Redaktora sleja – maijs / jūnijs, 2017

 Varbūt jāmaina taktika?

Pēdējā laikā aizvien biežāk mani apciemo doma – medniekiem vajadzētu mainīt taktiku. Mest malā peramo zēnu lomu, kur, stūrī iespiestiem, izmisīgi jāatkaujas no uzklupējiem, un pārtapt par oskariem (no "Zvejnieka dēla"), kas savu likumīgo taisnību pierāda nezemojoties. Tiesājoties, piemēram.

Juristu, kast to varētu paveikt, mednieku saimē, cik nu zinu, netrūkst. Iemeslus spēcīgai prasībai – arī viegli atrast.

Viņmēnes pat.

Atkal kāds urķis atradis kādu bildi internetā. Mednieka bildi. Ar medījumu. Ar medni. Ja nu kas – tā bilde bez paskaidrojuma, kad un kā tas putns medīts.

Un panesas. Cilvēks sabiedrības acīs – bez izmeklēšanas, bez tiesas – tiek pasludināts par noziedznieku. Attēls ziņu un rakstu vietnēs tiek tiražēts kopā ar pamatdomu: "Mednieks sociālajos tīklos dižojies ar nošautu medni, kurus Latvijā aizliegts medīt jau 6 gadus." Tieši šādu – malumedību (!) – situāciju tiek aicināti komentēt putnu pētnieki, Meža dienesta darbinieki, un viņu atbilžu ievirzi nav grūti iztēloties. "Šai gaismā" sensācijas pūtēji nevilcinās atklāt arī "noziedznieka" vārdu, nodarbošanos utt., u.t.jpr., zemtekstā mudinot lasītāju čakarēt šā cilvēka (arī tikai tāpēc, ka viņš atļaujas būt mednieks) dzīvi un biznesu – kā vien var un cik vien var. Tiesa, šai ar mēsliem apliešanas konstrukcijā iemontēti arī pāris "drošības ventilīši" tiem, kas lasa tālāk par virsrakstu, – gan pieļāvums, ka bilde varētu būt tapusi zemē, kur medņus joprojām medī, gan atziņa, ka šo sugu Latvijā patiesībā apdraud nevis mednieki, bet gan modernās mežu apsaimniekošanas tikumi.

Taču tas vairs nav svarīgi, "tautas sašutuma" gāšanās pār mednieka galvu ir nodrošināta.

Visā šai sakarā nevar nepiekrist LATMA šefam Haraldam Barvikam, kurš www.latma.lv ietvaros uzrunājis šīs kārtējās pretmedību kampaņas organizētājus:

"(..) raksts izskatās pēc kārtējās "klikšķu fermas" ar sagrozītiem faktiem, emocionāliem tekstiem un acīmredzamu nosodījumu ar vēlmi sakūdīt sabiedrību. (..) Lūdzam atturēties no pārsteidzīgu viedokļu publicēšanas pirms apstākļu noskaidrošanas. Nekāds skatījumu daudzuma palielinājums vai īstermiņa popularitāte neattaisno to kaitējumu, kas var rasties personas tēlam, publicējot nepatiesu un/vai nepārbaudītu informāciju par viņu."

Pilnīgi piekrītu. Un tālab mudinu gan mednieku organizācijas, gan konkrēto mednieku, ja sasolītajā VMD pārbaudē (ak, kungs – vai tiešām Meža dienesta ļaudīm tik vien darba kā "tupēt uz drāts" un kā maitu ērgļiem pētīt, ko kurš internetā sadzejojis!...) par konkrētā medņa nomedīšanas apstākļiem pārkāpumi neatklāsies, beidzot sariktēties un vērsties tiesā ar prasību pret neslavas cēlājiem.

Ja mednieks ar medni ir "bez vainas vainīgais", pamats šādai darbībai ir ļoti izdevīgs un vairāk nekā acīmredzams.

Atgādināšu, ka likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" (7.p.) noteic, ka  "Aizliegta un saskaņā ar likumu tiek sodīta masu informācijas līdzekļu izmantošana, lai iejauktos personu personiskajā dzīvē. (..) Aizliegts publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu un ceļ tam neslavu." Savukārt Krimināllikums (157. p.) "(1) Par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski (neslavas celšana)", kā arī "(2) Par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī" paredz sodu – vai nu īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai bliezienu pa naudas maku.

Ja pārkāpums būs, medniekam, protams, nāksies atbildēt. Likums šai ziņā bargs – gan plinte bez ierunām nost, gan no medniekiem ārā, un vēl šādi tādi citi "mēri" paredzami. Arī te ērti citēt H.Barviku: "Jebkāda veida nelikumīgas medības ir nosodāmas. Punkts! Par to nav diskusijas!"

Protams, kāds var man ironiski pajautāt – sak, kā tad šādā gadījumā paliek ar tavu ierosināto taktikas maiņu? Atbildēšu: ir daudzi virzieni, kur "droši rakt". Par "Gunitas lūša" epopeju viņgada nogalē jau esmu rakstījis. Un, lūk, tepat pa rokai arī aktīva vilku un lūšu pretmedību kampaņas dalībniece Kristina Blumberga (arī minētajā "medņa lietā" neiztika bez viņas iesaistīšanās), kura jau kuro mēnesi savā "Twitter" kontā publiski deklarē: "Es parakstījos par vilku un lūšu medību ierobežošanu! Ir jāiet līdz galam! Nepieļausim veco čekistu perversos hobijus!" Manuprāt, "vecais čekists" Latvijā arī 21. gadsimtā joprojām ir lamuvārds ar tik lielu aizvainošanas un apkaunošanas potenciālu, ka vēršanās tiesā ar prasību izbeigt šādu visaptverošu mūsu mednieku saimes apsaukāšanu būtu tikai likumsakarīga. Un, manuprāt, ar uzvaras garantiju. Gribētos redzēt K.B. pierādījumus, ka savulaik lūšu un vilku medīšana Latvijā varētu būt bijusi kāds īpašs tieši un tikai čekistu vaļasprieks...

Didzis Pakalns

 

Pieraksties jaunumiem