"Anima Libra" klusinātāji

MMD 2016. gada 2. (marts / aprīlis) numurā rakstā "Kronšteins. Optika. Patronas" rakstīts par pirmajiem iespaidiem, medījot ar ieroci, kam uzmontēts Latvijas ražotāja "Anima Libra" klusinātājs. Rakstā arī minēts, ka MMD mājslapā pieejams arī MMD 2016. gada janvāra / februāra numurā (2016/01) publicētais raksts, kurā izklāstīts "Anima Libra" ceļš līdz savai – īpašajai – klusinātāja konstrukcijai. Solītais jāpilda, tādēļ šeit, turpinājumā – minētā publikācija...

Klusais troksnis?

Iepriekš esam vairākkārt rakstījuši par klusinātājiem un to izmantošanas likumiskajiem un loģiskajiem aspektiem medībās – gan no sava skatu punkta, gan atreferējuši citu zemju pieredzi klusinātāju izmantošanas jomā. Tāpat esam aprakstījuši dažādu klusinātāju ražotāju arvien pieaugošo piedāvājumu globālajā tirgū un secinājuši, ka šobrīd tiek piedāvāti konstruktīvi visai dažādi klusinātāji un neatkarīgi no klusinātāja reālās veiktspējas un cenas katrs ražotājs liela savu preci.

Šoreiz par klusinātāju tēmu pavisam jauna un labāk izpētāma ziņa – SIA "Anima Libra", Latvijas uzņēmums, kas pazīstams ar savu vītņu stobriem paredzēto inovatīvo ložu ražošanu, izstrādājis arī savu unikālu klusinātāja modeli.

Kā attīstījās "Anima Libra" ideja?

Viss sākās pirms apmēram diviem gadiem līdz ar ziņām par tolaik vēl idejas līmenī esošo klusinātāju atļaušanu medībās Latvijā. Kad likumdevēju aprindās sākās spriešana par izmaiņām normatīvajos aktos attiecībā uz klusinātāju legalizēšanu, loģiski radās arī doma šajā tirgū darboties, jo firmai bija gan pieredze, gan iespējas un interese dažādu precīzu metāla detaļu ražošanā. Tā kā "Anima Libra" šefam Dmitrijam Kļešņinam pašam ir tuva šaušana un ir labi paziņas starp medniekiem un šāvējiem arī citās valstīs, kur klusinātāji jau agrāk atļauti, viņam bija skaidrs, ka šo lietu būtu derīgi attīstīt arī Latvijā ar pašu biznesa iespējām. Lai nemēģinātu veidot jau tirgū esošu produktu pakaļdarinājumus, tika izvirzīts mērķis izstrādāt savu klusinātāja konstrukciju, kas būtu labākā tehniski iespējamā medību ieročiem likumā atļautajos ietvaros.

Vispirms tika iegādāta ļoti dārga datorprogramma, kas ļāva simulēt pulvera gāzu un klusinātāja savstarpējo "uzvedību". Ražotājs atzīst, ka šāda modelēšana tik un tā ir lētāka un ātrāka (bet galvenais – tehniski precīzāka), nekā bezgalīgi daudzu eksperimentālu modeļu veidošana no metāla.

Matemātiskā precizitātē balstīts rezultāts viennozīmīgi ir kvalitatīvāks nekā "aklu eksperimentu" auglis. Šādi tika modelēta pulvera gāzu pārvietošanās un izplešanās, un to "dzēšanās" dažādu konstrukciju klusinātāja kamerās. Pamatmērķis – radīt klusinātāju, kas pēc iespējas vairāk samazina pulvera gāzu ātrumu un temperatūru, pirms tās atstāj stobru un klusinātāja korpusu.

Pēc ļoti apjomīga skaitļošanas un hipotētiskā darba sākās pirmo modeļu atveidošana metālā un reāli izmēģinājumi. Pašreizējā klusinātāja konstrukcija, par kuru autors var droši teikt, ka tā ir labākā tirgū pieejamā, ir jau "ceturtā paaudze" firmas klusinātāju testos. Cik saprotams, pirmās paaudzes tikušas aizsūtītas "uz jūrskolu". Uz izteikto apbrīnu par šādu rezultātu – relatīvi īsā laikā noietu ceļu no teorijas un datorprogrammas apguves līdz gatavam produktam – Dmitrijs atbild, ka viņiem ļoti palīdzējusi pieredze savas vītņstobra lodes radīšanā, kur arī ballistikas, lodes formas un gāzu pretestības aprēķini tikuši veikti no jauna, pilnībā pašu spēkiem.

Citas firmas, kas klusinātāju jomā darbojas gadu desmitiem, radījušas savus produktus, acīmredzot balstoties uz atbilstošu ilglaicīgu pieprasījuma un tirgus izpēti. Līdz ar to "Anima Libra", sākot šo biznesu "no nulles", bijis izaicinājums – radīt konkurētspējīgu produktu gan skaņas slāpēšanas, gan izmēru, svara, ražošanas izmaksu, gan arī gala cenas ziņā. Galvenie parametri, kas tikuši analizēti un daudzkārt pārrēķināti, radot jauno klusinātāja modeli, ir: kanāla atvērums, caur kuru lido lode, tā attiecība pret klusinātāja kopējo diametru, attālums starp kamerām, optimālais kameru skaits, atšķirīgais katras kameras tilpums atkarībā no tā, cik tālu tā ir no stobra gala, utt.

Mums personīgi ļoti simpātiska ir Dmitrija Kļešņina nostāja, stāstot par to, kāpēc šis darbs vispār uzsākts. Viņš (ar savām prasmēm līdzīgās tehnoloģiskās lietās) uzskata, ka vietējam ražotājam ir jāspēj piedāvāt saviem klientiem labāko iespējamo produktu. Lai pašmāju kvalitāte un inovācijas piesaista mūsu medniekus, kam šobrīd nav nekādu problēmu pirkt ārvalstīs ražotus klusinātājus – kādus tik grib un cik var. Starp citu, patīkami, ka vietējo mednieku aprindās labās ziņas izplatās ātri.

"Anima Libra" klusinātāji. Uzbūves nianses

No mednieka viedokļa galvenās prasības klusinātājam ir šādas: tam jābūt pēc iespējas īsākam, pēc iespējas vieglākam un tam iespējami efektīvi jāklusina šāviena troksnis. Tomēr pirmās divas prasības ar efektivitāti pilnībā savietot nav iespējams. Lai optimāli slāpētu šāviena troksni, klusinātājam, gribi vai ne, jābūt pietiekamā garumā un diametrā. Tādēļ atliek raudzīties svara samazināšanas virzienā, kur, ja vēlamies vieglāku klusinātāju, atliek viens ceļš – materiāla izvēle. No tērauda izgatavots klusinātājs būs smagāks, taču vieglāk ražojams un melnināms. Alumīnijs ir vieglāks, bet dārgāks materiāls – gan pats dārgāk maksā, gan dārgāka ir tā tehnoloģiskā apstrāde, lai izveidotu metālkeramisku pārklājumu, kas garantē izstrādājuma ilgmūžību. Oglekļa šķiedra ir vēl daudz dārgāks materiāls, arī tehnoloģiski vēl sarežģītāk izmantojams, tomēr – vēl vieglāks; vienlaikus vēl jārēķinās ar no šāda materiāla izgatavotu klusinātāju mazāku izturību pret augstas temperatūras ietekmi.

Ņemot vērā minētās materiālu īpatnības, "Anima Libra" saviem ražojumiem izvēlas augstas cietības alumīniju – kompromisu svara un izturības ziņā. Kā jau teikts, viss projektēts, izmēģināts, pārtaisīts un slīpēts, balstoties uz dzelžainu matemātiku, izmantojot datormodelēšanu. Rezultāts? "Anima Libra" vīri apgalvo, ka viņiem izdevies radīt unikālu klusinātāja konstrukciju, kas, vērtējot tehniskos un kvalitātes parametrus, ir pasaules labāko ražotāju radīto klusinātāju topa augšgalā.

Latvijā radītā klusinātāja iekšējo uzbūvi veido deviņas gāzu izplešanās kameras, ko citu no citas atdala īpaši aprēķinātā attālumā izvietotas koniskas "bļodiņas", kam katrai arī ir sava īpaša "ģeometrija". Vienkāršoti runājot, klusinātāja "iekšas" atgādina veco laiku piena separatora bļodiņu konstrukciju, kur katrai no tām ir sava vieta. Atšķirībā no redzētajiem vairāku citu ražotāju klusinātājiem, kas ir vienkārši izjaucami, tīrāmi un saliekami (cerams – pareizā secībā), "Anima Libra" klusinātāja iekšējās detaļas ir cieši un neizjaucami sastiprinātas. Priekšrocība – tur nekas nevar būt līdz galam nepievilkts, rezultātā nekas arī nevar iegūt kaut nelielu "lufti", kas, pateicoties šāviena spiedienam un lodes paātrinājumam, var klusinātāju gana ātri „nobeigt”. Ja rodas jautājums, kā tad šādu "izpūtēju" tīrīt, skan atbilde – vienkāršākais veids ir ieliet klusinātājā trauku mazgājamo līdzekli ar nelielu ūdens piešprici, aizspiest ciet galus, kratot kārtīgi izskalot un pēc tam izžāvēt. Pateicoties izmantotajiem materiāliem (korpusam un starpsienām – anodēts alumīnija cietsakausējums; skrūvējamiem savienojumiem – rūdīts tērauds), nekāda cita iekšēja tīrīšana vai eļļošana nav nepieciešama.

Parametri un izvēle

"Anima Libra" radītais klusinātājs, atkarībā no modifikācijas, ir 460–490 g smags, 208 mm garš, tā diametrs ir 50 mm. Modifikācijas – kalibriem no .17 līdz 9,3 mm.

Kā redzams, šie, salīdzinot ar patlaban tirgū esošajiem klusinātājiem, nav ne izmēros paši mazākie, ne svarā vieglākie. Toties tie ir vieni no pašiem efektīvākajiem šāviena skaņas samazināšanas ziņā! Kā teic Dmitrijs Kļešņins, "mūsu mērķis nebija uztaisīt kaut ko smukāku, vieglāku, bet mazāk efektīvu nekā citiem ražotājiem; mēs vēlējāmies radīt preci, kas tieši efektivitātes ziņā pārspēj konkurentus". Patlaban ražotāji lielākoties piedāvā divu atšķirīgu klašu produktus: vienā ietilpstošie klusinātāji ir prāvāki, bet efektīvāki skaņas slāpēšanas ziņā, otrajā – vieglāki, īsāki, bet mazāk efektīvi (piemēram, dzinējmedību apstākļiem). Savukārt "Anima Libra" izvēlētais virziens – ražot pašu efektīvāko, kas tehniski iespējams un likuma rāmjos pieļaujams. Klientam jāizvēlas.

Uzstādīšana – bez kaktu meistariem!...

Par klusinātāja stiprinājuma pie stobra jau rakstīts, ka visdrošākais ir vītne stobra galā. Kaut kādas mufes, cangas u.tml. uzmavas veida stiprinājumi medību kalibriem tik un tā jānostiprina ar papildu skrūvēm, to galā tāpat jābūt vītnei, tādēļ šis nav labs risinājums.

Tādēļ, kad esat nobriedis dod kādam meistaram uzgriezt vītni jūsu mīļā vītņu stobra galā, ļoti svarīgi ir, lai šī vītne būtu absolūti paralēla stobra kanāla asij. Nereti ieročiem, kam nav jau rūpnīcā uzgrieztas ārējās vītnes stobra galā, stobra kanāls ir nedaudz nobīdīts attiecībā pret ārējo stobra virsmu (tā izrādījās arī mana ieroča gadījumā – G.V.). Ja uz tāda stobra bez iepriekšējiem precīziem mērījumiem un atbilstošas stobra gala apstrādes uzgriež vītni, klusinātājs, vienkārši sakot, būs šķībi uzstādīts. Vēl vairāk – klusinātāju ražotāju piedāvājumā ir produkti ar ļoti plašu vītņu klāstu, vītne ne tikai atbilst stobra diametram, tai var būt arī atšķirīga kāpe un dziļums. Tāpēc ir tiešām ļoti svarīgi šo darbiņu uzticēt rūpīgam un zinošam meistaram ar pieredzi un labu darba kultūru, lai pēc pirmā šāviena klusinātāju nenāktos ar kaut ko lāpīt... Skaidrs, ka uzgriezt vītni var katrs, kas to darījis, strādājot ar santehniku vai skrūvēm garāžā, bet, lai to izdarītu tā, ka uz stobra uzskrūvēts klusinātājs ir perfekti atbilstošs stobra kanāla asij, – tas ir speciālista darbs.

Plānojot klusinātāja iegādi un vītnes uzgriešanu stobra galā, ir arī svarīgi, lai ieroča īpašnieks iegūtu arī mufi (uzgriezni) stobra galam, kas pasargās un vizuāli notušēs vītni, kad klusinātājs nav uzskrūvēts. Šādai detaļai noteikti jāietilpst klusinātāja ražotāja vai vītnes uzgriezēja piedāvājumā.

Klusinātāja efektivitātes novērtējums

"Anima Libra" speciālisti ir testējuši daudzu patlaban tirgū pieejamo klusinātāju efektivitāti. Šāviena trokšņa (tiek izteikts decibelos – dB) reālā samazinājuma ziņā vienīgais tuvākais konkurents izrādījies somu ražotāja "Ase Utra" modelis SL7, kas gan ir ievērojami smagāks.

Par reālo samazinājumu – jāsaprot, ka šāviena trokšņa samazinājumam nepiemīt tiešās (lineāras) proporcijas, bet gan logaritmiskās progresijas raksturs. Respektīvi, trokšņa samazinājums par 10 dB cilvēka ausij šķiet nevis par 10 % klusāks, bet gan divas reizes klusāks. Tātad ne vienmēr ir vērts, dažādu klusinātāju parametrus vērtējot, salīdzināt ražotāju uzrādīto trokšņa līmeņa samazinājumu (vai atlikušo – samazināto – līmeni). Interpretācijas var būt dažādas, uzrādītie dati ir arī atkarīgi no tā, kurā vietā un pēc kādas skalas ražotājs mērījis sava klusinātāja efektivitāti. Svarīgi būtu pareizi novērtēt un salīdzināt it kā subjektīvo – cilvēka ausij dzirdamo – trokšņa samazinājumu. Tomēr arī šādā gadījumā spēkā ir fakts, ka katrs cilvēks skaņu (vai tās samazinājuma līmeni) uztver subjektīvi, turklāt reālā situācijā darbojas vēl virkne apkārtējās vides faktoru (piemēram, klajuma vai meža sienas tuvums, vējš, atbalss u.c.).

"Anima Libra" vīri, kuri šo "ķēķi izkoduši" visdziļākajā zinātniskajā un praktiski tehnoloģiskajā līmenī, var precīzi klasificēt sava ražojuma priekšrocības. Viņu radītā klusinātāja efektivitāte raksturojama kā aptuveni 60 dB troksnis viena metra attālumā no stobra gala, ja gāzu spiediens stobra galā ir 750 bar. Ar ko šāds trokšņa līmenis salīdzināms? Pēc dažādu trokšņu mērījumu tabulām varam spriest, ka, piemēram, .30–06 Sprg. kalibra šautenes šāviena troksnis bez klusinātāja metra attālumā no stobra gala ir apmēram 170 dB, TV skaņa normālā mājas režīmā – ap 60 dB, bet motorzāģa radītais troksnis metra attālumā ir 110 dB. Protams, šķiet grūti salīdzināt šāvienu ar TV skaņu, bet, kā jau teikts, bez decibeliem ir vēl daudz citu faktoru, kas ietekmē mūsu dzirdes uztveri.

Kusinātāji. Par mītiem un realitāti

Raksta noslēgumā – vēl dažas "Anima Libra" šefa Dmitrija Kļešņina atziņas. Precīzāk – viņa vērojumi par to, kā mednieki un šāvēji reizēm nepareizi uztver un pasniedz tālāk atsevišķus ar klusinātāja lietošanu saistītus faktorus.

♦Mīts: daļa cilvēku uzskata, ka, izmantojot parasto (tā dēvēto virsskaņas) munīciju un klusinātāju, šāviena troksni var noreducēt līdz šampanieša pudeles atvēršanas plaukšķim.

Tā nav. Virsskaņas ātruma munīcijas (un tikai tādu medībās atļauts lietot komplektā ar klusinātāju) lode, šķeļot gaisu, rada triecienvilni, kas ir labi dzirdams (ap 40–80 dB atkarībā no kalibra). Tātad neizbēgami lodes pārvietošanās skaņa, laužot gaisu, būs pietiekami labi dzirdama, nemaz nerunājot par pulvera gāzu izplešanās troksni, kuru klusinātājs slāpē tikai daļēji.

♦Vēl viens mīts – lietojot klusinātāju, samazinās lodes enerģija. Respektīvi, nereti tiek uzskatīts, ka klusinātājs "norij" daudz lodes enerģijai kritiski nepieciešamo džoulu.

Šis mīts lielā mērā sakņojas datorspēlēs un filmās, kur izmantoti un redzami speciāli darbībai ar klusinātāju paredzēti militārie ieroči un specifiska zemskaņas ātruma munīcija, kuras jauda samazināta par labu trokšņa samazināšanai. Medību munīcijai šāds efekts būtiskā apjomā nepiemīt.

Lai pārliecinātos, ka šis mīts nav patiess, atliek izmērīt lodes ātrumu, šaujot ar un bez klusinātāja. Lodes ātrums ir tieši proporcionāls lodes enerģijai, tāpēc, izmantojot hronogrāfu, var pārliecināties par to, vai klusinātājs lodes izlidošanas ātrumu bremzē vai ne. Reālos testos lodes ātrums, ja tiek lietots klusinātājs, nesamazinās, dažkārt tas pat nebūtiski palielinās uz tā rēķina, ka klusinātājs it kā pagarina stobra garumu (pulvera gāzes turpina lodi dzīt uz priekšu garākā nogrieznī). Tātad viennozīmīgi – klusinātājs lodes enerģiju nesamazina.

♦ Nākamais no šā paša aspekta izrietošais mīts – šaujot ar klusinātāju, lode ātrāk zaudē ātrumu un iegūst vairāk krītošu trajektoriju.

Tiesa, pēc klusinātāja uzstādīšanas trāpījuma punkts var būt (bet var arī nebūt) pāris centimetrus zem agrāk piešautā punkta. Un tādēļ liekas, ka lode ātrāk krīt lejup, zaudē kaut ko no sava ballistiskā potenciāla.

Tā tomēr nav. Šīs parādības ļoti ticams iemesls var būt tas, ka, šaujot ar klusinātāju, samazinās jūsu ieroča atsitiens pret plecu. Kā zināms, atsitiens pārsvarā veido lenķisku spēka plakni, kas šāviena brīdī ieroča stobru pasviež nedaudz uz augšu. Lietojot klusinātāju, tajā "noķertās" pulvera gāzes pavelk ieroci uz priekšu, kompensējot atsitienu, kā rezultātā, lodei izlidojot no stobra, stobrs vairs nepalecas uz augšu par tik daudz milimetriem kā agrāk, kad šāvāt bez klusinātāja. Šis efekts 100 m attālumā tad arī dod vairāku centimetru atšķirību trāpījumā. Arī papildu svars stobra galā (klusinātāja gadījumā) darbojas kā papildu spēks, kas kompensē stobra "palēkšanos" uz augšu šāviena brīdī.

♦ Daži mednieki uzskata, ka nav nekādas reālas lietošanas atšķirības starp dažādiem klusinātājiem – kā nekā visi ražotāji uzrāda diezgan līdzīgus galvenos parametrus.

Protams, ka vienādu ārējo izmēru un vienādam kalibram paredzētu dažādu klusinātāju teorētiskā efektivitāte būs visai līdzīga. Tomēr konstruktīvi klusinātāji mēdz būt diezgan atšķirīgi, un, pārbaudot dažādu ražotāju un konstrukciju klusinātājus praksē, jums diezin vai liksies, ka tie darbojas tik līdzīgi, kā lasāms to tehniskajos aprakstos.

Lai radītu pēc iespējas optimālāku klusinātāja darbības efektu, ir svarīgi iegūt pulvera gāzu pēc iespējas lēnāku un izlīdzinātāku izkļūšanu no šīs konstrukcijas. Tas samazina pulvera gāzu triecienu pret apkārtējo gaisu, kas savukārt ir primārais šāviena trokšņa cēlonis. Ir vēlams panākt pulvera gāzu ātruma samazinājumu no pāris tūkstošiem m/s šāviena brīdī līdz zemskaņas ātrumam (zem 340 m/s), tām stobru atstājot. Jāsaprot: tas ir sarežģīts uzdevums ierobežotā telpā, turklāt šajā telpā (klusinātājā) jāsamazina arī pulvera gāzu temperatūra, kas saistīta ar gāzu izplešanos un līdz ar to – ar skaņas vilni.

♦ Ļoti būtiska lieta ir konkrētā klusinātāja kanāla atbilstība kalibram. Respektīvi, ir ļoti maldīgi domāt – ja uz klusinātāja rakstīts, ka tas piemērots līdz .30 kalibram, tad gan jau tikpat labi derēs arī .243 vai 6,5 mm, vai 7 mm kalibram.

Patiesībā ir šāda: lai klusinātājs iespējami efektīgi noķertu un nobremzētu pulvera gāzes, ļoti būtiska ir tā izejas kanāla attiecība pret lodes diametru. Šaujot ar lielākam kalibram nekā jūsu ierocim paredzētu klusinātāju, vēlamais efekts ne tuvu netiks sasniegts! Darbs un materiāli būs turpat, kur nevajag. Diemžēl šo mītu mēdz uzturēt arī tie, kas to nekādi nedrīkstētu darīt – ir redzēts, ka veikalā piedāvājumā ar pamatdomu, ka lielākā daļa medību kalibru ietilpst šajos rāmjos, ir tikai divi klusinātāji: viens – "līdz 6,5 mm", otrs – "līdz 8 mm". Par to var teikt tikai šādi: nevajadzētu par tādu aptuvenību nedz naudu maksāt, nedz arī eksperimentēt ar lietām, kas jau sen ir atklātas un pierādītas!...

Pieraksties jaunumiem