Redaktora sleja – oktobris, 2014

Oktobra raibumi

Šomēnes – divas ziņas. Viena laba, otra – diez vai patīkama.

Sākšu ar labo.

Dienās, kad šis MMD numurs būs devies pie tevis, lasītāj, tautās tiks palaista arī preses ziņa "Noskaidroti "Gada balvas medniecībā 2014" laureāti".

Tā vēstīs, ka 16. septembrī notika Latvijas Mednieku savienības (LMS) un MMD Gada balvas medniecībā Balvas vērtēšanas komisijas sēde, kurā risinājās izšķirošais balsojums par pretendentiem, kas bija pieteikti kā cienīgi kandidāti šai jaunieviestajai augstākajai atzinības un cieņas izpausmei medniecības jomā.

Tātad skaidrs – ilgi lolotais un cerētais notikums ir kārtīgi palaists tautās. Atpakaļceļa nav – pieteikumi iesūtīti un apkopoti, balsojums noticis (paldies visiem, kas piedalījās!) un kaut kad nākamā gada februāra beigās vai marta sākumā notiks svinīgs sarīkojums, kurā tiks sumināti un pie pašām balvām tiks 2014. gada laureāti. Skaisti un cienījami. Par to prieks un gandarījums, jo tas nu bija absolūti skaidrs – šāda tradīcija (cerams) Latvijas medniecībai ir ļoti vajadzīga: kurš cits, ja ne mednieki paši, pateiks paldies ļaudīm, kas medniecības godu spodrinājuši, un arī mednieku cunftes pašapziņas celšanai šāds afrodīzijs var lieti noderēt.

Patlaban plašai sabiedrībai drīkstu atklāt vien nominācijas "Par mūža ieguldījumu" laureātus. Tie ir:

  • mežzinātnieks un Latvijas staltbriežu lietas patriarhs Gunārs Skriba,
  • medniecības tradīciju negurstošs uzturētājs un vairāku medībām veltītu grāmatu autors Jānis Vanags
  • un Lauksaimniecības Universitātes Meža fakultātes ilggadējais dekāns un medību tradīciju veidotājs Alfons Grīnfelds.

Laureāti pārējās nominācijās tiks turēti noslēpumā līdz pat apbalvošanas ceremonijai.

Vēl drīkstu atklāt, ka "Mūža ieguldījuma" balvai (3 balvas) bija pieteikti astoņi pretendenti, uz "Valsts balvu" (1 balva) pretendēja četri vīri, bet desmit balvas (atbilstoši 10 LMS reģioniem) par ieguldījumu medniecībā reģionālā mērogā tika sadalītas starp 15 kandidātiem.

Te uzskatu par nepieciešamu īgni paburkšķēt, ka esmu nedaudz vīlies par mednieku ne pārlieku lielo aktivitāti, kandidātus vietējā mēroga balvai izvirzot. Vai tiešām mēs neprotam ieraudzīt un novērtēt labus un godājamus medību lietas bīdītājus savā novadā, pagastā, klubā utt.? Vai arī tādas sadzīviskas skaudības pēc negribam ieraudzīt, nevēlamies novērtēt, jo sābris, lai arī visādi citādi labs un godājams, lūk, savulaik robežu ne tā novilcis, pa milzkuili mastā pirmais pamanījies izšaut utt. u.t.jpr. Manuprāt, šāds knauzerisms šādā cienījamā lietā nu nepavisam neder. Izskatās kā gumijas zābaki pie smokinga, nudien...

Bet nu – tā otrā, tā neskaidrā ziņa.

Pēdējā laikā atkal un atkal dzirdēts mēļojam, ka aizkulisēs "uz cūku mēra fona" (jācīnās tak!) tiek rušinātas idejas par mežacūku iecelšanu nelimitēto medījamo dzīvnieku kārtā.

Ja šāds manevrs izdosies un ja to veicot tiks izgrozīts arī Medību likums (pants, kas nosaka rukšu medīšanai nepieciešamo minimālo platību), ir diezgan skaidrs, ka beidzot – pa citiem ceļiem, aplinkus ejot – savu mērķi būs sasnieguši tie noslēpumainie bāliņi, kas jau iepriekš dikti rosījās, lai iegūtu plašas un faktiski nekā neierobežotas lielo medījamo dzīvnieku medību tiesības uz savas zemes.

Aptaujājot medību lietas speciālistus, kļuva skaidrs, ka pret nelimitētā dzīvnieka statusu mežacūkām ir gan mednieku organizācijas (LMS), gan arī valsts iestādes (VMD). Meža dienesta Medību daļā saņēmu, manuprāt, ļoti pamatotu skaidrojumu šādai nostājai: pirmkārt, patlaban medniekiem nav nekādu problēmu iegūt faktiski neierobežotu skaitu mežacūku nomedīšanas atļauju un medīt; savukārt atļaujas jeb limitētā medījamā dzīvnieka statusu cūkām nepieciešams saglabāt galvenokārt tāpēc, lai būtu iespējams turēt roku uz "populācijas pulsa", kas grožu vaļā palaišanas gadījumā vairs nepavisam nebūtu iespējams...

Šo skaidrojumu varu turpināt arī es: "...un, manuprāt, šādā gadījumā cīņa pret Āfrikas cūku mēra klejojumiem Latvijā kļūtu nevis stingrāka, bet, gluži pretēji – krietni vājāka..." Gribas cerēt, ka šo sakarību spēs saskatīt arī "noslēpumaino bāliņu" bikstītie likumu rakstītāji un izdevēji.

Didzis Pakalns

 

P.S. Protams, šīs nebūt nav vienīgās ziņas, ko uzskatām par nepieciešamu medniekiem nodot. Par jaunumiem, kas medniekus sagaida jaunās dzinējsezonas sākumā, lasiet nākamajās šā žurnāla numura lappusēs...

Pieraksties jaunumiem