Vasara briežaudzētāju zīmē

 Raksts no MMD 2008. gada oktobra numura (2008/10), autors: Anita UPĪTE

Pirms stāstu par jaunumiem savvaļas dzīvnieku audzēšanas jomā, vēlos izdarīt divas lietas… Pirmkārt, pateikt ļoti lielu un patiesu paldies Latvijas Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijai (SDAA) un tās vadītājam Dainim Paeglītim par uzaicinājumu piedalīties gan SDAA kopsapulcē, kas notika pavasarī (28. maijā) Rīgā, gan asociācijas organizētajā starptautiskajā konferencē Siguldā šā gada 21.–24. augustā. Konference "Fermu menedžments un produkcijas kvalitāte briežkopībā" bija tik interesanta un saturīga, ka pie tajā apskatītajiem jautājumiem noteikti atgriezīsimies vēl kādā no nākamajiem MMD laidieniem, šoreiz vien pieskaroties jautājumam par fermās audzēto staltbriežu novērtēšanu, izmantojot to ragu mērījumus.

Taču vispirms (un tas ir otrkārt) gribu atgādināt dažas vispārīgas lietas par savvaļas dzīvnieku audzēšanu Latvijā.

Vēsture un tagadne

Pirmo briežu dārzu pēc Latvijas neatkarības atgūšanas mūsu valstī izveidoja tagadējais SDAA vadītājs Dainis Paeglītis kopā ar kundzi Māru. Tas notika 1994. gadā Morē. Tūlīt pēc tam tika izveidots Guntas Cunskas un Agra Klimanova dārzs Inešu puses Viesakās, kurš, šķiet, vēl arvien ir viens no atpazīstamākajiem un lielākajiem dārziem Latvijā. Taču ar to vien dzīvnieku audzēšana Latvijā, protams, neaprobežojas. Ziņas ir dažādas, taču kopumā izsniegtas vairāk nekā 40 atļaujas dārzu izveidošanai. Daļa dzīvnieku audzēšanas idejas entuziastu 2000. gada 8. martā apvienojās Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijā, kuras biedru skaits no sākotnējiem 18 šobrīd izaudzis līdz 34. SDAA paspārnē patlaban ir 22 pilnībā izveidoti dārzi ar kopējo iežogoto platību 8000 ha un 3000 dzīvniekiem. No tiem 66% ir staltbrieži, 12% – dambrieži, 6% – mufloni, 6% – meža cūkas, 10% – citu sugu dzīvnieki (kalnu kazas, jaki, sumbri, vītņragu kazas u.c.).

Ārpus asociācijas ietvariem darbojas vēl vismaz 10 pilnībā izveidoti dzīvnieku dārzi, taču ziņas par dzīvnieku skaitu un sugu sastāvu tajos ir visai pretrunīgas. Tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka jau labu laiku briežu audzēšana Latvijā ir pāraugusi to stihisko stadiju, kad iežogotās teritorijās tika vienkārši ielaisti dzīvnieki, uzskatot, ka daba izdarīs pārējo. SDAA vadībā jau pirms vairākiem gadiem tika izstrādāta briežu ciltsdarba programma (starp citu, pirmajiem Eiropas Savienībā!), valsts oficiāli ir atzinusi briežkopību par lauksaimniecības nozari, un sertificētām ciltsdarba saimniecībām noteiktā kārtībā tiek maksātas arī subsīdijas. Līdz ar to briežaudzēšana mūsdienās Latvijā ir pāraugusi gan pārtikušu cilvēku hobija līmeni, gan arī tos uzdevumus, ko pagājušā gadsimta 60.–80. gados paši sev noteica briežu reaklimatizācijas idejas entuziasti Dr. Gunāra Skribas vadībā – proti, dažādās Latvijas vietās veidot nelielus briežu dārzus, kas kalpotu par nākamo briežu mikropopulāciju centriem. Vairākumā gadījumu šie pagaidu dārzu žogi tika nojaukti, bet briežu pārvietošanas programmas rezultātu patlaban var novērtēt gandrīz ikviens Latvijas mednieks – brieži ir sastopami medību platībās lielākajā valsts teritorijas daļā.

Tomēr turpmāk būtu diezgan naivi cerēt, ka kāds "labais, bagātais onkulis" briežus audzēs, lai pēc tam tos vienkārši palaistu brīvībā visu apkārtējo mednieku priekam. Katram dārzā (un ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē) izaudzētajam briedim ir konkrēta cena jeb vērtība. Taču – kāda? Un kurā Latvijas (vai Eiropas, vai pasaules...) dārzā brieži ir vislabākie? Cilvēciski saprotams, ka ikviens briežu dārza īpašnieks lepojas ar saviem dzīvniekiem un uzskata, ka tieši viņa brieži ir tie vērtīgākie un labākie. Taču – kā īsti tos novērtēt?

 

Dzīvnieku salīdzināšana – solis uz sakārtotību, solis uz kvalitāti

Protams, jebkurā gadījumā salīdzināšanai ir nosacīts raksturs, jo būtu jāņem vērā arī saimniecības (dārza) specializācija – briežu gaļas, selekcijas, trofeju, izpētes vai tml. saimniecība. Katrā no pieminētajiem gadījumiem salīdzināšanai, iespējams, būtu jāizvēlas citi kritēriji. Un tomēr, un tomēr... Ir kāda lieta (ja to tā var nosaukt...), kuru ieraugot nodreb ikviena kārtīga briežaudzētāja sirds. Un tas ir – lielisks, savas dzīves pilnbriedu sasniedzis briežu bullis ar izcilu ragu trofeju uz galvas! Un līdz šim pārsvarā tieši vērtīgus trofejdzīvniekus ir centušies iegūt savā īpašumā un izaudzēt Latvijas briežu dārzu saimnieki.

Tātad buļļu ragi ir gana universāls "objekts", lai salīdzinātu dažādos dārzos dzīvojošos briežus. Tieši šī atziņa bija SDAA idejas izstrādāt vienotu trofeju novērtēšanas sistēmu dārzos dzīvojošajiem briežiem pamats. Dīvaini, bet "Vecajā Eiropā", kur dzīvnieku audzēšanas tradīcijas ir daudz, daudz senākas nekā Latvijā, šādas sistēmas līdz šim nebija! Toties ir visiem labi zināmā CIC medību trofeju novērtēšanas sistēma. Atšķirība vien tā, ka dārza dzīvniekiem arī pēc trofejas novērtēšanas jāpaliek dzīviem. Vēl vairāk – sistēmai jābūt tādai, lai varētu salīdzināt arī viena un tā paša dzīvnieka dažādos gados izaudzētos ragus – to pieaugumu pa gadiem, vai gluži pretējo – piemēram, ragu regresiju, mainot dzīvnieka turēšanas apstākļus vai vietu.

Tagad, kad tiek rakstītas šīs rindas, zināms, ka, pateicoties SDAA un vairāku citu speciālistu darbam, šāda vērtēšanas sistēma ir izveidota. No CIC punktu sistēmas tā atšķiras vien ar to, ka nozāģētajai trofejai tiek veikti konkrēti pieskaitījumi par tiem kritērijiem, kurus vienkārši nevar izmērīt (jo tie "paliek pie dzīvnieka") – piemēram, tiek pieskaitīts nosacīts vidējais punktu skaits par raga rozes apkārtmēru, par galvaskausa svaru utt. Šie pieskaitījumi, protams, ir aptuveni, kaut arī iegūti, mērot un izvērtējot lielu skaitu nomedītu staltbriežu trofeju. Varbūt šādi iegūtais punktu skaits arī nedaudz atšķirsies no tā punktu skaita, ko iegūtu, mērot tā paša dzīvnieka tradicionāli (nomedījot) iegūtu trofeju, taču dzīvnieku salīdzināšanai šāda metode var derēt it labi.

Metode tika prezentēta SDAA organizētajā starptautiskajā konferencē, kas, kā jau teikts, notika šā gada 21.–24. augustā Siguldā, klātesot briežaudzēšanas speciālistiem no Jaunzēlandes, Anglijas, Beļģijas, Polijas, Spānijas, Lietuvas, Latvijas un pat Ķīnas. Vēl vairāk – paralēli konferencei norisinājās arī pirmās starptautiskās briežu dārzos izaudzēto trofeju "sacensības". Tām tika pieteiktas trofejas no daudziem Latvijas briežu dārziem, kā arī no divām briežaudzētavām Polijā un Lietuvā. Jāteic, pieredze bija interesanta visiem – pat tiem (piemēram, Jaunzēlandes vadošo briežaudzētavu pārstāvjiem), kuru izaudzētās trofejas "sacensībā" nepiedalījās.

Rezultāti? Tie redzami klāt pievienotajā tabulā. Pētiet un spriediet paši. Salīdziniet ar labāko dabā gūto trofeju punktiem. Domājiet... Mūsuprāt, briežaudzēšanai jaunā kvalitātē Latvijā ir liela nākotne...

Kategorija Vecuma grupa Trofejas īpašnieks Punkti Vieta
Latvijas ciltsdarba saimniecībās izveidotie krustotie staltbrieži Līdz 3 gadu vecumam Z/S "Saulstari-1", Dainis Paeglītis 191,0 1.
SIA "Mežsētas 97", Imants Pušpurs 190,7 2.
Z/S "Jasmīni", Edmunds Juškevičs 187,0 3.
Latvijas ciltsdarba saimniecībās izveidotie krustotie staltbrieži Līdz 5 gadu vecumam SIA "Mežsētas 97", Imants Pušpurs 190,4 1.
SIA "Mežsētas97", Imants Pušpurs 190,0 2.
Z/S "Jasmīni", Edmunds Juškevičs 185,5 3.
Latvijas ciltsdarba saimniecībās izveidotie krustotie staltbrieži Līdz 8 gadu vecumam SIA "Māras brieži", Māra Paeglīte 200,6 1.
Nodibinājums "Briežu dārzs "Kakti"", Jurijs Šabašovs 196,7 2.
SIA "Savvaļas dzīvnieku dārzs", Valērijs Barjers 193,6 3.
Latvijā importētie vaislas staltbrieži Līdz 3 gadu vecumam Nodibinājums "Briežu dārzs "Kakti"", Jurijs Šabašovs 174,5 1.
SIA "Savvaļas dzīvnieku dārzs", Valērijs Barjers 163,2 2.
SIA "Pīlāgkalns", Jānis Liepiņš 147,3 3.
Latvijā importētie vaislas staltbrieži Līdz 5 gadu vecumam SIA "Māras brieži", Māra Paeglīte 226,7 1.
SIA "Briežu dārzs "Kraukļi"", Pēteris Šmidra 217,0 2.
Z/S "Jasmīni", Edmunds Juškevičs 182,5 3.
Latvijā importētie vaislas staltbrieži Līdz 8 gadu vecumam Z/S "Zemitāni", Guntis Belēvičs 227,0 1.
Z/S "Zemitāni", Guntis Belēvičs 217,8 2.
Z/S "Saulstari-1", Dainis Paeglītis 216,4 3.
Vaislas staltbrieži starptautiskajā novērtējumā Līdz 3 gadu vecumam Sigits Petraitis, Lietuva 206,8 1.
Z/S "Saulstari-1", Dainis Paeglītis 191,0 2.
SIA "Mežsētas 97", Imants Pušpurs 190,7 3.
Vaislas staltbrieži starptautiskajā novērtējumā Līdz 5 gadu vecumam SIA "Māras brieži", Māra Paeglīte 226,7 1.
Sigits Petraitis, Lietuva 226,6 2.
"Bomafar Deerpark", Polija 226,0 3.
Vaislas staltbrieži starptautiskajā novērtējumā Līdz 8 gadu vecumam Z/S "Zemitāni", Guntis Belēvičs 227,0 1.
Sigits Petraitis, Lietuva 218,5 2.
Z/S "Zemitāni", Guntis Belēvičs 217,8 3.

Pieraksties jaunumiem