Redaktora sleja – jūlijs / augusts, 2016

 Trīs lietas jūlijā

Šoreiz – "pa punktiem". Trīs lietas, kam šā MMD numura lappusēs, manuprāt, vērts īpašu uzmanību pievērst.

PIRMĀ. "MMD Kausu" – deviņpadsmito – atskaņas. Rezultāti un šis tas no fotogrāfiskiem iespaidiem – no 10. līdz 18. lappusei. Vēlreiz – paldies visiem, kas atbrauca, šāva, "demonstrējās", vēroja un juta līdzi! Un, manuprāt, še īpaši jāuzteic "parasto mednieku klases" aizvien augstvērtīgais šāvums. Gan GS, gan VS vingrinājumā Pamatlīgas pirmā simtnieka vidējais rezultāts nu jau ir vairāk nekā cienījams – attiecīgi 78,09 un 74,27 punkti no 100. Nav apšaubāms – augam. Visi kopā. Prieks.

OTRĀ. Tūdaļ aiz šīs lappuses – nākamās "LMS un MMD Gada balvas medniecībā" nolikums. Ar rosinājumu lapas augšmalā: "Piedalies!" Še savukārt atļaušos citēt rindas no vēstules, ko Balvas sajūtu iespaidā mums rakstījis mednieks Ģirts Baķis. Ceru, ka tās kalpos par labu ierosinājumu meklēt nākamos laureātus:

"Varbūt par vēlu, varbūt par agru, bet varbūt ir īstais laiks atskatīties, lai uz priekšu dotos. Jau otro gadu man bija tas gods piedalīties un izdzīvot Gada balvas medniecībā pasākumu, kur cildina, godina un vienkārši pasaka paldies tiem plintes vīriem (un ne tikai), kas cēluši un ceļ Latvijas Medniecību goda kārtā. Katram nominantam savs stāsts, savs mednieka gājums, sava mīlestība – neizteikta, klusa, sirdī dziļi izdzīvota kā mežs un tā neapjaustais valdzinājums. Tāds stāsts – mūža garumā. Tāds stāsts – būt medniekam. Katram savs.

Apskatot, pārlapojot un pārlasot MMD lappusēs šo plintes vīru "dosjē", intervijas, stāstus, tu saproti, ka viņi ar savu medību azartu, mīlestību, un darbu padara mūs labākus. Šie stāsti iedvesmo – no tiem mācies tu, mācās tavi apkārtējie, un, manuprāt, tas ir viens no lielākajiem ieguvumiem, ko no Balvas gūstam mēs – pārējie. Un te jāteic lielu paldies ne tikai arī MMD un LMS, bet arī tiem, kas meklē un atrod, un izvirza nominācijām šo godu pelnījušos. Tāpēc aicinu ikvienu – celiet katrs ārā no pūra lādēm savus medniekus, ļaujiet viņu stāstam stāstīties, ļaujiet Medības caur šiem vīriem godā celt!..."

TREŠĀ. Tūdaļ, tūdaļ klāt 15. jūlijs, kad Latvijā startē vilku medību sezona. Un nekur tālu nav arī "lūšu laiks". Līdz ar to – pārdomām – Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) speciālistu sagatavotais raksts šā MMD numura 7. lappusē. Tur  bez komentāriem. Toties šeit iesaku tajā uzmanīgi ielasīties un saprast, ka daudz kas no tur rakstītā attiecas uz katru mednieku Latvijā, ne tikai uz tiem, kas uz ārzemēm pēc trofejām dodas. Attiecas pat tiktāl, ka ikviens, kuram mājā, piemēram, vilka vai lūša āda vai galvaskauss, vai pat tikai nags, pateicoties pašreizējai likumvidei, ļoti viegli var kļūt par tādu "pārkāpēju", ka maz neliksies.

Palasiet un sapratīsit, kāpēc. Un vispār – mums pēc šā raksta sagatavošanas publikācijai pilna galva dīvainu sajūtu un neatbildētu jautājumu. Piemēram, vai viena valsts iestāde (DAP) maz īsti zina, pēc kādiem noteikumiem dzīvo un strādā otra (VMD)? Vai kāds mūszemītē īsti ir padomājis, kā būt un izturēties tiem medniekiem (un ne tikai medniekiem), kuru īpašumā no ne pārāk seniem vai ļoti seniem laikiem ir "bīstamās" vilku un lūšu, un citu "plēšu" trofejas vai – dies' nedo'! – kāds ļoti sen vai pavisam nesen darināts saudzējama kustoņa vai lidoņa izbāznis. Un ka patiesībā Eiropas birokrātijas "uzlabotie" (lasi – līdz ārprātam samudžinātie) CITES pamatprincipi, kas mūsu zemē ieviesti, šķiet, bez lielas piedomāšanas un pārcentīgi, par "nelegāli" ar visām no tā izrietošajām sekām var padarīt ikvienu, kam mājās glabājas da jebkas "iz meža".

Īsi sakot, minētais raksts prasīt prasās pēc turpinājuma, nu kaut vai "apaļā galda" formā, ar mednieku pārstāvju un valsts vides institūciju darbinieku piedalīšanos. To solām turpmākajos numuros. Ja arī jums rodas šādā forumā uzdodami jautājumi, gaidīsim tos e-pastā, vēstuliski vai telefoniski. Bet patlaban, vilku sezonā iebrienot, iesakām – ja pelēcis iegūts, tūdaļ (VMD iestādēs) interesējieties arī par CITES sertifikāta iegūšanu. Un, kad tas sadabūts, ziniet – šī vārā papīra cedele glabājama mūžu mūžos, testamentā ierakstāma, no paaudzes paaudzē kā Turīnas līķauts nododama. Āmen...

Didzis Pakalns

Pieraksties jaunumiem