Redaktora sleja – jūlijs / augusts, 2017

 Uz šauras līnijas

Šoreiz ideja par Redaktora slejas tematiku dzima "MMD Kausu" 20. jubilejas pašā vakarā, kad, ne pa jokam dienas notikumu sagurdināts, biju pārbraucis mājās un, piparmētru tēju malkojot, zvilnēju atpūtas beņķī dārza stūrī. Krietni saskatījies mākoņu gaitā jau naksnīgi zilajās debesīs, pamatīgi ieklausījies pieklusinātās (vakars taču!) putnu balsīs tuvējā meželī un sētas ābelēs, sāku atsaukt atmiņā dienā ar "kausistiem" pārrunāto.

To darot, piepeši atskārtu, ka viena no biežākajām šīs "Kausu" dienas sarunu tēmām (protams, neskaitot tieši ar "Kausu" norisi saistītās epizodes) bijusi... par apdraudējumu medībām. Par to, ka nu jau arī "mednieks parastais" beidzot pamanījis, ka tagad arī Latvijā ir visnotaļ plaša sabiedrības grupa, kam medību pieminēšana vien ir kā tītaram sarkana drāna: saprašanas par to, ka tas sarkanums ir barotājas brunči, nav un nevajag – spārni gaisā, sekste un ļerpata zem knābja tirinās un arī lielais "bļur-ļur" iet vaļā tā, ka maz neliekas.

"Par ko viņi mūs tā?!" – šāds varētu būt īsā teikumā saspiests "kausistu" jautājums šīs tēmas ietvaros.

"Nu, redzi, mēs, MMD, tieši patlaban gatavojam publikāciju jūlija numuram..." bija mans parastais ievads, sākot atbildi uz to: "Par ko!?..."

Šajā MMD laidienā publicēts, šķiet, garākais raksts, kādu mēs visā MMD pastāvēšanas 25 gadu laikā esam ietūcījuši viena žurnāla numura lappusēs. Tajā četri zinātņu vīri mēģinājuši prātot: kas, kāpēc un kā? Ļoti, ļoti iesaku šo lasāmmaratonu pievārēt ikvienam lasītājam. Pievārēt pašam, iedot un ieteikt draugam, kolēģim, sievai, bērniem – sak, izlasi, apsmadzeņo! Kazi, šo to sapratīsi, šo to pārdomāsi.

Vismaz man, ar šo tekstu žurnāla veidošanas laikā strādājot, un vēl joprojām galva pilna dažādām domām. Un jautājumiem. Piemēram: "Re, viņi raksta par Štatiem un Rietumeiropu. Kur "šai gaismā" patlaban atrodamies mēs? Kur – mūsu "gaļinieki"? Kur – tie mūsējie, kas vairāk par trofejām karst? Cik svarīgi – to visu noskaidrot, apzināties?"

Ir svarīgi. Manuprāt, ir. Viens citāts no maratonraksta: "Turpmāka medību potenciāla izmantošana, lai uzturētu un demonstrētu saikni starp cilvēku un dabas sistēmām, visvairāk atkarīga no medību spējas noturēties līdzsvarā uz šaurās līnijas starp moderno un pirmsmoderno pasauli."

Vai mēs protam, vai pratīsim balansēt? Jautājums jautājuma galā.

Didzis Pakalns

P.S. Lieliski apzinoties, ka ne visi lasītāji pievārēs maratona distanci, turpinājumā – daži īsi citāti no garā raksta par medībām modernajā sabiedrībā. Savdabīga esence, vērtīgas prātulas, ko it labi var izmantot ikviens mednieks, metoties vārdu cīņā ar modernajiem medību pretiniekiem. Lēšu, ka tas būs efektīvāk un gudrāk, nekā svētulīgi prātuļot par "nabaga zvēriņiem, ko mēs, mednieki, ziemā piebarojam".

♦ "Aktīvās mūsdienu debates par medībām (..) būtībā ir sadursme, kurā piedalās pirmsmūsdienu kultūra, kas cieši saistīta ar dabu, un mūsdienu kultūra, kas tendēta uz privatizāciju un komercializāciju."

♦ "Mēs, cilvēki, allaž konkurējam ar citām sugām barības ieguvē vai cīnāmies ar citām sugām par telpu, kur audzēt kultūraugus; var teikt – mēs cīnāmies ar dabu, lai pabarotu sevi."

♦ "Šai pasaulē (..) katra dzīvība var izdzīvot tikai uz citas dzīvības rēķina. Kaut arī šī simbolika var šķist nepatīkama un pat šaušalīga, tā tomēr ir balstīta un stingri sakņojas dabas sistēmās, kur valda likums – dzīvnieki (un arī cilvēks ir tikai dzīvnieks – D.P.) izdzīvo, patērējot citus organismus."

♦ "Medības ir instruments, kas gan palīdz atveseļot un aktivizēt lauku kopienas, gan ļauj iedzīvotājiem tieši piedalīties pārtikas "ražošanā"; diemžēl šādu vērtīgu rīku modernajā sabiedrībā kļūst aizvien mazāk."

♦ "Modernās medības, iespējams, ir visilgtspējīgākā pārtikas "ražošanas" forma cilvēces vēsturē. (..) Pārtikas ieguve medījot pielīdzināma apdraudētu un ražīgu ekosistēmu (piemēram, palieņu, mitrāju utt.) aizsardzībai, jo pārtikas ieguve notiek dabiskā ceļā, šīm vajadzībām īpaši nepielāgotā vidē."

♦ Medības patiesībā ir daudz vairāk "brīvas no nežēlības" nekā modernā industriālā lauksaimniecība – vienas vienīgas lauksaimniecības mašīnas parādīšanās uz lauka (bet parasti vienību ir vairāk) nogalina daudz vairāk dzīvnieku (piemēram, lauku peles, uz zemes ligzdojošos putnus) nekā medības.

# "Medībās klātesošais neizbēgamais nogalināšanas akts neļauj mūsdienu cilvēkiem aizmirst un ignorēt patiesību, ka dzīvība izmanto nāvi, lai turpinātu mūžīgo dzīvības ciklu."

Pieraksties jaunumiem