"Anima Libra" lodes un patronu lādēšana (II)

MMD 2016. gada 2. (marts / aprīlis) numurā rakstā "Kronšteins. Optika. Patronas" rakstīts par vītņstobra ieroča piešaušanu, izmantojot pašlādētas patronas. Būtiskākais šajā stāstā ir tas, ka patronās lādētas Latvijas ražotāja "Anima Libra" izgatavotās lodes. Rakstā arī uzsvērts, ka MMD mājslapā pieejami arī iepriekš MMD publicētie raksti, kuros stāstīts par "Anima Libra" centieniem un "filozofiju" savu ložu radīšanas un ražošanas ziņā. Tā arī ir - šeit turpinājumā pieejami MMD 2014. gada jūnija un jūlija numuros (2014/06 un 2014/07-08) publicētie raksti.

 2. raksts: "Patronas būtiskā sastāvdaļa – lode"

Turpinot tēmu par vītņstobra patronu lādēšanu (sākums – MMD 6/2014), šoreiz kopā ar Latvijas vītņstobra ložu ražotājfirmas "Anima Libra"vadītāju Dmitriju KĻEŠŅINU pievēršamies ložu izvēlei un šīs vitņstobra patronas sastāvdaļas ietekmei uz šāviena precizitāti.

Lasīt klasiķus!

Sarunas laikā Dmitrijs mūs iepazīstina ar galvenajām atziņām, kuras pats smēlis no nopietnām zinātniskām grāmatam par ballistiku, trajektorijām, sarežģītu aprēķinu veikšanu par ložu "uzvedību" utt. Dažas no šīm grāmatām Dmitrijs paņēmis līdzi, lai varam tās apskatīt un pašķirstīt. Tā arī darām un spriežam – ar šādiem avotiem būtu ieteicams iepazīties ikvienam, kas padziļināti interesējas par šaušanas fiziku un precīzu šaušanu. Grāmatas ir galvenokārt ASV autoru – atzītu šaušanas meistaru un tehnisko inženieru – darbi, un tas ir likumsakarīgi, jo amerikāņi pasaulē šai jomā nenoliedzami izceļas; tas notiek pateicoties viņu lielajai "šaušanas kultūrai" un arī milzīgajam tirgum. Šai zemē veikti milzum daudz zinātnisku eksperimentu, kas rada visdziļākās zināšanas par šaušanu un ballistiku. Uzreiz jāsteic, ka Dmitrijs ne tikai mācījies no citiem šīs nozares gudrajiem, bet arī pats pielicis milzīgu darbu, lai izskaitļotu  "pareizo lodi" un, atklājot kļūdas citu autoru algoritmos, ticis pie savas ballistikas analīzes programmas. Šķiet, ka pamatīgāk pieiet šai tēmai nav iespējams.

Starp citu, veicot apjomīgus un precīzus eksperimentus, grāmatu autori pierādījuši, ka daudzu munīcijas ražotāju publicētie dati ievērojami atšķiras no eksperimentāli izmērītajiem. Tātad skaidrs – munīcijas tirgū mārketinga nolūkā mānīšanās notiek diezgan plaši. Līdz ar to cilvēkam, kurš grib tiešām dziļi un precīzi izprast ballistiku, nepietiek ar uzrakstiem uz munīcijas paciņām, labāk ir cītīgi studēt pasaulē atzītu autoritāšu publikācijas, jo pašiem veikt tik apjomīgu zinātnisku un eksperimentālu darbu var nepietikt laika.

Kas ir laba lode medībām?

No mednieka viedokļa labas lodes galvenais kritērijs ir – cik ātri un efektīvi tā var nogalināt dzīvnieku. Galvenais ir precizitāte un iedarbība uz ķermeni. Labs mednieka sniegums ir nogalināt medījumu "uz vietas" vai arī radīt bezsamaņas stāvokli, kura laikā dzīvnieks izdziest. Lai dzīvnieku momentāni "atslēgtu", trāpot dzīvībai svarīgā zonā (neskaitot galvas vai muguras smadzenes), lodei jārada hidrošoka efekts. Tas ir trieciena efekts, kas, lodei trāpot mērķī, kā trieciena vilnis izplatās pa visu ķermeni, sasniedzot smadzenes un izraisot momentānu samaņas zaudēšanu. Ķermeņa audi satur lielu daļu ūdens, tādēļ triecienvilnis tajos izplatās tāpat kā ūdenī – uz visām pusēm ar milzīgu ātrumu. Hidrošoka efekts ir atkarīgs no lodes ātruma un masas, respektīvi, enerģijas, kuru lode atstāj medījuma ķermenī. Loģiski, ka smaila lode, kas, trāpot ķermenī, nedeformējas, "cauršuj" šo ķermeni ar lielu ātrumu un zaudē tajā relatīvi maz enerģijas. Līdz ar to arī hidrošoka efekts nav pietiekams. Vairumam ekspansīvo medību ložu hidrošoka efekts ir nodrošināts, ja lode trāpa mērķī ar vismaz 700 m/s ātrumu. Šādā ātrumā mērķī ietriekusies lode veic savu uzdevumu, deformējoties tā, kā tas atbilstošajam lodes tipam konstruktīvi paredzēts. Ekspansīvās lodes atvēršanās (diametra palielināšanās) ir proporcionāla ātrumam trāpījuma brīdī – jo ātrums lielāks, jo vairāk atveras lode. 700 m/s gadījumā medību lode garantēti atveras un veic savu uzdevumu pilnībā.

Lielāks lodes sākuma ātrums nodrošina arī lēzenāku (taisnāku!) trajektoriju. Medību situācijā tas ļauj medniekam mazāk domāt par ballistiku un nepieciešamajām korekcijām, bet vairāk koncentrēties uz medību procesu. Tāpat lielāks lodes sākuma ātrums palielina distanci, kurā lode spēj radīt nepieciešamo hidrošoku.  Arī vēja ietekme uz ātrāk lidojošu lodi ir mazāka – tā vienkārši īsāku laiku pavada vēja kā novirzoša faktora ietekmē.

Loģiski, ka lodes ārējai formai un iekšējai uzbūvei ir milzīga ietekme uz to, cik labi lode lidojot spēs saglabāt ātrumu un pieņemamu trajektoriju un kādu efektu tā atstās uz mērķi. Pirmkārt, lodes formai jānodrošina iespējami mazāka pretestība pret gaisu. Otrs būtisks faktors – vai lode atbilst konkrētajam ierocim. Lodei teorētiski var būt ļoti labas ballistiskās īpašības, bet tā var izrādīties par smagu konkrētam ierocim (vītnes solim, stobra garumam). Maldīgs ir uzskats, ka smagākā lode vienmēr būs tā efektīvākā, kas dzīvnieku nogāzīs. Piemēram, 13 g smagai lodei ar .308 Win. patronu nevar nodrošināt tādu sākuma ātrumu, lai tā labi darbotos distancēs virs 100 m.  Tās trajektorija būs ar strauju kritumu, iespējams, jau 100 m distancē ātrums būs zem 700 m/s un lode vairs nenodrošinās pietiekamu hidrošoku. Arī vēja ietekme lēni lidojošo lodi novirzīs vairāk.

Tas nozīmē, ka medniekam jāmeklē optimāls kompromiss visos minētajos parametros, rēķinoties ar reālo iespējamo šaušanas attālumu. Skaidrs, ka medniekam mūsu apstākļos nevajag par katru cenu atrast labākos savam ierocim piemērotos lodes parametrus, piemēram, 900 m distancei. Lādējot vītņstobra lodes pašam, nevajag arī censties nonākt galējībās ar ātrumiem – ņemot konkrētajam lodes svaram maksimāli atļauto pulvera devu, var uzlādēt patronu ar ievērojami augstāku sākuma ātruma nekā standarta patronām; jautājums tikai – vai iegūtais atsitiens neradīs tādu diskomfortu, kas atkal nebūs savienojams ar precīzu šaušanu?

Runājot par stobra iekšējo ballistiku, ir būtiski ņemt vēra vītnes soli (kāpi): vai tas ir pietiekami īss, lai spētu iegriezt un nostabilizēt relatīvi smagu un garu lodi, vai tomēr jāizvēlas vieglāka lode?

Ja vītnes solis ir garš, jāizvēlas vieglas lodes, īsam solim ir daudz plašākas iespējas eksperimentēt ar lodes svaru. Protams, tikai ar nosacījumu, ka lodes kvalitāte ir laba. Jebkura kalibra stobram un arī jebkurai vītnes kāpei, kas ir šajā stobrā, ir kāds savs optimālais lodes svars. Medību ieročiem lielākoties ir īsa vītnes kāpe, tādēļ tiem piemērotas lodes ļoti plašā svara spektrā, bet līdz ar to stobrs var arī ātrāk izdilt. Taču, protams, ar medību ieroci neizšauj tik daudz patronu kā ar kaujas ieroci. Militārajiem ieročiem lielākoties ir garš (lēzens) vītnes solis, lai triecienšautene precīzi varētu šaut desmitiem tūkstošu šāvienu.

Kas ir precīza lode?

Kā lodes atšķiras konstrukcijas ziņā? Kāpēc, šaujot no viena ieroča, kādām lodēm ir lielāka trāpījumu izkliede, bet citas izdodas "savākt" blīvā grupā?

Ir divas ložu pamatkonstrucijas:  

♦ ar svina serdeni, kas nodrošina lodes izplešanos, trāpot mērķī,

♦bezsvina lodes, kuru ekspansīvo efektu nodrošina specifiski dobumi (urbumi) to priekšējā daļā.

Svinu saturošās lodes ir klasika, tās ražo ar štancēšanas metodi un šādi var saražot lielu daudzumu pietiekami lētu ložu. Šāda veida lodēm galvenais precizitāti ietekmējošais faktors – svara vienāds sadalījums pa lodes perimetru. Gatavai lodei apvalka biezuma precizitāti praktiski vairs nevar pārbaudīt un tikai nedaudzi labākie ložu ražotāji sniedz datus par to. Piemēram, ASV firma "Sierra" deklarē, ka viņu ložu apvalka precizitāte iekļaujas 0,02 mm robežās. Cita ASV firma – "Berger" deklarē apvalku sieniņas precizitāti 0,01 mm. Par to var arī pārliecināties gala lietotājs, jo šī firma atsevišķi tirgo arī ložu apvalkus, lai paši lielākie "pašlādēšanas maniaki" varētu arī lodi izgatavot paši. Uz šā fona ļoti cienījami, ka Latvijas vītņstobra ložu ražotājs "Anima Libra" arī savu štancēto ložu apvalku biezuma precizitātei dod maksimālo pielaidi 0,01 mm, bet vidēji tā ir vēl mazāka. Diemžēl šādu precizitāti nevar nodrošināt masveida produkcijai – mūsējie ložu apvalkus izgatavo burtiski "pa vienam" uz pašu konstruētām (!) iekārtām.

Bezsvina lodes tiek ražotas vai nu presējot, vai arī virpojot. Presējot lode vismaz piecas reizes jālaiž cauri presei, kas veido lodes fomu. Izmantojot milzīgus rūpnieciskus darbgaldus, šis process notiek ļoti ātri, līdz ar to lode ir lētāka, nekā virpojot. Bezsvina ložu ražošanai instrumenti un tehnoloģijas ir sarežģītākas un dārgākas, tas nepieciešams kaut vai metāla cietības dēļ. Arī pats materiāls – varš vai misiņš ir 6–7 reizes dārgāks par svinu. Savukārt šo metālu masas atšķirība no svina nav tik būtiska, lai ļoti palielinātu bezsvina lodes izmērus, ja vēlamies iegūt tādu paša svaru kā lodei, kam ir svina serdenis. "Anima Libra" bezsvina lodes ražo ar virpošanas metodi, izmantojot datorizētus darbgaldus. Virpošanai nepieciešams ne tikai datorizēts darbgalds, bet arī pietiekami apmācīts operators, kurš reāli kontrolē katru saražoto lodi, mēra tās izmēru atbilstību, lai nodrošinātu maksimālo pielaidi +/- 2,5 mikroni.

Tā kā bezsvina lodēm nav apvalka un pildījuma, tad nav arī svara atšķirību pa perimetru – tās ir perfekti apaļas. Un tā ir neapšaubāma bezsvina lodes ballistiskā priekšrocība. Ekspansīvo efektu, trāpot mērķī, nodrošina dobums lodes priekšgalā, kas var būt nosegts ar polimēra uzgali, lai vēl vairāk uzlabotu ballistiskās īpašības. Dobums lodes priekšgalā aprēķināts tā, lai, trāpot mērķī ar ātrumu 600 m/s, lode garantēti atvērtos. 6,5 mm un lielāka kalibra lodēm dobums ir ar mainīgu diametru: priekšgalā resnāks, tālāk tievāks, lai nodrošinātu iespējami labāku lodes atvēršanos. Lodēm, kas paredzētas sporta šaušanai, dobums priekšgalā nav vajadzīgs. Daudzām pazīstamām sporta lodēm atvere priekšgalā ir vairāk tehnoloģiska nodeva lodes apvalka precīzas formēšanas metodei, nevis nepieciešamība no ballistikas viedokļa.

Lielākā daļa pazīstamāko bezsvina ložu ražotāju, piemēram "Barnes", tās štancē (jo tas ir ātrāk un lētāk), atlikusī daļa – virpo. Virpošana ir lēnāka, dārgāka, taču precīzāka metode.

Daļai bezsvina ložu, tai skaitā arī "Anima Libra" ražojumiem, lodes ķermeņa cilindriskā daļa ir nevis gluda, bet "ribota". Šāda forma palīdz samazināt berzi, lodei ejot cauri stobra kanālam.

Runājot par bezsvina ložu priekšrocībām, nav lieki atgādināt to ekoloģiskumu un nekaitīgumu veselībai, jo mednieki no gaļas, ko mums tāpat patīk saukt par ekoloģiski tīru, lodes ar svina serdeni izmantošanas gadījumā mikroskopisku putekļu veidā reāli uzņem nesalīdzināmi vairāk svina nekā, piemēram, rūpnīcu strādnieki kaitīgos rūpnieciskos procesos. Jāatceras arī, ka svins organismā akumulējas un no tā nekad neizvadās.

Izplatītākie mīti par lodēm

♦ Ir gudrinieki, kas apgalvo, ka var pateikt, kura lode būs labāka, kura slikāka, vien paņemot rokās divas dažādas svinu saturošas dažādu ražotāju lodes.

Tas ir mīts, to pateikt nevar – svinu saturošas lodes galvenais precizitāti ietekmējošais faktors ir tās apvalka biezuma vienmērīgums, ko lietotājs "uz aci" noteikt nevar.

♦ Ložu svara svārstības... Daudzi uzskata, ka tas ir galvenais neprecizitātes iemesls. Protams, tas ir būtiski, bet – sākot no noteikta līmeņa. Piemēram, ASV benčresta šaušanā par labām tiek uzskatītas lodes, kurām svara atšķirība nav lielāka par 0,5 %. Ja svars atšķiras vairāk kā par 5 %, tad tiešām tās nav labas kvalitātes lodes. Līdz šiem 5% svara atšķirībai nav būtiskas ietekmes uz precizitāti. Tas tāpēc, ka smagākajai lodei būs nedaudz mazāks sākuma ātrums nekā vieglākai, bet savukārt būs augstāks ballistiskais koeficients un tā ilgāk saglabās ātrumu nekā vieglākā lode. Tas nozīmē, ka šo ložu trajektorijas sāks būtiski atšķirties tikai distancē virs kilometra. Un tas ir svarīgi, nu, ļoti nelielai daļai šāvēju.

♦ Vēl ir mīts, ka augsts ballistiskais koeficients (BK) nodrošina lodes precizitāti. Nē, BK nav precizitātes parametrs! BK faktiski norāda to, cik labi lode lido caur (šķeļ!) gaisu. Ļoti slaidai lodei BK būs augsts, "klucīgai"  lodei – zems. Izgatavot "klucīti" ir krietni vieglāk nekā lodi ar ļoti augstu BK – vajag mazāk tehnisko operāciju. Savukārt katra atsevišķa operācija ienes kaut kādu nelielu novirzi no ideālā lodes etalona. Visu noviržu negatīvais efekts summējas – var atšķirties apvalka sieniņu biezums, serdeņa aizpildījuma vienmērīgums, kopējais diametrs un apaļums. Līdz ar to visai iespējams, ka nelielās distancēs (100–200 m) lode ar zemāku BK var lidot precīzāk nekā lode ar augstāku BK. Taču tā var arī nebūt! Lielām distancēm augsts BK ir viennozīmīgi svarīgs. Lodes precizitāte galvenokārt tomēr atkarīga no ražošanas tehnoloģijas un ražošanas kultūras, kas rezultējas tajā, cik labi izgatavotu lodi ražotājs ir gatavs pārdot. Arī šeit izpaužas virpoto ložu priekšrocības – tām nav svara nobīdes uz vienu pusi.

♦ Ļoti izplatīts mīts: "...molibdēna disulfīta pārklājums paildzina stobra mūžu, jo samazina berzi, tā arī lodei vieglāk izlidot no stobra un tas savukārt palielina sākuma ātrumu, utt." Tā diemžēl nav patiesība, jo tādā spiedienā un temperatūrā, kāds rodas stobrā šāviena brīdī, molibdēna disulfīts sadalās, pie tam sadegot patērē pulvera gāzu enerģiju un samazina spiedienu. Reāli pārklājuma labās īpašības varētu darboties temperatūrā līdz 500 grādiem. Rezultātā pārklājums ir vairāk mārketinga triks, kas reāli neuzlabo ne ballistiku, ne arī paildzina stobra mūžu. Ja no kāda stobra šādas lodes lido labāk par citām, tas ir tādēļ, ka lodes ir tehnoloģiski labi izgatavotas un piemērotas konkrētajam stobram. Ar pārklājumu sliktu lodi par labu "nepāraudzināsi". Ir veikti eksperimenti ar amorfā bora nitrīda pārklājumu, kas ir daudz noturīgāks pret augstu temperatūru, taču arī šā pārklājuma ietekme nav tik būtiska, kā gribētos cerēt. Patiesībā precīzi izgatavotā stobrā berzes ietekme nav tik liela, kā mēs parasti domājam.

♦ Mīts: "...kaut arī lode čaulā iepresēta nedaudz šķībi vai arī sašķiebjas, ieejot no aptveres patrontelpā, izejot caur stobru tā vienalga iecentrējas un tālāk lido taisni."

Tā nav patiesība, jo šī sākotnējā novirze (kaut arī tik maza, ka ar aci nav pamanāma) ietekmē gan lodes ceļu caur stobru, gan tālāko trajektoriju. Tāpēc precīzai šaušanai pareizāk būs ielādēt pa vienai patronai tieši patrontelpā, nevis padot tās no aptveres. Arī tas ir eksperimentāli pierādīts. Medību situācijās tam nav būtiskas nozīmes, šautuvē tālākās distancēs gan.

♦ Ir šāvēji, kuri apgalvo, ka lodes lidojot turpina stabilizēties, tāpēc 100 m tās netrāpa tik precīzi kā 200 m, jo tur jau ir nostabilizējušās. Šā mīta variācija – ir tādi stobri, kas, šaujot tālākā distancē, ir precīzāki nekā tuvā.

Tā nav un nevar būt! Jebkurā gadījumā, pieaugot attālumam pieaug arī izkliede. Ja kādam sanācis citādi, notikusi vienkārša sagadīšanās: vai nu tādēļ, ka attiecīgās lodes lidojušas pa spirāli to nevienmērīga apvalka biezuma dēļ, vai arī uz tām atšķirīgi iedarbojušies citi ārēji apstākļi (galvenokārt jau – pats šāvējs). Ir viens gadījums, kad lode kādu laiku pēc izlidošanas no stobra stabilizējas – proti, ja pulvera lādiņš bijis pārāk liels relatīvi īsam stobram, pēc šāviņa izlidošanas no stobra pulvera gāzes, "uzsitot lodei pa asti", var iesvārstīt tās aizmuguri, un lode pēc tam stabilizējas. Šāda parādība vairāk izteikta magnum kalibriem.

Ko medniekam vajadzētu zināt par vēju?

Vislielākā ietekme ir sānvējam, kas pūš tuvāk šāvējam. Var būt situācijas, kad, piemēram, mežmalā, kur noslēpies mednieks, sānvējš ir stiprs (liec zāli guļus), bet tālāk uz lauka, kur ganās medījums – tikai viegli šūpo. Šādos apstākļos ietekme uz šāviena precizitāti būs daudz lielāka, nekā tad, ja stiprais vējš būtu tuvāk mērķim.  Secinājums – šaujot tālākā distancē par 100 m, jāskatās uz "tuvo vēju".

Kāpēc Latvijas firma "Anima Libra" taisa lodes?

Aizsākums – Dmitrija aizraušanās ar sporta šaušanu jau skolas laikā. Vēlāk, "universitātes laikā", kļuvis par mednieku, daudz šāvis arī ar pistoli.  Šaujot sporta disciplīnas ar šauteni, šauts tik daudz, ka arī naudas izšauts pārāk daudz… Atrastā alternatīva – patronu lādēšana pašam priekš sevis... Meklējot labākās komponentes lādēšanai, eksperimentēts ar dažādām lodēm. Tā kā "Anima Libra" tai laikā jau strādājusi precīzās metāla apstrādes jomā, tad tikai loģiski bijis mēģināt sākt arī lodes taisīt pašiem. Interesējoties par ballistiku un citiem ar šaušanu saistītiem smalkumiem, firmas pārstāvji nonāca pie secinājuma, ka viņu precizitāte ļauj uzvirpot "pareizākas" lodes par tām, kas pieejamas tirgū. Sadarbojoties ar tikpat "trakiem" kolēģiem no Krievijas, tapa datorprogramma ideālas lodes ražošanai. Kā jau ievadā rakstīts – "pa ceļam" atrastas arī kļūdas līdzšinējās ballistiskajās programmās. Tās tika novērstas, kā rezultātā iegūta, vērtējot pēc ballistiskajiem datiem, labākā lode, kas patlaban pieejama ieročiem ar standarta vītnēm un kalibriem. Latvijas firma savām lodēm nodrošina augstāku izgatavošanas kvalitāti nekā tā ir lielo pasaulē pazīstamo firmu ražojumiem. "Anima Libra" produkcija nav lēta. Lodes netiek arī ražota milzīgos apjomos. Tās pērk zinoši šāvēji no daudzām valstīm. Pārsvarā tiek izgatavotas bezsvina lodes, no kurām virpotās ir apmēram 50% no kopapjoma. Tiek taisītas arī lodes ar svina serdeni – tās iecienījuši "tradicionālo vērtību piekritēji". Tās, protams, ir lētākas par firmas ražotajām bezsvina lodēm, taču tai pašā laikā kvalitātes ziņā ir vienas no labākajām, ja ne labākās pasaulē. Firmas vadmotīvs – ražot Latvijā super produktu savā jomā, bet misija – radīt ideālu lodi medībām…

 

Pieraksties jaunumiem