Redaktora sleja – maijs, 2013

Beidziet šaubīties! Ir vērts!

Lai arī par gaidāmajiem "MMD kausiem" šajā numurā rakstīts jau gana daudz (par Lielo Balvu – "Mauser M12" karabīni lasiet 10. lappusē, par pieteikšanos un Meistarlīgas "rēķināšanu" – no 44. līdz 46. lpp.), tomēr atļaušos arī žurnāla sākumu veltīt šim MMD gada notikumam.

Šie ir 16. "Kausi". Tātad – 16 gadi. Tas nav daudz vēstures ritējumā, bet ir diezgan daudz cilvēka mūža griezumā. Un jau pavisam daudz – viena žurnāla mūža vai vienas mednieku paaudzes ritējumā.

Vai "Kausi" šai laikā kaut ko mainījuši mednieku varējumā? Parasti uz šo jautājumu atbildam ar pārliecinošu: "Protams!" un šā apgalvojuma paspilgtināšanai izmantojam savas atmiņas par to, kā pirmajos mačos 1998. gadā dažs labs mednieks, ieraugot 200 metru attālumā salikto VS mērķu līniju, šūmējās, ka viņš nekādi neesot gatavojies šaut pa cūkām puskilometra distancē. Vai arī to, kā dažs sākotnējais smīkņātājs par optikas lietošanu gludstobru šautuvē (tolaik "sarkanie punkti" pie mums vēl bija absolīts jaunums un retums) jau kādos nākamajos mačos kautri bubināja: "Nu, ja kaimiņš liek, tad vai man pakaļā jāpaliek?..." Taču, jā, visi šie mūsu nu jau leģendārie pastāsti ir tikai emocijas. Tādēļ šogad sasparojāmies un "savilkām" kopā šāvēju rezultātus visu "Kausu" garumā. Pilnu apskatu publicēsim kādā no nākamajiem numuriem, šoreiz piedāvājam vien nelielu salīdzinošu ieskatu "Kausu" Pamatlīgas rezultātos no 1998. līdz 2012. gadam. Lūk, diagrammas. Haki zaļajā krāsā – jūsu, mednieki, progress gludstobru un vītņstobru šaušanā, "tīri" zaļie stabiņi – dalībnieku skaits vingrinājumā attiecīgajā gadā.


Ko rāda šie skaitļi un šīs līknes? Dažs teiks – progress nav diži liels, līknes debesīs neskrien. Taču, mūsuprāt, tas tomēr ir uzskatāms pierādījums tam, ka MMD rīkotajiem TAUTAS mačiem, kuros visvairāk aicināti piedalīties "ierindas mednieki", un kuros, tāpat kā olimpiskajās spēlēs, galvenais allaž bijis pats piedalīšanās fakts nevis uzvara par katru cenu, IR IZDEVIES UZLABOT mūsu mednieku šaušanas prasmes! Ja raugās no šāda skatpunkta, aptuveni 10–15 punktu vērts kāpums – tas ir daudz! It īpaši, ja ņem vērā dalībnieku skaita pieaugumu un nepārtraukto "kadru mainību". It īpaši, ja zina, ka 2002. gadā (skat. diagrammā iekrāsoto gadskaitli) no "Kausu" dalībnieku pamatmasas ir atdalīti "profesionāļi" – Meistarlīga. Ja to ņem vērā, pieaugums ir dižs! Starp citu, kādā no nākamajiem numuriem solītajā dziļākajā rezultātu apskatā būs arī citi skaitļi, kas parādīs vēl citas interesantas un, iespējams, pārsteidzošas tendences.

Tādēļ šoreiz būs gana. Tie, kuri "Kausos" piedalījušies un piedalās, var būt lepni un gandarīti, ka ir šā procesa un progresa sastāvdaļa. Savukārt mūsu, žurnāliešu, galvenais mērķis ir ar šo īso ieskatu "Kausu" rezultātos rosināt pārdomas tajos medniekus, kuri gadu gadiem ir šaubījušies: "Braukt, nebraukt uz "Kausiem"?..." un arī tos, kuri lielmanīgi spriež: "A kam man tas vajadzīgs, man tāpat buks uz 300 metriem krīt!..."

Pārdomājiet, padomājiet un piedalieties. Beidziet šaubīties un piedalieties! Beidziet dižoties tikai savējo lokā, pierādiet savas prasmes arī plašajā un lieliski koleģiālajā "Kausu" atmosfērā!
Tiekamies šautuvē "Daugava" 1. jūnijā!
Didzis Pakalns

Pieraksties jaunumiem