Redaktora sleja – novembris / decembris, 2016

 Ugunskurs MMD

Tā nu tas iegājies – Redaktora sleja top brīdī, kad kārtējais MMD numurs jau gandrīz pošas ceļā uz tipogrāfiju. Prātā vai datora ekrānā pāršķirstu drukai sagatavoto maketu, paštukoju, kas īpašs kārtējās 96 lappusēs ierūmējies, apkopoju iespaidus un ķeros pie to likšanas "uz papīra".

Šoreiz nedaudz citādi. Gada noslēdzošais numurs kā nekā. Tālab atvēzēšos pārlapot visus MMD 2016. gada laidienus. Lai padomātu par to, kā strādāts.

Šķiet, ka esam bijuši objektīvi. Mums nav bijušas aizliegtās tēmas, neesam atteikuši publikācijas tādēļ, ka autors vai raksta varonis piederējis "nepareizajai frakcijai".

Šķiet, ka esam bijuši līdzsvarā. "Lasāmgabali" mijušies ar raibām bilžu lappusēm, tekstus, kas prasa iedziļināšanos, esam centušies kaimiņot ar vieglāka satura rakstiem. Manuprāt, arī medību un dabas lietām veltīto rakstu attiecība šāgada žurnāla lappusēs atgriezusies līdzsvarā. Bet ne tikai. Atļaušos apgalvot, ka neviens cits preses izdevums mūsu zemē nav centies šos – medību un dabas – jautājumus savīt līdzsvarotā buķetē, kur vienlīdz liela nozīme gan katrai medību, gan katrai dabas "puķītei". Nu tieši tā, kā dabā notiek. Viss uz līdzsvaru balstās.

Šķiet, ka esam bijuši rūpīgi. Gan problēmu, gan jaunumu kamolus esam šķetinājuši MMD raksturīgajā manierē – cenšoties ieskatīties dziļāk, naivi neplaukšķinot par katru jaunumu, nelamājoties un nemetot kamolu stūrī tad, ja pavediens "sagājis kāpostos". Ir gandarījums par Āfrikas cūku mēra "neredzamās puses" meklējumiem gada sākumā, nav kauns par tradicionāli plašo un pamatīgo ielūkošanos medniekpreču jaunumu tirgū gan pasaules, gan Latvijas mērogā visa gada garumā. Vai bijis lietderīgi tā rakties? Pieņemu, ka jā – ja jau redakcijā vēl tagad, rudens beigās, saņemu atsauksmes par gada sākumā un vidū publicēto, ir pamats domāt, ka neesam strādājuši vienai dienai.

Šķiet, ka esam lolojuši zemi, kas pasaules kartē nes Latvijas vārdu. Ciemojoties aizvien multikulturālākajā un diemžēl aizvien ļodzīgākajā plašpasaulē, esam godīgi stāstījuši par tur redzēto labo un slikto un esam lepojušies atzīt, ka vislabākā sajūta tomēr ir pēc atgriešanās mājās – pie savas dabas, pie savām medībām. Šķiet, esam arī cēluši savas tautas pašapziņu, meklējot un atrodot zeltā sveramas vērtības – tāds, mūsuprāt, ir ikviens medību jomai labu darījušais, kas celts gaismā "LMS un MMD Gada balvas medniecībā" ietvaros.

Šķiet, ka esam bijuši ieinteresēti un dedzīgi. Nu nav MMD komanda "krāmējusi" rakstus žurnālā tāpēc, lai kaut kā piepildītu tās 96 lappuses. Ik numurā esam centušies taustīt tā brīža "medību un dabas sabiedrības" pulsu un aizrautīgi reaģēt, ja gadījies uztaustīt ko neparastu, no ierastā ārā krītošu. Turklāt tas noticis abējādi – esam pratuši neviltoti priecāties, ja "izkritiens" bijis kaut kas labs un skaists, un esam bijuši gatavi uz vella paraušanu villoties, ja novirze pulsā liecinājusi par, mūsuprāt, briesmām veselībai. Arī te piemēri nav tālu jāmeklē. Re, tas labais, tas skaisti neparastais ir divu jaunu medniekgrāmatu atvēršana šā numura lappusēs, tā sliktā novirze, par kuru villojamies joprojām (ieskatieties MMD tvitera kontā internetā!), ir atsevišķu "zaļo" šaurdomīgi (bet varbūt – tālejoši?) centieni uzmesties par Latvijas medniekošanas tradīciju revidentiem. Kad sadzirdam ko tādu, nekavējamies iedegties "zilās liesmās", taču vienlaikus sargājamies švirkstēt kā brīnumsvecītes – aši, spoži, bet bez satura.

Nu, re, klāt arī salīdzinājums – man tā vien šķiet, ka MMD darbu visu nu jau 23 gadu garumā var pielīdzināt nometnes ugunskuram. Tas ir gan praktisks, gan "filozofisks". Pie ugunskura var sasildīties, uz tā var pagatavot azaidu. Ugunskura liesmās raugoties, var gremdēties pārdomās un nonākt pie atziņām. Pie ugunskura vislabākās sarunas. Un, ja nu kas, dūmi un liesmas palīdz pret mošķiem – gan pret tiem, kas sīkdami un dīkdami apkārt lidinās, gan pret tiem, kas prātā ieperinājušies.

Atļaušos lepoties – manuprāt, otra šāda žurnālugunskura mūsu zemē nav.

Ļoti gribu cerēt, ka arī turpmāk Tu vēlies šajās liesmās vērties. Vēl vairāk ceru, ka arī tu esi gatavs ugunskuru kurināt.

Lai tā notiktu, nav nepieciešamas ne šķiltavas, ne malka.

Vajadzīgs viens – Tava vēlme ABONĒT MMD. Un – kāpēc gan ne?! – arī tavs piebikstījums kolēģim: "Vecīt, beidz čammāties! Ņem un kopīgo vērtību labā ABONĒ to MMD! Uz gadu!"

Didzis Pakalns

P.S. Ielāgo: MMD abonēt iespējams tikai "Latvijas Pastā" – vai nu pasta nodaļās, vai elektroniski ŠEIT – www.pasts.lv

Pieraksties jaunumiem