobrīd jautātājiem atbildēju apmēram tā – jā, grozījumu projekts Saeimā grozās, iecerei ir arī stipri un aktīvi pretinieki, tādēļ droši nekas nav zināms. LMS? Esmu prasījis viņu spices vīriem, tie atbildēja, ka... Varu teju citēt: "LMS vārdam tur nevajadzētu parādīties!"

Apmēram tā. Nenoteikti. Neskaidri.

Diemžēl klusēja arī LMS publiskās saziņas kanāli, kaut, kā vēlāk atklājās, jau šai laikā organizācijas vadības apcirkņos par konkrēto likumdošanas iniciatīvu un LMS lomu tajā bija sākušās diskusijas, kas pamazām sāka pāraugt karstos strīdos...

Mans viedoklis par to, kā šī situācija attīstījusies un, šķiet, arī krietni saasinājusies - raksta otrajā daļā žurnāla nākamajās lappusēs.

Didzis Pakalns

Pieraksties jaunumiem