MMD 2014. gada OKTOBRA numura (2014/10) saturs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Redaktora sleja. Oktobra raibumi

♦ Dzinējsezona klāt. Jauna un dīvaina

1. oktobris. Diena, kad arī saskaņā ar jaunajiem Medību noteikumiem Latvijā "iet vaļā" dzinējmedību sezona. Itin bieži šā mūsu medību sezonas zīmīgā notikuma gaidās esam aptaujājuši medniekus, izprašņājot par plāniem, iecerēm un tradīcijām, taču šoreiz šis Medību noteikumu punkts prasīt prasās pēc cita rakstura atspoguļojuma. MMD to dara, ieskatoties jaunajos Medību noteikumos un prasot komentārus Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājam.

♦ Uz žurnāla vāka...

Pirmo reizi MMD vēsturē uz žurnāla vāka greznojas lasītāja konkursam iesūtīta fotogrāfija.

♦ Par jauno ancuku un Līko mastu

Paties medniekstāsts iz MMD stāstu un bilžu konkursa apcirkņiem – sveiciens visai mednieku saimei dzinējmedību atklāšanas dienās!

♦ Saruna par vērtībām

Mednieks Uldis BIDERS savā 80 gadu jubilejā, kas atzīmēta 5. septembrī, sarūpējis dāvanu gan sev, gan citiem – grāmatu "Grēksūdze kokā".

Aizraujošā, iederīga humora (dažkārt paskarba) piepildītā stāstījumā, kas veidojis saiknes starp ainiņām, kā autors pats savus stāstus nodēvējis, vienotā plūdumā saistītas gan medības Latvijā un Krievijā, gan sastapto cilvēku stāstījumi, gan izsūtījuma un pēcizsūtījuma gados pieredzētais – šī nu reiz ir literatūra, kas ne tikai atspoguļo tautas vēsturi un dabas norises, bet arī liek padomāt par dzīves galvenajām vērtībām.

♦ Vidusceļš. "Sauer 101"

♦ Vai mednieki var palīdzēt aizsargāt valsti? Kas nepieciešams?

Mednieku rindās ir daudz ar ieročiem protošu apieties un labu, precīzu šāvēju, kuru rīcībā ir kvalitatīvi vītņstobra ieroči, kas aprīkoti ar optiskajiem tēmēkļiem un precizitātes un jaudas ziņā ir pat pārāki par militārajām vajadzībām izmantojamajiem. Šo faktu nevajadzētu ignorēt, jo, zinot mūsu valsts militāro potenciālu, cilvēkresursus un teritoriju, pat vismazākā un niecīgākā iespēja aizstāvēties būtu jāņem vērā un jāizmanto. Kā zināms, tautu nevar uzvarēt, ja tā ir vienota un vēl piedevām bruņota.

♦ Ieskats ārējā ballistikā (2. daļa)

♦ Cik un KĀ medījām? 1. daļa – alnis

Vitauts Gaross: "Izteikšu viedokli arī par medību termiņiem, kas nule kā pagarināti. Manuprāt, vajadzēja rīkoties tieši pretēji, jo iespējamās kļūdas nomedīšanas limita noteikšanā daļēji var novērst ar īsāku medību termiņu (palielināta medību intensitāte). Es iestātos par to, ka aļņu medības jābeidz 30. novembrī. Ja nu kaut kur kāds nevar trijos medību mēnešos "izpildīt" medību limitu, tad tā ir visdrošākā pazīme, ka aļņu ir daudz "papīros", bet mežā – maz."

 

♦ Savādnieka piemiņai

♦ Pirms un pēc medībām. Medībās. Gadalaikos

♦ Trofeju kulminācija (I – 3)

Turpinājums čehu pētnieka P.šerera rakstu sērijai par stirnu āžu trofejām. Pirmās daļas noslēgums, kurā cita starpā tiek secnāts: "Ragu intensīvas augšanas posmā ragu pamatnē asinsvadu sistēmas izmaiņu dēļ notiek demineralizācija, pamatne šajā laikā ir poraina, trausla un viegli ievainojama. Savukārt ragu augšanas posma beigās ragu pamatnē notiekošās mineralizācijas dēļ ragu pamatne savelkas un atkārtoti iegūst izturību un kompaktumu. "

 

♦ Uguni!

Lielbritānijā (Skotijā) ar kontrolēto dedzināšanu nodarbojas lopkopji un mednieki (precīzāk – nevis paši mednieki, bet "geimkīperi" (gamekeepers), ko latviski varētu tulkot kā "medību saimniecības pārziņi"). Pirmie rūpējas par ganībām aitām un liellopiem, bet otrie – par slaveno (vismaz daļa MMD lasītāju šo putnu noteikti būs redzējuši uz viskija "The Famous Grouse" – "Slavenā irbe" – etiķetes) Skotijas baltirbi.

♦ Ugunspozīcijā – flagmaņi

MMD salīdzinošajā bildēšanas testā – "krutākie" dažādu ražotāju tālruņu modeļi. Bilžu kvalitāte acīmredzami uzlabojas.

♦ Purvos – ne tikai dzērves un dzērvenes

♦ Pēdējā brīdī

♦ Tā svinēja igauņi

Fotoreportāža no kaimiņzemē aizvadītajā vasarā notikušā medniekfestivāla. Igauņiem tas nav nekāds jaunums, viņu "festivālošanas" tradīcijas, izrādās, ir senākas nekā Latvijā...

♦ Meistars un trofeju otrā dzīve

Dārziņos, pusceļā no Rīgas uz Salaspili, nelielā mājiņā mīt izcili talantīgs cilvēks – Algerds PECULEVIČS, kurš no dažādiem materiāliem – koka, metāla, medījamo dzīvnieku ragiem – prot radīt visdažādākās lietas – gan dekoratīvas, gan praktiski izmantojamas. Grūti nosaukt visu, tādēļ teikšu tā – Algerda darinājumu klāsts sākas no patiesi skaistām blašķītēm un noslēdzas ar mēbelēm, kas iederētos katra mednieka mājās.

Skaidrs, ka šis patiesi talantīgais meistars, ko varētu tēlaini dēvēt par tādu kā līdz šim pusapslēptu dārgakmeni, ir pelnījis krietni vairāk mednieku (un ne tikai) uzmanības. Tādēļ nolemts – MMD dosies ciemos, lai uzzinātu vairāk par Algerda centieniem, darbiem un, jā, arī dzīvi vispār.

♦ Viegli, ērti, praktiski

Šī "trepe", kā savu darinājumu sauc Ivars LĀCIS, Vislatvijas pirmizrādi (turklāt ļoti veiksmīgu) piedzīvoja šāgada MMD "Kausos". Medībvīri, spietojot ap bērzu, kuru Ivars bija izraudzījies par paraugdemonstrējuma vietu, pētīja konstrukcijas stabilitāti, izturību, savienojumu mezglus un, kā moderni to tagad sauc, ergonomiku. Un vērtējums bija faktiski viennozīmīgs: "Lieliski!..."

♦ Kā mēs šogad pīles neatklājām...

♦ Bērns un medības. Par. Pret. Atturos...

♦ Mušķērāja ģimenes dzīve

 

 

Pieraksties jaunumiem