MMD 2017. gada 2. (marts / aprīlis) numurā bija publicēts raksts, kura ievadā tā autore Anita Upīte rakstīja:
"Pagājušā gada septembra beigās man bija iespēja piedalīties vienā no kāda vērienīga projekta posmiem – 24 dzīvu medņu pārvietošanā no Kirovas apgabala Krievijā uz Polijas ziemeļaustrumu mežiem. Precīzāk – es pievienojos kavalkādei tikai uz ES robežas, kas šoreiz bija Latvijas robeža, un sekoju dzīvajai kravai līdz medņu izlaišanas vietai Głęboki Bród (tulkojumā – dziļais mežs) virsmežniecības teritorijā Augustovas gāršā."
Tā kā MMD 2018. gada pirmajā (janvāris / februāris) numurā daudzas lappuses veltītas pašmāju medņiem un šajās lappusēs ne reizi vien manāma atsaukšanās uz tikko minēto "medņu piedzīvojumu Polijā", MMD piedāvā lasītājiem iespēju iepazīties ar pilnu "Polijas raksta" versiju.
Raksts "Brašais cīnītājs mednis" pieejams ŠEIT.
No redakcijas: 2004. gada MMD 6., 7. un 8. numurā tika publicēts Zviedrijā dzīvojošā Gunāra Rodes rakstu seriāls par Zviedrijā 1985. gadā Elvsborgas lēnī konstatētu mīklainu aļņu saslimšanu, kas vienmēr beidzās letāli un tika nosaukta par Elvsborgas slimību jeb aļņu novājēšanas sindromu (Moose Wasting Syndrome – MWS). Patlaban, kad sacelts liels troksnis par briežu hroniskās novājēšanas slimības parādīšanos Norvēģijā (saslimuši ziemeļbrieži un aļņi), ir lietderīgi pārlasīt pirms 12 gadiem G. Rodes rakstīto...
Autors: Gunārs Rode
1985. gadā Dienvidzviedrijā, Elvsborgas (Alvsborg) lēnī tika atklāta mīklaina aļņu slimība, kas tā arī tika nosaukta – par Elvsborgas slimību (angliski – Moose Wasting Syndrome jeb MWS). Mīklainuma pieminēšana šeit ir īsti vietā; kā nekā vēl joprojām, 19 gadus kopš atklāšanas brīža, neviens nevar droši pateikt, kas šī īsti ir par slimību.
♦Ārējās pazīmes: slimie aļņi novājē, kļūst apātiski, kažoks nespodrs, sapinkājies šķipsnās (no ķermeņa izdalošamies šķidruma dēļ), vēlāk uz ādas veidojas joslas ar izkritušu apmatojumu. Acu lēcas kļūst duļķainas, radot pilnīgu aklumu, radzenēs uzkrājas šķidrums. Zarnās – iekaisumi, to sieniņas kļūst plānas; visā gremošanas traktā, sākot ar muti, veidojas pūslīši, vēlāk jēlumi plankumu veidā. Jēlumi mēdz būt arī starp nagiem. Dzīvniekiem novērota caureja, kas ķermeņa atūdeņošanās dēļ beigu beigās noved pie nāves. Zarnu saturs šķidrs, gļotains, nereti ar asiņu piejaukumu. Daļa slimo dzīvnieku nejauki ož.
Ja šādu slimu alni nenošauj, tas neglābjami iet bojā lielās mokās. Bojā gājušajiem dzīvniekiem konstatētas arī sekundāras saslimšanas: audzēji, plaušu, dzemdes un locītavu iekaisumi. Pilnīgi zudusi arī imunitāte, uz ko norāda, piemēram, gandrīz pilnīgi reducētie limfu dziedzeri.
MMD 2016. gada 2. (marts / aprīlis) numurā rakstā "Kronšteins. Optika. Patronas" rakstīts par pirmajiem iespaidiem, medījot ar ieroci, kam uzmontēts Latvijas ražotāja "Anima Libra" klusinātājs. Rakstā arī minēts, ka MMD mājslapā pieejams arī MMD 2016. gada janvāra / februāra numurā (2016/01) publicētais raksts, kurā izklāstīts "Anima Libra" ceļš līdz savai – īpašajai – klusinātāja konstrukcijai. Solītais jāpilda, tādēļ šeit, turpinājumā – minētā publikācija...
Iepriekš esam vairākkārt rakstījuši par klusinātājiem un to izmantošanas likumiskajiem un loģiskajiem aspektiem medībās – gan no sava skatu punkta, gan atreferējuši citu zemju pieredzi klusinātāju izmantošanas jomā. Tāpat esam aprakstījuši dažādu klusinātāju ražotāju arvien pieaugošo piedāvājumu globālajā tirgū un secinājuši, ka šobrīd tiek piedāvāti konstruktīvi visai dažādi klusinātāji un neatkarīgi no klusinātāja reālās veiktspējas un cenas katrs ražotājs liela savu preci.
Šoreiz par klusinātāju tēmu pavisam jauna un labāk izpētāma ziņa – SIA "Anima Libra", Latvijas uzņēmums, kas pazīstams ar savu vītņu stobriem paredzēto inovatīvo ložu ražošanu, izstrādājis arī savu unikālu klusinātāja modeli.
Kā attīstījās "Anima Libra" ideja?
Viss sākās pirms apmēram diviem gadiem līdz ar ziņām par tolaik vēl idejas līmenī esošo klusinātāju atļaušanu medībās Latvijā. Kad likumdevēju aprindās sākās spriešana par izmaiņām normatīvajos aktos attiecībā uz klusinātāju legalizēšanu, loģiski radās arī doma šajā tirgū darboties, jo firmai bija gan pieredze, gan iespējas un interese dažādu precīzu metāla detaļu ražošanā. Tā kā "Anima Libra" šefam Dmitrijam Kļešņinam pašam ir tuva šaušana un ir labi paziņas starp medniekiem un šāvējiem arī citās valstīs, kur klusinātāji jau agrāk atļauti, viņam bija skaidrs, ka šo lietu būtu derīgi attīstīt arī Latvijā ar pašu biznesa iespējām. Lai nemēģinātu veidot jau tirgū esošu produktu pakaļdarinājumus, tika izvirzīts mērķis izstrādāt savu klusinātāja konstrukciju, kas būtu labākā tehniski iespējamā medību ieročiem likumā atļautajos ietvaros.
MMD 2016. gada 2. (marts / aprīlis) numurā rakstā "Kronšteins. Optika. Patronas" rakstīts par vītņstobra ieroča piešaušanu, izmantojot pašlādētas patronas. Būtiskākais šajā stāstā ir tas, ka patronās lādētas Latvijas ražotāja "Anima Libra" izgatavotās lodes. Rakstā arī uzsvērts, ka MMD mājslapā pieejami arī iepriekš MMD publicētie raksti, kuros stāstīts par "Anima Libra" centieniem un "filozofiju" savu ložu radīšanas un ražošanas ziņā. Tā arī ir - šeit turpinājumā pieejami MMD 2014. gada jūnija un jūlija numuros (2014/06 un 2014/07-08) publicētie raksti.
Turpinot tēmu par vītņstobra patronu lādēšanu (sākums – MMD 6/2014), šoreiz kopā ar Latvijas vītņstobra ložu ražotājfirmas "Anima Libra"vadītāju Dmitriju KĻEŠŅINU pievēršamies ložu izvēlei un šīs vitņstobra patronas sastāvdaļas ietekmei uz šāviena precizitāti.
Lasīt klasiķus!
Sarunas laikā Dmitrijs mūs iepazīstina ar galvenajām atziņām, kuras pats smēlis no nopietnām zinātniskām grāmatam par ballistiku, trajektorijām, sarežģītu aprēķinu veikšanu par ložu "uzvedību" utt. Dažas no šīm grāmatām Dmitrijs paņēmis līdzi, lai varam tās apskatīt un pašķirstīt. Tā arī darām un spriežam – ar šādiem avotiem būtu ieteicams iepazīties ikvienam, kas padziļināti interesējas par šaušanas fiziku un precīzu šaušanu. Grāmatas ir galvenokārt ASV autoru – atzītu šaušanas meistaru un tehnisko inženieru – darbi, un tas ir likumsakarīgi, jo amerikāņi pasaulē šai jomā nenoliedzami izceļas; tas notiek pateicoties viņu lielajai "šaušanas kultūrai" un arī milzīgajam tirgum. Šai zemē veikti milzum daudz zinātnisku eksperimentu, kas rada visdziļākās zināšanas par šaušanu un ballistiku. Uzreiz jāsteic, ka Dmitrijs ne tikai mācījies no citiem šīs nozares gudrajiem, bet arī pats pielicis milzīgu darbu, lai izskaitļotu "pareizo lodi" un, atklājot kļūdas citu autoru algoritmos, ticis pie savas ballistikas analīzes programmas. Šķiet, ka pamatīgāk pieiet šai tēmai nav iespējams.
Starp citu, veicot apjomīgus un precīzus eksperimentus, grāmatu autori pierādījuši, ka daudzu munīcijas ražotāju publicētie dati ievērojami atšķiras no eksperimentāli izmērītajiem. Tātad skaidrs – munīcijas tirgū mārketinga nolūkā mānīšanās notiek diezgan plaši. Līdz ar to cilvēkam, kurš grib tiešām dziļi un precīzi izprast ballistiku, nepietiek ar uzrakstiem uz munīcijas paciņām, labāk ir cītīgi studēt pasaulē atzītu autoritāšu publikācijas, jo pašiem veikt tik apjomīgu zinātnisku un eksperimentālu darbu var nepietikt laika.
MMD 2016. gada 2. (marts / aprīlis) numurā rakstā "Kronšteins. Optika. Patronas" rakstīts par vītņstobra ieroča piešaušanu, izmantojot pašlādētas patronas. Būtiskākais šajā stāstā ir tas, ka patronās lādētas Latvijas ražotāja "Anima Libra" izgatavotās lodes. Rakstā arī uzsvērts, ka MMD mājslapā pieejami arī iepriekš MMD publicētie raksti, kuros stāstīts par "Anima Libra" centieniem un "filozofiju" savu ložu radīšanas un ražošanas ziņā. Tā arī ir - šeit turpinājumā pieejami MMD 2014. gada jūnija un jūlija numuros (2014/06 un 2014/07-08) publicētie raksti.
Pašiem pārsteigums, bet izrādās, ka pagājuši jau vairāk nekā pieci gadi, kopš MMD publicēja seriālu par vītņstobra patronu lādēšanu. Kopš tā laika lādēšanai nepieciešamās sastāvdaļas kļuvušas pieejamākas, medību šaušanas sports gājis plašumā, taču vēl aizvien vītņstobra patronu lādēšanu nevar saukt par masveida aizraušanos. Šajā un dažos turpmākajos MMD numuros sadarbībā ar Dmitriju KĻEŠŅINU no pašmāju vītņstobra patronu ražotājfirmas "Anima Libra" atkal centīsimies atbildēt uz jautājumiem – vai un kāpēc, ko un kad, kā un ar ko lādēt…
Vai un kāpēc lādēt pašam?
Tiem vītņu kalibriem, kas pie mums tradicionāli pieskaitāmi pie izplatītākajiem, veikalos iespējams nopirkt dažādu ražotāju patronas ar dažāda veida un svara lodēm. Cenu diapazons – ievērojams, tā amplitūda katra kalibra vītņu patronām var būt pat trīskārša, ieročveikalos var atrast gan lētu un labu patronu, gan dārgu ekstraklases patronu, tātad – katrai gaumei un ierocim piemērotu patronu. Tad jājautā – kādēļ gan noņemties ar lādēšanu pašam?
Šā seriāla "lielā ideja" bija beidzot aizlāpīt tos robus, kas līdz pat šim laikam rēgojās latviešu valodā pieejamajā informācijā par ieroču lietām. Gribējām saprotami un gana detalizēti izskaidrot procesus, kas notiek šāviena brīdī no ieroča mēlītes nospiediena līdz mirklim, kad lode ietriecas mērķī, tādējādi veicinot mednieku izpratni par to, kas tad īsti nepieciešams, lai šāviens no jūsu ieroča būtu iespējami tuvs ideālam.
Nu šis darbiņš paveikts. Seriāls noslēdzas, un ļoti ceram, ka arī tu, lasītāj, esi atzinis to par tik noderīgu, lai turpmāk, pamatzinības meklējot, izvēlētos latviešu valodā MMD lappusēs rakstīto, nevis svešvalodās tapinātus avotus.
Šeit publicējam seriāla rakstus, kas publicēti MMD lappusēs no 2014. līdz 2015. gadam:
1. Raksts par tā dēvēto iekšējo ballistiku (internal ballistics – šāviena procesi, kas risinās no mēlītes nospiediena līdz brīdim, kad lode atstāj stobru) publicēts MMD 2014. gada marta numurā (03/2014).
2. Raksti par tā dēvēto ārējo ballistiku (external ballistics – šāviena procesi laikā, kad lode lido līdz mērķim) publicēti MMD 2014. gada septembra un oktobra numurā (09/2014 un 10/2014):
3. Pirmais raksts par mērķa jeb trāpījuma ballistiku (terminal ballistics – tas, kas notiek brīdī, kad lode trāpa mērķī un noved vai, gluži pretēji, nenoved pie medījuma iegūšanas) publicēts MMD 2015. gada marta un aprīļa numurā (2/2015).
Seriālu noslēdzošais raksts publicēts MMD 2016. gada marta / aprīļa (02/2016) numurā.
Šaujiet garām!
Jūsu MMD