Redaktora sleja – jūlijs, 2013

Likums pieņemts. Jāsāk dzīvot. Bet kā?

"Gaļa paliek gaļa!" teica slavenais Amerikas mednieks un trapers Old Vaverlī un ievilka sievas līķi pieliekamajā kambarī.

"Likums paliek likums!" teica mednieks parastais Latvijā un "norija krupi". Tas ir, viņš ātri aizmirsa, ka kāds Saeimas deputāts viņu un visus pārējos mūszemes medniekus 2013. gada 20. jūnijā Medību likuma pieņemšanai veltītajās debatēs bija nodēvējis vai nu par alkoholiķiem vai slepkavām ar psihiskām novirzēm.

"Tas nu vienreiz ir galā, un labi, ka tā!" teica mednieku priekšstāvji tai pašā 2013. gada 20. jūnija pēcpusdienā, kad Saeimas balsojums (par – 77, pret – 1, atturas – nav) apliecināja – Latvijā ir jauns (precīzāk – pamatīgi izgrozīts) Medību likums. Pēc tā normām medniekiem būs jāsāk dzīvot nākamā – 2014. – gada pirmajā dienā. Taču ar to nekas nebūs beidzies – var sagaidīt, ka vēl līdz pat nākamā gada pavasarim medniekiem nāksies medīties tādā visai šaubīgā vidē, kad īsti nav zināms – vai tas, ko tu dari, ir īsti likumīgs vai nav. Jo tikai 2014. gada 1. aprīlis (un tas nav nekāds joks) nolikts par galējo termiņu, līdz kuram valdībai jāizstrādā vai jāizlabo visi ar jauno likumu saistītie nepieciešamie MK noteikumi.

Kāds tad īsti ir "sausais atlikums" pēc vairāk nekā divu gadu darba?

 

Īsi par patīkamo

Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis, iztaujāts neilgi pēc Saeimas sēdes, teic – 99,9 procenti mednieku Latvijā var būt apmierināti ar iznākumu. Tā, "pa lielam". Tas pāri palikušais 0,1% ir tie mednieki, kas bija naivi sacerējušies, ka mūsu zemē tomēr – tāpat kā Igaunijā, tāpat kās Somijā un vēl daudz kur citur – tiks atļautas medības ar loku. Viņu cerības nepiepildījās, Saeima locinieku cerības aizslaucīja miskastē ar plašu populisma slotas vēzienu. Bet par to – nedaudz vēlāk, tagad īsumā – par to, par ko vajadzētu justies apmierinātiem minētajiem 99,9 procentiem.

♦ Lielākais apmierinājuma iemesls varētu būt šāds – nav noticis ļaunākais, nav piepildījušās lielākās bažas, ka jaunais likums varētu pavērt ceļu nekontrolētai limitēto medījamo dzīvnieku izšaušanai jebkurā privātīpašumā, kas neatrodas pilsētā, apdzīvotā vai citā vietā, kur medības aizliegtas. Līdz ar to acīmredzot nav piepildījušās arī to pelēko kardinālu cerības, kuri, maskējoties ar mūszemes zemnieku vaimanām (neapšaubāmi – vietām ļoti pamatotajām) par meža kustoņu nodarītajiem postījumiem, cerēja iedot brīvas medību iespējas tiem ārzemniekiem vai pašmāju lendlordiem, kuri gan sapirkušies Latvijas zemi, bet pirkumu kripatveidīguma dēļ nevar legāli izsūknēt (izmedīt) šīs zemes bagātības. Lai novērstu jebkādus maldus, kas pēc likuma pieņemšanas jau izplatījušies mednieku vidē, še der citēt vienu šai sakarā būtisku jaunā likuma fragmentu. Proti, meža cūku medībām nepieciešamā minimālā platība turpmāk (vēlreiz – no 2014. g. 1. janvāra) būs "ne mazāk kā 1000 hektāru, tai skaitā ne mazāk kā 200 hektāru meža zemes".

♦ Nākamais apmierinājuma iemesls – daļēji aizvērtas durvis uz tālāku medību iecirkņu sadrumstalotības vairošanos, jo līdz ar likuma stāšanos spēkā sāks darboties arī norma, kas liegs reģistrēt jaunu medību iecirkni, ja tajā iekļautās medību platības būs mazākas par minimālo medību platību, kurā atļauts medīt limitētos medījamos dzīvniekus. Tātad – mazākais reģistrējamais iecirknis turpmāk būs "stirnu lielumā" – 200 ha lauksaimniecības un meža zemju. Kas notiks ar līdz šim reģistrētajiem mazajiem iecirkņiem? Atbilde ir – nekas, likumā aizvien saglabāta norma par iespēju slēgt tā dēvētos sadarbības līgumus, turklāt šai normai pievienots prātīgiem saimniekotājiem patīkams noteikums: "Limitēto medījamo dzīvnieku pieļaujamo nomedīšanas apjomu nosaka līgumā norādītajai kopējai medību platībai."

♦ Visbeidzot – par postījumu novēršanu un kompensēšanu. Pašreizējā likuma versijā ir rakstīts īsi un nežēlīgi "Par medījamo dzīvnieku nodarītajiem zaudējumiem ir atbildīgs medību tiesību lietotājs, ja līgumā par medību tiesību nodošanu nav paredzēts citādi." Jaunajā redakcijā šim jautājumam veltīts vesels likuma pants, kuram ir veseli septiņi punkti un tiem – lērums apakšpunktu. Šim pantam MMD slejās varētu veltīt veselu rakstu, un tuvākajā nākotnē tā tas acīmredzot arī notiks, taču, izlobot būtiskāko, kļūst skaidrs:

          1) jaunais likums vairs neuzveļ tikai medniekam visu atbildību par postījumiem;

          2) jaunais likums rosina zemju īpašniekus slēgt līgumus ar medniekiem;

          3) jaunais likums paredz konfliktsituāciju risināšanas mehānismus.

 

Īsi par šaubīgo

♦ Kādi mednieki pēc jaunā likuma pieņemšanas acīmredzot līksmos par to, ka tajā legalizēti nakts redzamības tēmēkļi un pusautomāti ar vairāk nekā trim patronām patrontelpā vai magazīnā. Taču ir viens "bet" – šis atļāvums attiecas tikai uz meža cūku, lapsu un jenotsuņu medībām, tātad, ļoti ierobežotiem apstākļiem. Un te nu nākas atgriezties pie jau esošās situācijas ar pusautomātos liekamajiem ierobežotājiem. Kurš ir saskaitījis, cik negribētu Medību likuma pārkāpumu šai ziņā fiksēts kaut vai aizvadītajā sezonā? Kurš saskaitījis, cik medniekiem šā nejaušā pārkāpuma dēļ nācies šķirties no ieroča? MMD pieredze liecina: tādu gadījumu nav ļoti maz. Un MMD prognoze ir: tādu gadījumu līdz ar jauno – vēl vairāk sadrumstaloto – normu stāšanos spēkā kļūs vēl vairāk; patīk mums tas vai ne, vidusmēra mednieks ļoti bieži nemaz nekalkulēs (un visbiežāk to nemaz nav iespējams izdarīt), vai konkrētajās medībās tiešām medījamas tikai cūkas un jenotsuņi. Viņš lēsīs – ahā! – eju uz cūkām, tādēļ varu lādēt pilnu aptveri! Bet vispār jau ķešā ir arī buka atļauja... Un tas buks arī iznāk, smuks pēc vella, un pirksts notrīc, un buks krīt, bet klāt ir arī pārbaudītājs, un plintē nav ierobežotāja, un... Iznākums viennozīmīgs – šis ir Likuma (ne Noteikumu) pārkāpums, un mednieks neglābjami atvadās no plintes. Tas tā – praktiski, kaut še varētu "pievilkt arī ētiku" un jautāt: vai tiešām medniekiem Latvijā tik ļoti kārojas šaudīties kārtām? Vai nav tā, ka lielāks fiksi izmantojamo patronu daudzums gribot negribot mudina uz paviršāku šāvienu? Tagad var atklāt – pret šiem biedrības "Medniekiem.lv" rosinātajiem grozījumiem likuma izstrādes gaitā iebilda arī citas mednieku organizācijas, piemēram, LMS, taču, ņemot vērā vispārējo situāciju likuma pieņemšanā (lai, dies' pas', mednieku pretiniekiem nebūtu iemesla saukt, ka pašu mednieku rindās nav vienprātības), tika nolemts iebildumus necelt.

♦ Vēl viena, MMDprāt, visai "šaura vieta" jaunajā likumā – atļāvums publiskajās ūdenstilpēs medīt visus nelimitētos medījamos dzīvniekus. Te gan vēl jāgaida likumā paredzētā šīs normas papildu precizēšana MK noteikumos, taču jebkurā gadījumā var domāt, ka viegli saprotamu un, galvenais, pret nelaimes gadījumiem nodrošinātu nākotni šī norma medniekiem (un nemedniekiem, kuri brīvi klimst un klimtīs ap un pa publiskajiem ūdeņiem) nesola.

♦ Un, protams, īsti prognozējamas nav arī ne reizi vien MMD slejās jau pieminētās brīvās (bez medību iecirkņa reģistrācijas) nelimitēto dzīvnieku medību jebkurā privātīpašumā ja tajās "piedalās medību tiesību īpašnieks vai tā rakstveidā pilnvarota persona". Te atliek vien cerēt, ka nepiepildīsies skeptiskās prognozes par to, ka šai gadījumā Latvijas apstākļos, kad kontroles faktiski nav, zels un plauks malumedības un nemedījamo sugu barbariska atšaušana.

 

Par barbarismu un plaisu, kas mūs šķir

Un te nu laiks pievērsties paša likuma pieņemšanas gaitai. Pārliecinošais gala balsojums it kā liecina, ka likums "aizgājis uz urrā". Taču šis priekšstats ir absolūti maldīgs, likuma pieņemšanu "krāšņoja" notikumi gan Saeimas nama iekšpusē, gan arī ārpusē.

Tur, ārā, risinājās teatralizēts dzīvnieku aizsardzības organizāciju "Dzīvnieku brīvība" un "Dzīvnieku draugs" pikets pret loka medībām (taču, spriežot pēc plakātu satura, – pret medībām vispār), kurā, manuprāt, īpaši izcēlās divas personas. Viena no tām bija Latvijas Kinoloģiskās federācijas (LKF, kurā taču ietilpst arī medību suņu klubs, vai ne?) līdere Vija Klučniece, otra persona bija jaunkundze ar plakātu "Mans nest gaļa mājās" rokās...

Tur, iekšā, notika diskusijas. Kas to lai zina, vai tās bija atkal jau nākamo vēlēšanu rosinātas (sak, nākotnes labuma pēc jāpadzied "Dzīvnieku brīvībai" un Co. tīkamā mēlē), vai tiešām no deputātu "iekšām nākošas", taču diskusijas bija. Bet, medniekiem (tiem 99,9%) par laimi, ne par tiem likuma pantiem, kuru sagrozīšana varētu pilnībā pārmainīt medību ainu Latvijā. Diskutēts tika par to, kas jau līdz tam bija sacēlis lielāko brēku presē un interneta medijos – par lokiem un suņiem un kaķiem. Tika likta lietā plaša epitetu gamma – sākot no deputāta Gunāra Igauņa (Reformu partija; tas pats deputāts, kurš likuma otrajā lasījumā savas zināšanas medību lietās apliecināja ar frāzi: "Es neesmu mednieks, bet mans ciemats beidzas mežā, un man apkārt vieni mednieki.") pašpiesauktās paplikās galvvirsas un beidzot ar saskaņcentrieša Andreja Elksniņa jau šā raksta sākumā piesaukto atklāsmi, ka mednieki neizbēgami ir vai nu alkoholiķi vai psihiski slimi cilvēki. Lai ikviens šādi aplamātais zinātu un atcerētos, kurš tautas kalps atļāvies šādu retoriku, atļaušos Elksniņa kungu citēt: "Un patiesībā tieši psiholoģijai es gribētu pievērties šajā jautājumā, jo pirmais tam (loku medībām – red.)pievēršas cilvēki, kas medībās ar bisi ir sasnieguši iespējamos augstumus un grib pievērsties jaunam izklaides, konkrēti izklaides veidam, lai apmierinātu savas personiskās vajadzības un remdētu savu, tā teikt, to slāpi pēc slepkavības. Tādēļ vieni, protams, lai remdētu slāpi, medībās izmanto alkoholu, otrie, vairāk attīs..., kuru apziņa vairāk attīstās slepkavības virzienā, izmanto daudz rafinētākus līdzekļus un rīkus, lai to veiktu."

Nu jau pietiks. Kā jau teikts, šīs kaismīgās debates izsaukušie likuma panti nebija nozīmīgi likuma ievirzei kopumā. Un tomēr – gan debates, gan pikets pie Saeimas durvīm uzskatāmi parādīja kādu, MMDprāt (un ne tikai) ļoti bīstamu tendenci – Latvijas sabiedrība (jo "100 gudrās galvas" taču ir sabiedrības spogulis, vai ne?!) ļoti strauji brien barbariskās pilsētsabiedrības dūkstī, kur valda izkropļoti un samāksloti priekšstati par vielu un lietu apriti dabā. Kur "nest gaļu mājās" no medībām jau skaitās neētiski (labāk iepirkt bezpersonisku sārtu proteīna kluci lielveikalā), kur medības apriori tiek uzskatītas vien par izvirtušu bagātnieku izpriecu, kur nevienam nav pat nojausmas par to veselīgo sociālo funkciju, ko laukos pilda medības. Zīmīgi – nevienā debašu runā (pat no to deputātu mutes, kuri aicināja respektēt speciālistu divu gadu laikā sagatavotos grozījumus; zināšanai – tie bija Dzintars Ābiķis; Atis Lejiņš ("Vienotība"), Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība), Jānis Dūklavs (ZZS)) neizskanēja neviens vārds par to, ka medībās ejošie nodrošina ar veselīgu pārtiku gan sevi, gan savus ģimenes locekļus un bieži arī draugus un paziņas. Nevienā debašu runā neizskanēja neviens vārds par tiem jauniešiem, kurus līdzdalība medībās ir atturējusi no nodzeršanās vai atrāvusi no datora ekrāna. Nevienā debašu runā neizskanēja: "Medības, tas ir labi..." vai vismaz "Medības – tas nav nekas slikts..." (godam jāteic – neklātienē to MMD pateica sēdē veselības problēmu dēļ klātnebijušais Ingmārs Līdaka).

Tādēļ īsti vietā ir šā īsā ieskata nobeigumā atstāstīt Latvijas Loku mednieku asociācijas līdera (un TV raidījuma "Uz meža takas" veidotāja, un "Zaļā stūra" radiobalss) Jāņa Kļaviņa šo rindu autoram tūlīt pēc Saeimas 20. jūnija sēdes teikto. Jānis nesūkstījās par loku medību "norakšanu", nē... viņš klusi šausminājās par to, cik ļoti pēdējo desmit, piecpadsmit gadu laikā ir mainījusies Latvijas sabiedrība. "Zini, Didzi," viņš teica apmēram tā, "ja tā padomā: vēl pirms desmit gadiem tu varēji jebkurā kompānijā, arī pilsētā, izteikt vārdu "mednieks", un gandrīz visiem bija priekšstats – nu, tas ir tāds kārtīgs, dabu zinošs un dabā ejošs Latvijas cilvēks. Tagad? Tagad ir pretēji – tu pasaki tipiskam pilsētniekam: "Mednieks...", un viņa prātā uzpeld aina – slepkava, šaubīgs tips ar asiņainām rokām un tādu pašu prātu. Un tas nav mednieku vainas dēļ, tas ir modernās pasaules dēļ. Un man paliek bail, kad redzu, cik ļoti plata jau ir tā plaisa, kas mūs no šīs pasaules šķir..."

Jāņa teiktajam pievienojos arī es.

DIDZIS PAKALNS

 

 

Pieraksties jaunumiem