Februāra numurā lasiet:

Lēkšiem pa Spānijas medību saimniecībām (II)
Brālīši dvīnīši. Otrā daļa
Vai kažokādas ir personīgais īpašums?
“CZ” neapstājas
Par briežu selektīvajām medībām
Latviešu sniegakurpnieka sniegakurpēs
Bebrene. Portrets ar fonu
Šakāļi. Būs jādomā, ko darīt...
Ko sargā Dzīvnieku aizsardzības likums?
Divi cūku mēri apdraud Latvijas mežacūkas
Mūsu meistare Amerikā
No brālīšiem igaunīšiem
Piemiņas medības gada nogalē
Stāstu un bilžu konkurss 2014

 

 Gada balva medniecībā
 

(turpmāk – Balva) ir ikgadēja augstākā atzinība par nozīmīgu ieguldījumu medību saimniecības attīstībā un medību popularizēšanā Latvijas vai vietējā mērogā.

 Balvas iniciatori un pasniegšanas organizatori ir Latvijas Mednieku savienība (turpmāk – LMS) un žurnāls “Medības. Makšķerēšana. Daba” (turpmāk – MMD).

Lēkšiem pa Spānijas medību saimniecībām (II)

MMD 2013. gada decembra numurā nedaudz ieskicēju Spānijas medību teritoriju rašanās vēsturiskos aspektus, likumvides īpatnības un medību saimniecību organizāciju iežogotās platībās, kas šajā valstī pilnībā tiek pielīdzinātas savvaļas platībām, kā arī dalījos iespaidos, ko guvām vienā no trim mūsu apmeklētajām privātajām saimniecībām

(šo rakstu varat izlasīt MMD mājaslapā www. zurnals–mmd.lv).

vairāk lasiet  un skatiet februāra numurā

Kompānijas “Cortijo de Trifillas” medību saimniecība apsaimnieko milzīgas – 55000 ha lielas – platības, kas pilnībā gan nav privātas, jo daļa tiek nomāta no valsts.

Šajā konkrētajā vietā iežogota 2500 ha liela platība. Žogs tradicionāli vijas pa kalnu korēm un atšķirībā no vēja turbīnām nav redzams. Platībās mīt staltbrieži, stirnas, mufloni, mežacūkas un – acu priecēšanai – arī Ibērijas irbes (Alectoris rufa) un truši. Pirmās šeit piesaista ar īpašām barotavām, otros – ar īpašām mājiņām. Mežacūkas ir atdalītas vairāk ielejā, nelielā (150 ha) voljērā, kamēr briežiem atvēlētas kalnu kores.
Principā briežu un cūku apsaimniekošana ir atdalīta ne tikai ar žogu, bet arī idejiski – saimniecībā mīt vairāk par 1000 mežacūkām, un jēgeri nevēlas, lai tās noēd melnu zemi pie briežiem. Bez tam tās tiek dzenātas monteriju laikā, bet briežus un pārējos dzīvniekus medī tikai individuāli.

Brālīši dvīnīši. Otrā daļa

Pirmais dvīnis. Otrais jaunums

Pievēršamies noteikumu Nr. 1482 – Medības reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumu radīto zaudējumu un nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības atlīdzināšanas noteikumu vienīgajam pielikumam.

vairāk lasiet februāra numurā

Vai kažokādas ir personīgais īpašums?

Jautājums

“Labdien, MMD! Būdams mednieks ar 25 gadu stāžu, nupat saskāros ar interesantu problēmu – pārdodot medību produkciju (medījamo dzīvnieku kažokādas), esmu nonācis domstarpībās ar Valsts ieņēmumu dienestu. Man tika paziņots, ka par šo darbību man jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis! Oponēju VID darbiniekiem, izmantojot Medību likumu: “4. pants. (1) Savvaļā dzīvojošie medījamie dzīvnieki kļūst par fizisko un juridisko personu īpašumu tikai pēc tam, kad tie ir nomedīti šajā likumā un citos medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.” Tātad tās ir mans īpašums!

VID darbinieki pēc nelielas apspriedes paziņoja, ka ne kažokādas, ne medību produkcija nav personas īpašums un ka uz VID Medību likums neattiecas. Tad jau iznāk, ka nevienam nekas nav saistošs un ka ir tikai viens konkrētas situācijas likums!

Šo faktu būtu vērts tuvāk papētīt, jo, cik nu zināms, Latvijā likums noteic arī to, ka par personīgai lietošanai paredzēta īpašuma pārdošanu un citas kustamas lietas atsavināšanu nekāds nodoklis nav jāmaksā!

Dārgie kolēģi mednieki, padomājiet, pirms veicat kādu darbību ar medību produkciju!

vairāk lasiet februāra numurā

“CZ” neapstājas

Čehu ražojuma karabīnes pie mums bauda pelnītu slavu kā izplatīti, uzticami, izturīgi, precīzi un cenas ziņā draudzīgi darba zirdziņi. Pēc mēneša “Česká Zbrojovka” izstādē “IWA & Outdoor Classics 2014” Nirnbergā gatavojas Eiropu iepazīstināt ar virkni jaunumu. Pateicoties laipnai firmas atļaujai, MMD lasītājiem ir iespēja iepazīties ar tiem jau tagad. 

vairāk lasiet februāra numurā

Par briežu selektīvajām medībām

Ledus ir sakustējies. Arvien vairāk un vairāk mednieku sāk pievērsties selektīvām briežu medībām, jo ir sapratuši, ka nevar visu buļļu nomedīšanas limitu balstīt tikai uz labāko, vecāko, perspektīvāko buļļu medīšanu, ka jāmedī arī jaunākie un sliktākie dzīvnieki. Taču viena lieta ir to apzināties, cita – kā to praktiski izdarīt…

Staltbriedis mūsu mežos vēl ir samērā jauns iemītnieks, un mednieki ne vienmēr ir pietiekami pieredzējuši, lai spētu noteikt, kurš labs, kurš slikts dzīvnieks. Lai gan kolektīvos daudz darīts, lai mednieki kļūtu zinošāki, un daudz paveicis arī Jānis Baumanis ar saviem pamācošajiem semināriem, tomēr vēl ir daudz darāmā, lai selektīvās medības noritētu efektīvāk, īpaši no to organizācijas viedokļa. Manuprāt, te varētu līdzēt jau uzkrātā pieredze briežu selektīvajās medībās, par kuru gribu pastāstīt

vairāk lasiet februāra numurā

Latviešu sniegakurpnieka sniegakurpēs

Tradicionāli darinātas koka siegakurpes Latvijā vairs nav tikai priekšmets informācijas slejā interneta portālos vai tāls imports. Tās ir te, un tās top sniegakurpju darbnīcā Latvijā – Gulbenes novada Beļavas pagasta “Dadzīšos”.

 Tradicionālo koka sniegakurpju priekšrocības sākas ar to izmēru. Šāda tipa sniegal kurpes parsvarā ir krietni vien lielākas par to industriālajām radiniecēm, un, balstoties uz vienkāršiem, bet skarbi patiesiem matemātiskiem aprēķiniem, – jo lielāks virsmas laukums, jo mazāka iegrime sniegā.

Turklāt, neskatoties uz lielo izmēru, koka sniegakurpes ar stingru tīklojumu nereti ir pārākas arī “klusuma frontē”. Gan lielos mīnusos, gan nesaturīgos plusos iešana ar šādām kurpēm ir tik klusa, cik kluss spēj būt sniegs zem jūsu soļiem. Nedz sniegs, nedz apava zole nerīvējas ne pret ko tādu, kas tandēmā varētu radīt nevēlamu čīkstoņu.

vairāk lasiet februāra numurā

 

Edgars Safronovs un sniegakurpes

Bebrene. Portrets ar fonu

Stāstīt par Bebrenes medniekiem un nepieminēt pašas Bebrenes īpašo auru un dabas bagātības nozīmētu atņemt krāsas šim portretam. Turklāt MMD allaž paudis pārliecību, ka mednieki (pretēji lielas sabiedrības daļas viedoklim) ir vieni no tiem ļaudīm mūszemē, kuri visciešāk saistīti ar dabu.

vairāk lasiet februāra numurā

Šakāļi. Būs jādomā, ko darīt...

Šķiet, nu jau ikviens lasošs cilvēks būs dzirdējis ziņas par mūsu valstī – Jelgavas pusē, – 26. decembrī nomedīto šakāli.

Zinot šakāļu pēdējo gadu uzvaras gājienu visā Eiropā, pateicoties kuram pat izveidota īpaša šakāļu izpētes Eiropas grupa (Golden jackal informal study group in Europe – GOJAGE; www.goldenjackal.eu), nešaubāmies, ka arī DNS analīzes apstiprinās – Latvijā ir ienākusi jauna dzīvnieku suga. Tādēļ piedāvājam nelielu iepazīstinošu informāciju par šo mūsu faunas jauno pārstāvi.

vairāk lasiet februāra numurā

Ko sargā Dzīvnieku aizsardzības likums?

Viens likums visiem?

Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrība

Galu galā jāsecina, ka Dzīvnieku aizsardzības likums tā pašreizējā izpildījumā ir savvaļas dzīvniekus stipri diskriminējošs. Dzīvnieku nogalināšanu šķietami aizliedzošais pants patiesībā skaidri pasaka tikai to, kādos gadījumos dzīvniekus tomēr drīkst nogalināt. Varētu pieņemt, ka visos citos gadījumos nedrīkst, bet, kā jau uzsvēru, ir virkne gadījumu, kad neviena nesodīti dzīvniekus tomēr nogalinām – ar mašīnu notriecot nekaitīgus kukaiņus, uzspraužot slieku uz makšķerāķa, atdodot gliemežus pīlēm... Līdz ar to aizliegums kļūst brīvi interpretējams pēc katra sirdsapziņas.

vairāk lasiet februāra numurā

Divi cūku mēri apdraud Latvijas mežacūkas

Dr. med. vet. Edvīns Oļševskis

KCM gadījumi ik pa laikam tiek konstatēti visā pasaulē, tomēr visplašāk slimība izplatīta Āzijā.

Latvijas kaimiņzemēs Krievijā un Baltkrievijā KCM gadījumi mājas cūkām tiek konstatēti itin regulāri, savukārt mežacūku uzraudzība ir samērā vāja – regulāri laboratoriskie izmeklējumi netiek veikti. Lai pasargātu mājas cūkas no saslimšanas ar KCM, šie dzīvnieki regulāri tiek profilaktiski vakcinēti.

Latvijā, tāpat kā citur Eiropas Savienībā (ES), cūku, tai skaitā mežacūku, profilaktiskā vakcinācija pret KCM ir aizliegta, tomēr vakcināciju izmanto slimības apkarošanai. Tā kā vairākums ES dalībvalstu ir brīvas no KCM (pēdējo triju gadu laikā slimība konstatēta tikai Lietuvā un Rumānijā), cūku profilaktiskā vakcinācija pat teorētiski nebūtu nepieciešama, turklāt tai būtu arī prāvas izmaksas. Bez tam cūkām pēc vakcinācijas izveidojas imunitāte – antivielas pret KCM vīrusu, kas var traucēt slimības atklāšanu, ja tā iekļuvusi valstī. Vēl jāuzsver viens ekonomisks apsvērums – vakcinētu cūku tirdzniecība ir ļoti apgrūtināta vai pat neiespējama. Tas gan nenozīmē, ka vakcinētu cūku gaļa nav ēdama! Cilvēkam tā ir pilnīgi nekaitīga. Un, mežacūku gaļu ēdot, vairāk būtu jāuztraucas par trihinelozi.

vairāk lasiet februāra numurā

Mūsu meistare Amerikā

Ar zivju taksidermisti Sarmīti INBERGU iepazīstinājām MMD pagājušā gada septembra numurā, un toreiz sarunu beidzām ar ziņu, ka Sarmīte augstā devusies mācīties uz ASV pie viena no pasaulē labākajiem savas jomas speciālistiem Rika Kreina (Rick Krane; kā pats sevi dēvē – Fish Taxidermist/ Judge/ Sculptor/ Instructor). Nu runājam par to, kā mūsu taksidermistei tur gājis un kādi iespaidi gūti.

vairāk lasiet februāra numurā

No brālīšiem igaunīšiem

“Uha” – aļņa ātrā gulašzupa - igauņu mednieka Marta Rūla gaumē.

Ar vairākām Marta ēdienu receptēm var iepazīties nesen izdotā igauņu medījumu recepšu grāmatā, un viņa un viņa ģimenes patiesi zaļais (nevis liekulīgi zaļais) dzīvesveids ir aprakstīts vairākos igauņu izdevumos. Kad jautāju, vai Marts būtu ar mieru dalīties savos virtuves noslēpumos ar MMD lasītājiem, viņš, bārdā smaidot, piekrīt un dziļdomīgi noteic, ka ne jau gramos un piparu graudos skaitāma ēdienu recepšu būtība, tas – grami un pipargraudu skaits – piederoties pie restorānu smalkā stila. Mājās un medniekmājā gatavojot ēdienu, lai tas būtu gards, ēdienā vispirms jāieliek dvēsele un tikai pēc tam jāskaita grami un karotes.

vairāk lasiet februāra numurā

Piemiņas medības gada nogalē

 Aivars Dundurs

Latvijas medniekiem ir daudz skaistu tradīciju. Piemēram, dzinējsezonas atklāšana un noslēgums, kolektīva dibināšanas gadskārtu svinēšana, Gunāru, Andreju, Aivaru un citu vārda dienu svinēšana, šur tur arī sv. Hūberta svētki utt. Un ir arī tradīcijas, kad medību kluba biedri rīko īpašas medības, lai godinātu tāda cilvēka piemiņu, kurš, ejot meža takas, atstājis paliekošas pēdas mūsu medību vēsturē. Tieši šādās medībās man gadījās pabūt aizvadītā gada nogalē... 

vairāk lasiet februāra numurā

Stāstu un bilžu konkurss 2014

Lasot dabā kā grāmatā…

Lapas kokiem jau bija nokritušas, tomēr novembra sākuma skopā saulīte aizvējā vēl sildīja pietiekami. Īstais laiciņš apsekot bebru apmetnes, lai padarbotos ar ķeksi un lamatām…

Dīrājot apstiprinās mednieku aizdomas par iespējamo vilku klātbūtni apkārtnē – bebra sprands no augšas abās pusēs ir asu ilkņu caurkosts – brūces ir jau apdzijušas, taču, atdīrājot saistaudu slāni, šajās vietās ādā paliek labi redzami caurumi.

“Nabaga vecaiszēns,” vakarā notikumu pārspriež mednieki, “viņa radinieki, acīmredzot, vilku apēsti, bet šim milzenim pieticis spēka pretoties un izrauties. Viņš klusu veselas divas nedēļas pārsēdējis alā, ārstēdams savas brūces, bijis pietiekami gudrs, lai nerādītos pie pajauktajiem dambjiem, taču bez pārtikas visu ziemu izdzīvot nevar. Un tagad mēs – ar savām lamatām… Žēl… Protams, šai grāvī bebriem īsti vietas nav, taču, zinot visus apstākļus, šo aksakalu mēs noteikti būtu atstājuši mierā. Kas zina – varbūt viņam izdotos pārziemot un izveidot jaunu ģimeni.”

 

vairāk lasiet februāra numurā

 

 

Pieraksties jaunumiem