Redaktora sleja – septembris, 2014

Aizvadītajā vasarā...

Kopš iepriekšējā – jūlija un augusta apvienotā – MMD numura iznākšanas pagājuši divi mēneši. To laikā notikumu bijis tik daudz, ka šoreiz šai slejā varu atļauties vien īsu un visai raibu (gan satura, gan domu ziņā) uzskaitījumu – manuprāt, šobrīd aktuālākās lietas, ko medniekam būtu vērts likt aiz auss vai kārtīgi pārdomāt.

To, ka šāds uzskaitījums varētu noderēt, liecina augusta priekšpēdējā nedēļā redakcijā saņemtie četri (!!!) tālruņzvani, kuros visos – nudien, teju neticami! – skanēja faktiski viens un tas pats jautājums – par to, kad tad beidzot valdība saņemsies un apstiprinās tos ilgi gaidītos jaunos Medību noteikumus...

♦ Tādēļ svarīgākais, ko uzskatu par nepieciešamu šeit izcelt, ir – jaunie Medību noteikumi (MN) pieņemti 22. jūlija Ministru kabineta sēdē un stājušies spēkā šā gada 1. augustā.

♦ Savukārt tiem medniekiem, kam šis jaunums nav nekāds jaunums, varbūt noderēs cits atgādinājums jauno noteikumu "gaismā" – aizmirstiet par renkuļu munīcijas lādēšanu savos gludstobros, ja dodaties medībās "uz lielajiem"!MN jaunā versija teic skaidri un nepārprotami: "Mežacūku, alni un staltbriedi atļauts medīt: (..) ar vītņstobra medību šaujamieroci, kura šāviņa enerģija stobra galā nav mazāka par 3000 džouliem, un ekspansīvas iedarbības lodi; (..) ar 20.–10. kalibra medību šaujamieroci, kas lietojams ar gludstobra munīciju, izmantojot medību lodi." Šo atgādinājumu par derīgu uzskatu tādēļ, ka, pārmēļojot jaunos MN ar medniekiem medniekfestivāla "Minhauzens" laikā, izrādījās, ka krietna daļa manu sarunbiedru šo niansi bija palaiduši garām un joprojām bija svēti pārliecināti, ka "šāgada koferīšiem" var droši "dot virsū ar renkuli".

♦ Vēl viens normatīvais akts, kas savulaik, pieņemot grozījumus Medību likumā, tika pieteikts kā salīdzinoši steidzami ieviešams, bija "Noteikumi par mednieku un medību vadītāju apmācību un eksamināciju, kā arī medību dokumentu izsniegšanu un anulēšanu". Tomēr patlaban skaidrs, ka nekādas steigas nav un nebūs – lai arī attiecīgais MK noteikumu projekts valsts sekretāru sanāksmē jūlija sākumā tika izsludināts, Zemkopības ministrija, kas ir atbildīga par šā dokumenta tālākvirzību, apgalvo, ka jaunie noteikumi varētu sākt darboties tikai nākamā gada 1. jūlijā.

♦ Un visbeidzot. Šāgada 22. augustā Pārtikas un veterinārā dienesta apkopotā statistika vēstīja, ka Latvijā kopumā konstatētas jau 66 ar ĀCM slimās mežacūkas un mēra skarti izrādījušies jau 18 pagasti astoņos valsts novados. Augusta sākumā Saeima bija paplašinājusi ārkārtas situācijas zonu jau līdz teju Latvijas viducim, un atbildīgās amatpersonas vairs nekautrējās atzīt, ka mēris, visticamāk, skars mežacūkas visā Latvijā. Nespējot un nevēloties šai slejā iedziļināties neizdarību peripetijās, kas diemžēl kā purva rāva ieskāvušas šo problēmu (par to jau daudz un nikni izrunājušās mūsu mednieku lielorganizācijas; atsevišķa raksta vērta būtu kaut vai gliemeža gaitā risinātā un joprojām īsti neatrisinātā "LVM prevencijas miljona" sadale...), atļaušos uzsvērt domu, kas iezīmējas Anitas Upītes veidotajā medību trofeju izstāžu apskatā šā MMD numura 18. lpp. Proti, kolēģe Anita, sākotnēji prātojot par medni kā vienu no diemžēl izzūdošām medījamo dzīvnieku sugām Latvijā, it ātri tiek arī līdz ĀCM uzvaras gājienam Latvijā un tā varbūtējām sekām:

"Šī suga (mednis – D.P.)medību kontekstā pie mums dzīvo vairs tikai trofejās un mednieku atmiņās, un viņai blakus gatavojas nostāties arī viens no medņa (un citu zemē ligzdotāju) galvenajiem "ienaidniekiem" – mežacūka. Vai pēc dažiem gadiem arī pamatīgs kuilis būs skatāms vairs tikai taksidermijas skulptūras veidā? Vai un uz cik ilgu laiku zaudēsim arī mežacūku kā medījumu, kā dabas sastāvdaļu, kā nozīmīgu lielo plēsēju barības objektu? Laiks rādīs…"

Patiesi, manuprāt, mēs vēl ne tuvu neesam izvērtējuši visas sekas, kādas uz līdz šim medījamo dzīvnieku ziņā izcili bagāto un, galvenais, daudzveidīgo Latvijas medību saimniecību atstās notikumi, kas sāka risināties tikko aizvadītajā 2014. gada vasarā...

Didzis Pakalns

Pieraksties jaunumiem