Decembra numurā (MMD 2013/12)

Jānis Vīksne - Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Jauna kārtība un noteikumi CIC trofeju vērtēšanas sistēmā Ieskats medību trofeju izstādē "Cēsis 2013" Bilžu masts 2013 - medības beigušās Lēkšiem pa Spānijas medību saimniecībām Sezonas noslēgums. Medību reportāža

Jānis Vīksne - Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks

No Jāņa VĪKSNES 2013. gada 6. novembrī sniegtās intervijas žurnālam MMD:

"Ja runājam par valsts apbalvojuma piešķiršanu, man šai ziņā ir ārkārtīgi patīkams viens moments. Proti, kopš zināma laika Latvijā izveidojusies situācija, kur ornitologi mednieku acīs it kā ir tie lielākie ļaundari, un savukārt arī kādas daļas ornitologu acīs mednieki ir tie sliktie cilvēki, kas it kā atrodas frontes otrā pusē. Un tādēļ man ir tiešām ļoti patīkami, ka ierosme šim te medālim, šim te ordenim, ir nākusi no medniekiem: no Latvijas Mednieku savienības un MMD – tātad no organizācijām, kas saistītas ar medību saimniecību. Es domāju, ka tas ir izcils apliecinājums, ka vienīgais praktiskais pielietojums tam, ko gan es personīgi, gan Ornitoloģijas laboratorija kopumā darījusi, ir medību saimniecība! Jā, tieši medību saimniecība, kas savukārt nav nošķirama no dabas aizsardzības!..."

No atbalsta vēstules Ordeņu kapitulam 2013. gada 29. augustā:

"Žurnāls "Medības. Makšķerēšana. Daba" (MMD) nešaubīgi atbalsta Latvijas Mednieku savienības ierosinājumu piešķirt valsts apbalvojumu bioloģijas doktoram profesoram Jānim VĪKSNEM. (..) Uzskatām, ka tieši pateicoties Jāņa Vīksnes veikumam, Latvijas mednieku sabiedrības zināšanas par ūdensputnu bioloģiju, par medījamām un nemedījamām sugām, par ūdensputnu populāciju stāvokli Latvijas ūdenstilpēs, kā arī par metodēm un veicamajiem darbiem atsevišķu sugu (īpaši – meža pīles) stāvokļa uzlabošanā ir daudz labākas nekā vidusmēra iedzīvotājam mūsu valstī. (..) MMD īpaši vēlas uzsvērt Jāņa Vīksnes spēju, prasmi un – galvenais! – nerimstošu vēlēšanos nodot zinātnes atziņas plašai sabiedrībai, tā īstenojot, mūsuprāt, jebkuras pētniecības vienu no galvenajām misijām – pētnieka darbam ir paliekoša nozīme tad, ja pētījumos gūtās atziņas sasniedz t.s. mērķauditoriju un tiek pielietotas praksē. Dr. Vīksne šo misiju konsekventi īsteno. (..)

MMD, iesakot Jāni Vīksni kā atbilstošu kandidātu augstam valsts apbalvojumam, vēlas uzsvērt arī viņa ieguldījumu lietišķu, uz sadarbību nevis uz konfrontāciju vērstu attiecību veidošanā starp pētnieku aprindām un Latvijas medniecību. Uzdrošināmies apgalvot, ka Dr. Vīksne, būdams neapstrīdama autoritāte gan ornitologu, gan mednieku sabiedrībā, pēdējo divdesmit gadu laikā šīs sapratnes veicināšanā un uzturēšanā ir paveicis tik daudz, kā neviens cits no visai plašās Latvijas akadēmiski izglītoto ornitologu saimes."

Jauna kārtība un noteikumi CIC trofeju vērtēšanas sistēmā

Jānis Baumanis, LMS Valdes priekšsēdētājs, CIC vecākais starptautiskais trofeju vērtētājs (SITJ)

CIC trofeju vērtēšanas sistēma, kas izveidota pagājušā gadsimta 20. gadu beigās, joprojām ir vadošā trofeju vērtēšanas sistēma Eiropā un daudzviet citur pasaulē.

Pamatprincipi un domas par pārmaiņām

Kaut arī laika gaitā šī sistēma piedzīvojusi nelielas izmaiņas, tām galvenokārt ir bijis precizējošs raksturs, lai novērstu dažādas interpretācijas iespējas un domstarpības. Būtiskos jautājumos un vērtēšanas principos CIC sistēma ir palikusi nemainīga nu jau vairāk nekā astoņdesmit gadu.

Līdz ar to arī trofeju vērtēšanas dati (izstāžu katalogi) ir unikāls zinātniskais materiāls, kas liecina par medījamo dzīvnieku populāciju stāvokļa izmaiņām gan laikā, gan telpā (dažādās valstīs un reģionos).

Tomēr pēdējos gados CIC ietvaros notikušas nopietnas diskusijas par trofeju vērtēšanas tālāko attīstību. Priekšlikumi ir bijuši dažādi un pat visai radikāli. Piemēram, vienas nometnes pārstāvji uzskata, ka trofeju vērtēšana ir iemesls mednieku vēlmei iegūt pēc iespējas labākas trofejas, kas izraisa spēcīgāko un kvalitatīvāko dzīvnieku izšaušanu vai pat dzīvnieku trofeju īpašību mākslīgu uzlabošanu un dažādu "rekordu" izaudzēšanu nelielās iežogotās platībās, tādēļ no vērtēšanas būtu jāatsakās pavisam. Pretējā nometne savukārt uzsver medību trofeju vērtēšanas datu zinātnisko nozīmi populāciju kvalitātes novērtēšanā un trofeju izstāžu izglītojošo un audzinošo nozīmi.

Savs laiks diskusijām, savs laiks lēmumiem, un patlaban jau var teikt, ka ir pienācis brīdis, kad CIC trofeju vērtēšanas sistēmā tiek ieviestas diezgan būtiskas izmaiņas. Tomēr, lai nezustu datu salīdzināšanas iespējas un nepārtrūktu unikālā, gandrīz gadsimtu garā datu rinda, šīs izmaiņas vairāk skars tieši trofeju vērtēšanas organizatoriskos jautājumus, nevis pašas vērtēšanas formulas.

vairāk - decembra numurā

Ieskats medību trofeju izstādē "Cēsis 2013"

Jānis Baumanis, LMS valdes priekšsēdētājs

Novembra sākumā Cēsīs, a/s CATA kultūras nama mājīgajās telpās, norisinājās šā gada pēdējā medību trofeju izstāde. Izstādi organizēja Latvijas Mednieku savienība (LMS), bet galvenais iniciators un aktīvākais izstādes organizators bija LMS valdes loceklis un Dzērbenes mednieku kluba mednieks Ēriks OZOLS.

Pamati un novērojumi

Iepriekšējā trofeju izstāde Cēsīs notika pirms pieciem gadiem. Līdz ar to bija pagājis pietiekami ilgs laiks, lai paskatītos, kas tad Vidzemē šajā laikā nomedīts. Galvenokārt izstādē ar savām trofejām tika aicināti piedalīties Centrālvidzemes virsmežniecības mednieki, bet, ja bija vēlēšanās, piedalīties varēja jebkurš Latvijas mednieks. Kopumā izstādē tika novērtētas 166 trofejas, no kurām lielais vairums bija no agrākā Cēsu rajona teritorijas. Arī šī izstāde apstiprināja, ka VMD teritoriālā reforma, kuras laikā vienā virsmežniecībā tika apvienoti Cēsu un Madonas rajoni, nav loģiska. No Madonas rajona izstādē piedalījās tikai nedaudz vairāk kā 10 medību trofejas...

Nākamais jautājums – kādus secinājumus pēc izstādes varam izdarīt par medījamo dzīvnieku populācijām, to kvalitāti un medību saimniecības organizācijas principiem?...

vairāk - decembra numurā

Bilžu masts 2013 - medības beigušās

Vispār jau tas ir ļoti patīkams uzdevums – "savilkt galus", lai skaisti noslēgtu veselu gadu ilgušu konkursu. Bet – arī grūts uzdevums: gan tādēļ, ka ļoti atbildīgs (dikti jau gribas atrast Lielo balvu vis-vis-vairāk pelnījušo konkursantu), gan arī tādēļ, ka krietnu darbu paģērošs (žūrijai vēlreiz "jāiziet cauri" visiem kopš gada sākuma publicētajiem darbiem).

Nu šis darbs ir pabeigts un klāt brīdis paziņot "Bilžu masta 2013" rezultātus.

...žūrijas verdikts ir sekojošs:

# "Interbaltija AG" speciālbalvu iegūst medību un dabas fotogrāfijas vecmeistars Gunārs VELDRE;

# Fotoaparātu "Canon PowerShot SX50 HS" iegūst jaunās paaudzes medību un dabas fotogrāfijas censonis Jānis BRAMBATS!

Apsveicam! Par balvu saņemšanu*, kā vienmēr, lūdzam interesēties redakcijā!

Un visbeidzot

Liels paldies visiem konkursa 2013 dalībniekiem, un jo īpaši – tiem konkursantiem, kuru darbi regulāri priecēja gan redakcijas ļaudis gan MMD lasītājus (še minami Māris Cīrulis, Bezdelīgu ģimene, Māris Zvidra, Simona Birkenberga un Raimo Jansons). PALDIES JUMS VISIEM! Un – līdz ar izaugsmes novēlējumiem – vēlam veiksmi un drošu roku bildējot nākamajā konkursā, kas sāksies nākamā gada februārī*...

vairāk - decembra numurā

Lēkšiem pa Spānijas medību saimniecībām

Anita Upīte

Lēkšiem pa Spānijas medību saimniecībām (I)

Turpinot MMD novembra numurā aizsāktos Spānijas piedzīvojumu aprakstus, šoreiz – par pieredzēto vairākās šīs zemes privātajās medību saimniecībās.

Nacionālās īpatnības

Pirms ķerties pie konkrēto saimniecību aprakstīšanas, jāteic, ka iespēja pabūt vairākās Spānijas medību saimniecībās, lai tur redzēto "pa tiešo" varētu tālāknodot žurnāla lasītājiem, bija viens no MMD došanās uz briežsaimnieku konferenci EMAD (Europaen Meeting on Antlers and Deer) "īpašajiem noteikumiem". Par mums sagādāto iespēju varam pateikties gan konferences organizatoram Tomasam Landetem–Kastilehosam, gan Latvijas Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijai (SDAA), gan konkrēto medību saimniecību īpašniekiem.

Divarpus dienās mums izdevās apmeklēt trīs ļoti dažādas saimniecības – viena no tām bija izveidota tikai "personīgai lietošanai" un nebija ne īpaši labi, ne pareizi menedžēta; otru varētu dēvēt par "supersaimniecību" visizmeklētākajiem un bagātākajiem klientiem, bet arī tā nebija orientēta uz peļņas gūšanu tikai no medībām; savukārt kā trešo redzējām saimniecību, kuras pastāvēšana gandrīz pilnībā balstās uz ienākumiem no medībām.

vairāk - decembra numurā

Sezonas noslēgums. Medību reportāža

Jānis Brambats (viens no Bilžu masta uzvarētājiem) Medību sezona tūlīt, tūlīt noslēgsies, taču vēl atlikušas vairākas rukšu zīmes, tādēļ mūžam neremdināmais azarts atkal liek doties uz jakti... (Tāds nu, lūk, bija mans iepriekšējās medību sezonas noslēgums.) Gaidu mokas, vārnu ķērkas

Lēni palēnām rukši, gar mežmalu čāpodami, nokļūst ap 70   metru attālumā, kas šajos apstākļos man šķiet pats  optimālākais attālums šāvienam. Pēc nelielas svārstīšanās nolemju šaut pa kuilēnu. Tagad tikai atliek sagaidīt izdevīgu spraugu šaušanai. Taču kuilēns, it kā nojauzdams manus ne tik labos plānus attiecībā uz viņu, ieslīd mežā, un izskatās, ka vairs pat netaisās nākt ārā, turklāt pārējie bara locekļi viņu tā kā speciāli vēl piesedz. Nekas – vēl ir gaišs, un es nekur nesteidzos. Rukši tikmēr joprojām rušinās savā nodabā. Lēnām un nesteidzīgi uz sev ne visai labvēlīgu spraugu mežmalā virzās arī kuilēns. Atdrošinu karabīni un gaidu. Gaidīšanu pārtrauc ķērciens. Pametu skatu apkārt un redzu, ka uz manu pusi lido vārna, kura, pielidojusi man tuvāk, sāk virs galvas riņķot un ķērkt, turklāt dara to ar tādu azartu un neatlaidību, ka arī man jāsāk pie sevis šķendēties.

vairāk - decembra numurā